Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālā programma. 1997-2001.

Nacionālo programmu izstrādājušas koordinācijas padomes un darba grupas Ekonomikas ministrijas vadībā

Turpinājums. Sākums “Privātīpašuma” 11. un 12.numurā

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

1.4.2. Apmācība

Latvijas izglītības sistēma piedāvā plašu apjomu ar kvalifikācijas celšanas, pārkvalificēšanas un mācību kursiem. Pārsvarā šādus kursus piedāvā privātās uzņēmējsabiedrības, uzņēmēju asociācijas, LTRK, AK, UAC u.tml. Bez tam jāatzīmē arvien pieaugošā ārzemju tehniskās palīdzības programmu loma uzņēmēju apmācībā.

1.4.3. Konsultācijas (lauku konsultantu, UAC, LTRK tīkls)

Latvijas biznesa servisa sistēma ir izveidojusies ļoti neviendabīgi. Reģistrējoties vai publicējot informāciju par sevi telefonu katalogos, apmēram 200 uzņēmumi starp savām aktivitātēm min biznesa un vadības konsultācijas. Šādus pakalpojumus individuāli sniedz arī augstskolu pasniedzēji un citas personas ar ekonomiskajām zināšanām. 10% no konsultantu uzņēmumu īpatsvara veido ārvalstu konsultantu firmu meitas uzņēmumi pārstāvniecības. 20% uzņēmumu darbojas vietējam tirgum, mērķtiecīgi uzlabojot profesionālo kvalifikāciju, šajā sadaļā ietilpst arī nelielas ārvalstu firmas. 70% uzņēmumu darbojas epizodiski un bez konsekvences profesionālajā specializācijā. 90% no biznesa konsultantiem ir koncentrēti Rīgā. Savstarpējā konkurence galvenokārt noris par nelielu maksātspējīgu uzņēmumu daļu. Konsultantu firmu izcenojumi ir ārkārtīgi atšķirīgi — no 3 latiem par stundu līdz 60 latiem par stundu. Nav izstrādāta un definēta konsultantu pakalpojumu nomenklatūra un klasifikācija.

Pastāv vairākas struktūras, kas orientētas uz Latvijas uzņēmumiem, kuru maksātspēja ir ierobežota:

— Lauku konsultāciju centrs veic konsultācijas zemkopībā un lopkopībā, zemnieku saimniecību ekonomikā. Latvijā ir 28 minētās institūcijas rajonu centri, kuros vidējais darbinieku skaits ir pieci cilvēki. Regulāri savu kvalifikāciju ceļ centru vadītāji — koordinatori;

— UAC tīkls — seši centri — kopā nodarbina 50 cilvēkus. UAC ir ES PHARE atbalstīta struktūra ar regulārām konsultantu un pasniedzēju apmācībām, kas specializējas uz uzņēmējdarbības uzsācēju un MVU tirgu, īpaši MVU vadības un plānošanas jomā. Jaunās EM un PHARE programmu ietvaros paredzēts izveidot vēl līdz 4 UAC;

— LTRK bez Rīgas darbojas arī vēl četrās Latvijas pilsētās un specializējas ārējās tirdzniecības un starptautiskās ekonomiskās sadarbības jautājumos;

— LAA rajonos pārstāv UAC tīkls, specializējoties jautājumos, kas saistīti ar investīciju piesaisti un informāciju par ārējiem tirgiem;

— nozaru asociācijas sniedz pakalpojumus nozares ekonomikas, tehnoloģiju, likumdošanas jomā.

1995. gadā ir nodibināta Latvijas biznesa konsultantu asociācija (LBKA), kurā pašlaik ir 37 biedri. LBKA galvenie uzdevumi ir profesionālās kvalifikācijas un ētikas celšana, nākotnē — profesionālo standartu izstrāde un konsultantu sertifikācija. LBKA ir iesniegusi pieteikumu, lai iestātos FEACO (Eiropas konsultantu asociāciju federācija).

1.4.4. Pieaugušo apmācība un tautas universitāšu tīkls

Pašreiz Latvijā ik gadus tiek apmācīti aptuveni 24 tūkstoši pieaugušo lielākoties ekonomisko zinību (ekonomika, uzņēmumu un projektu vadība, grāmatvedība) un datorzinību, kā arī lauksaimniecības jomā.

Nepieciešams ieviest papildus piedāvātajai izglītības sistēmai iespēju iegūt nepieciešamās zināšanas pieaugušajiem. Šim nolūkam vajadzētu izvērtēt tautas universitāšu tīkla izveidošanas iespēju uz esošo mācību iestāžu bāzes, kas nodrošinātu iespēju iegūt augstāko izglītību reģionos, neatraujot strādājošos uz ilgu laiku no darba. Jāparedz šo universitāšu iespēja darboties vasarā (atvaļinājuma mēnešos), kā arī sniegt lekcijas, izbraucot uz rajonu centriem.

1.4.5. Bezdarbnieku apmācība un pārkvalificēšana

Pieaugot uzņēmējdarbības aktivitātei valstī, būs lielāka vajadzība pēc bezdarbnieku mācību un kvalifikācijas celšanas, kam ir jāparedz papildu līdzekļi. Pašreiz bezdarbnieku mācības un pārkvalifikāciju organizē Nodarbinātības valsts dienests saskaņā ar likumiem “Par nodarbinātību” un “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, un tā tiek finansēta no sociālās apdrošināšanas budžeta.

Bezdarbniekus nepieciešams iedrošināt un sniegt palīdzību uzņēmējdarbības uzsākšanai, īpaši svarīgi tas ir sieviešu, jaunu cilvēku un invalīdu nodarbinātības pieaugumam.

1.4.6. Pašvaldību speciālistu apmācību programmas

Tuvākajā laikā tiks sākta jaunā PHARE MVU attīstības programma, kurā tiks iekļauta arī pašvaldību apmācība, lai nodrošinātu efektīvu vietējo resursu un uzņēmējdarbības attīstības atbalstu no pašvaldību puses. Nepieciešams valstiski atbalstīt pašvaldību sadarbības veidošanos, izveidojot vienotus informācijas tīklus u.tml.

1.4.7. Profesionālā izglītības sistēma

Profesionālās izglītības sistēmas galvenie virzieni ir lauksaimniecības, transporta, komerczinību un biznesa vadības, kā arī inženierzinātņu (celtniecības, mašīnbūves) jomā.

Ir jāsniedz valsts atbalsts kvalificētu speciālistu sagatavošanai perspektīvo nozaru attīstībai (mežsaimniecība, mežrūpniecība, lauksaimniecība, pārtikas ražošana un pārstrāde u.tml.). Jāveicina stažēšanās iespējas gan pasniedzējiem, gan arī studentiem ārvalstu līdzīgās mācību iestādēs un uzņēmumos.

2. MVU attīstības nacionālā programma

2.1. Mērķi un uzdevumi

2.1.1. Ilgtermiņa

Programmas mērķis — veicināt stabilu un konkurētspējīgu mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos, labvēlīgas vides rašanos uzņēmējdarbībai līdzsvaroti visā Latvijas teritorijā.

Darbavietu skaits un to pieaugums mazajos un vidējos uzņēmumos, kā arī reāli strādājošu šādu uzņēmumu skaits ir galvenais pārbaudes mērlielums šīs programmas sekmīgai realizācijai.

Sasniedzamie mērķi 2000. gadam. Galvenie mērķi:

* MVU skaits uz 1000 iedzīvotājiem — 100;

* Jaunu uzņēmumu izveidošanās, sniedzot valsts atbalstu, — 100–250 uzņēmumu katru gadu.

2.1.2. Īstermiņa

1. MVU veidošanās un attīstības priekšnosacījumu uzlabošana:

— likumdošanas harmonizēšana un sakārtošana, t.sk. uzņēmējdarbības kodekss;

— birokrātisko procedūru samazināšana, uzņēmuma reģistrēšanas, licencēšanas sistēmas un atskaišu plūsmas vienkāršošana;

— muitas procedūru vienkāršošana un paātrināšana;

— atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai;

— MVU tehnoloģiskā līmeņa attīstības atbalsta programma;

— riska samazināšana uzņēmējdarbībā;

— palielināt vietējās un ārvalstu tiešās investīcijas;

— atbalsta ekonomisko un finansu instrumentu attīstība;

— uzņēmēju izglītības un apmācību līmeņa pieaugums;

— MVU produktu un uzņēmumu konkurētspējas pieaugums.

2. MVU finansēšanas sistēmas uzlabošana.

Minētā virziena pasākumi galvenokārt saistīti ar normatīvo aktu un institūciju radīšanu MVU finansēšanas, kā arī garantiju sistēmas jomā.

3. Apmācību un informācijas pieejas uzlabošana vadības, mārketinga, kvalitātes, ražošanas procesa organizēšanas, tehnoloģiju un “know–how” jomās.

Šī sektora attīstība saistīta ar esošo institūciju attīstību un to potenciāla apzināšanu un attīstību, pirms tiek radītas jaunas institūcijas mācību, konsultāciju un citās jomās, kuras veicinās MVU pieeju minētiem pakalpojumiem.

4. Produkcijas (vietējam un ārvalstu tirgiem) un tās konkurētspējas attīstība.

Šī jautājuma attīstībai:

— jāizveido EICC un Trade Point , kas nodrošinās pieeju ekonomiskajai informācijai;

— jāizveido palīdzības sniegšanas sistēma modernu tehnoloģiju un produkcijas attīstības sistēmas ieviešanas jomā;

— jāsniedz palīdzība uzņēmumiem kvalitātes sertifikātu iegūšanas jomā.

5. Stratēģiskie rezultāti:

— jaunu darbavietu radīšana;

— privātā sektora ieguldījuma palielināšanās ekonomikas attīstībā;

— MVU produkcijas pieaugums;

— pašvaldību lomas palielināšanās reģionu attīstībā;

— MVU internacionalizācija un globalizācija;

— kooperācijas pieaugums.

Sasniedzamie mērķi 1998.g. beigās (pret programmā uzrādītajiem datiem):

• MVU skaits uz 1000 iedzīvotājiem — 25;

• MVU skaits rūpniecībā — pieaugums par 25%;

• MVU saražotās produkcijas apjoma pieaugums — par 25%;

• jaunu darbavietu skaits mazos uzņēmumos — 20%, VU — 10%;

• MVU sektora radītā nacionālā iekšzemes kopprodukta pieaugums par 2%;

• ārējo tiešo investīciju pieaugums;

• iekšējo investīciju pieaugums;

• 2–6 biznesa inkubatori un inovācijas centri sāk savu darbu.

Lai sasniegtu minētos mērķus, valsts institūcijas nacionālās programmas ietvaros realizēs ekonomisko politiku, kura veicinās uzņēmumu attīstību, nodrošinot tiem pieeju pie apmācības, finansu resursiem un modernām tehnoloģijām; tai pašā laikā neradot konkurences izkropļojumus un ievērojot uzņēmumu attīstības plānus.

Nacionālās programmas politika tiks īstenota, realizējot un attīstot apakšprogrammas galvenajos virzienos. Atbildīgajām institūcijām jādefinē konkrētas apakšprogrammas, kuras izriet un ir saskaņojamas ar valstī definētajām tautsaimniecības prioritātēm.

Statistikas un valsts atbalsta jomās Latvijā par MVU jāuzskata uzņēmumi, kas atbilstu šādiem kritērijiem atbilstoši ES praksei un Eiropas Komisijas pieņemtajai definīcijai:

• mazie uzņēmumi:

— strādājošo skaits ir robežās no 0 līdz 49 strādājošajiem;

— gada apgrozījums nepārsniedz 7 milj. ECU;

— kopējie aktīvi nepārsniedz 5 milj. ECU;

• vidējie uzņēmumi:

— strādājošo skaits ir robežās no 50 līdz 249 strādājošajiem;

— gada apgrozījums nepārsniedz 40 milj. ECU;

— kopējie aktīvi nepārsniedz 27 milj. ECU.

Mazo uzņēmumu apakšgrupas uzņēmumi, kuri nodarbina līdz 9 strādājošiem, tiek uzskatīti par mikrouzņēmumiem.

Izstrādājot ekonomisko instrumentu, kā arī valsts atbalsta instrumentu apakšprogrammas, var tikt izstrādātas un pieņemtas citas MVU definīcijas.

2.2. Programmas nepieciešamība

Apvienoto Nāciju rūpniecības attīstības organizācija (UNIDO) nosaka svarīgākos administratīvos pasākumus uzņēmējdarbības politikā un uzņēmējdarbības veicināšanā valstīs ar pārejas ekonomiku:

— nodrošināt investīciju stimulēšanu, piemēram, paātrinātu pamatlīdzekļu amortizāciju, finansiālās garantijas, dotācijas un subsīdijas;

— jauninājumu veicināšana, ieskaitot pētniecību un jaunu (uzlabotu) produkcijas veidu izstrādāšanu un/vai tādu procesuālu kārtību, kura, piemēram, pārvērstu aizdevumu par dotāciju neveiksmes gadījumā;

— zinātņu un pētniecības organizāciju atbalstīšana;

— nevalstisko organizāciju, kā arī uzņēmēju asociāciju un konsultatīvo institūciju atbalstīšana.

Šos instrumentus izmanto ne tikai industriālās valstīs, bet arī attīstītākās valstīs pēc starptautisku organizāciju ieteikuma. Bez šiem paņēmieniem tiek veiksmīgi izmantoti arī citi instrumenti apmācības, informācijas un tehnisko pakalpojumu sniegšanai. Cits, ne mazāk svarīgs veicināšanas elements ir apakš–kontraktu ( sub–contract ) noslēgšanas veicināšana. Bez tam tiek izmantotas mazu uzņēmumu attīstībai industriālu īpašumu un biznesa inkubatoru formas

Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programmas loma ir programmas realizācijā eksistējošo MVU darbību traucējošo faktoru novēršanā, tai pašā laikā radot un attīstot nepieciešamos priekšnosacījumus (normatīvā bāze, finansu resursi), programmas un MVU atbalsta institūciju attīstībai, kā arī apmācības, informācijas sistēmu, uzņēmumu un to produkcijas attīstībai.

Minētās aktivitātes ir orientētas:

— jaunu MVU radīšanai un attīstībai, eksistējošo MVU attīstībai;

— MVU produkcijas attīstībai;

— riska samazināšanai uzņēmējdarbībā;

— konkurences palielināšanai;

— informācijas un apmācības instrumentu attīstībai;

— ekonomisku un finansu instrumentu attīstībai.

Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālā programma ņems vērā attīstītāko valstu pieredzi, kā arī ar Latvijas integrāciju ES saistītos jautājumus.

2.3. Programmas realizācijas efekts

Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionālās programma realizācijas gaidāmie rezultāti ir uzņēmējdarbības vides un uzņēmējdarbības normatīvās bāzes stabilizācija, finansu, apmācības utt. resursu pieejamība, precīzas valsts prasības MVU sektoram (nodokļu sistēma), likumdošanas saskaņošana ar ES prasībām:

— palielinot jaunizveidoto uzņēmumu skaitu, īpaši modernu tehnoloģiju nozarēs un nozarēs, kurās ir liels slēptais bezdarbnieku skaits;

— palielinot nodarbināto skaitu;

— palielinot investīciju līmeni kompānijās;

— palielinot Latvijas produkcijas, pakalpojumu un uzņēmumu konkurētspēju.

Rezultātā:

— jāpalielinās MVU lomai piegādes rūpniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā lielajiem uzņēmumiem;

— jāpieaug ekonomikas efektivitātei (eksporta apjoma un investīciju pieaugums);

— jāsamazinās bezdarba līmenim;

— jāpalielinās valsts budžeta daļai, kuru veido MVU.

2.4. Programmas vadība

Latvijā viens no svarīgākajiem tautsaimniecības attīstības faktoriem ir MVU stāvoklis. MVU veidošanās atkarīga no uzņēmējdarbības klimata valstī, līdz ar to MVU attīstības nacionālā programma aptver visu veidu uzņēmējdarbību veicinošus jautājumus, īpaši MVU jomā. Par MVU attīstības nacionālās programmas realizāciju ir atbildīga Ekonomikas ministrija.

Nacionālās programmas vadība notiks saskaņā ar 1995. gada 9. maija Ministru kabineta noteikumu nr. 129 “Nacionālo programmu izstrādes un īstenošanas kārtība” II punktu, izveidojot Nacionālās koordinācijas padomi, iekļaujot tās sastāvā programmā iesaistīto institūciju pārstāvjus un neatkarīgos ekspertus.

Nacionālās padomes sekretariāta funkcijas pilda Ekonomikas ministrija.

Lai īstenotu nacionālo programmu, ir paredzēta šādu finansu resursu izmantošana iepriekšminēto mērķu sasniegšanai:

— uzņēmumu pašu resursi;

— ārvalstu tehniskā un finansiālā palīdzība, kā arī kredīti;

— valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi.

2.5. Sadarbības shēma

2.5.1. Kooperācijas un sakaru veicināšana

2.5.1.1. Sadarbība starp uzņēmumiem

Praksē pastāv vairākas lielā un mazā biznesa kooperācijas formas, kā līgumu sistēma — ilgtermiņa līgumattiecības tādās jomās kā mārketings, materiālapgāde, tehniskā un kadru politika starp galveno sabiedrību, kas ražo masu produkciju lielos apmēros, un daudziem maziem uzņēmumiem, kuru darbības pamatā ir ražošanas detaļu, mezglu un citu komplektējošo izstrādājumu tehnoloģiskā specializācija.

Šādu ilgtermiņa līgumu ar piegādātājuzņēmumu noslēgšanas pamatā ir lielā uzņēmuma, koncerna attīstības perspektīvais plāns, turklāt — koncerns nosaka augstas prasības pret piegādātāju produkta kvalitāti un diktē salīdzinoši zemas iepirkuma cenas, tomēr vienlaikus mazais uzņēmums saņem arī noteiktas garantijas par produkcijas lielākās daļas iepirkumu, uz līzinga pamata galvenā sabiedrība var piegādāt piegādātājuzņēmumam nepieciešamās iekārtas, var noteikt atvieglotus nosacījumus izejvielu un materiālu iegādē un piegādē, kā arī var dot atļauju izmantot sabiedrības tirdzniecības zīmi.

Minētās sadarbības atbalsts ir viens no svarīgākajiem šīs programmas pasākumiem, kura īstenošanai jāizstrādā vietējo lielo uzņēmumu veicināšanas pasākumu plāns, kurš paredzētu arī atbalstu tiem gadījumā, ja viņi slēdz ilgtermiņa (vairāk par 1 gadu) līgumus ar MVU, kā arī jāizstrādā pasākumu plāns ārvalstu uzņēmumu pasūtījumu izvietošanai Latvijā.

Sadarbībā ar universitātēm nepieciešams rīkot uzņēmēju forumus ar ārvalstu un vietējo uzņēmēju piedalīšanos pēc ārvalstu parauga uzņēmēju un citu ieinteresēto personu (studentu, skolēnu u.tml.) uzņēmējdarbības uzsākšanas iedrošināšanai, savstarpējo attiecību uzlabošanai (konkurences attīstība sadarbībā), pieredzes apmaiņa un MVU atbalsta pasākumu skaidrošana, piedāvāto pakalpojumu popularizēšana, labāko ideju atbalstīšana utt.

2.5.1.2. Uzņēmēju pārstāvniecības organizāciju atbalstīšana

Nepietiekama uzņēmēju asociāciju attīstība:

— nenodrošina pārstāvniecību dialogam ar likumdevēju un izpildvaru;

— nenodrošina valsts varas un informācijas plūsmas virzienu no augšas uz leju, jo ir nepietiekama komunikācija starp uzņēmējiem;

— kavē nozaru pieredzes un “know–how” uzkrāšanas attīstību;

— neveicina uzņēmēju tiešo kooperāciju, pasūtījumu novirzi un sadali, pašpalīdzību (krājaizdevu sabiedrības u.tml.), kopēju aizsardzību pret nelikumīgu darbību.

Lai gan Latvijā šobrīd darbojas virkne nozaru apvienību, to situācija kopumā ir sarežģīta sakarā ar lielajām šādu organizāciju uzturēšanas izmaksām. Lai veicinātu spēcīgas uzņēmēju pārstāvniecības organizāciju izveidi, nepieciešams sniegt nozaru, profesionālajām un citām uzņēmēju pārstāvniecības organizācijām finansiālu atbalstu to darbības attīstībai.

Vairākos rajonos un pilsētās darbojas reģionālās organizācijas un klubi, daži no tiem — Liepājā, Valmierā u.c. Sakari starp reģionālajām organizācijām ir vāji.

1996. gadā ir izveidojusies Mazo un vidējo uzņēmumu sabiedrisko organizāciju un profesionālo apvienību asociācija, kuras darbības efektivitātes nodrošināšanai jāsniedz tehniskā un finansiālā palīdzība, lai tā varētu izveidoties par spēcīgu MVU pārstāvniecības organizāciju.

2.5.2. Valsts pārvaldes un uzņēmēju sadarbības uzlabošana

Ņemot vērā mazo un vidējo uzņēmumu lielo skaitu, kuri veido uzņēmēju vidi, ir problemātiski nodrošināt šīs vides efektīvu pārstāvniecību saskarsmē gan ar valsts, gan ar pašvaldību organizācijām.

Lai sekmīgi veidotu stabilus un pastāvīgus sakarus starp valsts un uzņēmēju organizācijām, ir jāizveido funkcionāla struktūra, kas realizētu šādu funkciju. Tas prasītu no uzņēmējiem veikt pasākumus MVU pārstāvniecības orgāna izveidošanā, bet no Ekonomikas ministrijas — noteikt struktūrvienību, kas būtu atbildīga par MVU darbību un ar MVU saistītās politikas realizāciju.

2.5.3. Sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām

Sadarbība starp ministrijām ir svarīgākais faktors efektīvas programmas īstenošanai. Savstarpējā sadarbība īpaši nepieciešama valsts finansu instrumenta un atbalsta koordinēšanai uzņēmējdarbības vides attīstībai. Vienam no sadarbības izveidošanas veidiem jābūt darba grupu izveidošanai Nacionālās programmas koordinācijas padomes pakļautībā. Svarīgākie sadarbības jautājumi ir:

— ar Finansu ministriju: valsts pamatbudžeta līdzekļu pieprasījuma projektu izstrādāšanai, ņemot vērā, ka valsts pamatbudžeta līdzekļi MVU atbalsta un attīstības institūciju uzturēšanai jāuzskata par svarīgāko priekšnosacījumu stabilai institucionālajai izaugsmei, ārvalstu palīdzības un finansējuma piesaistīšanai, kā arī uzņēmējdarbības vides attīstībai;

— ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju: reģionālo attīstības centru izveides koordinēšanai ar esošajiem un jaunveidotajiem UAC, kā arī apmācību programmu koordinēšanai, savstarpējā konsultantu un datoru tīkla veidošanai, kopīgu ofisu izveidošanai u.tml.;

— ar Labklājības ministriju: mācību un citu palīdzības programmu koordinācijai un realizācijai;

— ar Izglītības un zinātnes ministriju: tirgus orientēto pētījumu grantu u.tml. finansu instrumentu un mācību programmu koordinācijai;

— ar Zemkopības ministriju: finansu instrumentu darbības koordinēšanai, tautsaimniecības sektoru attīstības sektorprogrammu realizācijai.

Sadarbībai ar pašvaldībām pilnīgāk jāizmanto Pašvaldību savienības infrastruktūra, veicinot informācijas apmaiņu apmācības procesa veikšanai, inkubatoru un inovāciju centru attīstībai, kā arī uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanai pašvaldību iniciatīvu rezultātā līdztekus nacionālās programmas pasākumiem.

3. Nacionālās programmas apakšprogrammas

Izšķirošie noteikumi panākumu sasniegšanai MVU sektora attīstībā (A.Szabo. Valdības loma MVU darbības veicināšanā pārejas periodā uz tirgus ekonomiku. — Konferences “Uzņēmējdarbība Latvijā un ekonomisko sakaru veicināšana Baltijas jūras reģionā” materiāli. Rīga, 20.–22. septembris, 1995.g.):

1. Pārdomātas MVU politikas izstrādāšana.

2. Saskaņotas un caurskatāmas valsts MVU attīstības politikas un atbalsta programmas izstrādāšana un pieņemšana tā, lai juridisks, tehnisks un finansiāls atbalsts tiktu nodrošināts pārdomātā un savstarpēji papildinošā veidā.

3. Nacionālo finansu avotu saistības. Galvenā loma šeit tiek piešķirta valsts budžetam, kuru papildina pašvaldības un finansu institūcijas.

4. Nacionālo MVU atbalsta institūciju tīkla attīstība. Valdībai ir jārada atbalsta institūcijas, kuras

• nodrošinātu informāciju par nolikumiem, standartiem, nodokļiem, muitas nodevām, mārketinga jautājumiem;

• sniegtu palīdzību finansējuma iegūšanas, biznesa plānošanas, mārketinga un grāmatvedības, kvalitātes nodrošināšanas un kontroles jautājumos;

• radītu inkubācijas vienības, kuras nodrošina telpu un infrastruktūru biznesa iesācējiem un kompānijām, kas ievieš jauninājumus, palīdzot tām atrisināt tehnoloģiskas problēmas, un sniegt vajadzīgās zināšanas un veicināt jauninājumu ieviešanu;

• sniedz apmācības programmas un konsultācijas MVU;

• sniedz finansiālo un ar finansu jautājumiem saistīto palīdzību.

Nacionālās programmas apakšprogrammu papildināšana un precizēšana notiks katru gadu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Katrai nacionālās programmas apakšprogrammas realizācijai jātiek izstrādātam pakāpeniskam pasākumu plānam, kuru apstiprina ekonomikas ministrs.

3.1. MVU darbību veicinošas vides izveidošana

3.1.1. Labvēlīga likumdošanas vide

Likumdošanas vides veidošana un grozījumu veikšana ir svarīgākais pasākums, kura īstenošanai ir nepieciešami minimāli papildu valsts budžeta izdevumi.

Latvijas uzņēmējdarbību regulējošo normatīvo aktu apvienošana vienotā Komerclikumā nodrošinās vienkāršāku uzņēmējdarbības veikšanu un uzsākšanu.

Ieviešot nodokļu atvieglojumus un nodrošinot uzņēmējiem pieeju valsts palīdzības avotiem, tiktu nodrošināta izmaksu un uzņēmējdarbības riska samazināšana, kā arī tiktu veicināta savstarpējā uzticēšanās un sadarbība.

Izstrādājot uzņēmējdarbības vidi ietekmējošo normatīvo aktu projektus un to grozījumu projektus, nepieciešams veikt to MVU attīstības ietekmes analīzi.

Jāveic papildus MVU attīstību traucējošo faktoru analīze spēkā esošajos ar uzņēmējdarbību saistītajos normatīvajos aktos. Īpaša nozīme jāpiešķir kustamās mantas (tehnoloģisko iekārtu, saražotās produkcijas utt.) izmantošanas par ķīlām kredītu saņemšanai. Jāizvērtē iespēja izstrādāt minēto sistēmu ārpus Komerclikuma (ar vēlāku integrāciju tajā) līdz 1997. gada beigām.

Jāizvērtē institucionālo vai palīdzības struktūras izmaiņu veikšana uzņēmējdarbības un zinātnes atbalsta, kā arī sociālās palīdzības (īpaši bezdarbnieku apmācības) jomā, koordinējot minētās programmas ar MVU attīstības nacionālo programmu.

Lai veiksmīgi noritētu uzņēmēju un valdības dialoga attīstība, nepieciešams izmantot MVU attīstības Nacionālās programmas koordinācijas padomi un Ekonomikas ministrijas attiecīgos departamentus, nepieciešamo likumdošanas izmaiņu projektu sagatavošanu sekmīgākai uzņēmējdarbības attīstībai. Bez tam ir jāizvērtē uzņēmumu kontroles, tehnisko ierobežojumu, dažādu atļauju saņemšanas sistēmu darbība, nodrošinot apbusēju informācijas plūsmu un nosakot šīs informācijas plūsmas apjomus.

3.1.2. Nodokļu politika un finansu likumdošana

1997.–1998. gadā paredzēts veikt nodokļu likumdošanas izmaiņas, kas pilnībā piemērojamas arī attiecībā uz MVU, lai attīstītu

— uzsākto darbu pie nodokļu likumdošanas saskaņošanas ar Eiropas līguma prasībām;

— likumdošanas projektus, kas nodrošinātu uzņēmējdarbības vides uzlabošanos;

— likumdošanas grozījumu priekšlikumu izstrādi, kas nodrošinātu īpaši atbalstāmo reģionu attīstību, valsts atbalsta programmu īstenošanu.

Nodokļu sistēmu harmonizācija atbilstoši ES principiem tiks veikta PHARE programmas projekta “Palīdzība Latvijas nodokļu sektoram” ietvaros līdz 1998. gada 1. decembrim.

Paredzēts izstrādāt jaunus likumprojektus par akcīzes nodokļiem atsevišķām preču grupām. No spēkā esošā likuma `'Par akcīzes nodokli'' pakāpeniski tiks izslēgti panti, kas attiecas uz naftas produktiem (degvielu), alkoholiskiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem utt., vienlaikus pieņemot jaunus likumus.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai 1997. gadā paredzēts Ministru kabineta noteiktā kārtībā atmaksāt akcīzes nodokli uzņēmumiem, kuri degvielu, to aizstājējproduktus un komponentus izmanto kā kurināmo vai kā izejvielu ražošanas tehnoloģiskajā procesā. Turklāt paredzēta atsevišķa akcīzes nodokļa atmaksas kārtība par izlietoto dīzeļdegvielu zvejniecības uzņēmumiem.

Jāatzīmē, ka 1998. gadā paredzams ieviest vienotu iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī līdzšinējo divu (Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas fonda) nodokļu administrācijas vietā nodokļu administrēšanu veiks viena nodokļu administrācija — Valsts ieņēmumu dienests.

Saskaņā ar likumiem par Ventspils brīvostas, Rīgas tirdzniecības brīvostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumiem (un citiem, kas tiks pieņemti) paredzēts izstrādāt nodokļu piemērošanu regulējošos noteikumus brīvajās ekonomiskajās zonās.

Uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, īpaši atbalstāmo reģionu attīstības un valsts atbalsta programmu īstenošanai, paredzēti grozījumi likumos “Par nodokļiem un nodevām”, “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, uzņēmējdarbību regulējošos likumos.

Ņemot vērā normatīvās bāzes nepilnības, jāizstrādā normatīvā bāze pēc ES parauga, kura nodrošinātu

— ilgtermiņa uzņēmējdarbības finansēšanu;

— īstermiņa uzņēmējdarbības finansēšanu;

— līzinga, franšīzes projektu realizāciju;

— projektu finansēšanu ar salīdzinoši lielu riska pakāpi;

— apgrozāmo līdzekļu, attīstības un izpētes darbu finansēšanu.

Ņemot vērā normatīvās bāzes trūkumu MVU darbības un tās atbalsta jomā, jāizvērtē un pēc nepieciešamības jāizstrādā normatīvo aktu grozījumi, kā arī jauni normatīvie akti, ja tas ir nepieciešams:

1) MVU garantiju un kredītu sniedzošo valsts institūciju normatīvā bāze;

2) MVU atbalsta institūciju darbības normatīvā bāze;

3) ar ķīlu izmantošanu saistītā normatīvā bāze;

4) investīciju fondu normatīvā bāze;

5) franšīzes, līzinga normatīvā bāze;

6) riska kapitāla fondu normatīvā bāze;

7) vienotās finansu analīzes un uzņēmumu attīstības (biznesa) plāna sistēmas izveide.

3.1.3. Fiskālā politika

MVU attīstībai nepieciešams izstrādāt programmu ārvalstu palīdzības piesaistīšanai investīciju, kredītu garantiju, apmācību jomā un kopuzņēmumu un kopējo uzņēmējdarbības projektu realizācijas jomā, kā arī citās specifiskās jomās atbilstoši palīdzības sniedzēju valstu īpatnībām un palīdzības apjomiem.

MVU nākotnē būs iespējams iegūt nodokļu atlaides, kas tiks atbalstītas reģionālās attīstības programmas ietvaros.

Bez tam nepieciešams

— veikt VID pakļauto iestāžu darbinieku profesionālā līmeņa paaugstināšanu. Uzlikt par pienākumu VID darbiniekiem sniegt MVU pārstāvjiem bezmaksas konsultācijas un metodisko skaidrojumu par viņu kompetencē esošajiem jautājumiem;

— pie VID nodaļām jāizveido lietišķās informācijas stendi (pēc ārvalstu iestāžu parauga);

— veicināt nodokļu konsultantu dienestu veidošanos ārpus VID pašvaldībās, ņemot vērā, ka tādējādi uzņēmēji varētu atklātāk uzticēt savas problēmas.

3.1.4. Finansu atbalsta instrumenti

Finansu instrumentu kopumam jāietver šādas operācijas:

* mikroaizdevumi un aizdevumu shēmas;

* mikrokredītu shēmas;

* kredītu shēmas;

* kredītu garantiju shēmas;

* dotāciju shēmas;

* investīciju fondi;

* inovāciju fonds.

Ir jāatzīmē dažas šo instrumentu pazīmes:

* mikroaizdevumi un mikrokredīti galvenokārt tiek piešķirti iesācējiem uzņēmējdarbībā, kuriem nav kapitāla un iepriekšējas darbības uzskaites;

* kredītu shēmas tiek izmantotas ar mērķi izveidot MVU, un tipisks tā apjoms Eiropā ir mazāk nekā 100 000 ECU. Šie apjomi ir mazāki nekā tie, ar kādiem parasti darbojas kredītiestādes. Parasti fondi rotē tā, lai atmaksātie līdzekļi atkal tiktu aizdoti MVU;

* kredītu garantiju shēmas ir izstrādātas, lai tiktu galā ar problēmām, ar kurām saduras uzņēmēji, kam nav attiecīgā galvojuma;

* dotāciju shēmas ir tirgus ekonomiskajās struktūrās pieņemts veids, kā nomērķēt palīdzību mazajiem uzņēmumiem vai atsevišķiem reģioniem un sektoriem. Jebkurai dotāciju shēmai ir jābūt skaidriem, pieņemamiem kritērijiem un rūpīgi iedibinātām administratīvām procedūrām, lai nodrošinātu caurskatāmību un izvairītos no korupcijas;

* investīciju fondi tiek izmantoti, lai nodrošinātu MVU ar vērtspapīriem;

* inovācijas fondi tiek izmantoti, lai veicinātu tehnoloģiski orientētas un zinātņietilpīgas produkcijas ražošanas uzsākšanu.

Svarīgākais MVU attīstību traucējošais faktors ir finansu resursu trūkums ar pieņemamajiem noteikumiem. Lai novērstu minēto kavēkli, valstī jāizveido MVU atbalsta sistēma, kas nodrošinātu riska samazināšanu uzņēmējdarbības projektu veikšanai.

Valsts atbalsts var izpausties kā tiešie maksājumi no valsts vai pašvaldību budžeta (subsīdijas), nodokļu atvieglojumi, nodokļu maksājuma termiņu pagarināšana, nodokļu parādu kapitalizācija, valsts vai pašvaldību sniegtās kredītu garantijas, kredītu procentu likmju subsidēšana, valsts vai pašvaldību pilnīga vai daļēja atteikšanās no dividendēm to kontrolējamos uzņēmumos (neattiecas uz dividendēm, kas tiek pārskaitītas pensiju budžetā no privatizācijas procesā uzņēmējsabiedrībās pārveidojamu valsts un pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļām).

Par galvenajiem MVU atbalsta instrumentiem jāuzskata:

1) garantijas;

2) tiešie maksājumi (subsīdijas);

3) nodokļu atvieglojumi;

4) kredītu procentu likmju subsīdijas.

Lai mazinātu minēto problēmu traucējošo iedarbību uz MVU, paredzams veikt šādus pasākumus:

1) valstiski stimulēt komercbanku piedalīšanos MVU kreditēšanā un investēšanā tajos, izveidojot valsts garantiju sistēmu;

2) MVU vajadzībām sekmēt Latvijā ārpus komercbankām darbojošos investīciju un aizdevumu fondu veidošanu, orientējoties uz ārvalstu donoru un Latvijas vietējiem finansu resursiem;

3) dažādiem finansu atbalsta fondiem, kas izveidoti ar Latvijas valsts atbalstu MVU vajadzībām, izveidot iespējami unificētus noteikumus pieprasījumiem, izvērtēšanai un uzraudzībai;

4) izveidot konkursu kārtību piešķīrumiem un neatmaksājamām subsīdijām potenciāli plaukstošiem uzņēmumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības formām, kuras rada jaunas darba vietas reģionu infrastruktūras attīstībai;

5) piesaistīt ārvalstu investorus riska kapitāla fondu veidošanai, lai, izmantojot Latvijas zinātnes un tehnikas potenciālu produktu un pakalpojumu izveidošanā, veicinātu rietumvalstu tehnoloģiju ieviešanu un jauna veida uzņēmējdarbības uzsākšanu Latvijā;

6) veicināt krājaizdevu sabiedrību attīstību, nosakot diferencētu reģistrācijas kārtību un atskaites procedūru tām atkarībā no sabiedrības kapitāla un veikto darījumu apjoma noteiktā laika posmā.

Lai nodrošinātu efektīvu finansu instrumentu darbību, jāpiemēro vienotas attīstības projektu pieteikumu un analīzes formas, kuras tiktu izmantotas gan izglītības jomā, gan arī reālu projektu pieteikumu un analīžu jomā, kam nepieciešams izveidot projektu izstrādes un analīzes centrus.

Jāparedz valsts budžeta finansējums minēto shēmu un fondu darbības uzsākšanai, uzturēšanai un attīstībai.

3.1.4.1. Līzinga pakalpojumi

Lai veicinātu līzinga operāciju piemērošanu, jāizanalizē garantijas institūcijas darbības iespējamība līzinga jomā līdztekus pasākumiem, kuri veicinātu finansu iestāžu sadarbību uzņēmējdarbības riska dalīšanai.

3.1.4.2 . Krājaizdevu sabiedrības

Lai paplašinātu krājaizdevu sabiedrību darbību, jāveic analīze par krājaizdevu sabiedrību diferenciācijas iespējamību atkarībā no to lieluma, paredzot attiecīgās izmaiņas likumdošanā, samazinot kontroli pār nelielām un vidēji lielām krājaizdevu sabiedrībām, veicinot uzņēmēju kooperāciju un sadarbību.

Jānošķir krājaizdevu dibināšanas prasības no prasībām, kuras izvirzītas komercbankām.

3.1.5. Valsts nozīmes reģistri

Valsts reģistru attīstībai jāparedz vienota valsts reģistru tīkla izveidošana, lai veicinātu informācijas izmantošanu uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, iekļaujot šajā tīklā arī pašvaldības. Īpaši pasākumi jāparedz Valsts uzņēmumu reģistra jomā, nodrošinot reāli strādājošo uzņēmumu reģistra izveidošanu.

3.1.5.1. Nodokļu maksātāju un uzņēmumu reģistrs

Lai attīstītu valsts reģistru darbu, jāsaista Valsts uzņēmumu reģistrs ar nodokļu maksātāju reģistru, nereģistrējot jaundibinātus uzņēmumus, kuru īpašnieki ir parādā budžetam. Pārejas posmā jāparedz iespēja uzņēmumam reģistrēties vienā no reģistriem (uzņēmumu vai nodokļu).

3.1.5.2. Ķīlu un parādu reģistrs

Lai veicinātu finansu tirgus attīstību, nepieciešams izveidot ķīlu reģistru, attīstot finansu institūciju un uzņēmēju sadarbību.

Jāuzskaita tie parādnieki, kuru parādi pārsniedz noteiktu summu. Jāveido ciešāka sadarbība ar VID un komercbankām.

3.2. Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstība

Lai veicinātu uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras izveidošanu, jāparedz atbalsts jau esošo institūciju reģionālo pārstāvniecību izmantošanai, lai samazinātu izdevumus, veicinātu savstarpējo sadarbību, informācijas plūsmu un pakalpojumu klāsta koordināciju.

Ekonomikas ministrijai jāizvērtē nākotnē iespējamā ES finansējuma pieejamība dažādu uzņēmējdarbības projektu realizācijai, kā arī jāparedz ekonomisko instrumentu izveidošana ES finansējuma piesaistīšanai (parasti nepieciešams arī Latvijas valsts ieguldījums projektu realizācijā).

3.2.1. Biznesa atbalsta struktūras

Lai veicinātu MVU attīstību, jāizveido MVU atbalstu sniedzošo institūciju tīkls šādu jautājumu risināšanai:

— finansu resursu pieejamība, uzņēmējdarbības projektu realizācija ar ārvalstu finansējuma piedalīšanos;

— mārketinga un menedžmenta attīstība;

— uzņēmuma attīstība;

— produkcijas attīstība.

Lai sniegtu minēto atbalstu MVU, nepieciešams izstrādāt MVU atbalsta koncepciju, kurā jāietver arī MVU attīstības atbalsta instrumentu institucionālā attīstība. Minētā palīdzība tiks sniegta atbilstoši likumam `'Par valsts atbalstu'' pēc tā izstrādāšanas pabeigšanas (orientējoši 1997. gada rudenī) un stāšanās spēkā. Viens no attīstības veidiem tiek aprakstīts tālāk.

Ņemot vērā, ka UAC ir izveidoti ar ES atbalstu un tiem ir sniegtas apmācības programmas MVU attīstības nodrošināšanai, finansējuma piesaistīšanas un uzņēmumu attīstības jomā, kā arī tie sniedz palīdzību un apmācību programmas uzņēmējdarbības uzsācējiem ar atvieglotiem noteikumiem, ir nepieciešams:

— attīstīt UAC tīklu, saistot to ar MVU un LTICA asociāciju darbību;

— koordinēt reģionālo attīstības centru veidošanos VARAM programmu ietvaros ar esošajiem UAC, pēc iespējas veicinot sadarbības veidošanos, vienotu telpu izmantošanu u.tml.;

— atbalstīt UAC sadarbību ar LAA, LTRK, AK, TC, TP, BI vienota MVU atbalsta tīkla izveidošanai.

Lai koordinētu un vadītu minētās aktivitātes, nepieciešams izveidot Latvijas MVU attīstības aģentūru, pieaicinot visas ieinteresētās institūcijas. Tās funkcijas būtu šādas:

• vākt un analizēt informāciju par ekonomisko un juridisko vidi;

• realizēt UAC un citu MVU atbalsta institūciju EM izstrādāto MVU atbalsta koncepciju;

• atbalstīt specializētu MVU attīstības programmu veidošanu;

• izmantot līdzīgu privāto organizāciju infrastruktūru un pieredzi MVU attīstībai;

• pārstāvēt MVU intereses valdībā;

• meklēt MVU finansēšanas avotus, kā arī izstrādāt tehniskās palīdzības veidus MVU.

Lai nodrošinātu MVU pieeju pie specifiskās informācijas tehnoloģijas, kvalitātes nodrošināšanas un vadības, dizaina jomā u.tml., jāattīsta esošās uzņēmējdarbības attīstības organizācijas.

3.2.2. Atbalsts inovatīvai darbībai

Lai veicinātu inovāciju attīstību, nepieciešams izstrādāt un ieviest valsts un pašvaldību palīdzības programmas uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar inovāciju ieviešanu tehnoloģiju, produktu, mārketinga, izmantojamo materiālu, izejvielu pārstrādes u.c. jomās, veicinot starptautiskās pieredzes pārņemšanu — sniedzot palīdzību semināru, konferenču, izstāžu u.c. pasākumu apmeklēšanā, īpaši pievēršot uzmanību iespējamajām apmācībām un studijām ārzemju uzņēmumos un zinātniskās pētniecības institūcijās.

Lai veicinātu uzņēmumu un ražotās produkcijas attīstību, jāveicina biznesa inkubatoru, tehnoloģisko (inovāciju) centru un tehnoloģisko (zinātnes) parku attīstība, kuri sniedz uzņēmējiem atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā, inovāciju un tehnoloģiju ieviešanas, kā arī izpētes darbu veikšanā. Ar likumu jānosaka minēto institūciju statuss uzņēmējdarbības jomā.

3.2.2.1. Tehnoloģiskie parki

Latvijā 1996. gadā ir sācis darbību Latvijas tehnoloģiskais parks (LTP) Rīgā bijušajās armijas kazarmās. Šī parka mērķis — izveidot LTP kā zinātnes komercializācijas instrumentu zinātņietilpīgas ražošanas attīstībai Latvijā, kas būtu orientēts uz paātrinātu universitātes un uzņēmēju radīto ideju ieviešanu tautsaimniecībā un jaunu darbavietu radīšanu, kā arī eksportorientētu un importu aizstājošas ražošanas uzplaukumu. Sākotnēji LTP sāks darbu kā biznesa inkubators, laika gaitā paplašinot savu profilu. Ekonomikas ministrijas un Eiropas Komisijas PHARE tehniskās palīdzības programmas ietvaros tiek sniegta attīstības projekta izstrādāšanas un biroja iekārtu iepirkšanas palīdzība. Nepieciešams sniegt papildu palīdzību LTP attīstībai un uzņēmēju piesaistīšanai.

Otrs projekts ir Salaspils tehnoloģiskā parka izveidošana. Šī parka teritorija aptver aptuveni 200 ha lielu teritoriju Salaspils pilsētā, kura atrodas 20 km no Rīgas. Salaspils var izveidoties par spēcīgu tranzīta mezglu, kā arī par modernu ražotņu centru, pateicoties savam izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un augstajam zinātniskajam potenciālam bijušajos zinātnes institūtos. Paredzama šī parka attīstība 3–6 gadu laikā. Nākotnē šīs programmas ietvaros jāsniedz palīdzība šī parka izveidošanai, pārsvarā pievēršoties biznesa inkubatoru un inovāciju centru attīstībai.

3.2.2.2. Inovāciju centri

Pašreiz Latvijā darbojas Latvijas un Salaspils tehnoloģiskais centrs. Uz Salaspils tehnoloģiskā centra bāzes un Salaspilī esošajiem cilvēku, zinātnes un zemes resursiem varētu tikt izveidots Salaspils tehnoloģiskais parks. Nepieciešams izvērtēt Salaspils tehnoloģiskā centra attīstības iespējas un attīstības virzienus.

Latvijas tehnoloģiskais centrs (LTC) kopš 1993. gada darbojas Rīgā, Zinātņu akadēmijas institūta telpās. LTC pašlaik strādā aptuveni 200 darbinieku dažādos zinātnes un tehnikas virzienos (elektrotehnika, multimediji un datorprogrammas, bioreaktori, medicīnas iekārtas utt.). LTC attīstības projekta izsrādāšana un valsts atbalsts šī projekta realizācijai nodrošinātu tālāko attīstību, ārvalstu uzņēmumu un palīdzības piesaistīšanu.

Jāizvērtē LTC izveidošanās par zinātnes parku uz Zinātņu akadēmijas bijušo institūtu bāzes, kas no zinātniskās infrastruktūras viedokļa un salīdzinoši ar citām tamlīdzīgām institūcijām prasītu mazākus valsts līdzekļu ieguldījumus un organiski balstītos uz esošo LTC pieredzi. Jāizvērtē zinātņu parka bāzes saistīšana ar Latvijas elektrorūpniecības biznesa inovāciju centra izveidošanu uz uzņēmuma `'Alfa'' korpusa bāzes. Šis projekts (tāpat kā LTP projekts) tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas un Eiropas Komisijas PHARE programmas ietvaros. Nākotnē nepieciešams sniegt valsts atbalstu minētā projekta attīstībai.

Bez tam jāveic šādi pasākumi inovāciju centru attīstības jomā:

1) prioritāro inovācijas centru un biznesa inkubatoru projektu noteikšana.

1996.–1997. gadā PHARE programmas ietvaros tika identificēti šādi projekti:

— Latvijas tehnoloģiskais parks;

— Elektrorūpniecības biznesa inovāciju centrs;

— Liepājas uzņēmējdarbības atbalsta centra biznesa inkubators;

— Salaspils tehnopole;

— Latvijas tehnoloģiskais centrs;

— Latvijas Universitātes un Daugavpils Pedagoģiskās universitātes biznesa inkubatori un inovācijas centri;

— CAD/CAM centrs uzņēmuma VEF teritorijā;

2) konkursu par ģenerāluzņēmēju inovāciju centram kārtības noteikšana, ietverot prasības par informatīvo, konsultatīvo pakalpojumu nodrošinājumu un koncepciju finansu fondu piesaistei;

3) inovatīvā vai MVU atbalsta fonda izveidošana.

3.2.2.3. Biznesa inkubatori

Nepieciešams sniegt atbalstu biznesa inkubatoru veidošanai — kas nodrošinātu šādus pakalpojumus:

* palīdzība biznesa plāna sastādīšanā;

* telpu izīrēšana uz atvieglotiem noteikumiem;

* konsultācijas ar biznesu saistītos jautājumos;

* pieeja informācijas bāzēm;

* palīdzība kredīta pieprasījuma sastādīšanā, tai skaitā arī no MVU atbalsta fonda;

* palīdzība starptautiskajā kooperācijā, atbalsts izejvielu un tehnoloģiju attīstībā un meklēšanā.

Lai veicinātu TP, TC, BI attīstību, jāizstrādā

— BI, TC, TP attīstības atbalsta sistēma;

— augstāko mācību iestāžu atbalsta sistēma BI, TC, TP veidošanai;

— jāapmāca TP, TC, BI vadītāji un konkursa kārtībā jāatlasa finansu un rūpniecības attīstības eksperti uzņēmumu un finansu analīzes darbu veikšanai pēc starptautiskiem kritērijiem;

— izveidot likumdošanas un finansu atbalsta sistēmu, kura nodrošinātu nevajadzīgu, kā arī neizmantojamo telpu izmantošanu TP, TC, BI vajadzībām (svarīgākais finansu resursu piesaistīšanas līdzeklis BI, TC).

3.2.2.4. Saiknes ar augstskolām attīstība (“spin–off”)

Lai veicinātu augsti kvalificētu MVU attīstību, nepieciešams sniegt palīdzību augstāko mācību iestāžu un uzņēmēju savstarpējās saiknes uzlabošanai, izstādājot

— augstāko mācību iestāžu un pētniecības institūciju atbalsta sistēmu uzņēmējdarbības uzsākšanas iedrošināšanai un tās atbalstam;

— atbalsta sistēmas izveidošana uzņēmumiem, kuriem ir potenciālas attīstības iespējas, īpaši atbalstot pētniecības un augstāko mācību iestāžu piedāvāto pakalpojumu un infrastruktūru izmantošanu.

Īpašai programmai jātiek izstrādātai uzņēmēju pārstāvniecības organizācijām, kuras nodrošina darbinieku apmācību un sniedz palīdzību to savstarpējā apmaiņā kvalifikācijas un pieredzes celšanā. Šajā programmā jāparedz arī atbalsts mācību iestādēm, kuras nodrošina studentiem apmācību programmas uzņēmumos, un uzņēmumiem, kuri izmanto studentus apmācībām. Bez tam jāatbalsta

* studentu prakses iespējas TC/TP/BI un uzņēmumos;

* zinātniskās un informatīvās/tehniskās/tehnoloģiskās bāzes izmantošana maģistra un doktora darbu izstrādāšanai;

* pielietojamās zinātnes prēmijas izveidošana jauno zinātnieku stimulēšanai.

3.2.2.5. Pētniecība un attīstība

1997. gada rudenī tiks pabeigta likuma `'Par valsts atbalstu'' izstrādāšana. Lai veicinātu šī likuma realizāciju pēc tā pieņemšanas un MVU attīstību, nepieciešams

1) paredzēt valsts atbalstu augstākajām mācību iestādēm un pētniecības institūcijām pētniecības darbu veikšanai;

2) kā galveno attīstības jomu uzskatīt MVU, paredzot lielāku daļu atbalsta MVU uzņēmumu uzņēmējdarbības attīstības projektu realizācijai;

3) jāattīsta, jāatbalsta un jāveido trūkstošās institūcijas un programmas, kuras piedāvātu šādus pakalpojumus pēc ES parauga:

— uzņēmumu attīstības jomā:

1) uzņēmējdarbības stratēģijas un biznesa plāns;

2) uzņēmumu vadītāju, svarīgāko uzņēmumu darbinieku apmācība;

3) konsultācijas;

4) tehnoloģiju attīstība;

5) ražošanas attīstība;

6) kvalitātes kontroles attīstība;

7) dizaina vadības attīstība;

8) mārketinga metožu attīstība;

9) internacionalizācija;

10) uzņēmuma tēla radīšana;

— Produkta attīstības jomā:

1) tirgus pētījumi, konkurentu vājumu un stiprumu analīze;

2) tehnoloģijas atbilstība;

3) idejas testēšana;

4) prototipa konstruēšana;

5) dizaina ekspertu izmantošana;

6) ražošanas procesu attīstība;

7) testēšana;

8) pārdošanas personāla apmācība;

9) lauku rajonu personāla algošana un apmācība;

10) kvalitātes kontroles sistēma;

11) apakš–kontraktu ( sub–contractors ) uzņēmumu apmācība.

3.2.3. Reģionālās attīstības programma (pašvaldības, reģioni utt.)

Ministru kabineta 1996. gada 3. decembrī akceptētajā “Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepcijā” un koncepcijā “Par ekonomikas reģionālās attīstības veicināšanu” ir ietverta reģionālās attīstības politika un pasākumi, kas veicinātu labvēlīgas vides veidošanos attīstības procesiem Latvijas reģionos. 1997. gada 10. jūnija likumā “Par īpaši atbalstāmiem reģioniem” un 1997. gada 10. janvāra Ministru kabineta pieņemtajos noteikumos “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” ir nosaukti kritēriji un pasākumi īpaši atbalstāmo reģionu noteikšanai un attīstībai. Minēto normatīvo aktu mērķi ir veicināt uzņēmējdarbību atbalstāmos reģionos, ieguldot līdzekļus uzņēmējsabiedrību statūtkapitālā, apmaksājot saņemto mērķkredītu procentus, finansējot ekonomiskās izglītības pasākumu u.c. MVU attīstības nacionālās programmas ietvaros nepieciešams iesaistīties reģionālās attīstības pasākumos un piedalīties darbības koordinācijas un kopējo projektu realizācijas jomā.

Svarīgākā pašvaldību loma ir pašvaldību teritoriālās plānošanas un attīstības stratēģijas darbu veikšanā, vietējo resursu (zemes, telpu, zināšanu) resursu izmantošanā un uzņēmēju problēmu pārzināšanā, aktīvā iesaistīšanās to risināšanā līdztekus jaunu uzņēmēju piesaistīšanai.

3.2.3.1. Valsts līmenis

Valsts rada uzņēmējdarbības telpu likumdošanu, attīstot darbības pamatprincipus un valsts ekonomikas pamatkoncepcijā definējot galvenās nozares, kā arī atbalstot to attīstību.

Reģionālās klasifikācijas izstrādāšana atbilstoši ES prasībām. ES ir izstrādāti kritēriji teritoriju klasifikācijai (no 1 līdz 6a), pēc kuriem tiek izmantoti ES integrēto programmu līdzekļi. Latvijā ir nepieciešams identificēt teritorijas, kuras atbilst šiem ES kritērijiem.

Reģionālo atbalsta instrumentu koordinēšana ar MVU attīstības reģionālās attīstības instrumentiem atbilstoši ES prasībām.

3.2.3.2. Pašvaldības līmenis

Lai veicinātu MVU attīstību reģionos, jāparedz uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu sniegšana reģionos, kuros pašlaik nav attīstīta uzņēmējdarbība, tomēr tās attīstība var sākties konkrētās (tūrisma, kokapstrādes utt.) jomās.

Reģionos, kuros nav attīstīta uzņēmējdarbība, pašvaldībām jāorganizē apmācības programmas, kā arī jāveicina pašvaldību tēla veidošana.

Lai stimulētu pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā, jāizvērtē ienākuma nodokļa pārdalīšanas iespēja starp valsts un pašvaldību budžetu, tādējādi radot iespēju un ļaujot pašvaldībām nodrošināties ar modernām biroja un informācijas tehnoloģijām (atbilstošu `'software, hardware'').

3.2.3.3. Uzņēmumu līmenis

Izveidot konkursu mehānismu un paredzēt finansējumu piešķīrumiem un neatmaksājamām subsīdijām MVU, kas rada jaunas darba vietas īpaši attīstāmajos rajonos, tādās nozarēs kā tūrisms, kokapstrāde, pārtikas pārstrāde un tehnoloģiski orientētas produkcijas ražošanā u.c.

3.2.4. Sertifikācijas un standartu centri

Reģionos, kuros ir iespējama ražošanas attīstība, nepieciešams izveidot reģionālos sertifikācijas un standartizācijas informāciju piedāvājošus centrus, izmantojot jau esošās dažādu institūciju reģionālās pārstāvniecības, lai sekmīgāk noritētu uzņēmējdarbības attīstības process.

3.3. MVU konkurētspējas paaugstināšana

ES valstīs darbojas ekspertu uzņēmējdarbības attīstības dienesti, kuri parasti ir apmācīti, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību, konsultācijas un apmācības programmas uzņēmējdarbības problēmu risināšanai un uzņēmējdarbības attīstībai.

Parasti ES valstīs darbojas valsts organizācijas, valsts pārraudzības un privātās organizācijas minētajos jautājumos. Valsts organizācijas ir orientētas uz iespējami lielāka klientu skaita apkalpošanu. Valsts pārraudzības organizācijas parasti tiek veidotas kādas konkrētas nozares, jautājuma attīstībai, bet privātās sniedz nepieciešamo palīdzību, parasti par augstu samaksu.