Celulozes cerība Latvijas ekonomikā

Dr. habil. oec., LZA korespondētājloceklis Pēteris Guļāns - "Latvijas Vēstnesim"

Nobeigums.

Sākums "LV" 06.03.2001. Nr.36

Īpašnieku sastāvs

Raugoties no valsts viedokļa, augstas kapitālietilpības uzņēmuma funkcionēšanas izdevīgums ir atkarīgs no īpašnieku valstiskās piederības. Ideāls variants ir tad, ja tas pilnīgi pieder rezidentiem un - otrādi - visneizdevīgākais, ja pilnīgi pieder nerezidentiem.

Projekta pašreizējā variantā paredzēts, ka Latvija iegūs 33% uzņēmuma akciju, atdodot tā īpašumā 150 000 ha valsts mežu. Šāds variants no pirmā acu uzmetiena šķiet pieņemams, jo tas rada teorētisku iespēju Latvijai saņemt ienākumu dividenžu veidā. Ielūkojoties dziļāk, nākas konstatēt, ka to aizēno divi būtiski apstākļi.

Pirmais - iecerēto dividenžu lielums . To noteiks nevis Latvija, bet akciju kontrolpaketes turētāji. Tas būs atkarīgs ne tikai no konjunktūras globālajā celulozes tirgū, bet arī no ārējo divu līdzīpašnieku pilnīgi objektīvās vēlmes palielināt savu (mātes) uzņēmumu rentabilitāti uz Latvijas (meitas) uzņēmuma rēķina. Latvija ir pārsteidzīgi piekritusi, ka celulozes realizāciju nodrošinās tā ārējie partneri. Tas rada nosacījumus, lai Latvijas rūpnīcu izmantotu kā lētas izejvielas piegādātāju skandināvu koncerniem uz tās peļņas samazināšanas rēķina. Šāda varianta realitāti palielina apstāklis, ka a/s "Baltic Pulp" lemjošajās institūcijās nospiedošais pārsvars (skaitliski, profesionālās sagatavotības un personīgās ieinteresētības ziņā) būs ārējiem investoriem un tie veidos arī uzņēmuma vadības komandu. Dārgā mācība, ko Latvija ir saņēmusi, slēdzot jumta līgumu par telekomunikāciju modernizāciju, kā arī gadījumā ar "Swem-Balt", acīmredzot nav bijusi pietiekama, lai izārstētu mūs no naivās uzticēšanās ārējo investoru rožainajiem solījumiem. Nedrīkst aizmirst, ka šodienas varbūt ļoti simpātiskie un godīgie solītāji nav mūžīgi. Tos agrāk vai vēlāk nomainīs citi. Spēkā paliks tikai rakstiski formulētās saistības un objektīvās tirgus attiecību likumsakarības.

Otrais jautājums - cik ilgi Latvijas valsts paliks uzņēmuma līdzīpašniece? Īpašuma attiecību pārveides virzība Latvijā un ne tikai te neapstrīdami pierāda, ka piedāvātais risinājums uzlūkojams tikai kā pārejas, pagaidu modelis. Pēc kāda laika, tāpat kā citu, arī šī objekta valstij piederošās daļas tiks pārdotas (privatizētas). Par objekta vienīgajiem īpašniekiem, izmantojot pirmpirkuma tiesības, kļūs pārējie akcionāri. Visdrīzāk tas notiks tad, kad būs dzēsts kredīts un radīsies reāla iespēja akciju īpašniekiem saņemt dividendes. Valstij piederošās daļas privatizācija nozīmēs 150 000 ha augstvērtīgu valsts mežu pilnīgu pāreju ārzemnieku īpašumā. Neviļus rodas jautājums, vai šīs mežu platības iegūšana nav galvenais mērķis Latvijas iekļaušanai akciju sabiedrības dibinātāju sastāvā.

Reaģējot uz šādu nepievilcīgu prognozi, projekta virzītāji iesaka minēto valsts daļu nodot akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži". Tas varētu būt labāks risinājums ar vienu - diemžēl neizpildāmu - nosacījumu, ka pati šī akciju sabiedrība nākotnē netiks privatizēta. Tādas garantijas nav , un nav arī institūcijas, kas varētu to nodrošināt. Varbūtība par šī varianta ilglaicīgas funkcionēšanas iespēju ir pārāk niecīga, lai, balstoties uz to, vērtētu projekta realizācijas lietderību. Tādēļ mūsu aprēķinos šis variants nosaukts par idealizēto . Daudz reālāka ir varbūtība, ka pēc kāda laika uzņēmums pilnīgi nonāks ārējo investoru īpašumā .

 

Nodarbinātība

Iedzīvotāju labklājības līmenis, pastāvot citiem līdzīgiem nosacījumiem, ir atkarīgs no darbaspēka resursu izmantošanas efektivitātes. Citi, arī koksnes pārstrāde, ir tikai līdzekļi, ar kuru palīdzību tiek radīti nosacījumi darbaspēka resursu kā pievienotās vērtības vietējā avota efektīvai izmantošanai. Tādēļ galvenais arguments jeb kritērijs ārējo investīciju efektivitātes vērtēšanā ir to ietekme uz nodarbinātības izmaiņām . Latvijai investīcijas ir vajadzīgas ne pašas par sevi, bet darba vietu radīšanai, turklāt tādu, kas nodrošinātu konkurētspējīgas produkcijas izlaidi un ir orientētas uz darbiniekiem ar augstu intelekta līmeni. Celulozes ražošanā, ieguldot milzīgas summas, strādājošo skaits palielināsies nenozīmīgi.

Raksturīgi, ka projekta attīstības gaitā strādājošo skaits strauji sarūk. Firmas "Jaakko Pöyry Consulting AB" 1998. gada aprēķinos bija paredzēts, ka uzņēmumā būs 771 darba vieta (to skaitā 621 uzņēmumā un 150 koksnes transportā). 2000.gada marta sākumā preses konferencē tika paziņots, ka rūpnīcā nodarbinās ap 500 cilvēku. Pēc astoņiem mēnešiem, 9. novembrī, kompānijas a/s "Baltic Pulp" vadība informēja, ka rūpnīcā plānots nodarbināt apmēram 350 cilvēku, tātad 1,8 reizes mazāk par sākotnēji solīto. Par rūpnīcas lomu nodarbinātības problēmas risināšanā liecina tas, ka projektētais strādājošo skaits (350) veido tikai 0,36% no reģistrēto bezdarbnieku un 0,034% no kopējā nodarbināto iedzīvotāju skaita valstī 2000. gada nogalē. Piebildīsim, ka te runa ir par jaunajām darba vietām tieši rūpnīcā. Bet strādājošo skaita samazinājums saskarīgajās nozarēs ievērojami pārsniegs šo palielinājumu.

 

Ietekme citās nozarēs

Tā kā pašas rūpnīcas pienesums nodarbinātības jomā ir tuvs nullei, projekta aizstāvji apgalvo, ka ievērojami palielināsies nodarbinātība citās ar uzņēmumu saistītās nozarēs. Sākotnēji tika deklarēts, ka saistītajās nozarēs strādājošo skaits palielināsies vairāk nekā par 11 000. Patlaban tiek runāts par 4-5 tūkstošiem. Pierādījumu, saprotams, nav, jo kā pirmie, tā arī otrie skaitļi ir tīrās fantāzijas augļi.

Uzņēmuma būvniecībā izmantos galvenokārt importētās saliekamās ēku karkasa, sienu un pārsegumu konstrukcijas un citus materiālus; ražošanā - importētās ķimikālijas un palīgmateriālus. Tādējādi objekta būvniecības un darbības multiplikatīvais efekts būs ārpus Latvijas . Tā kā pašlaik sagatavotais un eksportētais papīrmalkas daudzums ievērojami pārsniedz rūpnīcas vajadzības, nodarbināto skaita palielinājums te nav nepieciešams, gluži otrādi - tas neizbēgami samazināsies. Investori ir iecerējuši bez minētajiem 150 000 ha paņemt koncesijā vēl 350 000 ha valsts mežu. Izmantojot koksnes sagatavošanā moderno tehnoloģiju ( by harvesters ), strādājošo skaitu paredzēts samazināt desmit reizes jeb vairāk nekā par 1000 nodarbinātajiem. Neizbēgami saruks arī nodarbinātība darbos, kas saistīti ar eksportējamās papīrmalkas iekraušanu kuģos un tās transportēšanu pāri jūrai. Kā jebkurš jauns objekts, arī celulozes rūpnīca izraisīs nelielu strādājošo skaita palielinājumu dažās pakalpojumu nozarēs. Tomēr nav pamata cerēt, ka tas kaut daļēji kompensēs minēto strādājošo samazinājumu. Tā kā kopējais nozarē nodarbināto skaits saruks, sagaidāma tikai neliela pakalpojumu uzņēmumos strādājošo skaita teritoriāla pārmaiņa, bet ne tā pieaugums valstī kopumā.

Bieži dzirdētajiem apgalvojumiem, ka Latvijas mežu īpašniekiem būšot iespēja pārdot koksni par daudz stabilākām un augstākām cenām, nav reāla pamata. Tāpat kā citi uzņēmēji, arī šī rūpnīca neatkarīgi no projekta izstrādātāju apgalvojumiem un īpašnieku sastāva nebūs labdare. Jebkurā gadījumā papīrmalku tā iepirks par minimālajām tirgus cenām reģionā. Pēdējās veidosies tās eksportētāju uz ārzemēm un importētāju no kaimiņvalstīm piedāvājumu ietekmē. Rūpnīcas novietojums Latvijas austrumu daļā izvēlēts ar mērķi atvieglot Krievijas un Baltkrievijas papīrmalkas importu un, palielinot konkurenci, uzturēt cenas zemā līmenī. Iegūstot savā apsaimniekošanā 500 000 ha mežu, tā kļūs neatkarīga no Latvijas mežu īpašnieku piegādēm un nākotnē spēs pilnīgi nodrošināt sevi ar papīrmalku.

Viens no vilinošākajiem un reālākajiem ieguvumiem varētu būt koksnes pārstrādes atkritumu izmantošana celulozes ražošanai. Projekta organizatori, atsaucoties uz koksnes pārstrādātāju priekšlikumiem, izmantojamo koksnes atkritumu daļu salīdzinājumā ar sākotnējo variantu palielinājuši vairāk nekā 2,5 reizes. Jāapzinās tomēr, ka reālo daudzumu veidos nevis projekta sagatavošanas gaitā vai arī vēlākajās tā izstrādes stadijās kokrūpniekiem dotie solījumi, bet šī resursa pircēja un pārdevēju ekonomiskā izdevīguma robežu sakritība. Ja celulozes rūpnīca būs vienīgā to pārstrādātāja, cena būs zema un atkritumu realizētāju ieguvums niecīgs. Koksnes pārstrādes atkritumu problēmas atrisināšana tikai ar celulozes rūpnīcas palīdzību ir maz ticama. Tam nepieciešams izstrādāt un realizēt speciālu programmu, paredzot alternatīvus variantus un valsts atbalstu (nodokļu atvieglojumus) to realizētājiem, līdzīgus tam, kādus Saeima jau piešķīrusi celulozes ražotājiem.

 

Ietekme uz

tautsaimniecības potenciālu

Jebkura jauna uzņēmuma celtniecības lietderība jāvērtē pēc tā, kā tas sekmē valsts ekonomiskā potenciāla palielināšanu. Šāda pieeja ir obligāta, ja projekta realizācijai valsts sniedz finansiālu atbalstu (nodokļu atlaides, mežu atdošana). Šinī sakarā nepieciešams aplūkot ekonomiskā potenciāla rādītājus.

Precīzākais kādas valsts ekonomikas attīstības līmeņa rādītājs ir tās nacionālā neto (jeb tīrā) ienākuma (NNI) apjoms uz vienu iedzīvotāju. Tā aprēķināšana ir darba un laika ietilpīga, tāpēc parasti aprobežojas ar mazāk precīzu - iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāju, kuru var izmantot tautsaimniecības dinamikas raksturošanai. Lai no IKP pārietu uz NNI, ir jāizdara papildu aprēķini.

Pirmkārt, IKP jākoriģē ar valstī ienākošo un no tās izejošo norēķinu saldo divos starptautisko naudas plūsmu veidos: 1) atlīdzība nodarbinātajiem (no ārvalstīm ienākusī nauda par mūsu iedzīvotāju darbu citās zemēs mīnus uz ārvalstīm aizplūdusī nauda kā atlīdzība par ārzemnieku darbu šeit) un 2) īpašuma ieņēmumi (no ārvalstīm saņemtie īpašuma ieņēmumi mīnus uz ārvalstīm samaksātie nerezidentu īpašuma ieņēmumi). Rezultātā tiek iegūts nacionālais bruto ienākums (NBI).2

Otrkārt, izslēdzot no NBI pamatkapitāla patēriņu (amortizāciju), iegūstam nacionālo neto ienākumu (NNI). Šis rādītājs parāda gada laikā valstī radīto preču un pakalpojumu vērtību naudas izteiksmē. Tikai tas atspoguļo reālo resursu apjomu , kas radīts no jauna, ko var izmantot kārtējo vajadzību apmierināšanai (patēriņam) un attīstības nodrošināšanai (investīcijām).

Shematiski to var izteikt šādi:

IKP

= ĶPV, plus produktu nodokļi (PVN, muitas, akcīzes) mīnus subsīdijas;

NBI

= IKP plus starptautisko norēķinu saldo par darbaspēka un kapitāla izmantošanu;

NNI

= NBI mīnus pamatkapitāla patēriņš (amortizācija).

Lai noteiktu NNI, ir nepieciešama plaša un korekta informācija un kvalificēti speciālisti. Nav nejaušība, ka no 171 valsts, kas iekļauta Starptautiskā valūtas fonda 2000.gada Finansu statistikas gadagrāmatā, rādītāji par NNI ir tikai 43 valstīm. Turklāt liela daļa no tām šo rādītāju publicē ar viena divu gadu nokavēšanos. NNI atšķirības pakāpe no IKP valstīs ir dažāda. Parasti tā ir 13-16%, bet atsevišķās sasniedz 23 (Īrija) un pat 27% (Austrija), citām - 10% un mazāk (Šveice, Malta)3. Neiedziļinoties detaļās, minēsim divus šo atšķirību iemeslus. Pirmais - maksājumi, kas no valsts aizplūst/ieplūst par ārējā darbaspēka un kapitāla izmantošanu, un, otrais - tautsaimniecības kapitālietilpība un no tās izrietošā kapitāla izmaksu (amortizācijas) daļa pievienotajā vērtībā. Latvijā NNI bija mazāks par 10% nekā IKP 1997.gadā un 1998.gadā - par 12%.4

Kāda būs celulozes rūpnīcas loma reālā valsts ekonomiskā potenciāla palielināšanā? Projekta izstrādātāji ir aprēķinājuši, ka, sasniedzot projektēto jaudu, tas Latvijas IKP palielinās par 1,9%. Nesen parādījās cits skaitlis - 3,3%, acīmredzot aprēķinos izmantojot augstāku produkta realizācijas cenu. Lai arī šāds pieaugums jāvērtē kā niecīgs, tas neatspoguļo reālo ekonomiskā potenciāla kāpumu , jo ietver sevī arī to daļu, kas pieder nerezidentiem, un pamatkapitāla amortizāciju. Izmantojot "Jaakko Pöyry Consulting AB" pētījumā sniegto, kā arī presē publicēto informāciju par nodarbināto skaita izmaiņām un citus avotus, varam tuvināti aprēķināt iecerētās rūpnīcas darbības ietekmi uz Latvijas NNI. Te jāaplūko divi varianti:

1) Latvijai pieder 33% uzņēmuma akciju (idealizētais variants) un

2) uzņēmums pilnīgi pieder ārējiem investoriem (reāli sagaidāmais).

PV lielumu būtiski ietekmē tirgus konjunktūra. Ņemot to vērā, minētie varianti sadalīti trijās grupās pēc iespējamās celulozes realizācijas cenas USD/tonnā: 558 ("Jaakko Pöyry" variants), 640 un 800.

Tā kā Latvijas ieguvumu veido atalgojums nodarbinātajiem un uzņēmuma maksātie nodokļi, aplūkoti divi apakšvarianti: 1) uzņēmums maksā visus nodokļus un 2) tam piešķirti atvieglojumi saskaņā ar Saeimā 2000.gada 23.novembrī pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par uzņēmuma ienākuma nodokli".

Rūpnīcas pienesuma ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi ir atkarīga no NNI apjoma prognozējamajā gadā. To savukārt noteiks kopējie ekonomikas attīstības tempi bez celulozes rūpnīcas. Aprēķinā izmantojām trīs augšanas tempu variantus: 3%, 4% un 5% vidēji gadā. Par prognozējamo gadu izvēlēts 2010., t.i., gads, kad jau būtu atmaksāti kredīti un rastos iespēja saņemt dividendes. Celulozes rūpnīcas pienesums Latvijas NNI palielināšanā parādīts tabulā.

Rūpnīcas loma NNI palielināšanā jebkurā variantā būs niecīga. Pat idealizētajā variantā, ja Latvijas valstij piederētu 33% kapitāla un uzņēmums maksātu visus nodokļus, tās pienesums būtu nedaudz virs 1%. Kā aprādīts iepriekš, varbūtība ilgstoši saglabāt valsts daļu uzņēmuma kapitālā ir ļoti niecīga. Katrā ziņā daudz reālāks ir variants, ka uzņēmums pilnīgi pieder ārējiem investoriem. Saskaņā ar likuma normām ienākuma (peļņas) nodoklis kapitālietilpīgiem uzņēmumiem jāmaksā tikai ļoti izdevīgas tirgus konjunktūras apstākļos. Celulozes rūpnīcas gadījumā tikai tad, kad realizācijas cena būs tuva 800 ASV dolāriem par tonnu. Realizējot paredzētos ienākuma nodokļa atvieglojumus, rūpnīcas pienesums Latvijas ekonomiskā potenciāla palielināšanā kļūst iluzorisks: ~0,4-1% idealizētā un ~0,2% reāli sagaidāmajā variantā, tātad tuvs nullei.

Vēl jāpiebilst, ka aplūkojamās attiecības veidojas, salīdzinot aprēķināto rūpnīcas jaunradīto vērtību ar prognozēto NNI apjomu, pieņemot relatīvi mazus ikgadējos tā pieauguma tempus. Latvijas situācija diktē nepieciešamību tos palielināt. Ja prognozējamajā gadā NNI apjoms būs lielāks, rūpnīcas loma attiecīgi kļūs mazāka. Celulozes projekta īstenošanas ietekme uz NNI ir tik niecīga, ka to nevar uzskatīt par vērā ņemamu pasākumu Latvijas ekonomiskā potenciāla palielināšanā.

Acīmredzamā neatbilstība starp piesaistāmo investīciju apjomu un sagaidāmo Latvijas reālo ieguvumu rada jautājumu: vai aprēķini ir korekti, vai tie nav tendenciozi, vai tajos nav iezagušās neapzinātas kļūdas? Atbildot uz to, jāsaka, ka precizitāte ir atkarīga galvenokārt no izmantotās informācijas, kuras galvenie avoti norādīti. Projekta izstrādes un realizācijas gaitā šie rādītāji mainīsies. Nav pamata prognozēt, ka šīs izmaiņas varētu palielināt Latvijas ieguvumu, drīzāk gan otrādi. Patiešām - vai ir pamats sagaidīt, ka nodarbināto atalgojumam izlietos vairāk, nekā pieņemts aprēķinā (2850 ASV dolāru mēnesī vidēji uz vienu nodarbināto)?

 

Kam jāaizstāv

Latvijas intereses

Pārlūkojot celulozes rūpnīcas projekta virzību, rodas iespaids, ka Latvijas valstij atšķirībā no investoriem nav skaidra mērķa, kas sasniedzams ar tā realizāciju. Par mērķa trūkumu liecina tas, ka nav veikta un netiek arī paredzēta šīs gigantiskās ieceres neatkarīga ekonomiskā ekspertīze . To nevar aizstāt izstrādē iesaistīto, turklāt investoru algoto darbinieku publicētie atsevišķie rādītāji un nepierādītie apgalvojumi. Projekts ir pārāk liels, turklāt videi nedraudzīgs, lai sankcionētu tā īstenošanu bez vispusīgas iespējamo ieguvumu un zaudējumu izpētes, balstoties tikai uz vīzijām un pieņēmumiem.

Tas, ka Latvijai jāveido atklāta tipa ekonomikas modelis, nebūt nenozīmē, ka tai nav savu objektīvo interešu, kuru aizstāvība ir valsts pārvaldes institūciju uzdevums. Savas ekonomikas racionāla attīstība, tās efektivitātes nemitīga kāpināšana ir un arī turpmāk būs katras valsts valdības svarīgākais uzdevums . Ne starptautiskās institūcijas, ne citas valstis un vēl jo mazāk ārējie investori to nedarīs.

Informācija, kas laiku pa laikam parādās masu saziņas līdzekļos, nav uzrādījusi nevienu faktu, kas liecinātu, ka Latvijas puse investoriem izvirza savus noteikumus vai ierobežojumus saistībā ar projektu. Gluži otrādi - prasības izvirza investori, un Latvija tās centīgi izpilda. Šķiet, tā tas būs arī turpmāk. Sagaidāmais ekonomiskais rezultāts redzams tabulā.

Par investoru iespējamo peļņu informācija presei netiek sniegta, un mūsu valstī acīmredzot nav institūcijas, kuru tas interesētu ja ne izmantošanai sarunās par savstarpējo attiecību kārtošanu, tad vismaz zināšanai. Bet sagaidāmā peļņa solās būt iespaidīga. "Jaakko Pöyry Consulting AB" pirmsprojekta aprēķinos noskaidrots, ka investēt līdzekļus šīs rūpnīcas būvniecībā ir ļoti izdevīgi. Turklāt aprēķini veikti, izmantojot minimālu realizācijas cenu: 558 ASV dolāri par tonnu. Faktiski tā būs ievērojami lielāka, attiecīgi palielinot arī peļņu. No tā izriet, ka investori ir ļoti ieinteresēti projekta realizācijā. Saprotams, nav tāda investora, kurš negribētu peļņu palielināt. Tā kā Latvija paklausīgi izpilda visas prasības, rodas arvien jaunas. Viena no tām - 350 000 ha mežu nodošana koncesijā. Var paredzēt, ka ar to prasības nebeigsies, iespējams, tiks prasīts izveidot pievedceļus un sakārtot citus infrastruktūras objektus.

Vienlaikus tiek strādāts sabiedriskās domas veidošanā. Raksturīgs piemērs ir baumu izplatīšana it kā par sacensību ar Vāciju, kura varot atņemt Latvijai šo "zelta āderi". Acīmredzot, lai attaisnotu Latvijas pakļāvību visām prasībām, tiek apgalvots, ka Vācijā līdzīgam projektam varētu piešķirt milzīgas subsīdijas. Pierādījumu šādai ekonomiski un loģiski absurdai preses pīlei, saprotams, nav.

Lai veicinātu projekta virzību, investori šā gada februāra sākumā uzaicināja dažus Latvijas ministrus apmeklēt celulozes rūpnīcas Somijā un Zviedrijā. Ir labi zināms, ka dažās dienās pārskrienot Skandināviju, noskaidrot neko nevar, īpaši ministru kompetences līmenī. Var gūt vizuālu priekšstatu un saņemt dozētu informāciju tālākai izmantošanai, kas arī tiek darīts. Problēmas, kuras būtu detalizētāk pētāmas, saskatītas netika. Pārsteidz tas, ka mūsu ministri neredz nekādu atšķirību starp Latviju un ārējiem investoriem. Runāts tiek daudzskaitļa pirmajā personā. Minēšu tikai ekonomiskas dabas jautājumus. Piemēram, zemkopības ministrs Atis Slakteris noskaidrojis, ka ražot celulozi ir izdevīgi, nepaskaidrojot - kam. Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis savukārt, atzīstot, ka celulozes rūpnīca būs augsto tehnoloģiju rūpnīca, pareģo, ka darbaspēka tirgū tas radīšot četrus piecus tūkstošus darba vietu, ignorējot, ka rūpnīca ir tipisks monoizejvielu un monoprodukcijas uzņēmums, kuram apkārt sīku ražotāju tīkls nav vajadzīgs.

Pamācoša mūsu valdības locekļiem varētu būt Somijas premjerministra Pāvo Liponena vizītes laikā Rīgā (šā gada februāra sākumā) mūsu valdības vadītājam paustā interese par viņa valsts koncernu investīciju virzību Latvijā, neaizmirstot atgādināt par celulozes projektu.

Nevar neievērot arī Zviedrijas valdības un citu organizāciju aktivitātes savu uzņēmēju atbalstīšanā. Viens no piemēriem ir "Svem Balt" jautājums. Otrs - tieši saistīts ar celulozes rūpnīcas projektu: viens no šī projekta aktīviem virzītājiem ievēlēts par Zviedrijas Karaliskās Inženieru akadēmijas locekli. Neapstrīdot kolēģa zinātnisko līmeni, šī notikuma sakritība ar investoru ieinteresētību tomēr ir pārāk redzama.

Minētie piemēri atgādina, ka nekas šajā pasaulē nenāk bez cīņas. Savu uzņēmēju atbalstīšana, valsts ekonomiskā potenciāla palielināšana ir katras valsts valdības un arī citu organizāciju redzeslokā. Diemžēl Latvijā šāda pieeja vēl nav izveidojusies.

 

Secinājumi

1. Latvijas lielākā rūpniecības projekta realizācija notiek bez tā ekonomiskās lietderības objektīva, kvalificēta vērtējuma. Līdz šim publicētos tā efektivitātes pierādījumos izmantoti būtību neatspoguļojoši rādītāji (PV, IKP) vai sadomāti pieņēmumi (multipiklatīvais efekts). Nav nodalīti Latvijas un investoru ieguvumi.

2. Jebkuras jaunas rūpnīcas būvniecībai, īpaši ja tajā tiek izmantoti valsts resursi, jābūt orientētai uz valsts ekonomiskā potenciāla palielināšanu, nepieļaujot neatgriezenisku ekoloģiskās situācijas izmaiņu. Modernā tehnoloģija ir tikai līdzeklis šo mērķu sasniegšanai. Atsevišķa objekta tautsaimniecisko nozīmīgumu nosaka tā pienesums valsts neto nacionālā ienākuma palielināšanā. Aprēķini rāda, ka sagaidāmā pašas rūpnīcas loma šī rādītāja uzlabošanā ir niecīga. Turklāt veidojas situācija, ka nākotnē Latvijas valsts nevarēs saglabāt iecerēto daļu statūtkapitālā un tajā ieguldītās mežu platības.

3. Nelielu nacionālo ienākumu varētu gūt, pārstrādājot celulozē daļu kokrūpniecības atkritumu. Šīs ietekmes noskaidrošanai būtu lietderīgi veikt speciālu pētījumu.

4. Lai noskaidrotu analizējamā projekta lietderību, nepieciešams veikt tā neatkarīgu ekonomisko ekspertīzi. Tās uzdevums - objektīvi noskaidrot iecerētā uzņēmuma lomu valsts ekonomiskā potenciāla pieaugumā un izvērtēt tā palielināšanas iespējas. Kvalificētu ekonomistu potenciāls Latvijas augstskolās un pētniecības iestādēs ir pilnīgi pietiekams šādas ekspertīzes veikšanai. Viena no piemērotākajām vietām ekspertu grupas organizēšanai varētu būt Latvijas Zinātņu akadēmija, kuras statūtos paredzēta "… tautas un valdības operatīva iepazīstināšana ar zinātniskām prognozēm par dažādu tautsaimniecisku kultūras un sociālu norišu un projektu vēlamām un nevēlamām sekām".

1 Balance of Payments, Statistics Yearbook 1999, World and Regional Tables, IMF

2 Latvijas statistikā šis rādītājs nosaukts par nacionālo kopproduktu (NKP). Mūsuprāt, pareizāk būtu lietot NBI, jo tas precīzāk tulko starptautiskajā statistikā lietoto ( Gross National Income )

3 International Financial Statistics, Yearbook 2000

4 Latvijas makroekonomiskie rādītāji. Ceturkšņa biļetens Nr.2/2000. Latvijas Nacionālie konti. Statistikas biļeteni, 1997. un 1998.g.

Tabula

Sagaidāmā celulozes rūpnīcas daļa

Latvijas nacionālajā neto ienākumā, %

Realizācijas cena,

ASV dolāru	558	640	800
par tonnu
NNI 2010.ga-			Nodokļa	Nodokli
dā (varianti)			atvieglojumi	maksā
Idealizētais variants
	temps 3% gadā	0,49	0,73	1,16	1,34
	4%	0,44	0,65	1,04	1,19
	5%	0,39	0,58	0,92	1,06
Reāli sagaidāmais variants
	temps 3% gadā	0,23	0,23	0,23	0,49
	4%	0,20	0,20	0,20	0,44
	5%	0,18	0,18	0,18	0,39