Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Saskaņā ar likuma

“Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām” 48.pantu

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā

Politiskā organizācija

“Latvijai un Ventspilij”

Valsts reģistra Nr. PO—031 Reģ. 22.03.1994.

Statūti

Apstiprināti politiskās organizācijas

“Latvijai un Ventspilij” dibināšanas kopsapulcē

1994. gada 10. martā.

I. Vispārīgie noteikumi

1.1. Politiskā organizācija “Latvijai un Ventspilij” (saīsināti “L un V”) ir Latvijas Republikas pilsoņu brīvprātīga, uz politisko mērķu kopības pamata izveidota apvienība, lai paustu un īstenotu Latvijas un Ventspils iedzīvotāju ekonomiskās un sociālās intereses ar politisku līdzekļu palīdzību.

1.2. “L un V” ir organizācija, kas darbojas Latvijas Republikā spēkā esošo likumu ietvaros un saskaņā ar “L un V” Programmu un Statūtiem. Savu mērķu sasniegšanai tā lieto nevardarbīgas, demokrātiskas un humānas metodes.

1.3. “L un V” darbības pamatmērķi ir Latvijas valstiskās neatkarības nostiprināšana, pilsoniskas sabiedrības veidošana, valsts stiprināšana un pašvaldību lomas palielināšana ekonomisko un sociālo jautājumu risināšanā, republikas un Ventspils pilsētas ekonomiskās attīstības savstarpējo interešu sabalansēšana, saskaņas veicināšana starp dažādām iedzīvotāju grupām.

1.4. “L un V” pamatuzdevumi ir:

1.4.1. iesaistīt aktīvā politiskā darbībā Latvijas Republikas pilsoņus, kuri atbalsta “L un V” Programmu un praktisko darbību;

1.4.2. piedalīties Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanās, deleģēt savus pārstāvjus valsts un pašvaldības varas struktūrās un izpildinstitūcijās;

1.4.3. panākt Ventspils iedzīvotāju labklājības līmeņa atbilstību pilsētas ieguldījumam republikas ekonomikā;

1.4.4. aizstāvēt iedzīvotāju likumīgās intereses un tiesības;

1.4.5. sekmēt sabalansētas vides veidošanu Ventspils novadā;

1.4.6. maksimāli veicināt iedzīvotāju nodarbinātību, sniegt atbalstu mazturīgiem iedzīvotājiem, pensionāriem un politiski represētiem;

1.4.7. gādāt par iedzīvotāju veselību, izglītību, kultūru, zinātni un sportu;

1.4.8. rūpēties par latviešu valodas un nacionālo tradīciju izkopšanu;

1.4.9. sekmēt demokrātiskas sabiedrības attiecību kultūras veidošanu, ētisko vērtību atdzimšanu;

1.4.10. aizstāvēt savas organizācijas biedrus un viņu tiesības.

1.5. “L un V” darbojas Latvijā, galvenokārt Ventspils novadā.

1.6. “L un V” vadība atrodas Ventspilī.

2. Organizācijas biedri

2.1. Par “L un V” biedru var būt katrs 18 gadu vecumu sasniedzis Latvijas Republikas pilsonis, ja viņš atzīst “L un V” Programmu un Statūtus.

2.2.”L un V” biedrs nevar būt citas politiskas organizācijas biedrs.

2.3. Par “L un V” biedru uzņem individuāli organizācijas kopsapulcē ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu un 1 organizācijas biedra galvojumu.

2.4. Personas, kuras atbalsta “L un V” mērķus, var piedalīties organizācijas darbā ar padomdevēja tiesībām un iespēju robežās atbalstīt to materiāli.

2.5. “L un V” biedrs ir tiesīgs:

2.5.1. brīvi izteikt savus uzskatus, piedalīties visu izskatāmo jautājumu apspriešanā un demokrātiskā izlemšanā;

2.5.2. iepazīties ar visiem organizācijas institūciju lēmumiem un sēžu protokoliem, saņemt informāciju, kas ir organizācijas rīcībā;

2.5.3. piedalīties organizācijas institūciju vēlēšanās, izvirzīt savu vai cita kandidatūru, būt ievēlētam tajās;

2.5.4. iesniegt priekšlikumus un ierosinājumus “L un V” institūcijām, kurām šie jautājumi ir jāizskata;

2.5.5. personiski piedalīties jebkurā apspriešanā, kas skar viņa darbību.

2.6.”L un V” biedru pienākums ir:

2.6.1. aktīvi piedalīties organizācijas darbā, veicināt “L un V” Programmas īstenošanu un izvirzīto mērķu sasniegšanu;

2.6.2. ievērot “L un V” Statūtu prasības un pildīt organizācijas lēmumus;

2.6.3. propagandēt “L un V” mērķus, aizstāvēt tās godu un cieņu;

2.6.4. savlaicīgi samaksāt biedru naudu organizācijas biedru kopsapulces noteiktā apmērā un kārtībā.

2.7. Piederību pie “L un V” var pārtraukt:

2.7.1. “L un V” biedrs pēc paša vēlēšanās, iesniedzot organizācijai rakstisku paziņojumu par izstāšanos;

2.7.2. izslēdzot no “L un V” . Izslēgt var no organizācijas biedru, kura darbība ir pretrunā “L un V” Programmas un Statūtu prasībām.

Lēmumu par izslēgšanu no “L un V” pieņem organizācijas kopsapulce. Organizācijas biedrs, kurš gada laikā nenomaksā biedra naudu, skaitās izstājies no organizācijas.

3. Organizatoriskā uzbūve

3.1. “L un V” vadošās institūcijas ir organizācijas biedru kopsapulce, valde un revīzijas komisija.

3.2. Augstākā “L un V” lēmējinstitūcija ir organizācijas biedru kopsapulce, ko sasauc ne retāk kā vienu reizi ceturksnī.

3.3. Kopsapulce atzīstama par tiesīgu, ja tajā piedalās vairāk nekā puse organizācijas biedru.

Kopsapulces sasaukšanas laiku, vietu un darba kārtību organizācijas biedriem ne vēlāk kā 5 dienas pirms pilnsapulces paziņo organizācijas valde.

Ārkārtas pilnsapulce sasaucama, ja to pieprasa ne mazāk kā 5 organizācijas biedri.

3.4. Kopsapulci vada sapulces ievēlēts prezidijs.

3.5. Kopsapulces lēmums tiek uzskatīts par pieņemtu, ja par to nobalsojuši vairāk nekā puse klātesošo organizācijas biedru, izņemot gadījumus, kad Statūti paredz 2/3 balsu vairākumu.

3.6. Organizācijas biedru kopsapulce:

3.6.1. pieņem lēmumu par “L un V” izveidošanu un likvidāciju;

3.6.2. lemj par biedru uzņemšanu un izslēgšanu;

3.6.3. pieņem organizācijas Programmu un Statūtus, citus programmatiskus dokumentus, izdara tajos grozījumus un papildinājumus;

3.6.4. izskata svarīgus “L un V” darbības jautājumus;

3.6.5. var atcelt valdes lēmumus, ja tie ir pretrunā ar organizācijas Programmu un Statūtiem;

3.6.6. ievēlē organizācijas valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus, revīzijas komisiju, kuru skaitu nosaka pilnsapulce;

3.6.7. izvirza kandidātus Saeimas un pašvaldību vēlēšanām;

3.6.8. nosaka biedru naudas apmēru un samaksas kārtību;

3.6.9. izlemj organizācijas īpašuma un naudas līdzekļu izmantošanas jautājumus.

3.7. Kopsapulču starplaikā organizācijas vadošā institūcija ir valde, kuras sēdes sasauc valdes priekšsēdētājs pēc vajadzības, bet ne retāk kā 1 reizi mēnesī.

3.8. Organizācijas valde:

3.8.1. izlemj kārtējos politiskos un organizatoriskos jautājumus, gatavo pilnsapulces, organizē pilnsapulču lēmumu izpildi;

3.8.2. koordinē organizācijas biedru darbu;

3.8.3. vada organizācijas saimniecisko un finansiālo darbību;

3.8.4. ievēlē organizācijas valdes priekšsēdētāja vietnieku;

3.8.5. reizi gadā sniedz pārskatu par savu darbību organizācijas kopsapulcei.

3.9. Valdes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem. Valdes sēdēs lēmumus pieņem ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss. Valdes sēdes un pieņemtie lēmumi tiek protokolēti.

3.10. Organizācijas valdes priekšsēdētājs:

3.10.1. organizē valdes darbu:

3.10.2. plāno un vada valdes sēdes, paraksta tās lēmumus;

3.10.3. nepieciešamības gadījumā slēdz darba līgumus ar algotiem darbiniekiem, speciālistiem vai organizācijām.

3.11. Organizācijas revīzijas komisija no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju. Par revīzijas komisijas locekļiem nevar būt valdes locekļi. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs var piedalīties valdes sēdēs.

3.12. Revīzijas komisija veic organizācijas finansiālās darbības pārbaudi, izstrādā organizācijas budžeta projektu. Reizi gadā tā sniedz pārskatu kopsapulcei par organizācijas budžeta izlietojumu.

3.13. Pārstāvēt organizāciju sarunās ar citām organizācijām un valsts varas iestādēm ir tiesīgs valdes priekšsēdētājs, nepieciešamības gadījumos — kopsapulces vai valdes pilnvarota persona.

4. Organizācijas līdzekļi

4.1. Organizācijai var piederēt kustamā un nekustamā manta.

4.2. Organizācijas finansiālos līdzekļus veido:

4.2.1.biedru nauda;

4.2.2. personu un organizāciju brīvprātīgi ziedojumi;

4.2.3. ienākumi no uzņēmējdarbības;

4.2.4. citi likumā atļauti ieņēmumi.

4.3. Organizācijas līdzekļi tiek izlietoti tās saimnieciskās, organizatoriskās un citas darbības nodrošināšanai.

5. Organizācijas tiesiskais stāvoklis

5.1. “L un V” ir juridiskas personas tiesības, tai ir savs zīmogs ar organizācijas nosaukumu valsts valodā un norēķina konts bankā.

5.2. “L un V” ir sava simbolika, kuru apstiprina organizācijas biedru pilnsapulce.

5.3. Jautājumu par “L un V” likvidāciju izplemj “L un V” biedru kopsapulce ar ne mazāk kā 2/3 no biedru skaita.

5.4. Organizācijas biedru kopsapulce, kas pieņem lēmumu par likvidāciju, izveido komisiju, kas veic organizācijas likvidāciju saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, kā arī izlemj jautājumu par mantas un finansu līdzekļu izlietošanas kārtību.

Organizācijas dibinātāju vārdā valdes locekļi A.Zalāns; E.Salmiņa; E.Didrihsone

Politiskā organizācija

“Mēs savam novadam”

Valsts reģistra Nr.PO–038 Reģ. 14.04.1994.

Statūti

Apstiprināti ar politiskās organizācijas

“Mēs savam novadam” 1994. gada 12. aprīļa lēmumu Nr.2

ar grozījumiem saskaņā ar politiskās organizācijas

“Mēs savam novadam” kopsapulces

1997. gada 21. janvāra lēmumu Nr.2.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Organizācija “Mēs savam novadam” (saīsināti MSN) ir politiska organizācija, kas apvieno Daugavpils rajona, kā arī visas Latvijas pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus, kuri atzīst tās Programmu un Statūtus un vēlas aktīvi piedalīties to realizācijā, ietekmējot pašvaldību un valsts pārvaldes institūcijas.

2. MSN darbības pamatmērķis ir harmoniska Daugavpils rajona visu nozaru attīstība, rajona iedzīvotāju labklājības līmeņa celšana, drošība, sociālā stabilitāte un sakārtota saimnieciskā vide.

3. MSN savā darbībā vadās no šādiem pamatprincipiem:

3.1. rajona visu nozaru un infrastruktūras līdzsvarota attīstība;

3.2. izglītības, kultūras, sporta, veselības aizsardzības un sociālās aprūpes pilnveidošana;

3.3. jaunatnes garīgās un morālās attīstības veicināšana;

3.4. iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšana;

3.5. rajona pagastu un pilsētu pašvaldību finansiālā nodrošināšana un to darbības pilnveidošana.

4. MSN uzdevumi:

4.1. apvienot kopējā politiskā darbībā Daugavpils rajona pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus, kuri piekrīt MSN Programmai un darbībai;

4.2. piedalīties pašvaldību un Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanās, izvirzot deputātu kandidātus, un ar ievēlēto deputātu starpniecību piedalīties pašvaldību un valsts politikas veidošanā;

4.3. organizēt politiskas akcijas un kampaņas MSN Programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanai;

4.4. sekmēt rajona iedzīvotāju aktīvu piedalīšanos politiskā, saimnieciskā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē;

4.5. sekmēt labu attiecību veidošanu ar kaimiņvalstu pierobežas rajoniem;

4.6. sniegt MSN biedriem politisko atbalstu un juridisku palīdzību.

5. MSN darbība pamatā aptver Daugavpils rajona teritoriju.

6. MNS vadības institūcijas atrodas Daugavpilī.

7. MSN ir valdes apstiprināta simbolika. MSN ir savs zīmogs un norēķinu konti bankās.

II. Organizācijas “Mēs savam novadam” biedri

8. Par MSN biedru var kļūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis un pastāvīgais iedzīvotājs neatkarīgi no tautības, dzimuma un reliģiskās pārliecības, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un atzīst MSN Programmu, un ievēro Statūtus.

9. Par MSN biedru uzņemšanu un izslēgšanu lemj valde.

10. MSN biedru pienākumi:

10.1. ievērot Statūtus, kopsapulces un valdes lēmumus;

10.2. veicināt MSN Programmas īstenošanu un organizācijas mērķu sasniegšanu;

10.3. katru ceturksni maksāt biedra naudu;

10.4. vienmēr un visur sniegt MSN biedriem politisku atbalstu;

10.5. aktīvi piedalīties MSN organizācijas sapulcēs, pasākumos un akcijās.

11. MSN biedru tiesības:

11.1. tikt ievēlētam MSN institūcijās un amatos, ievēlēt MSN institūcijas un amatpersonas, kā arī piedalīties balsošanā MSN kopsapulcē;

11.2. MSN kopsapulcēs izteikt savu viedokli par jebkuru izskatāmo jautājumu;

11.3. iepazīties ar visiem MSN institūciju lēmumiem un sēžu protokoliem un saņemt informāciju par MSN deputātu darbību pašvaldībās un valsts institūcijās;

11.4. iesniegt MSN institūcijā priekšlikumus un ierosinājumus par MSN darbības jautājumiem. Institūcijām ir jāizskata šie ierosinājumi un priekšlikumi;

11.5. MSN biedram nav tiesības darboties pretī vairākuma pieņemtajiem lēmumiem, bet tas var nepiedalīties tā izpildē, ja tas ir pret viņa uzskatiem;

11.6. jebkurā laikā izstāties no organizācijas, par to rakstveidā paziņojot MSN valdei.

12. MSN valde izslēdz MSN biedru no organizācijas:

12.1. ja attiecībā uz viņu ir stājies spēkā tiesas spriedums par tīšu noziegumu izdarīšanu;

12.2. ja MSN biedrs piedalās citu politisku spēku vēlēšanu kampaņu organizēšanā;

12.3. darbojas pret MSN institūciju pieņemtajiem lēmumiem;

12.4. vairāk nekā 6 mēnešus pēc kārtas nav maksājis biedra naudu;

12.5. veicis darbību, kas vērsta pret Latvijas Republiku;

12.6. ar savu darbību vai uzvedību kaitē MSN mērķiem un uzdevumiem.

III. Organizācijas “Mēs savam novadam” uzbūve

13. MSN vadošās institūcijas ir kopsapulce, valde un revīzijas komisija.

MSN augstākā lēmējinstitūcija ir MSN biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce). Kārtējās kopsapulces notiek ne retāk kā reizi gadā, tās sasauc MSN valde.

Ārkārtas kopsapulces sasauc MSN valde pēc savas, revīzijas komisijas vai 1/3 organizācijas biedru iniciatīvas ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

Valde, sasaucot pilnvaroto sapulci, nosaka pārstāvības normu.

14. Kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no MSN biedriem.

Lēmumus kopsapulce pieņem ar klātesošo biedru balsu vairākumu.

Lēmumus kopsapulcē pieņem atklātā balsošanā, izņemot gadījumus, kad kopsapulce nolemj citādi.

MSN valdi, revīzijas komisiju, MSN priekšsēdētāju, tā vietnieku, sekretāru ievēlē kopsapulce.

Vēlot MSN priekšsēdētāju, tā vietnieku, sekretāru, par ievēlētu uzskatāma tā kandidatūra, kura saņēmusi visvairāk balsu, bet ne mazāk par pusi no balsojošo kopskaita.

15. Tikai MSN kopsapulce ir tiesīga:

15.1. pieņemt lēmumu par MSN dibināšanu, likvidāciju vai reorganizāciju;

15.2. pieņemt un grozīt MSN Statūtus un Programmu;

15.3. noteikt biedra un iestāšanās maksas apjomus.

16. MSN valdi, revīzijas komisiju, MSN priekšsēdētāju, tā vietnieku, sekretāru ievēlē uz vienu gadu.

17. Valde ir galvenā lēmējinstitūcija kopsapulču starplaikos. To ievēlē kopsapulcē 11 locekļu sastāvā. MSN priekšsēdētājs, tā vietnieks un sekretārs ir MSN valdes locekļi.

18. MSN valde:

18.1. organizē MSN Programmas un MSN kopsapulces lēmumu izpildi;

18.2. apstiprina organizācijas budžetu;

18.3. ne retāk kā reizi gadā sniedz pārskatu kopsapulcē par MSN finansiālo stāvokli;

18.4. organizē MSN darbu;

18.5. pieņem lēmumu par MSN kustamā un nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

18.6. apstiprina MSN kandidātu sarakstus pašvaldību un Saeimas vēlēšanām;

18.7. ievēlē pašvaldības MSN frakcijas priekšsēdētāju;

18.8. pieņem lēmumus par koalīciju veidošanu pašvaldībās;

18.9. izsniedz pilnvarojumus.

19. MSN valdes sēdes sasauc pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi ceturksnī MSN priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnē — viņa vietnieks.

20. MSN valde ir lemttiesīga, ja tās sēdēs piedalās ne mazāk kā puse no ievēlēto valdes locekļu kopskaita.

Valdes lēmumus pieņem ar klātesošo balsu vairākumu.

Lēmumus pieņem atklāti, ja valde nav izlēmusi par aizklāto balsošanu.

21. Valdes sēdes un pieņemtie lēmumi tiek protokolēti.

22. Revīzijas komisija veic organizācijas finansiālās darbības revīziju, kontrolē organizācijas institūciju pieņemto lēmumu atbilstību Programmai, Statūtiem un šo lēmumu izpildi, kā arī dod slēdzienu par organizācijas budžeta projektu.

23. Revīzijas komisiju ievēlē kopsapulce 3 cilvēku sastāvā.

Komisija no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju un tā vietnieku. Valdes locekļi nevar būt par revīzijas komisijas locekļiem.

Revīzijas komisijas locekļi var piedalīties valdes sēdēs.

24. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā revidē MSN grāmatvedību un sniedz ziņojumu par tās stāvokli MSN kopsapulcei.

25. MSN priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā viņa vietnieks:

25.1. vada un organizē MSN kopsapulces un valdes sēdes;

25.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv MSN tiesu un administratīvās iestādēs, kā arī izsaka MSN viedokli masu informācijas līdzekļos;

25.3. paraksta MSN kopsapulces, MSN valdes lēmumus un protokolus;

25.4. vada darbu, paraksta MSN finansu un saimnieciskos dokumentus.

26. MSN sekretāre iekārto MSN biedru reģistru, kārto lietvedību un veic citus valdes uzdotos pienākumus.

27. Pilsētās un pagastos, kur dzīvo vismaz 5 MSN biedri, pēc viņu iniciatīvas var tikt izveidotas MSN grupas.

28. MSN grupas darbu vada tās ievēlēts priekšsēdētājs.

IV. Īpašums un finansiālā darbība

29. MSN var piederēt kustama un nekustama manta, kas nepieciešama tās mērķu un uzdevumu īstenošanai.

30. MSN finansu līdzekļus veido:

30.1. biedru nauda;

30.2. fizisko un juridisko personu ziedojumi, dāvinājumi, novēlējumi;

30.3. ienākumi no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskas darbības;

30.4. citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem.

31. MSN līdzekļi tiek izlietoti tikai MSN mērķu un uzdevumu pildīšanai atbilstoši valdes apstiprinātam budžetam.

V. Organizācijas “Mēs savam novadam” likvidēšana

32. Lēmumu par MSN likvidēšanu pieņem MSN kopsapulce ar ne mazāk kā 2/3 klātesošo balsu.

Vienlaikus kopsapulce pieņem lēmumu par MSN finansu līdzekļu un mantas izlietošanas kārtību.

33. Likvidācijas gadījumā MSN līdzekļi un manta izlietojama tikai atbilstoši MSN mērķiem.

Politiskās organizācijas “Mēs savam novadam” priekšsēdētājs V. Aizbalts

Politiskās organizācijas “Mēs savam novadam” sekretāre I. Natarova

Pretkomunistu apvienība

Valsts reģistra Nr.PO–039 Reģ. 12.05.1994.

Statūti

Apstiprināti ar kopsapulces

1994.gada 24.aprīļa lēmumu

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. “Pretkomunistu apvienība” (turpmāk saīsināti — PA) ir politiska partija, kuru dibinājuši Latvijas Republikas (LR) pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, sāktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņās, izvirzītu savus deputātu kandidātus, kontrolētu un vadītu ievēlēto deputātu darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts un pašvaldības pārvaldes iestāžu izveidē.

1.2. PA nodibināta, ievērojot LR likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” prasības, darbojas demokrātiski, atbilstoši šiem Statūtiem un īsteno savu Programmu, ievērojot LR Satversmi, likumus, kā arī uz to pamata pieņemtos normatīvos aktus, kas nav pretrunā Satversmei un starptautiskajām tiesībām.

1.3. PA ir juridiskas personas statuss. Tās mītne atrodas Rīgā. PA var atvērt kontus kredītiestādēs, tai var piederēt kustamais un nekustamais īpašums LR likumos noteiktajā kārtībā.

1.4. PA ir bezpeļņas organizācija. Tās darbībai nav un nedrīkst būt peļņas iegūšanas nolūks un raksturs.

1.5. PA ir sava simbolika, ko apstiprina kopsapulce.

1.6. PA var izdot savu presi LR likumos noteiktā kārtībā, kā arī izmantot citus masu informācijas līdzekļus.

1.7. PA un tās vietējās organizācijas tiek reģistrētas sabiedrisko organizāciju valsts reģistrā Tieslietu ministrijā un attiecīgās pašvaldībās.

2. “Pretkomunistu apvienības” mērķi,

uzdevumi un darbības metodes

2.1. PA politiskās darbības galvenie mērķi ir:

— latviskas Latvijas atjaunošana;

— panākt komunistiskā un postkomunistiskā režīma valdīšanas un tās seku likvidāciju;

— panākt Latvijas Republikas okupācijas fakta starptautisku atzīšanu, LR deokupāciju un dekolonizāciju;

— nekavējoši atjaunot likumīgo īpašnieku tiesības.

PA programmatiskajos dokumentos var tikt izvirzīti arī citi politiskie mērķi atkarībā no iekšpolitiskās un ārpolitiskās situācijas Latvijā.

2.2. PA pamatuzdevumi ir:

— panākt pārstāvību LR valsts varas un pārvaldes, kā arī pašvaldību institūcijās;

— piedalīties LR likumdošanas izstrādē un īstenošanā dzīvē;

— iestāties pret bijušo komunistu un VDK darbinieku piedalīšanos likumdošanas un valsts pārvaldes struktūrās, tiesas un prokuratūras sistēmā, valsts radio un televīzijā.

Programmatiskajos un citos politiskajos dokumentos PA uzdevumi var tikt papildināti un precizēti atkarībā no stratēģijas un taktikas prasībām attiecīgajās politiskajās situācijās Latvijā.

2.3. Savus mērķus un uzdevumus PA īsteno vienīgi ar demokrātiskām, parlamentārām un citām legālām metodēm, stingri ievērojot LR Satversmi, likumus un Statūtu prasības, kā arī iekšējās demokrātijas, atklātuma un publiskuma principus. Šajā nolūkā visas PA izpildinstitūcijas, vietējās un teritoriālās organizācijas, kā arī atsevišķi pilnvaroti PA biedri vai to grupas var:

— brīvi izplatīt informāciju par PA mērķiem un uzdevumiem, un darbību;

— veikt propagandas darbu;

— organizēt mītiņus, demonstrācijas, ielu gājienus, sapulces, diskusijas, konferences un citus sabiedriskus un politiskus pasākumus, ievērojot attiecīgo likumu prasības;

— sniegt paziņojumus, izvirzīt priekšlikumus un ierosinājumus, izstrādāt projektus un nākt klajā ar citām ierosmēm;

— sadarboties ar citām partijām un organizācijām tiktāl, ciktāl to darbība un mērķi saskan ar PA pamatnostādnēm;

— veikt citu atļautu politisku darbību.

3. “Pretkomunistu apvienības” biedri, to tiesības un pienākumi

3.1.Par PA biedru var būt jebkurš pilngadīgs un rīcības spējīgs LR pilsonis neatkarīgi no dzimuma, tautības, sociālās un reliģiskās piederības, izcelšanās un dzīves vietas, kurš atzīst PA Statūtus un Programmu un kurš individuālā kārtībā iestājies PA, ievērojot šo statūtu prasības un noteikumus.

3.2. Par PA biedru nevar būt:

a) personas, kurām saskaņā ar likumu aizliegts nodarboties ar politisko darbību;

b) personas, kuras sastāvējušas PSKP vai LKP, ieņēmušas vadošus posteņus LĻKJS vai VĻKJS aparātā;

c) personas, kuras bijušas padomju represīvo drošības iestāžu dienestā;

d) personas, kuras ir citas partijas biedri.

3.3. Pilsoņi, kuri vēlas iestāties PA, iesniedz rakstveida iesniegumu un deklarāciju par 3.2.punktā minēto šķēršļu neesamību.

Jaunus biedrus uzņem ar divu PA biedru ieteikumu.

Jautājumu par biedra uzņemšanu izlemj PA valde savā kārtējā sēdē.

3.4. PA biedriem ir tiesības:

— piedalīties PA darbā gan tieši, gan ar vēlētu pārstāvju starpniecību;

— vēlēt un tikt ievēlētam jebkuros PA amatos;

— darboties individuāli vai apvienoties darba grupās;

— organizēt Statūtos paredzētos pasākumus pēc saskaņošanas ar valdi;

— pārsūdzēt pakļautības kārtībā, ieskaitot kopsapulci, PA izpildinstitūciju un amatpersonu lēmumus un rīcību;

— jebkurā laikā atteikties no amata vai izstāties no PA, rakstiski par to paziņojot valdei.

3.5. PA biedriem ir pienākumi:

— ievērot Statūtu un Programmas prasības;

— materiāli atbalstīt organizāciju, maksāt biedra naudu;

— piedalīties PA organizētajos pasākumos;

— pildīt PA pārvaldes institūciju lēmumus;

— sniegt kompetentām PA pārvaldes institūcijām un amatpersonām paskaidrojumus par darbībām, kas attiecas uz partiju.

3.6. PA biedra statuss izbeidzas:

— ar personas nāvi;

— ar izstāšanos;

— ar izslēgšanu;

— ar PA likvidāciju.

3.7. Par izstāšanos no PA biedrs iesniedz rakstisku iesniegumu valdei.

3.8. No PA biedru var izslēgt ar valdes lēmumu.

4. “Pretkomunistu apvienības” pārvaldes institūcijas

4.1. PA augstākā lēmējinstitūcija ir biedru kopsapulce, ko sasauc ne retāk kā 4 reizes gadā.

Visus lēmumus kopsapulce pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

Kopsapulce ir tiesīga pieņemt saistošus lēmumus, ja tās darbā piedalās vismaz puse biedru. Ja kopsapulcē nav kvoruma, to divu nedēļu laikā sasauc atkārtoti. Atkārtota kopsapulce ir lēmējtiesīga pie jebkura dalībnieku skaita. Ārkārtas kopsapulci sasauc, ja to pieprasa vairāk nekā puse biedru, vai pēc valdes lēmuma.

4.2. Kopsapulce apspriež un izlemj PA darbības svarīgākos jautājumus un pieņem konceptuālos lēmumus. Kopsapulces kompetencē ietilpst:

— Statūtu un Programmas pieņemšana, grozījumu izdarīšana tajos;

— biedra naudas apmēra noteikšana;

— izpildstruktūras, izpildinstitūciju pārskata noklausīšanās, apspriešana un apstiprināšana;

— PA valdes, t.sk. priekšsēdētāja un sekretāra, kā arī kasiera un revidenta ievēlēšana, un viņu atcelšana no amata;

— PA simbolikas apstiprināšana;

— preses izvedumu izdošana;

— koalīciju veidošana vai iestāšanās tajās;

— vietējo un teritoriālo organizāciju izveidošana;

— pašlikvidācija.

4.3. Valde, ko ievēlē kopsapulce 7 cilvēku sastāvā uz vienu gadu, ir PA pastāvīgi darbojošās institūcija kopsapulču darba starplaikos.

Valdes sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Tās vada valdes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, kuru ievēlē valde uz savu pilnvaru laiku.

Valde ir lēmējtiesīga, ja tajā piedalās vismaz 4 locekļi. Lēmumus valde pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis dalās vienādā skaitā, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

Valdes sēdē var piedalīties ikviens PA biedrs ar padomdevēja balsstiesībām.

4.4. Valde:

— sasauc kopsapulci;

— sniedz PA vārdā paziņojumus;

— organizē kopsapulces lēmumu izpildi;

— apspriež un izlemj visus PA tekošos darbības jautājumus, izņemot tos, kuri ietilpst kopsapulces izņēmuma kompetencē;

— sastāda finansu tāmi un izsniedz kopsapulcei apstiprināšanai;

— pieņem un atlaiž no darba algotos darbiniekus;

— pārvalda PA īpašumus;

— sniedz pārskatus par savu darbu kopsapulcei.

5. “Prekomunistu apvienības” amatpersonas

un viņu kompetence

5.1. PA amatpersonas ir valdes priekšsēdētājs, sekretārs, kasieris un revidents, kurus ievēlē kopsapulce uz vienu gadu. Par PA amatpersonām un valdes locekļiem var būt partijas biedri, kuri dibināja PA, vai partijas biedri ar vismaz divu gadu stāžu.

5.2. Valdes priekšsēdētājs ir galvenā PA pārvaldes amatpersona.

Viņš:

— reprezentē PA Latvijā un ārzemēs;

— pārstāv PA sarunās ar citām politiskajām organizācijām un valsts iestādēm;

— sniedz valdes vai kopsapulces uzdevumā politiskos paziņojumus;

— bez pilnvaras pārstāv PA kā juridiska persona tās tiesiskajās attiecībās;

— veic citu organizatorisko darbu, lai īstenotu PA Programmu un Statūtus.

Valdes priekšsēdētājam ir finansu rīkotāja pirmā paraksta tiesības.

5.3. Valdes sekretāra pienākumi ir:

— PA biedru uzskaite;

— kopsapulču un valdes sēžu protokolu, lēmumu noformēšana un glabāšana;

— sapulču, sēžu un citu PA pasākumu izziņošana;

— PA dokumentu uzskaite un glabāšana;

— citu PA organizatorisko uzdevumu izpilde.

Sekretārs savā darbībā pakļaujas valdei un tās priekšsēdētājam, sniedz pārskatu kopsapulcei.

5.4. PA kasiera pienākumi ir:

— saņemt un uzskaitīt biedra naudu un citus pienākumus;

— kontrolēt PA naudas līdzekļu izlietojumu atbilstoši tāmei;

— kārtot PA finansu un grāmatvedības uzskaites dokumentāciju.

Kasierim ir finansu rīkotāja otrā paraksta tiesības.

5.5. PA revidents kontrolē visu partijas institūciju finansiālo darbību, kopsapulču un valdes lēmumu izpildi saimnieciskajos jautājumos, sniedz pārskatu kopsapulcei par PA finansiālo darbību.

6. “Pretkomunistu apvienības” līdzekļi

6.1. PA līdzekļus veido:

— biedra naudas;

— ziedojumi un pabalsti;

— saimnieciskās darbības rezultātā iegūtie ienākumi;

— citās tiesiskās darbībās iegūtie līdzekļi un īpašumi.

6.2. Līdzekļu sadalījumu un izlietošanu nosaka kopsapulce pēc valdes iesniegtās tāmes.

Ja ziedotājs norāda konkrētu mērķi, līdzekļi tiek izlietoti šā mērķa sasniegšanai, ja tas nav pretrunā ar LR likumdošanu un Statūtiem.

6.3. PA par savām juridiskajām saistībām atbild ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem un mantu.

Biedri neatbild par PA mantiskajām saistībām.

6.4. Par PA nodarīto materiālo un morālo kaitējumu biedri atbild saskaņā ar LR likumiem.

6.5. Par nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu lemj kopsapulce, par kustamo īpašumu — valde.

7. “Pretkomunistu apvienības” darbības izbeigšana

7.1. PA izbeidz savu darbību:

— pēc kopsapulces lēmuma par partijas likvidāciju, apvienošanos ar citu organizāciju vai sadalīšanos;

— ar tiesas spriedumu;

— citos LR likumos paredzētajos gadījumos.

7.2. PA likvidācijas gadījumā kopsapulce ievēlē likvidācijas komisiju, kura rīkojas saskaņā ar LR likumiem par juridisko personu likvidāciju.

Valdes priekšsēdētājs Pauls Mucenieks

Republikas atbalstīšanas apvienība

Valsts reģistra Nr. PO-043 Reģ. 8.09.1994.

Statūti

Republikas atbalstīšanas apvienības Statūti

pieņemti un apstiprināti RA darbības atjaunošanas

un dibināšanas noslēgšanas konferencē

Rīgā 1994.gada 31.augustā

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Republikas atbalstīšanas apvienība (saīsināti — RAA) ir konstitucionāli demokrātiska Latvijas Republikas politiska partija.

1.2. RAA pamatmērķis ir Latvijas Republikas (1918.gada 18.novembrī proklamētās valsts) atjaunošana, nostiprināšana un atbalstīšana.

1.3. RA mērķi detalizētāk izklāstīti tās Programmā, kurus tā savā darbībā īsteno.

1.4. RAA uzdevumi ir:

— panākt okupācijas karaspēka izvešanu, piedaloties deokupācijas un dekolonizācijas projektu un priekšlikumu izstrādāšanā;

— apzināt, apkopot ziņas par genocīdu pret latviešu tautu un LR pilsoņiem. Apzināt genocīda organizētājus un panākt viņu tiesāšanu;

— izstrādāt valsts un robežu aizsardzības priekšlikumus;

— izstrādāt un ierosināt likumu un lēmumu projektus, kas aizstāvētu LR pilsoņu un latviešu politiskās, saimnieciskās, sociālās, kultūras, veselības aizsardzības u.c. intereses.

1.5. RAA valdes sēdeklis atrodas Rīgā, bet darbības aploks aptver visu Latviju un latviešu un LR pilsoņu kolonijas ārzemēs. Ārzemēs RAA grupas darbojas uz attiecīgā valstī pastāvošo likumu pamata.

1.6. RAA ir sava simbolika, kuras zīmējumu un krāsas apstiprinājis Konvents.

2. Darbības metodes

2.1. Savā darbībā RAA izmanto LR Satversmē, LR likumos un starptautisko tiesību normās pieņemtās metodes un līdzekļus.

2.2. RAA aktīvi piedalās LR likumdošanai atbilstošu LR valsts struktūru veidošanā un izvirza tām savus pārstāvjus.

2.3. RAA sniedz paziņojumus masu informācijas līdzekļos par savu darbību, kā arī par pilsoņtiesību pārkāpumiem un citiem jautājumiem.

2.4. RAA piedalās un organizē politiskās akcijas, diskusijas, konferences un citus pasākumus.

2.5. RAA rosina LR pilsoņu nacionāli valstiskās apziņas atjaunošanos un nostiprināšanos.

3. RAA dalībnieki

3.1. Par RAA dalībnieku var kļūt LR pilsonis un Latvijā dzīvojoša persona, kurš(a) sasniedzis 18 (astoņpadsmit) gadu vecumu, ja:

— atzīst un ievēro RAA Programmu un Statūtus;

— atbalsta un ir uzticīgs 1918. gada 18. novembrī proklamētajai Latvijas Republikai;

— dod savu ieguldījumu cīņā par LR atjaunošanu un atbalstīšanu;

— nesastāv citā politiskā partijā;

— nav sastāvējis represīvajos okupācijas varas veidojumos, struktūrās un komunistiskajā partijā.

3.2. LR pilsonis vai Latvijā dzīvojoša persona, kurš(a) vēlas kļūt par RAA dalībnieku, izpilda noteikta parauga iesniegumu. Iesniegumu paraksta RAA dalībnieks—galvotājs un iesniedz RAA valdei izskatīšanai:

— RAA valde izskata iesniegumu divu mēnešu laikā no iesniegšanas datuma. Valde var noteikt citu periodu, pēc kura pieņem galīgo lēmumu;

— kandidāts ir uzņemts partijā no brīža, kad iesniegumu, pamatojoties uz RAA valdes lēmumu, paraksta kāds no valdes pārstāvjiem;

— ja kandidātam ir atteikts, tad ne ātrāk kā pēc gada, kad valde pieņem lēmumu par atteikumu, viņš var atkārtot savu lūgumu uzņemt partijā;

— RAA uzņemtais dalībnieks apriņķa grupas sanāksmē, piedaloties kādam no RAA valdes, saņem dalībnieka apliecību un nozīmi;

— iestājoties partijā, iemaksā iestāšanās naudu un dalībnieka dalībmaksu par pirmo mēnesi;

— pēc RAA dalībnieka lūguma piederība partijai netiek izpausta.

3.3. RAA dalībnieks var tikt izslēgts no partijas:

— ja neievēro un darbojas pret RAA Programmu un Statūtiem;

— ja izdara politisku noziegumu pret LR;

— ja pastrādā kriminālnoziegumu;

— ja atklājas, ka RAA dalībnieks iesniegumā rakstījis nepatiesību vai patiesību noslēpis;

— ja bez attaisnojošiem iemesliem trīs mēnešus nav maksājis dalībmaksu.

3.4. RAA dalībnieks var izstāties no partijas, rakstiski par to paziņojot RAA valdei. Izstājoties jānokārto materiālās atbildības lietas, jāatdod dalībnieka apliecība un nozīme. Iestāšanās iesniegums atpakaļ netiek izsniegts.

3.5. RAA dalībnieka pienākumi:

— piedalīties partijas darbā, sapulcēs, sanāksmēs;

— reizi mēnesī maksāt dalībmaksu;

— aktīvi propagandēt RAA uzskatus un ideālus, piedalīties sabiedriskos pasākumos;

— represiju gadījumos visādā veidā atbalstīt partijas dalībnieku, cīnīties par represiju pārtraukšanu, informēt sabiedrību par represijām pret partijas dalībniekiem;

— uzņemties konkrētu darbu un būt atbildīgam par tā izpildi.

3.6. RAA dalībnieka tiesības:

— pieprasīt paskaidrojumus no jebkura partijas dalībnieka par jautājumiem, kas ir saistīti ar partijas godu;

— izteikt savus uzskatus, izvirzīt savus priekšlikums, piedalīties to apspriešanā un īstenošanā;

— piedalīties partijas jebkura līmeņa vēlēšanās, izvirzīt savu vai citu partijas dalībnieku kandidatūras un tikt ievēlētam jebkurā partijas amatā;

— būt par galvotāju jauniem partijas dalībniekiem;

— saņemt dažāda veida palīdzību, aizstāvību no partijas;

— organizēt un vadīt darba grupas konkrētu jautājumu risināšanai;

— saņemt partijas līdzekļus un mantu partijas uzdevumu veikšanai.

4. Organizatoriskā uzbūve

4.1. RAA savā darbībā vadās pēc Latvijas teritoriāli administratīvā sadalījuma.

4.2. RAA augstākais lēmējs ir Konvents:

— ievēlē partijas priekšsēdētāju;

— valdi;

— revīzijas komisiju.

4.3. RAA Konventa kompetencē ir:

— lemt par RAA Programmas un Statūtu grozīšanu;

— noklausoties RAA priekšsēdētāja un revīzijas komisijas priekšsēdētāja ziņojumus, novērtēt RAA darbību par iepriekšējo periodu un apstiprināt RAA budžetu nākošajam periodam;

— lemt un apspriest RAA galvenos darbības virzienus;

— pēc RAA priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprināt no valdes sastāva priekšsēdētāja vietnieku (-us);

— noteikt dalībnieku iestāšanās un ikmēneša dalībmaksas apmērus;

— lemt par RAA likvidāciju;

— apstiprināt RAA simboliku.

4.4. RAA Konventu sasauc valde reizi gadā, izziņojot rakstiski RAA apriņķu grupām laiku, vietu, dienas kārtību un pārstāvniecības normas — ne vēlāk kā divas nedēļas pirms Konventa sanākšanas. Ārkārtas Konventu sasauc pēc RAA priekšsēdētāja, valdes, revīzijas komisijas, puses dalībnieku — dibinātāju vai 1/3 RAA dalībnieku pieprasījuma.

4.5. Konventu atklāj RAA priekšsēdētājs, bet vada Konventa ievēlēts prezidijs. RAA Konvents ir pilntiesīgs, ja tajā piedalās vairāk par pusi no delegātu kopskaita. Konvents lēmumus pieņem ar vienkāršu RAA Konventa delegātu balsu vairākumu.

4.6. RAA priekšsēdētājs, vietnieki Programmas, Statūtu, Konventa un valdes lēmumu ietvaros bez speciālā pilnvarojuma pārstāv RAA attiecībās ar valsts varas institūcijām, partijām, sabiedriskām un saimnieciskām organizācijām, privātpersonām kā Latvijā, tā ārvalstīs. RAA priekšsēdētāju uz vienu gadu ievēle RAA Konvents.

4.7. RAA priekšsēdētājs savu vietnieku(us) izvēlas no RAA valdes dalībnieku vidus, kuru(us) apstiprina Konvents. RAA priekšsēdētājs ir arī RAA valdes priekšsēdētājs. Konventā un valdē priekšsēdētājam ir balsstiesības, un viņa pienākums ir piedalīties to darbā. Balsīm daloties vienlīdzīgi tiek pieņemts priekšlikums, lēmums, par kuru ir balsojis RAA priekšsēdētājs. Priekšsēdētajam ir tiesības piedalīties visos partijas pasākumos.

4.8. RAA valde ir augstākais lēmējs starp Konventiem un RAA izpildu orgāns. RAA valde organizē partijas darbu Statūtu Programmas un Konventa lēmumu ietvaros, pārrauga RAA grupu darbību, sniedz tām palīdzību. RAA aldi 7 cilvēku sastāvā ievēlē RAA Konvents.

4.9. Valdes dalībnieki savā starpā sadala pienākumus. Valdes sēdes vada priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes gadījumā viņa vietnieks. RAA valdes sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem. Valde lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumu tekstus paraksta priekšsēdētājs vai vietnieks un sekretārs. Ja kāds valdes loceklis bez dibināta iemesla nav piedalījies trijās valdes sēdēs pēc kārtas, viņš skaitās par izstājušos. RAA valde tiek ievēlēta uz vienu gadu.

4.10. RAA valde sanāk ne retāk kā reizi mēnesī. Sasaukt ārkārtas valdes sēdi ir tiesīgi: RAA priekšsēdētājs, revīzijas komisija, kā arī ne mazāk kā 1/3 valdes locekļu. RAA valdes iekšējā darba organizācija ir pašas valdes pārziņā. Ne retāk kā reizi 2 mēnešos RAA valdei ir pienākums un tiesības sasaukt apriņķu grupu pārstāvju konsultatīvo apspriedi. Valdes dalībniekiem ir balsstiesības Konventā un pienākums piedalīties tā darbā. Valdes dalībniekiem ir tiesības piedalīties visos partijas pasākumos.

4.11. Valdes sēdes tiek protokolētas, atzīmējot sēdes datumu, dalībnieku sastāvu, apspriestos jautājumus un pieņemtos lēmumus. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolētājs.

4.12. RAA revīzijas komisija:

— kontrolē RAA Programmas, Statūtu, Konventā pieņemto lēmumu ievērošanu un pildīšanu;

— kontrolē RAA saimnieciski finansiālo darbību;

— pārrauga RAA grupu revīzijas komisiju darbību;

— RAA revīzijas komisiju ievēlē Konvents, ievēlētie dalībnieki savā starpā sadala pienākumus;

— RAA revīzijas komisija sanāk pēc RAA priekšsēdētāja vai ne mazāk kā 1/3 valdes dalībnieku pieprasījuma.

4.13. RAA revīzijas komisija atskaitās RAA Konventam un pēc pieprasījuma RAA valdei. Revīzijas komisiju 3 cilvēku sastāvā ievēlē RAA Konvents. Revīzijas komisija tiek ievēlēta uz vienu gadu.

4.14. RAA grupa ir RAA pamatstruktūrvienība. Grupas veidojas pēc teritoriālā principa, pamatā apvienojot apriņķī dzīvojošos partijas dalībniekus.

4.15. Grupas minimālais sastāvs ir 5 (pieci) dalībnieki. Grupa piesaka sevi RAA valdei un valde lemj par tās apstiprināšanu. Atbilstoši organizatoriskajām izmaiņām un pēc partijas uzbūves parauga grupa pārdala savu struktūru funkcijas un kompetenci. Grupa likvidējas, ja to nolemj RAA valde vai grupas sanāksme vai ja grupas dalībnieku skaits mazāks par 5 (pieci). Grupai likvidējoties, visu tās mantu grupas valde nodod RAA valdei.

4.16. Grupas sanāksme:

— izsaka un izlemj visus tās kompetencē esošos grupas darbības jautājumus;

— pirms katra kārtējā RAA Konventa pieņem valdes un revīzijas komisijas pārskatus, apstiprina grupas budžetu, pārvēlē grupas valdi, revīzijas komisiju un ievēlē delegātus uz RAA Konventu.

4.17. Grupas sanāksmi sasauc pēc RAA priekšsēdētāja, RAA valdes dalībnieku, RAA revīzijas komisijas, grupas valdes, grupas revīzijas komisijas, puses grupas dalībnieku pieprasījuma. Grupas sanāksme atskaitās RAA valdei, piestādot grupas sanāksmes protokola kopiju.

4.18. Grupas valde:

— laikā starp sanāksmēm vada un reprezentē grupu un pilda grupas sanāksmēs, RAA Konventā un RAA valdē pieņemtos lēmumus;

— sadala savā starpā pienākumus, t.sk. uzņemas lietvedību;

— atskaitās RAA valdei, grupas sanāksmei un grupas revīzijas komisijai.

4.19. Grupas valde kā grupas sanāksmes izpildu orgāns organizē tās darbu Programmas, Statūtu, Konventa un grupas sanāksmes lēmumu ietvaros. Grupas valde sanāk ne retāk kā reizi mēnesī. Ārkārtas grupas valdes sēdi ir tiesīgi sasaukt partijas priekšsēdētājs, partijas valdes un revīzijas komisijas dalībnieki, kā arī ne mazāk kā puse grupas valdes dalībnieku.

4.20. Grupas revīzijas komisija kontrolē savā grupā RAA Programmas, Statūtu, Konventos, sanāksmēs pieņemto lēmumu ievērošanu un pildīšanu, kā arī grupas saimnieciski finansiālo darbību. Grupas revīzijas komisijas dalībnieki savā starpā sadala pienākumus. Grupas revīzijas komisijas pienākumus var pildīt 1 (viens) revizors.

4.21. Grupas revīzijas komija sanāk pēc partijas priekšsēdētāja, RAA valdes, RAA revīzijas komisijas dalībnieku, kā arī grupas valdes vai puses grupas dalībnieku pieprasījuma. Grupas revīzijas komisijas dalībniekiem ir tiesības piedalīties jebkuru savas grupas struktūrvienību sanāksmēs. Grupas revīzijas komisija atskaitās RAA revīzijas komisijai, RAA valdei, grupas sanāksmei un grupas valdei.

4.22. Vēlēšanas visos RAA līmeņos un struktūrās notiek atklāti, bet, ja to pieprasa vismaz puse no klātesošajiem balstiesīgajiem dalībniekiem, tad balsošana notiek aizklāti. Ievēlē ar vienkāršu balsu vairākumu. RAA visas amatpersonas ievēlē uz vienu gadu. Visus RAA lēmumus pieņem, ja klāt ir vairāk nekā puse no balsstiesīgiem RAA dalībniekiem vai delegātiem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

4.23. RAA struktūrvienības var veidot komisijas un darba grupas konkrētu jautājumu izpētei un risināšanai, informējot par to RAA valdi. Komisijās un darba grupās var uzaicināt speciālistus — konsultantus, kuri var arī nebūt RAA dalībnieki.

4.24. Visu līmeņu RAA pastāvīgo struktūrvienību sanāksmes tiek protokolētas. Katrs RAA dalībnieks vienlaicīgi var būt tikai 1(vienas) jebkura līmeņa RAA struktūrvienības sastāvā (izņemot komisijas un darba grupas).

5. RAA finansiālie līdzekļi, manta

5.1. RAA ir savi finansiālie līdzekļi un manta. Tos veido:

— dalībnieku iestāšanās, ikmēneša un citas iemaksas;

— personu, organizāciju dāvinājumi, pabalsti, ziedojumi u.c.;

— ieņēmumi no partijas rīkotiem pasākumiem, saimnieciskās darbības un iespieddarbības;

— partijas aizņēmumi;

— citi likumīgi ienākumi.

5.2. RAA līdzekļi un manta tiek izlietoti, lai nodrošinātu partijas organizatorisko un citu darbību partijas mērķu sasniegšanai. Par partijas finansiālo līdzekļu un mantas uzskaiti un izlietojumu lemj RAA valde. Par RAA grupas finansiālo līdzekļu un mantas uzskaiti un izlietošanu lemj grupas valde. 1/5 no saviem ienākumiem grupa pārskaita RAA kopējā kasē. Izslēgšanas, izstāšanās gadījumā RAA dalībniekam iestāšanās naudu un ikmēneša dalībmaksu neatgriež, neizmaksā.

6. Tiesiskais stāvoklis, likvidēšanās

6.1. RAA, kā arī tās apriņķu grupas, kurās dalībnieku skaits ir 10 (desmit) un lielāks par desmit, pēc reģistrācijas Tieslietu ministrijā ir juridiska persona. Juridiskās personas tiesības RAA grupa iegūst pēc reģistrācijas RAA valdē. RAA un RAA teritoriālai struktūrvienībai — grupai, kura ieguvusi juridiskās personas tiesības, ir savs zīmogs.

6.2. RAA ir sava atribūtika, kuru apstiprina RAA Konvents. RAA patur autortiesības uz savu atribūtiku. RAA atribūtikas tiražēšana atļauta tikai gadījumos, kad ar RAA valdi noslēgts attiecīgs līgums.

6.3. RAA likvidējas pēc RAA Konventa lēmuma, klātesot ne mazāk par 2/3 dibinātājdalībnieku un ne mazāk par 2/3 Konventa delegātu. RAA Konvents ievēlē likvidēšanas komisiju, kura izdara likvidēšanos un atskaitās Konventam.

6.4. RAA likvidējoties, tās finansiālie līdzekļi un manta pēc Konventa lēmuma tiek izlietoti saskaņā ar partijas mērķiem.

RAA priekšsēdētājs Jānis Seņavskis

RAA priekšsēdētājs vietnieks Bruno Lancers

RAA valdes loceklis Arturs Krēsliņš

Partija “Tautas kustība Latvijai”

(Zīgerista partija)

Valsts reģistra Nr. PO–045 Reģ. 2.12.1994.

Statūti

Statūti pieņemti

“Partijas “Tautas kustība Latvijai””

dibināšanas sapulcē 1994. gada 16. novembrī.

Statūtu grozījumi pieņemti

“Partijas “Tautas kustība Latvijai””

biedru sapulcē 1995. gada 19. jūnijā, protokols Nr. 4,

un “Partijas “Tautas kustība Latvijai” (Zīgerista partija)”

biedru pilnsapulcē 1996. gada 18. novembrī.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Partija “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)” ir politiska organizācija, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” un citiem LR likumiem.

1.2. “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)” mērķi un metodes:

1.2.1. visu Latvijas Republikas pilsoņu interešu pārstāvniecība pašvaldībās un Saeimā;

1.2.2. demokrātijas nostiprināšana Latvijā;

1.2.3. Latvijas neatkarības nostiprināšana;

1.2.4. valsts nacionālajām interesēm atbilstošas ekonomikas izveidošana;

1.2.5. tautas vispārējā labklājības līmeņa celšana;

1.2.6. Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā.

Mērķu sasniegšanai lietojamas šādas metodes:

1.2.7. politiskas kampaņas;

1.2.8. publikācijas;

1.2.9. demokrātijas semināri.

1.3. Lai realizētu savu programmu, “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)” piedalās visu līmeņu Latvijas Republikas vēlēšanās.

1.4. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” darbības teritorija ir Latvijas Republika.

1.5. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” pārstāvniecība atrodas Rīgā, Ģertrūdes ielā 64.

1.6. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas”) simbolika — zem zeltā zīmētas saulītes nosaukums “LATVIJAI”.

2. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)”

biedri un biedri veicinātāji

2.1. Par partijas “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)” biedru var kļūt katrs LR pilsonis, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, atzīst partijas “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)” statūtus un programmu un aktīvi darbojas kā biedrs veicinātājs.

2.2. Par partijas “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)” biedru veicinātāju var būt katrs LR iedzīvotājs, kas sasniedzis 18 gadu vecumu un atzīst “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” statūtus un programmu.

3. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)”

organizatoriskā uzbūve

3.1. Partijas “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)” augstākais lēmējorgāns ir biedru sapulce, kuru sasauc valde vismaz reizi gadā. Biedru sapulce ievēlē valdi uz trīs gadiem. Aicinājums uz biedru sapulci tiek izsūtīts 14 dienas iepriekš.

3.2. Valdē ietilpst divi līdzpriekšsēdētāji un valdes locekļi. Valde ievēlē rakstvedi, kasieri un biroja vadītāju, kas pārzina partijas “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)” praktisko darbu.

3.3. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” biedru sapulces kompetence:

3.3.1. apstiprināt, labot vai papildināt “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” statūtus un programmu;

3.3.2. ievēlēt divus līdzpriekšsēdētājus un pārējos valdes locekļus;

3.3.3. ievēlēt revīzijas komisiju, tai skaitā arī revīzijas komisijas priekšsēdētāju;

3.3.4. apspriest arī citus jautājumus.

3.4. Biedru sapulce visus lēmumus pieņem ar 50% plus 1 balsi no klātesošo biedru skaita. Biedru sapulce ir lemttiesīga, ja ieradušies vismaz 50% uzaicināto biedru.

3.5. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” valde nosprauž partijas “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)” stratēģisko virzienu, izstrādā darbības taktiku, vada un reprezentē “Tautas kustību Latvijai (Zīgerista partiju)” uz ārieni un pārstāv to sarunās ar citām partijām, organizācijām un kustībām, izstrādā biedru sapulču un valdes sēžu darba kārtību, izsludina biedru sapulču un valdes sēžu laiku un vietu, ieceļ un atceļ organizatorus uz vietām, kontrolē to darbu.

3.6. Revīzijas komisija pārbauda “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” saimniecisko un finansiālo darbību zvērināta auditora pārraudzībā. Par revīzijas rezultātiem komisija ziņo biedru sapulcei.

3.7. Ja revīzijas komisija konstatē trūkumus vai pārkāpumus saimnieciskajā vai finansiālajā darbībā, tai par to jāziņo valdei.

3.8. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” valdi sasauc līdzpriekšsēdētāji vai arī ja to pieprasa 1/3 valdes sastāva. Valdes sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Valdes sēdēs ar padomdevēja balsstiesībām var piedalīties TKL Saeimas frakcijas deputāti un jebkurš partijas biedrs.

3.9. Uz vietām rajonos un pagastos strādā organizatori, kurus nozīmē valde.

4. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” biedri

4.1. Par partijas “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)” balsstiesīgu biedru var kļūt biedri veicinātāji, kuri gada laikā ir aktīvi strādājuši un kurus rekomendējuši rakstiski divi valdes locekļi un ja tie nav pārkāpuši statūtus.

4.2. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” biedru pienākums ir ievērot statūtus, aktīvi iesaistīties programmas īstenošanā, regulāri maksāt valdes noteikto ikmēneša biedra naudu, piedalīties “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” rīkotajos pasākumos.

4.3. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” biedri nedrīkst vienlaikus sastāvēt citā politiskā partijā vai kustībā.

4.4. No “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” biedru skaita izslēdz:

4.4.1. uz paša vēlēšanos;

4.4.2. ja neievēro partijas statūtus;

4.4.3. ja darbojas pret partijas pieņemto programmu;

4.4.4. ja ar savu uzvedību grauj partijas prestižu un autoritāti;

4.4.5. ja iestājas citā partijā vai kustībā;

4.4.6. ja nemaksā biedru naudu.

5. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” biedri veicinātāji

5.1. Par “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” biedru veicinātāju kļūst pēc iestāšanās veidlapas izpildīšanas.

5.2. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” biedru veicinātāju tiesības:

5.2.1. piedalīties partijas darbā;

5.2.2. brīvprātīgi ziedot programmas izpildei paša noteiktu nodevu.

5.3. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” biedru veicinātāju pienākumi:

5.3.1. aktīvi iesaistīties programmas īstenošanā;

5.3.2. ievērot statūtus;

5.3.3. izpildīt “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” valdes vai biedru individuālus uzdevumus.

5.4. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” biedru veicinātāju atskaita:

5.4.1. ja ar savu darbību vai izteicieniem pierāda, ka neatbalsta “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” programmu;

5.4.2. ja patvarīgi un apzināti uzurpē biedra tiesības.

6. Citi noteikumi

6.1. “Tautas kustībai Latvijai (Zīgerista partijai)” ir juridiskas personas statuss, savs zīmogs un rēķins bankā.

6.2. “Tautas kustībai Latvijai (Zīgerista partijai)” ir sava simbolika, noteikta parauga apliecība un krūšu nozīme.

6.3. “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)” pārstāv savas idejas uz ārieni publikācijās, pašu sarīkojumos un tiešos sakaros ar tautu.

6.4. Iegūt vai atsavināt īpašumu ir tiesīga valde.

6.5. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)” finansu līdzekļi veidojas no biedru naudām, dalības maksām un brīvprātīgiem biedru veicinātāju, citu pilsoņu vai organizāciju ziedojumiem.

6.6. Finansu līdzekļi tiek izlietoti algotā personāla algošanai, programmas īstenošanai, pasākumu finansēšanai. Tikai pavisam reti nepieciešamos gadījumos partijas līdzekļi var tikt izlietoti reprezentācijai un organizatoriskiem nolūkiem.

7. “Tautas kustības Latvijai (Zīgerista partijas)”

likvidācijas kārtība

7.1. Partiju “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partiju)” var likvidēt, ja to nolemj balsstiesīgie biedri ar kvalificētu balsu vairākumu (3/4).

7.2. Partijai “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)” piederošais īpašums un finanses tiek ziedoti Baznīcai un labdarībai.

Partijas “Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)”

līdzpriekšsēdētājs O. Kostanda

Vienotās tautas partija

“Sadraudzība”

Valsts reģ.Nr. PO–049 Reģ. 6.09.1995.

Statūti

Apstiprināti “Vienotās tautas partijas

“Sadraudzība”” dibināšanas sapulcē

(kongresā) 1995.gada 20.jūnijā.

Vienotās tautas partija “Sadraudzība” ir politiska organizācija, kura darbojas Latvijas Republikas teritorijā un kurā apvienojušies Latvijas Republikas iedzīvotāji, lai realizētu savus politiskos mērķus likumdošanā paredzētajā kārtībā.

Vienotās tautas partijas “Sadraudzība” pamatmērķis ir vispārējā dzīves līmeņa paaugstināšana, attīstot Latvijas tautsaimniecību, Latvijas iedzīvotāju ekonomiskā un politiskā drošība, personas neaizskaramība demokrātiskā valstī.

Vienotās tautas partija “Sadraudzība” ir demokrātiska parlamentāra tipa partija.

Kā Vienotās tautas partijas “Sadraudzība” saīsināts nosaukums tiek lietots “Sadraudzība”.

Partijas Centrālā komiteja ir izvietojusies Rīgā, Kuģu ielā 11.

Partijas biedri

1. Par partijas biedru var kļūt katrs 18 gadus sasniedzis Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no sociālās, rasu un nacionālās piederības, profesijas un reliģiskās pārliecības, ja viņš atzīst partijas programmu un statūtus.

2. Vienotās tautas partijas “Sadraudzība” biedrs vienlaikus nevar būt citas partijas biedrs.

3. Visi partijas biedri ir vienlīdzīgi savās tiesībās.

4. Katrs partijas biedrs ir tiesīgs:

4.1. piedalīties partijas darbībā, izvirzot priekšlikumus partijas politikas un darbības noteikšanā, brīvi izklāstīt savus uzskatus un piedalīties izskatāmo jautājumu demokrātiskā apspriešanā un izlemšanā;

4.2. vēlēt un tikt ievēlētam partijas institūcijās un forumos, izvirzīt tajās kandidatūras, tai skaitā arī savējo;

4.3. saņemt jebkuru informāciju, kura ir partijas institūciju rīcībā;

4.4. personīgi piedalīties jebkurā apspriešanā, kas skar viņa darbību;

4.5. brīvi izstāties no partijas, par to rakstiski paziņojot;

4.6. piedalīties citu sabiedrisko organizāciju darbā, ja to principi un darbība nav pretrunā ar partijas programmu un statūtiem.

5. Katra partijas biedra pienākums ir:

5.1. sekmēt partijas programmas īstenošanu un ievērot statūtus;

5.2. rūpēties par partijas autoritāti sabiedrībā;

5.3. aktīvi piedalīties Latvijas Republikas Saeimas un vietējo pašvaldību vēlēšanu kampaņās;

5.4. iespēju robežās materiāli pabalstīt partiju.

6. Iestāties partijā var individuāli uz personīga rakstveida iesnieguma pamata, kuru izskata partijas reģionālajā vai Centrālajā komitejā, kas biedru balsu vairākuma gadījumā pieņem attiecīgu lēmumu.

7. Partijas piederība tiek pārtraukta, ja:

7.1. biedrs pats iesniedzis rakstisku paziņojumu par izstāšanos;

7.2. biedrs izslēgts no partijas.

Izslēgt biedru var, ja tā rīcība ir pretrunā ar partijas programmu vai statūtiem; ja biedrs ar savu rīcību grauj partijas autoritāti vai rada kaitējumus partijas darbībai. Biedrs tiek izslēgts, ja 2/3 no reģionālās vai Centrālās komitejas locekļiem balso par attiecīgu lēmumu. No partijas izslēgtajiem ir tiesības 2 mēnešu laikā iesniegt apelāciju partijas Centrālajā komitejā, kas pieņem galīgo lēmumu.

Partijas uzbūves un darbības principi

8. Visu partijas forumu un institūciju delegāti un locekļi tiek ievēlēti tiešās un vienlīdzīgās vēlēšanās. Ja ievēlētais delegāts vai loceklis nevar pildīt savus pienākumus vai pilnvaras un par to ir rakstiski paziņojis attiecīgajai institūcijai, tiek organizētas jaunas vēlēšanas.

9. Visu partijas organizāciju, institūciju un forumu darbībā tiek ievērots pilnīgs atklātums.

10. Visus partijas institūciju un forumu lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot 7.punktā paredzēto gadījumu. Partijas biedriem, kas paliek mazākumā, tiek dotas tiesības pēc viena mēneša no lēmuma pieņemšanas brīža pieprasīt atkārtoti izskatīt strīdīgos jautājumus partijas institūcijās un forumos.

11. Nevienam partijas biedram nav tiesību traucēt pieņemtā lēmuma izpildi.

12. Partijas biedru sapulce vai forums ir tiesīgi pieņemt lēmumus, ja tajos piedalās ne mazāk kā puse organizācijas biedru vai foruma delegātu.

13. Jebkurai balsošanai jābūt aizklātai, ja to pieprasa 1/10 klātesošo biedru.

Partijas organizatoriskā struktūra

14. Partijas augstākais lēmējorgāns ir partijas kongress, kuru sasauc Centrālā komiteja ne retāk kā reizi gadā, par to paziņojot partijas organizācijām ne vēlāk kā mēnesi iepriekš.

15. Partijas ārkārtas kongresu sasauc mēneša laikā pēc partijas Centrālās komitejas vai ne mazāk kā 1/3 partijas biedru iniciatīvas.

16. Kongresu starplaikos var tikt sasauktas partijas konferences, kuras pilda kongresa lēmumus.

17. Partijas reģionālās organizācijas ir patstāvīgas savā darbībā. Pildot savu darbu, tām obligāti jāievēro kongresu vai konferenču lēmumi un jādarbojas pēc partijas programmas nostādnēm.

18. Partijas reģionālās organizācijas augstākā lēmējiestāde ir partijas kopsapulce, kuru sasauc ne retāk kā reizi gadā, par to paziņojot organizācijas biedriem mēnesi iepriekš.

19. Pēc reģionālās komitejas vai 1/3 reģionālās organizācijas biedru iniciatīvas divu nedēļu laikā tiek sasaukta ārkārtas kopsapulce.

20. Partijas forumu delegātus ievēlē partijas organizācijas atbilstoši noteiktajām pārstāvniecības normām. Delegātu vēlēšanu kārtību un pārstāvniecības normas nosaka attiecīgās partijas vadošās institūcijas.

21. Partijas kongress:

21.1. ar klātesošo balsu vairākumu apstiprina partijas nosaukumu, statūtus un izdara tajos grozījumus;

21.2. noklausās, apspriež un apstiprina partijas vadošo institūciju pārskatus;

21.3. ievēlē partijas priekšsēdētāju, kurš vienlaikus ir partijas Centrālās komitejas priekšsēdētājs;

21.4. nosaka partijas Centrālās komitejas locekļu skaitu un ievēlē Centrālo komiteju;

21.5. pieņem lēmumu par partijas pašlikvidēšanos;

21.6. ievēlē revīzijas komisiju.

22. Partijas vadošās institūcijas ir partijas Centrālā komiteja un partijas revīzijas komisija.

23. Partijas Centrālā komiteja ir partijas augstākā institūcija kongresu starplaikā. To sasauc Centrālās komitejas priekšsēdētājs vajadzības gadījumā, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

24. Partijas Centrālā komiteja:

24.1. nosaka partijas darbības virzienus un metodes, izpildot kongresu lēmumus;

24.2. sasauc partijas kongresus, nosaka to norises vietu un laiku, sagatavo izskatāmo dokumentu projektus;

24.3. izskata un apstiprina partijas budžetu;

24.4. sniedz paziņojumus un pieņem lēmumus kārtējos politiskajos jautājumos;

24.5. pieņem lēmumus par kustamā un nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

24.6. rīkojas ar partijas naudas līdzekļiem.

25. Partijas priekšsēdētājs pārstāv partiju attiecībās ar valsts un ārvalstu iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām, sabiedriskajām organizācijām un atsevišķām personām, organizē un vada Centrālās komitejas darbu, partijas vārdā slēdz līgumus un vienošanās.

Partijas priekšsēdētāja prombūtnes vai darba nespējas laikā viņu aizstāj priekšsēdētāja vietnieks uz Centrālās komitejas piešķirtas pilnvaras pamata.

26. Kongresu starplaikā partijas institūciju un amatpersonu darbību kontrolē revīzijas komisija, kas savā darbībā pakļaujas tikai kongresam. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs piedalās Centrālās komitejas darbā ar padomdevēja tiesībām.

27. Reģionālā komiteja ir augstākā partijas reģionālās organizācijas institūcija reģionālo kopsapulču starplaikos. Komitejas struktūru un funkciju sadali pēc saviem ieskatiem nosaka reģionālā kopsapulce.

Partijas parlamentārā darbība

28. Partijas priekšvēlēšanu platformu Saeimas vai vietējo pašvaldību vēlēšanām izstrādā partijas Centrālā komiteja un akceptē kongress.

29. Naudas līdzekļi priekšvēlēšanu kampaņas organizēšanai tiek ņemti no citām juridiskām vai fiziskām personām likumā paredzētajā kārtībā.

Par līdzekļu izmantošanu atbildīga ir Centrālā komiteja, un to kontrolē revīzijas komisija.

30. Partijas deputātu sarakstu vēlēšanām pēc reģionālo organizāciju ieteikuma apstiprina partijas Centrālā komiteja.

31. Partijas biedri — Saeimas un pašvaldību deputāti — veido tajās frakciju vai savu deputātu grupu.

Partijas naudas līdzekļi

32. Partijas naudas līdzekļi veidojas no biedru brīvprātīgām iemaksām (ziedojumiem), atskaitījumiem no partijas uzņēmumu un saimniecisko oganizāciju peļņas un cita veida likumīgas darbības, kā arī fizisku un juridisku personu brīvprātīgajiem ziedojumiem.

33. Par naudas līdzekļu sadali lemj Centrālā komiteja.

Partijas likvidācija

34. Partijas darbība var tikt pārtraukta vai partija likvidēta Latvijas Republikas likumdošanā paredzētajos gadījumos.

35. Partija var pašlikvidēties, ja partijas kongresā par to nobalso ne mazāk kā 2/3 kongresa delegātu.

36. Ja kongresā tiek nolemts partijai pašlikvidēties, tiek ievēlēta likvidācijas komisija, kura pārņem no Centrālās komitejas visus naudas līdzekļus, apzina visus partijas īpašumus, 3 mēnešu laikā likvidācijas komisija nokārto visas partijas materiālās saistības vai paziņo par likvidētās partijas nespēju tās nokārtot.

37. Pēc partijas likvidācijas visi pārpalikušie naudas līdzekļi un īpašumi pāriet valsts īpašumā saskaņā ar pastāvošo likumdošanu.

VTP “Sadraudzība” priekšsēdētājs Gunvaldis Saulītis

Centrālās komitejas loceklis Juris Viesis