runas. referāti

Par Baltijas valstu bankām un finansēm

No 15.līdz 17.oktobrim Rīgā notiek

banku darbinieku un finansistu starptautiskais forums —

konference un izstāde “Bankas un finanses Baltijā '97”

Konferences prezidijā — Ministru prezidents Guntars Krasts un finansu ministrs Roberts Zīle (centrā) Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas Republikas finansu ministrs

Roberts Zīle:

Latvijas finansu politika

Eiropas Savienības integrācijas kontekstā

Kopš Latvija parakstīja Eiropas līgumu ar ES, ir pagājuši divi gadi, kas ir pietiekams laiks, lai izvērtētu paveikto, kā arī identificētu problēmu sfēras un veiktu korektīvus pasākumus to pārvarēšanai. Makroekonomiskās stabilitātes sasniegšanai un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai ir tikpat liela nozīme integrācijas procesā ES kā likumdošanas harmonizācijai. Tieši uz šo mērķu sasniegšanu ir virzīta Latvijas finansu politika.

I. Finansu politika ceļā uz Māstrihtas prasību izpildi

Stabila makroekonomiskā vide, kuras galvenie elementi ir sabalansētas sabiedriskā sektora finanses un cenu stabilitāte, ir viens no svarīgākajiem, kaut arī ne vienīgais priekšnosacījums ekonomikas attīstībai. Minētie ekonomiskās stabilitātes elementi Eiropas Savienībā tika ņemti par pamatu, formulējot t.s. “Māstrihtas kritērijus”, kuru izpildīšana ir obligāta, lai pievienotos Eiropas ekonomiskajai un valūtas savienībai.

Ir pilnīgi skaidrs, ka valstīm, kas pretendē uz dalību Eiropas Savienībā, relatīvi īsā periodā pēc iestāšanās ES jābūt spējīgām izpildīt Māstrihtas līgumā minētās prasības — tā saucamos konverģences kritērijus. Šo kritēriju nozīme ir samērā liela tajā ziņā, ka ES dalībvalstis nav viennozīmīgi vienojušās par nepieciešamo monetārās un fiskālās konverģences (stabilitātes) sasniegšanas pakāpi pretendentvalstīs, lai varētu iestāties ES.

Izvērtējot faktisko Latvijas ekonomisko rādītāju konverģenci ar (tuvināšanos) Māstrihtas kritērijiem, var redzēt, ka ir sperti galvenie soļi, lai sasniegtu attiecīgās prasības, ierobežojot fiskālā deficīta un valsts parāda līmeni, kā arī iegrožojot inflāciju. Vidējā termiņa skatījumā Latvijai nevajadzētu rasties problēmām ar konverģences kritēriju pilnīgu izpildi.

Kopš neatkarības atgūšanas fiskālais deficīts tiek ieturēts Māstrihtas līguma noteikto limitu ietvaros (3% no IKP). Vienīgi 1995.gadā, kad Latvija pārdzīvoja banku krīzi, šis rādītājs tika pārsniegts, kopbudžeta fiskālajam deficītam pieaugot līdz 3,4% no IKP. Šādu īslaicīgu fiskālā deficīta kritērija pārsniegšanu pieļauj pat Māstrihtas līgums. 1996.gadā fiskālā deficīta līmenis bija pat zemāks, nekā bija paredzēts valdības vienošanās dokumentā ar SVF, un nokritās līdz 1,9% no IKP. Pozitīvus rezultātus fiskālajā sfērā nodrošināja decentralizācijas pakāpes samazināšanās valsts finansēs, budžeta līdzekļu uzskaites uzlabošanās, kā arī stingra kontrole pār to izlietošanu. Lielā mērā tas tika nodrošināts, izveidojot tirgus ekonomikas prasībām atbilstošu Valsts kasi.

Atbilstoši 1997.gada likumam “Par valsts budžetu” pamatbudžeta ieņēmumiem jābūt sabalansētiem ar izdevumiem, un dati par valsts budžeta izpildi 1997.gada pirmajos astoņos mēnešos liecina par to, ka šis mērķis ir sasniedzams. Gan Finansu ministrijas izstrādātais bāzes attīstības scenārijs, gan paātrināto strukturālo reformu scenārijs paredz, ka nākamajos piecos gados fiskālais deficīts tiks noturēts Māstrihtas līgumā noteiktajās robežās, kas samazina arī valsts parāda pieauguma iespējas.

Tātad jau tagad Latvija izpilda Māstrihtas līguma prasības attiecībā uz budžeta deficītu. Māstrihtas kritērijs tiek ievērots arī attiecībā uz valsts parādu (14,7% no IKP, Māstrihtas limits 60%). Latvija tuvojas arī Māstrihtas līgumā izvirzīto prasību izpildei attiecībā uz valsts vērtspapīru procentlikmi.

Valsts iekšējā aizņēmuma vidējās svērtās diskontlikmes samazinājās no 30% 1996.gada sākumā līdz 10% 1996.gada beigās. Šo samazinājumu sekmēja pozitīvie sasniegumi fiskālajā sfērā, kā arī tas, ka komercbankās samazinājās kredītu procentlikmes. Šie sasniegumi veicināja viena gada valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru ieviešanu (1996.gada aprīlī) un divu gadu parādzīmju ieviešanu (1997.gada aprīlī). Šobrīd valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru diskonta likmes ir samazinājušās līdz 4—9% līmenim atkarībā no vērtspapīru termiņa.

Pēc nacionālās valūtas ieviešanas Latvijā 1992.gadā Latvijas Banka neatkāpās no stingrās monetārās politikas principiem. Kopš lats tika piesaistīts SDR valūtu grozam 1994.gada februārī, monetārā politika, ieskaitot procentu likmju politiku, bija virzīta uz šī fiksētā valūtas kursa saglabāšanu.

Saskaņā ar Latvijas Starptautiskajam valūtas fondam iesniegto ekonomiskās politikas memorandu fiksētā valūtas kursa saglabāšana, saglabājot pašreizējo kursu, arī nākamajos gados būs centrālais monetārās politikas mērķis.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvija sasniedza vislabākos rezultātus inflācijas apkarošanas jomā Baltijas valstu starpā. Inflācijas līmenis strauji samazinājās un pietuvinājās viena cipara līmenim (atbilstoši 1997.gada septembra datiem, gada inflācijas līmenis bija nokrities līdz 8,1%). Neraugoties uz iepriekšminētajiem sasniegumiem, inflācijas līmenis joprojām ir augstāks nekā ES dalībvalstīs, it sevišķi valstīs ar vislielāko cenu stabilitāti. Lai sasniegtu Māstrihtas izvirzīto prasību, inflācijas līmenim vajadzētu nokristies līdz apmēram 2,5% līmenim. Tālāko inflācijas samazināšanos lielā mērā apgrūtina tādi faktori kā izmaksu faktors, piemēram, enerģijas cenu pielāgošana tam, lai nosegtu visas izmaksas un nodrošinātu adekvātu peļņas procentu enerģijas kompāniju tālākai attīstībai, vai algu pieauguma spiediens uz cenām. Viens no inflācijas cēloņiem bija un būs pielāgošanās pasaules cenu līmenim.

Protams, konverģences kritēriji neatspoguļo visus valsts attīstības aspektus, bez tam tie ir pārāk strikti, lai tos izmantotu kā obligātu prasību, iestājoties ES. Bet tas nenozīmē, ka konverģences kritēriji nav svarīgi. Faktiski to sasniegšanu var noteikt par vidēja un ilgtermiņa ekonomiskās stabilizācijas politikas mērķiem.

II. Likumdošanas

harmonizācija

Pievēršoties likumdošanas sfērai, jāatzīmē, ka kopš 1995.gada, kad stājās spēkā Brīvās tirdzniecības līgums starp Latviju un ES, kā arī parakstīts Eiropas līgums, liels darbs tika paveikts finansu sistēmas sakārtošanā, galveno uzmanību pievēršot likumdošanas harmonizācijai atbilstoši ES prasībām, pastiprinot finansu institūciju uzraudzību, kā arī turpinot finansu sistēmas liberalizāciju.

Likumdošanas sakārtošanā vienlīdz liela nozīme bija esošo likumu tuvināšanai ES prasībām, kā arī jaunu tiesību aktu izstrādei tajos gadījumos, kad attiecīgie jautājumi netika regulēti Latvijas likumdošanā vai arī bija nepieciešamas kardinālas izmaiņas esošajā sistēmā.

Likumdošanas harmonizāciju būtu nepareizi uzskatīt par formalitāti, kuras izpilde ir nepieciešama, lai iestātos attīstīto valstu “klubā”, dēvētu par Eiropas Savienību. Likumdošanas sakārtošana atbilstoši attīstīto valstu standartiem ir pašas valsts interesēs un dos pozitīvu impulsu ekonomiskajai attīstībai neatkarīgi no valsts iestāšanās ES.

Pēdējā laikā Finansu ministrijas darbs likumdošanas harmonizācijas jomā tika koncentrēts uz jaunā Muitas likuma, likuma “Par privātajiem pensiju fondiem” un likuma “Par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli” pieņemšanu. Drīzumā var gaidīt arī likuma “Par ieguldījumu sabiedrībām” pieņemšanu. Tiek pabeigts darbs pie jauno likumu izstrādes apdrošināšanas jomā, depozītu garantiju jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Muita

Pievēršoties muitas likumdošanai, jāsaka, ka tās sakārtošana būtībā ir viens no galvenajiem nosacījumiem muitas darba uzlabošanai un efektivizēšanai, pielāgojot to tirdzniecības vajadzībām.

Jūnijā pieņemtais Muitas likums tika izstrādāts, balstoties uz Eiropas Savienības muitas likumdošanas aktiem, Starptautisko konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu (Kioto konvencija), kā arī Pasaules tirdzniecības organizācijas (WTO) līgumu.

Līdz šim vislielākās problēmas Latvijas attiecībās ar Pasaules tirdzniecības organizāciju un ES radīja muitas vērtības noteikšanas metodes. It sevišķi tas attiecas uz lauksaimniecības precēm, kuru muitas vērtības noteikšanai tika izmantotas t.s. robežcenas, kas tika aprēķinātas kā vidējais lielums starp ES cenām un vietējām vairumtirdzniecības cenām identiskām vai līdzīgām precēm. Pieņemot jauno Muitas likumu, muitas vērtības noteikšanas metodes tika iestrādātas atbilstoši WTO un ES prasībām.

Atbilstoši Eiropas Savienības Muitas kodeksa normām paredzēta galvojuma par pirmsmuitošanas darbību un muitas procedūru izpildi piemērošanas, kā arī muitas parāda piemērošanas kārtība.

Protams, jāatzīmē, ka jaunais likums nevarēs pilnībā darboties, kamēr nebūs pieņemta visa pakārtoto Ministru kabineta noteikumu pakete. Visi nepieciešamie MK noteikumi tiks pieņemti tuvāko mēnešu laikā.

Runa starptautiskajā konferencē “Bankas un finanses Baltijā '97", Rīgā 16.oktobrī