runas. referāti

Par Baltijas valstu bankām un finansēm

Latvijas Republikas finansu ministrs Roberts Zīle:

Latvijas finansu politika

Starptautiskā biznesa veikšanu stimulēs arī Latvijas iekļaušanās vienotajā Eiropas izcelsmes noteikumu komulācijas sistēmā ar 1997.gada 1.jūniju.

1998.gadā ir paredzēts uzsākt Baltijas valstu vienoto tranzīta kontroli.

Muitas tarifi. Pašreizējais likums “Par muitas tarifiem” tika vairākkārt grozīts kopš 1994.gada beigām, kā rezultātā tika samazināti tarifi atsevišķām precēm un preču grupām. Tādējādi var apgalvot, ka Latvija turpina iet tirdzniecības liberalizācijas ceļu. Vienpusējas ārējās tirdzniecības liberalizācijas rezultātā, kā arī sakarā ar parakstītiem brīvās tirdzniecības līgumiem vidējais muitas vērtības svērtais importa tarifs samazinājas līdz 1,4%. Tomēr jāatzīmē, ka atsevišķām lauksaimniecības precēm joprojām saglabājās relatīvi augsts aizsardzības līmenis. Piemēram, cūkgaļas, sviesta, siera, biezpiena, desu izstrādājumu un konservētas gaļas importam tarifu likmes sniedzas līdz pat 45% līmenim. Saskaņā ar Starptautiskajam valūtas fondam iesniegto Ekonomiskās politikas memorandu valdība apņēmās samazināt lauksaimniecības sektora aizsardzības līmeni. Attiecīgie grozījumi likumā “Par muitas tarifiem” tiks sagatavoti līdz novembrim.1998.gadā, saskaņojot ar Zemkopības ministriju, tiks konvertēti atlikušie specifiskie tarifi (latos par vienību) uz ad valorem tarifiem (% no muitas vērtības), izņemot muitas tarifus cukuram.

Pievienotās vērtības nodokļa likumdošana

Pievienotās vērtības nodokļa likumdošana visumā atbilst ES 6.direktīvas prasībām, bet tajā pašā laikā ar direktīvu ir pretrunā atsevišķi ierobežojumi priekšnodokļa atskaitījumiem un likuma normas, kas nosaka vairākus ES neparedzētus nodokļa atvieglojumus. Tā kā šādi atvieglojumi rada konkurences deformējumu, no ES puses tika izteikta prasība atcelt nodokļa atbrīvojumus vai atvieglojumus, kuri nav paredzēti direktīvā.

Lai novērstu pastāvošas nepilnības likumdošanā, tika sagatavoti grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” saskaņā ar ES Padomes 6.PVN direktīvas prasībām. Pēc pieņemšanas Saeimā grozījumi stāsies spēkā ar 1998.gada 1.janvāri.

Akcīzes nodokļa likumdošana

Šobrīd Latvijā pastāvošā akcīzes nodokļa sistēma nav precīzi izstrādāta, līdz ar to rodas likuma dažādas interpretācijas iespējas. Lai sakārtotu akcīzes nodokļa likumdošanu, no pašreizējā likuma “Par akcīzes nodokli” pakāpeniski tiks izslēgti panti, kas attiecas uz naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, izveidojot jaunu akcīzes nodokļu likumu sistēmu, kas atsevišķi regulēs vienveidīgu produkcijas grupu aplikšanu ar akcīzes nodokli, kā tas ir ES.

Pirmais solis ceļā uz jauno sistēmu ir likumprojekta sagatavošana “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, kurā tiek iestrādātas normas par apliekamajiem objektiem, atbrīvojumiem un kontroli, atbilstoši attiecīgo direktīvu prasībām konkrētai preču grupai.

Lai izvairītos no neprecizitātēm, likumprojektā apliekamie objekti tiek noteikti līdz pat devītajam kombinētās nomenklatūras ciparam.

Izstrādātais likumprojekts paredz izveidot akcizēto preču noliktavu sistēmu, un akcīzes nodoklis būs jāmaksā, izvedot preci no akcizēto preču noliktavas, nevis preci ievedot valstī, kā tas ir šobrīd.

Līdz 1997.gada beigām paredzēts iesniegt Ministru kabinetā likumprojektus par akcīzes nodokli spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī tabakai un tabakas izstrādājumiem. Kas attiecas uz tabakas izstrādājumu aplikšanu ar akcīzes nodokli, tā vēl kādu laiku nebūs pilnībā harmonizēta ar ES prasībām. Likumā “Par akcīzes nodokli tabakai un tabakas izstrādājumiem” akcīzes nodokļa likme būs noteikta zemāka, nekā to prasa ES. Eiropas Savienībā akcīzes nodokļa minimālajai likmei jābūt ekvivalentai 57% no tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības cenas. Latvijā tā savukārt būs apmēram 30%. Pašreizējā situācijā augstākas nodokļa likmes noteikšana varētu tikai veicināt tabakas izstrādājumu kontrabandas pieaugumu.

Vērtspapīru tirgus likumdošana.

Salīdzinoši īsā laikā Latvija ir sasniegusi labus rezultātus vērtspapīru turgus attīstībā. 1995.gadā tika izveidota Rīgas Fondu birža un Centrālais depozitārijs, 1996.gada beigās Finansu ministrija nodeva vērtspapīru tirgus uzraudzības funkciju neatkarīgai, Vērtspapīru tirgus komisijai. Iepriekš minētās vērtspapīru tirgus institūcijas darbojas, balstoties uz ES direktīvās noteiktajiem principiem.

Likumu “Par vērtspapīriem” Pasaules banka atzina par vienu no labākajiem vērtspapīru likumiem Viduseiropā un Austrumeiropā.

Tomēr pilnībā vēl nebija ieviestas Eiropas Savienības prasības attiecībā uz iekšējās informācijas izmantošanas aizliegumu. (Direktīva par iekšējo darījumu noteikumu koordinēšanu aizliedz vērtspapīru uzraudzības institūciju darbiniekiem personiskos nolūkos izmantot informāciju, kas kļūst pieejama, pildot dienesta pienākumus.)

Savukārt Eiropas Savienības direktīva par būtiskās līdzdalības publisko ziņošanu paredz, ka emitentam informācija par visām būtiskajām izmaiņām emitenta akcionāru struktūrā regulāri jāpublicē presē. Attiecīgie Latvijas likumdošanas akti līdz šim šādu normu neparedzēja.

Lai novērstu minētās likumdošanas nepilnības, 1997.gada augustā Satversmes 81.panta kārtībā bija pieņemti attiecīgie grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”.

Runājot par kapitāla tirgu, pašreiz ir aktuāls jautājums par ieguldījumu sabiedrību regulējošu likumdošanu, jo ieguldījumu sabiedrības ir viens no svarīgākajiem attīstīto valstu kapitāla tirgus institūtiem. Fakts, ka Latvijā faktiski nav tādu starpniekstruktūru kā ieguldījumu sabiedrības, noved pie tā, ka indivīdu uzkrājumi, kas potenciāli varētu nonākt kapitāla tirgū, netiek investēti nedz ražojošās, nedz pakalpojumu sfēras attīstībā. Tāpēc tika izstrādāts likumprojekts “Par ieguldījumu sabiedrībām”, kas ir balstīts uz ES direktīvas (85/611/EEC) “Par likumu, noteikumu un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz vērtspapīru ieguldījumu sabiedrībām” prasībām. Šobrīd likumprojekts “Par ieguldījumu sabiedrībām” ir iesniegts Saeimā.

Labas iespējas vērtstpapīru tirgus attīstībai paver Baltijas valstu sadarbība. Katras Baltijas valsts vērtspapīru tirgus ir relatīvi mazs, tāpēc, domājot par nākotnes attīstību, ir ļoti svarīgi attīstīt kopējo Baltijas vērtspapīru tirgu.

Uzsākot vienotā Baltijas vērtspapīru tirgus izveidi, 1997.gada sākumā tika parakstīts sadarbības līgums starp Latvijas un Igaunijas centrālajiem depozitārijiem. Paredzēts, ka līdz gada beigām šāds līgums būs parakstīts arī ar Lietuvas Centrālo depozitāriju.

Banku likumdošana

Banku sistēma ir atveseļojusies kopš 1995.gada banku krīzes, par to liecina pakāpenisks kredītprocentu kritums (pašlaik tas svārstās ap 12—14%); slikto kredītu problēmas ievērojama samazināšanās; to banku skaita pieaugums, kurām ir atļauts pieņemt fizisko personu depozītus (pašlaik tās ir 19 bankas, kuras aptver 87% no banku tirgus); banku kapitāla straujš pieaugums (1996.gads: +44%; 1997.gada 1.pusgads: + 19%); peļņas līmeņa stabilizēšanās banku sistēmā (1996.gadā aktīvu atdeve banku sektorā bija 24% un kapitāla atdeve — 24%. Šāds peļņas līmenis ir pilnīgi apmierinošs pat pēc Rietumu standartiem).

Lielā mērā situācijas uzlabošanos banku sektorā veicināja banku likumdošanas uzlabošana, tuvinot to ES standartiem, un stingra kontrole pār tās ieviešanu.

Faktiski jau tagad Latvijas Banku sistēma strādā atbilstoši ES direktīvu prasībām, un atsevišķos aspektos Latvijas likumdošana ir pat stingrāka, nekā to pieprasa Eiropas Savienība. Liels progress ir panākts ne tikai t.s. pirmā posma direktīvu ieviešanā, bet arī otrā posma direktīvu ieviešanā.

Ieviestās pirmā posma direktīvas:

1) pirmā banku direktīva;

2) direktīva par pašu kapitālu;

3) direktīva par maksātspēju.

Ieviestās otrā posma direktīvas:

4) otrā banku direktīva;

5) direktīva par lielajām atklātajām pozīcijām.

Direktīva par konsolidētajām atskaitēm (II posms) tiks ieviesta līdz 1997.gada beigām.

No pirmā posma direktīvām pagaidām vēl nav ieviesta direktīva par “naudas mazgāšanu” (91/308/EEC) un direktīva par depozītu garantijām (94/19/EEC). Tomēr jāatzīmē, ka jau ir paveikti nepieciešamie priekšdarbi šo direktīvu ieviešanai.

Fizisko personu noguldījumu garantiju likumdošana. Sadarbojoties Latvijas Bankai un Finansu ministrijai, ir tapis likumprojekts “Par fizisko personu noguldījumu garantijām”. Pēc 1995.gada pārdzīvotās banku krīzes noguldījumu garantijas ir ļoti būtiskas, lai tiktu vaļā no skaidrās naudas fenomena. Likumprojekts tika izstrādāts, vadoties no ES direktīvas par depozītu garantijām. Protams, pašreizējā situācijā nevar paredzēt noguldījumu garantijas līdz 20 000 ekiju, t.i., 14 000 latu, atkarībā no noguldījumu summas, kā to pieprasa direktīva. Šādu aizsardzības līmeni pat pie veiksmīgas finansu sektora un ekonomikas attīstības varēs nodrošināt, ātrākais pēc 10 gadiem, respektīvi, 2007.gadā. Pašlaik tiek paredzēts, ka garantētā atlīdzība vienam noguldītājam vienā bankā neatkarīgi no viņa noguldījuma pamatsummas nepārsniegs 500 latus un to pakāpeniski paaugstinās, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana. Arī likumprojekts “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” jau ir iesniegts Saeimā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai ir tieša ietekme uz organizētās noziedzības pieaugumu. Tajā pašā laikā noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācijas novēršana ir viens no visefektīvākajiem līdzekļiem cīņā pret kriminālajām aktivitātēm. Bez tam kredītu un finansu institūciju izmantošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai negatīvi ietekmē finansu sistēmas stabilitāti un sabiedrības uzticību finansu sistēmai kopumā.

ES kā minimālo prasību “naudas mazgāšanas” novēršanas jomā nosaka cīņu pret to līdzekļu legalizāciju, kas iegūti nelikumīgajās darbībās ar narkotikām un psihotropajām vielām. Likumprojektā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” noteikts, ka par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem Latvijā tiek uzskatīti finansu līdzekļi vai cita manta, kas iegūta, izdarot šādus noziegumus:

noziegumus narkotisku līdzekļu aprites jomā;

viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai izplatīšanu vai nelikumīgas darbības ar vērtspapīriem vai naudas dokumentiem;

cilvēku nolaupīšanu;

nelikumīgas darbības ar kodolmateriāliem;

ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību un pārvadāšanu.

Lielākā daļā ES dalībvalstu šis saraksts ir vēl garāks, bieži vien aptverot pilnīgi visus mantkārīgā rakstura noziegumus.

Likumprojektā ir ietvertas prasības, kuras ES Padomes direktīva par “naudas mazgāšanu” izvirza finansu un kredīta iestādēm. Vissvarīgākā no tām ir klientu identifikācijas prasība un prasība sniegt ziņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (kontroles dienestam) par aizdomīgiem finansu darījumiem.

Kontroles dienests būs speciāli izveidota neatkarīga institūcija, kura atradīsies Latvijas Republikas prokuratūras pārraudzībā un kuras uzdevums būs iegūt, saņemt, apkopot, analizēt un sniegt pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai ar to saistītu kriminālsodāmu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas izmeklēšanai un iztiesāšanai.

Apdrošināšanas likumdošana

Kaut arī pašreizējā apdrošināšanas likumdošana visumā atbilst attīstīto valstu prasībām, tās pilnveidošana bija nepieciešama sakarā ar straujo apdrošināšanas sektora attīstību, kā arī Latvijas integrāciju ES. Tāpēc sadarbībā ar ES “Phare” ekspertiem tika pārskatīti pašreiz spēkā esošie likumi “Par apdrošināšanu” un “Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju”, kurus nomainīs divi jauni likumi. Viens regulēs publisko tiesību jautājumus, t.i., apdrošināšanas sabiedrībām izvirzāmos nosacījumus apdrošināšanas veikšanai un apdrošinātāju attiecības ar uzraudzības institūciju (Apdrošināšanas likums), otrs — privāto tiesību jautājumus, t.i., attiecības starp apdrošināšanas kompānijām un to klientiem (likums ”Par apdrošināšanas līgumu”).

Likumprojekts “Apdrošināšanas likums”. Likumprojekts “Apdrošināšanas likums” nosaka apdrošināšanas sabiedrībai izvirzāmās pamatprasības. Likumprojekts izstrādāts, balstoties uz ES Padomes apdrošināšanas sektora direktīvām — direktīvām 79/267/EEC un 92/96/EEC dzīvības apdrošināšanas jomā un 73/239/EEC un 92/49/EEC nedzīvības apdrošināšanas sfērā.

Apdrošināto interešu aizsardzības nolūkos pagaidām ārzemju apdrošinātājiem netiek atļauta filiāļu atvēršana Latvijā, neveidojot jaunu juridisku personu ( direct branching ). Tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā šis aizliegums varētu tikt pārskatīts, ņemot vērā Pasaules tirdzniecības organizācijas prasības un Latvijas integrāciju ES. Katrā ziņā šis aizliegums netraucē ārzemju apdrošinātājiem sniegt savus pakalpojumus Latvijas tirgū, dibinot Latvijā savus meitas uzņēmumus — akciju sabiedrības.

Likumprojektā “Apdrošināšanas likums”, salīdzinot ar spēkā esošo likumu “Par apdrošināšanu”, ir noteiktas papildu prasības licences saņemšanai, tai skaitā stingrākas prasības apdrošināšanas sabiedrību un savstarpējo apdrošināšanas biedrību vadošajam personālam, stingrākas prasības valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijā iesniedzamajam darbības plānam u.c.

Spēkā esošajā likumā “Par apdrošināšanu” garantijas fonda minimālais lielums nebija noteikts (pēc savas būtības garantijas fonds ir līdzīgs tādam rādītājam kā pašu kapitāls). Jaunais likums šo nepilnību novērsīs. Vienīgi jāatzīmē, ka pagaidām nav iespējams izpildīt ES prasības attiecībā uz savstarpējo apdrošināšanas biedrību garantijas fonda minimālo lielumu, jo, paaugstinot prasības šajā jomā līdz ES līmenim, savstarpējās apdrošināšanas biedrības Latvijā būtu likvidētas kā uzņēmējdarbības forma (tām pieder tikai 0,5% no apdrošināšanas tirgus).

Likumprojektā, salīdzinot ar spēkā esošo likumu “Par apdrošināšanu”, detalizētāk tiek regulēti arī jautājumi, kas attiecas uz apdrošinātāja ieguldījumiem, tehniskajām rezervēm (apdrošinātāja uzkrājumi apdrošināšanas līgumos noteikto saistību izpildei), apdrošinātāja grāmatvedību un finansu pārskatiem, apdrošinātāju likvidāciju un bankrotu, apdrošināto interešu aizsardzību u.c.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Katru gadu Latvijā ceļa satiksmes negadījumos cieš vairāki tūkstoši cilvēku, un ne vienmēr vainīgās personas atlīdzina cietušo veselībai un mantai nodarītos kaitējumus. Tādēļ radās nepieciešamība pēc transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas ieviešanas.

Ar 1997. gada 1. septembri pilnā mērā (vismaz formāli) stājās spēkā transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēma, kas izveidota, balstoties uz ES direktīvām. Protams, apdrošināšanas atbildības limiti pagaidām ir noteikti daudz zemāki, nekā to prasa attiecīgās direktīvas, tomēr atbildības limiti tiks pakāpeniski palielināti, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai.

Likuma darbības nodrošināšanai tika izveidoti divi fondi:

• apdrošinājuma ņēmēju interešu aizsardzības fonds, no kura izmaksas tiks veiktas apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā, un

• garantijas fonds, no kura izmaksās atlīdzības, lai segtu zaudējumus, kurus nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis, nenoskaidrots transportlīdzeklis vai arī transportlīdzeklis, kurš izgājis no īpašnieka valdījuma citas personas prettiesiskas darbības rezultātā.

Latvijas pievienošanās Zaļās kartes sistēmai nodrošinās transportlīdzekļu netraucētu kustību starp Latviju, ES un citām Eiropas valstīm, kas ir viens no priekšnosacījumiem harmonisku savstarpējo ekonomisko attiecību attīstībai.

Lai Latvija varētu pievienoties Zaļās kartes sistēmai, bija nepieciešams, lai pilnā mērā darbotos nacionālā likumdošana sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā. Tagad, kad valstī ir ieviesta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, Latvija var uzsākt sarunas par pievienošanos Zaļās kartes sistēmai. Optimālajā variantā Latvija varētu pievienoties Zaļās kartes sistēmai 1998. gada maijā, ņemot vērā ar iestāšanos saistītās formalitātes.

Privātie pensiju fondi

Privāto pensiju fondu darbības uzsākšana valstī ir nepieciešama no diviem aspektiem. Pirmkārt, privātie uzkrājumi pensiju fondos nodrošinās kopējā pensijas ienākuma tiešāku atbilstību darba dzīves laikā veiktajām iemaksām, dos iespēju personām veidot privātos uzkrājumus pensijas vecumam, paaugstinās pensionāru dzīves līmeni un rezultātā samazinās sociālo spriedzi. Otrkārt, privātie pensiju fondi tirgus ekonomikas finansu sistēmā ir nozīmīgs iekšējo investīciju avots, kas samazina nepieciešamību pēc ārējām investīcijām un aktivizē kapitāla tirgu.

1997. gada 5. jūnijā Saeima pieņēma likumu “Par privātajiem pensiju fondiem”. Tas nosaka privāto pensiju fondu izveidošanas kārtību, līdzekļu pārvaldīšanu, dalībnieku tiesības un pienākumus, līdzekļu pārvaldītāja un turētāja kompetenci un valsts uzraudzību šo darbību veikšanai. Likums nodrošina tiesisko bāzi gan slēgto pensiju fondu, gan atklāto pensiju fondu darbībai. Pensiju fondā uzkrātā papildpensijas kapitāla naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanu drīkstēs veikt tikai bankas, kurām ir Latvijas Bankas atļauja piesaistīt fizisko personu noguldījumus, kā arī dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un brokeru sabiedrības.

Pensiju fondu dalībnieku interešu aizsardzības nolūkos likums nosaka striktus ierobežojumus pensiju kapitāla ieguldīšanai.

Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija veiks pensiju plānu licencēšanu, privāto pensiju fondu licencēšanu un uzraudzīs to darbību.

Secinājumi

Latvija, pateicoties valdības stingrajai fiskālajai politikai, kā arī Latvijas Bankas stingrajai monetārajai politikai, jau tagad lielā mērā izpilda Māstrihtas līguma izvirzītās prasības dalībai ekonomiskajā un monetārajā savienībā. Protams, Māstrihtas kritēriju izpilde nav obligāts priekšnosacījums, lai iestātos ES, bet tai būs liela nozīme tālākajā nākotnē.

Šobrīd šie kritēriji var veiksmīgi kalpot kā vidēja un ilgtermiņa mērķi, veidojot stabilu ekonomisko politiku.

Kopš 1995. gada finansu sfērā, t.sk. valsts finansēs, ir vērojamas pozitīvas attīstības tendences. Lielā mērā to nodrošina likumdošanas sakārtošanas jomā veiktie pasākumi un uzraudzības pastiprināšana par tiesību normu ievērošanu finansu sfērā.

Pārsvarā Eiropas Savienības t.s. “I posma” direktīvu prasības finansu sfērā var uzskatīt par ieviestām. Atlikušās I posma direktīvas, tādas kā depozītu apdrošināšanas direktīva un naudas mazgāšanas novēršanas direktīva, tiks ieviestas līdz 1998. gada vidum. Pakāpeniski Latvijas likumdošanā tiek iestrādātas arī II posma direktīvu prasības. Likumdošanas harmonizācijas procesā tiek rūpīgi izvērtētas finansu sektora iespējas izpildīt attiecīgās ES prasības, jo formāli likumdošanas sakārtošanai bez reālām tās ieviešanas iespējām nav lielas nozīmes. Tāpēc, iestrādājot ES direktīvu prasības nacionālajā likumdošanā, bieži vien finansu tirgus subjektiem tiek dots pārejas periods šo prasību izpildei. Šāda pieeja tika realizēta attiecībā uz akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu, banku pamatkapitāla paaugstināšanu u.c.

Valdības nostāja likumdošanas sakārtošanas jomā ir atspoguļota Eiropas Komisijai iesniegtajā memorandā pēc Komisijas viedokļa saņemšanas par Latvijas gatavību iestāties ES. Valdība apņēmās turpināt darbu pie pastāvošo likumdošanas trūkumu, kā arī citu šķēršļu integrācijai ES novēršanas. Pasākumu plāns likumdošanas harmonizācijas jomā ir ietverts Nacionālajā integrācijas ES programmā.