MINISTRIJĀS

Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs:

Par Pasaules bankas rūpēm

Pirms dažiem mēnešiem — 17. jūnijā — Vašingtonā tika parakstīts līgums ar Pasaules banku par diezgan prāva kredīta — 18 miljonu dolāru jeb 30,4 miljonu Vācijas marku — piešķiršanu Latvijas Labklājības ministrijai. Tas paredzēts labklājības nodrošināšanas sistēmas reformai Latvijā laikā no 1997. līdz 2001. gadam. Lai pārbaudītu šī aizdevuma izlietojumu, kopš 1. oktobra Latvijā uzturas Pasaules bankas projektu menedžere, kredīta izlietojuma uzraudzības misijas vadītāja Luīze Foksa ( Louise Fox ).

Vakar komentējot projekta īstenošanu, preses konferencē labklājības ministrs Vladimirs Makarovs sacīja:

— Uzsākot sadarbību ar Pasaules banku, mums bija dažas problēmas un diskusijas par to, kādu mēs vēlamies turpmāko sadarbību. Agrākā prakse bija tāda, ka Latvijā regulāri ieradās Pasaules bankas grupas, kurās mainījās cilvēki, un mēs regulāri sākām no nulles. Aptuveni pirms trīs gadiem Foksas kundze sāka strādāt šajā virzienā, un mēs vienojāmies, ka, Latvijai ejot uz reformām sociālajā jomā, grupa, kas dodas uz Latviju, varētu palikt lielākoties nemainīga un mums būtu ietekme konsultantu izraudzīšanā.

Sākotnēji kredīta projekts bija orientēts tikai uz sociālo apdrošināšanu, bet pēc tam sapratām, ka jāpievēršas visam sociālajam blokam — arī sociālajai palīdzībai, pašvaldību atbildībai, privātajiem pensiju fondiem, valdības politikai sociālajā jomā. Tā tapa milzīgs kredīts un vēl milzīgāks projekts, kas saucas “Labklājības sistēmas reforma Latvijā”, par 18 miljoniem dolāru. Bet projekta kopējā vērtība ir vairāk nekā 40 miljoni dolāru, līdz ar to kredīts — mazāks par pusi. Pārējo veido ziedojumi, dāvinājumi, granti, valdības ieguldījums.

Pasaules banka nemēdz dot naudu “noēšanai”, proti, tūlītējai pensiju un pabalstu izmaksai. Pasaules banka savus kredītus orientē uz attīstību.

Pasaules bankas kredīts pirmām kārtām paredzēts sociālās apdrošināšanas sistēmas pārkārtošanai.

Zemkopības ministrs Andris Rāviņš:

Par lauku finansējumu

Vakar, 16. oktobrī, Zemkopības ministrijas preses konferencē ministrs Andris Rāviņš īsumā informēja par pēdējā laikā paveikto. Ministru kabinetā ir iesniegts Zemkopības ministrijas izstrādātais dokuments “Lauksaimniecības attīstības pamatnostādnes”. Paralēli šim dokumentam top un drīzumā ministrijas speciālisti būs izstrādājuši lauksaimniecības politikas attīstības pamatnostādņu jeb “jumta” dokumenta programmas visām apakšnozarēm. Šīs programmas būs gatavas līdz mēneša beigām un tad arī tās iesniegs Ministru kabinetā.

Divās pēdējās nedēļās Latvija ir tikusi pārstāvēta izstādēs “Polagra - 97” Poznaņā un “Anuga - 97” Ķelnē. Šajās izstādēs Latvijas Zemkopības ministrijas stendos sevi pārstāvēja spēcīgākie mūsu uzņēmēji. Jāmin, ka izstādē “Anuga” Latvijas stendā sevi pieteica arī Mikrobioloģijas institūta zinātnieki, kuri atklātībai rādīja tādu sēņu audzēšanas tehnoloģiju, kuras vienlaikus ir arī līdzeklis vēža ārstēšanā un profilaksē. Interese par sēnēm bijusi aktīva, un vairākas lielas pasaules sēņu pārstrādes un vairumtirdzniecības firmas uzsākušas nopietnas sarunas. Aktīva interese bijusi arī par “Latvijas balzama” produkciju — jau tradicionālo “Rīgas melno balzamu” un nesen tapušo liķieri “Šarlote”. Ķelnē savu produkciju rādījuši arī Latvijas dzērveņu audzētāji, bet abās šajās izstādēs — varētu teikt tradicionāli — Zemkopības ministrijas stendu rotājusi Latvijas piensaimnieku produkcija.

Andris Rāviņš uzsvēra Vācijas valsts vadītāju atbalstu uzņēmumiem, kuri piedalījās izstādē. Proti, valsts amatpersonas apstaigājušas visu savas valsts uzņēmēju stendus, un liels skaits preses pārstāvju šo procesiju pavadījusi. Tātad — būs publikācijas, intervijas, protams, arī laba reklāma gan amatpersonām, gan uzņēmējiem. Šo praksi mēs varētu pārņemt.

Zemkopības ministrs arī iepazinies ar Zviedrijas Zemnieku federācijas darbību un izpētījis Zviedrijas labības tirgus nosacījumus. Bijusi saruna arī ar tā labības firmas vadību, kuras meitas uzņēmums iegādājies “Rīgas dzirnavnieka” akciju kontrolpaketi.