ministrijās

Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs:

Par Pasaules bankas rūpēm

Turpinājums no 1.lpp.

Pirms kādiem 25 gadiem toreizējās sociālās nodrošināšanas ietvaros tika izveidots skaitļošanas centrs pensiju automatizētai piešķiršanai un izmaksai. Tajā brīdī tas bija pietiekami moderns Padomju Savienībai. 25 gadu laikā tehnoloģijas ir pamatīgi novecojušās, līdz ar to mēs ļoti atpaliekam no mūsdienu prasībām. Tādēļ kredīta lielākā daļa ir vērsta uz sociālās apdrošināšanas fondu, uz līdzšinējo tehnoloģiju nomaiņu. Lai cilvēks maksimāli ātri un ērti saņemtu sociālos pakalpojumus un informāciju par savām sociālajām tiesībām. Tātad runa ir par tehnoloģiju iegādi, telpu aprīkojumu, darbinieku apmācīšanu.

Cits virziens — privāto pensiju fondu likumdošana un uzraudzība. Ar 1998. gada 1. janvāri var parādīties pirmie privātie pensiju fondi. Svarīga ir sabiedrības pastāvīga informētība par tiem.

Visa nauda tiek izmantota konkursu veidā saskaņā ar Pasaules bankas prasībām un Latvijas Republikas likumdošanu. Kredīta procenta līmenis pašlaik ir viens no viszemākajiem Latvijā. Tas ir maināms atbilstoši Londonas biržas likmei. Šodien tie ir 3,3–3,6 procenti.

Ļoti ceram, ka mums pietiks spēka, laika un cilvēku, lai realizētu šo projektu kopumā. Lai Latvija XXI gadsimtā varētu ieiet ar stabilu sociālās drošības sistēmu, kas pirmām kārtām ir orientēta uz sabiedrības locekļu vajadzību apmierināšanu. Mūsu mērķis ir pensijas piešķiršana desmit minūtēs tagadējo desmit dienu laikā.

Luīze Foksa atzina, ka Latvijā šī Pasaules bankas kredīta izlietošana un paredzētā projekta īstenošana noris saskaņā ar iecerēto. Pēc viņas domām, ir ārkārtīgi svarīgi, lai katrs Latvijas iedzīvotājs dažās minūtēs un precīzi varētu nokārtot visus jautājumus, kas saistīti ar pensijām, pabalstiem un cita veida sociālo palīdzību — kā tas ir daudzviet citur pasaulē.

Mintauts Ducmanis

Zemkopības ministrs Andris Rāviņš:

Par lauku finansējumu

Turpinājums no 1.lpp.

Zviedru uzņēmējus interesē ne tikai līdzšinējā mūsu lielākā labības pārstrādes uzņēmuma tradicionālās darbības aktivizēšana, bet ir doma savu vārdu teikt arī makaronu ražošanas “nišā”.

Pagājušonedēļ Andris Rāviņš apmeklējis Valkas pagasta cūku nobarošanas kompleksu “Sprīdīši”, kurā saimnieko Inta Māliņa. Saimniece ir nonākusi pie specifiskām atziņām, kas varētu nepatikt ne vienam vien mūsu lauksaimniekam. Piemēram, Latvijā ražotie lopbarības graudi nesatur tik daudz proteīna un vitamīnu, kāds būtu nepieciešams labas lopbarības ražošanai. Kompleksā ir zema gaļas ražošanas pašizmaksa un strauja un vienmērīga attīstība, tā ka praksē tiek pierādīts, ka cūkkopība ir rentabla nozare. Tiesa, nekas nerodas tukšā vietā, un pats galvenais, ko dara veiksmīgi lauku uzņēmēji un kas iespējami daudz būtu jādara visiem mums, ir — zināšanu apgūšana. Bez zināšanām attīstības nebūs, un cilvēkiem tas ir jāsaprot.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Irina Pilvere iepazīstināja ar izmaiņām nākamā gada budžeta projektā salīdzinājumā ar šāgada budžetu. Šobrīd Saeimas komisijas intensīvi strādā pie iesniegtā budžeta projekta. Trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija ir akceptējusi Zemkopības ministrijas sagatavoto budžeta projektu 1998. gadam. Jāatzīmē, ka Zemkopības ministrija ir viena no tām ministrijām, kurām vislielākais valsts budžeta līdzekļu pieaugums. Nākamajā gadā salīdzinājumā ar šo gadu Zemkopības ministrijai paredzēto dotāciju īpatsvars ir palielinājies par 1% (1997. gadā — 29,7 milj. latu, 1998. gadā — 39,5 milj. latu). Šis 10 miljonu latu lielais pieaugums sadalās šādi: 7 miljoni latu — subsīdijām, 1,8 miljoni — sociālā nodokļa kompensācijai par 1996. gadu lauksaimniecībā nodarbinātajiem un inflācijas kompensācija 3 procentu apmērā. Finansējums pārējām programmām saglabājas šāgada līmenī. Budžeta apspriešana sākās pavasarī, un tas tika skatīts visu vasaru. Lielākā problēma ZM bija — kā panākt lauksaimniecības likuma 16. panta izpildi — 3 procentus subsīdijām. Šobrīd subsīdijām piešķirts 17,1 miljons latu. Līdzko budžeta projekts tiks apstiprināts Saeimā, varēs konkrēti runāt par subsīdiju izlietošanas nolikumiem.

Irina Pilvere teica, ka šogad finansu ziņā viss risinās pēc iepriekš ieplānotajiem grafikiem. Ja bija runāts par konkrētu laiku subsīdiju saņemšanai, tad šis termiņš arī tika ievērots un subsīdijas saņemtas bez kavēšanās. Pirmā pieredze, kas ir veiksmīga, radusies nesen izveidotajam kredītgarantiju fondam: ir izsniegtas pirmās kredītgarantijas 27 Latvijas zemniekiem. Summas, ko zemnieki ņem kredītā, ir dažādas — sākot no 1200 līdz 32 000 latu, un ZM kredītgarantijas dod līdz 30% no kredīta apjoma. ZM šobrīd strādā pie dokumentu apkopošanas par šāgada trešo ceturksni. Līdzko šie dokumenti būs gatavi, tūdaļ pat tiks pārskaitīta nauda subsīdiju saņēmējiem.

Problēmas, kas šobrīd pastāv un kas apspriestas arī Saeimas komisijā, ir izglītības programmā. Neliels finansu pieaugums nākamgad izglītībai, tiesa, ir paredzēts, taču tas sedz inflācijas pieaugumu. Tomēr divas neatrisinātas problēmas ir augstākajā izglītībā: profesoru algas palielināšanas jautājums (būtu papildus nepieciešami 300 tūkstoši latu) un studentu kreditēšana. Studentu kreditēšana ir ieviesta Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmas augstskolās, bet Zemkopības, Kultūras un Labklājības ministrijas sistēmas izglītības iestādēs studentu kreditēšana vēl ir nākotnes jautājums.

ZM Budžeta un finansu departamenta Finansu plānošanas un kopsavilkuma nodaļas vadītāja Baiba Bāne pastāstīja, ka prioritārā programma ZM nākamā gada budžetā ir subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem — 17,1 miljons latu. Otrā lielākā programma ir izglītība — tai atvēlēti 12,4 miljoni latu, un tā aptver gan vidējo, gan augstāko lauksaimniecisko izglītību, gan arī lauksaimniecībā strādājošo kvalifikācijas celšanu. Trešā — lauksaimniecība ar 6,2 miljoniem latu, kurai ir vairākas apakšprogrammas: pasākumi augsnes auglības uzlabošanai, ciltsdarbs, pārtikas kvalitātes kontroles un sertifikācijas dienestu darbības uzlabošana, lauksaimniecības darba koordinācija pagastos, dažādas lauksaimniecības izstādes un konkursi, lauksaimniecības zinātnes materiālās bāzes attīstīšana un arī lauksaimniecībā nodarbināto sociālā nodokļa kompensācija par 1996. gada otro pusi. Jaunums ir tas, ka ZM budžetā ir iekļauts Valsts meža dienests, centrālajā ministrijas aparātā tiek veidots jauns departaments ar attiecīgu finansējumu, un kopbudžetā tiek iekļauts arī mežsaimniecības attīstības fonds. Nākamā gada budžetā nav paredzēts finansējums celulozes rūpnīcas darba grupas finansēšanai projekta tālākai izstrādāšanai, līdz ar to rodas sarežģījumi. (Taču pasaules lielākās celulozes ražotājfirmas ir ieinteresētas līdzdarboties rūpnīcas celšanā Latvijā, un nākamā gada sākumā šo firmu vārdi, kas piedalās konkursā, varētu kļūt zināmi plašākai sabiedrībai. Ja būs nepieciešams, projekta tālākais finansējums tiks nodrošināts, jo valsts jebkurā gadījumā šo projektu atbalstīs, piebilda Andris Rāviņš.) Zivsaimniecība nākamajā gadā tiks finansēta šāgada līmenī. Veterinārmedicīnas programmai ir plānots neliels līdzekļu pieaugums epizootijas pasākumiem un piena, gaļas un zivju produkcijas eksporta prasību nodrošināšanai. Atsevišķa programma nākamgad paredzēta Sanitārajai robežinspekcijai, un tās finansējuma pieaugums ir saistīts ar faktu, ka šogad šī inspekcija tika finansēta tikai 8 mēnešus (jo tikai šogad izveidota), bet nākamgad — 12 mēnešus. Valsts budžetā kopumā investīcijām ZM nākamajam gadam ir apstiprināts 1,1 miljons latu, tajā skaitā augsnes meliorācijai koplietošanas objektos, izglītībai un mežsaimniecības attīstībai valsts meža reģistra kārtošanai.

Rūta Bierande, “LV” lauksaimniecības redaktore

1998.gada prognozējamais subsīdiju sadalījums, Ls

Programma, pasākums 1997.g. 1998.g. budžeta

budžets projekts

Subsīdijas kopā 10039200 17126700

1. Augšņu kultūrtehniskā ielabošana 70000 1500000

2. Ciltsdarbs un sēklkopība t.sk. 5691700 5594000

t.sk. Lopkopība kopā 2693100 3544000

Augkopībai kopā 2998600 2050000

3. Netradicionālās nozaru un lauku vides atbalsts 0 1232500

4. Augstas kvalitātes augkopības produkcijas ražošanai t.sk. 1113000 1200000

5. Kredītu garantiju fonds 500000 1000000

6. Kvalitātes apliecinājuma un izcelsmes zīme 0 30000

7. Lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai

un tehniskai modernizācijai t.sk. 681054 6570200

1996.g. neizm. subsīdijas 1131446 0

Piena prod. konk. spējas paaugst. 545000 0

Pārējie 307000

Zemkopības ministrijas valsts budžeta programmas 1996.–1998.gadā

Programmas nosaukums 1996.gada Īpatsv. 1997.gada Īpatsv. 1998.g. Īpatsv. 1999.g. Īpatsv.

atskaite % plāns % projekts Ls % projekts Ls %

1. Valsts atbalsts ES kvalitātes prasībām

atbilstošas produkcijas ražošanai 9612000 34,2 10039200 33,8 17126700 43,3 16824598 46,4

2. Lauksaimniecība 4557833 16,2 4483887 15,1 6217329 15,7 3842431 10,6

3. Sanitārā robežu inspekcija 0 0,0 625780 2,1 945169 2,4 945169 2,6

4. Veterinārmedicīna 787197 2,8 781758 2,6 896086 2,3 896086 2,5

5. Zivsaimniecība un zvejniecība 318892 1,1 244974 0,8 217923 0,6 169923 0,5

6. Nozares vadība 871441 3,1 1253959 4,2 1289926 3,3 1289926 3,6

7. Izglītība 11753957 41,8 11775021 39,7 12436610 31,5 11948610 32,9

8. Kultūra 44013 0,2 47914 0,2 56150 0,1 56150 0,2

9. Valsts nozīmes datu pārraides tīkla

uzturēšanas izdevumi 0 0,0 155000 0,4 155000 0,4

10. Iemaksas starptautiskajās organizācijās 110041 0,4 111300 0,4 167900 0,4 167900 0,5

11. Mežsaimniecības attīstība 90000 0,3 300000 1,0 17000 0 0

28145374 100 29663793 100 39525793 100 36295793 100

Par reģionālās attīstības projektiem

Trešdien, 15. oktobrī, Ekonomikas ministrijas preses konferencē piedalījās ekonomikas ministrs Atis Sausnītis un valsts sekretāra vietniece Ilga Preimāte, informējot par Reģionālās attīstības padomes darbu.

Ekonomikas ministrs Atis Sausnītis uzskata, ka šīs padomes galvenais uzdevums ir noteikt reģionālās attīstības stratēģiju, kuras uzdevums būtu radīt iespējami līdzvērtīgus sociālekonomiskos apstākļu visā valsts teritorijā. Ekonomikas ministrija ir apzinājusi potenciālos īpaši atbalstāmos reģionus — pavisam 112 pašvaldības. Līdz šī gada 13. oktobrim pašvaldībām bija jāizstrādā un jāiesniedz starpministriju komisijai savas attīstības programmas, kuras tiks izvērtētas, kā arī tiks lemts par finansējuma piešķiršanu. Projektu finansiālajam atbalstam tiks izveidots Reģionālais fonds, kas piedalītos reģionu attīstības projektu finansēšanā, kā arī kreditētu atsevišķus uzņēmējdarbības attīstības projektus. Reģionālā fonda pienākumos neietilptu naudas līdzekļu piešķiršana kārtējiem izdevumiem, bet gan tikai mērķprogrammām reģionu infrastruktūras attīstībai. Reģionu attīstības programmām būtu jāsekmē jaunu darbavietu rašanās iespējas un konkrētas teritorijas iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanās.

Valsts sekretāra vietniece Ilga Preimāte sacīja:

— Pašlaik no 112 pašvaldībām, kuras varētu pretendēt uz īpaši atbalstāmo reģionu statusu, attīstības programmas ir iesniegusi 81 pašvaldība. Darbs, protams, netiks pārtraukts, mēs noskaidrosim, kāpēc atlikušās pašvaldības nav iesniegušas savus projektus, kā arī iespēju robežās palīdzēsim tos izstrādāt. Pašlaik ir sākusies programmu izvērtēšana, kurā ministriju eksperti sniegs savus atzinumus. Ir paredzēts izveidot Reģionālo fondu, kurā tiktu ieskaitīts viens miljons latu no valsts budžeta, tas ir iestrādāts arī nākamā gada budžetā. Mums palīdzēt nav atteikusies arī PHARE programma.

Ekonomikas ministrs Atis Sausnītis piebilda, ka šī gada beigās tiek plānota pašvaldību vadītāju sanāksme, kurā tiks spriests gan par reģionālo attīstību, gan par jautājumiem saistībā ar privatizāciju.

Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktore

Par sociālo tiesību

ievērošanas pārkāpumiem

Trešdien, 15.oktobrī, Valsts cilvēktiesību birojā (VCB) notika diskusija par sociālajām tiesībām. Šī biroja direktors Olafs Brūvers informēja klātesošos, ka VCB saņem daudz sūdzību par sociālo tiesību pārkāpumiem, un atgādināja Latvijas starptautiskās saistības šajā jomā. Viņš uzsvēra: “Tiesības uz cilvēka cienīgu dzīves līmeni, darbu un sociālo drošību ir cilvēktiesības, kas šobrīd ir aktuālas Latvijas iedzīvotāju lielākajai daļai.” Kā atzina visi diskusijas dalībnieki, situācija sociālo tiesību sfērā Latvijā nav apmierinoša. VCB šo jautājumu izvirzīs par prioritāru un jau ir aizsācis analītisku pētījumu par sociālo tiesību nodrošināšanu.

6.Saeimas deputāte Aida Prēdele uzsvēra partiju atbildību un nepieņemamo attieksmi sociālo jautājumu risināšanā un atbalstīja Olafa Brūvera teikto par to, ka “cilvēkam jābūt prioritātei”. Savukārt deputāte Janīna Kušnere ierosināja izveidot valsts sociālo garantiju sarakstu, ko apstiprinātu Saeimā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Agris Olmanis izteica priekšlikumu minimālo algu pielīdzināt krīzes iztikas minimumam. Gatavību turpināt konstruktīvu dialogu ar valdību un Saeimu pauda Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Jānis Porietis. Viņš informēja, ka Pensionāru federācija pirms 7.Saeimas vēlēšanām apkopos partiju programmas sociālās politikas jomā. Ludmila Kuprijanova komisijas vārdā aicināja biroju sniegt papildu informāciju par Latvijas starptautiskajām saistībām sociālo tiesību jomā.

Diskusijā piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, Labklājības ministrijas pārstāve Daina Fromholde, jau minētie — Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Jānis Porietis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Agris Olmanis un biroja darbinieki.

Valsts cilvēktiesību

biroja informācija