Par Militārpersonu izdienas pensiju likumu

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu “Militārpersonu izdienas pensiju likums”. (– – –)

1997. gada 2. oktobrī Ministru prezidents G.Krasts

Likumprojekts

Militārpersonu izdienas pensiju likums

1. pants. Likuma darbības joma

Šis likums attiecas uz Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo militāro struktūrvienību aktīvā militārā dienesta virsniekiem un virsdienesta karavīriem un ierindas dienesta zemessargiem (turpmāk — militārpersonas).

2. pants. Likuma uzdevums

Šā likuma uzdevums ir nodrošināt militārpersonām normatīvajos aktos, kas regulē Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo militāro struktūrvienību darbību, noteiktās tiesības uz izdienas pensiju un reglamentēt kārtību, kādā izdienas pensija tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta.

3. pants. Apmēra ziņā lielākās pensijas piešķiršana

Atvaļinātajai militārpersonai, kurai saskaņā ar valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vienlaikus ir tiesības uz dažāda veida valsts pensijām, piešķirama viena apmēra ziņā lielākā valsts pensija.

4. pants. Tiesības uz izdienas pensiju

(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir tām militārpersonām, kuras uz atvaļināšanas dienu ir sasniegušas normatīvajos aktos, kas regulē Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošo militāro struktūrvienību darbību, noteikto maksimālo vecumu aktīvajā militārajā vai ierindas dienestā, un ja atvaļināšanas dienā viņām izdienas stāžs ir 20 gadu vai vairāk, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 5. pantu.

(2) Militārpersonām, kas atvaļinātas no aktīvā militārā vai ierindas dienesta slimības vai veselības stāvokļa, vai karavīru amatu samazināšanas dēļ, tiesības uz izdienas pensiju ir neatkarīgi no vecuma, ja viņām atvaļināšanas dienā izdienas stāžs ir 20 gadu vai vairāk, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 5. pantu.

(3) No aktīvā militārā vai ierindas dienesta atvaļinātajām militārpersonām, kas nav ieguvušas tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar šo likumu, pēc tiesību iegūšanas uz vecuma pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” sociālās apdrošināšanas pārvaldes pēc dzīvesvietas piešķir vecuma pensiju.

(4) Izdienas pensija tiek piešķirta tikai tām personām, kuras nesaņem citas valsts pensiju.

5. pants. Militārpersonu izdienas stāža aprēķināšana

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita:

1) obligātā militārā un tam pielīdzināto dienestu laiku;

2) aktīvā militārā un ierindas dienesta laiku virsnieku, virsdienesta karavīru un ierindas zemessargu amatos Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajās (bijušajās) militārajās struktūrvienībās un Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienestā (Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienestā, Latvijas Republikas Drošības dienestā). Par dienesta sākuma datumu tiek uzskatīts datums, ar kuru militārpersona ieskaitīta struktūrvienības personālsastāva sarakstā, bet par beigu datumu — datums, ar kuru militārpersona izslēgta no šā saraksta;

3) dienesta laiku ierindas un komandējošā sastāva amatos Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas iestādēs;

4) dienesta laiku Latvijas Republikas un citu valstu prokuratūras iestādēs prokuroru un izmeklētāju amatos, ja bijušas piešķirtas jaunākā, trešās, otrās vai pirmās klases jurista, jaunākā tieslietu padomnieka, tieslietu padomnieka, vecākā tieslietu padomnieka vai valsts tieslietu padomnieka dienesta pakāpes — saskaņā ar šā panta 5. punkta nosacījumiem;

5) dienesta laiku virsnieku un virsdienesta karavīru amatos citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības un iekšējā karaspēkā un iekšlietu iestādēs: personām, kas uz šā likuma spēkā stāšanās dienu dienē Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošajās militārajās struktūrvienībās — ja nodienēti vismaz pieci gadi, bet personām, kas dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās laika, — ja nodienēti 20 gadi;

6) darba laiku (neatkarīgi no darba rakstura) pirms iestāšanās dienestā Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārziņā esošajās militārajās struktūrvienībās — pielīdzināšanas kārtībā militārajai izdienai 80 procentu apjomā: personām, kas uz šā likuma spēkā stāšanās dienu dienē — ja nodienēti vismaz pieci gadi, bet personām, kas dienestu uzsākušas pēc šā likuma spēkā stāšanās laika, — ja nodienēti 20 gadi;

7) laiku, kad militārpersonas nepamatoti sauktas pie kriminālatbildības, represētas — turētas apcietinājumā vai izcietušas sodu ieslodzījuma vietās, ja turpmāk šīs personas ir noteiktajā kārtībā reabilitētas vai ar tiesas spriedumu atzītas par nevainīgām viņām inkriminētajos noziegumos.

(2) Izdienas stāžu apliecinoši dokumenti ir:

1) militārpersonas personīgā lieta (dienesta gaitas saraksts);

2) darba grāmatiņa;

3) citi dokumenti, kas apliecina dienesta vai darba stāžu (karaklausības apliecība, izziņas, noteiktā kārtībā apstiprinātas pavēļu kopijas vai izraksti no tām u.c.).

6. pants. Dienesta laiks, kas tiek ieskaitīts militārpersonām izdienas stāžā paaugstinātā apmērā

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, paaugstinātā apmērā tiek ieskaitīts:

1) dienesta laiks starptautiskajās operācijās:

a) viena diena dienesta starptautiskās miera nodrošināšanas operācijās, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam personālam ir tiesības piedalīties kara darbībā, tiek ieskaitīta izdienas stāžā kā trīs dienas;

b) viena diena dienesta starptautiskās miera uzturēšanas operācijās, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonā un kurās iesaistītajam personālam nav tiesību piedalīties kara darbībā, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams pašaizsardzības nolūkā, tiek ieskaitīta izdienas stāžā kā divas ar pusi dienas;

c) viena diena dienesta starptautiskās glābšanas operācijās, kuru mērķis ir likvidēt dabas katastrofu sekas, evakuēt civiliedzīvotājus no apdraudētām vietām un veikt līdzīga rakstura darbības, un starptautiskās humānās operācijās, kuru mērķis ir sniegt palīdzību civiliedzīvotājiem, kas cietuši karadarbības vai citu ekstremālu apstākļu rezultātā, tiek ieskaitīta izdienas stāžā kā divas dienas;

2) aviācijas lidotāju sastāvam un citām aviācijas militārpersonām, kuru dienesta pienākumos ietilpst lidojumu veikšana ar gaisa kuģiem, viena nolidotā stunda tiek ieskaitīta izdienas stāžā kā trīs dienas. Ieskaitāmo ar atvieglojumu nolidoto stundu skaits vienai militārpersonai viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 122 stundas;

3) militārpersonām, kas dienē sapiera amatos, viena atmīnēšanas vai spridzināšanas darbos nostrādātā diena tiek ieskaitīta izdienas stāžā kā trīs dienas;

4) speciālo uzdevumu vienību militārpersonām viena diena speciālo uzdevumu izpildes laika tiek ieskaitīta izdienas stāžā kā trīs dienas;

5) viena diena dienesta kara vai izņēmuma stāvokļa laikā tiek ieskaitīta izdienas stāžā kā trīs dienas.

(2) Ja militārpersona vienlaikus iegūst tiesības uz izdienas stāža paaugstināšanu pēc vairākiem šā panta pirmās daļas nosacījumiem, izdienas stāžu paaugstina tikai pēc viena no tiem. Ja viens no nosacījumiem paredz lielāku izdienas stāža paaugstinājumu, izdienas stāžu aprēķina pēc šā nosacījuma.

7. pants. Dienesta atalgojums, no kura aprēķina izdienas pensiju

Izdienas pensiju aprēķina no militārpersonas dienesta atalgojuma mēneša vidējās summas par pēdējo gadu pirms atvaļināšanas no dienesta.

8. pants. Izdienas pensijas lieluma aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai

(1) Izdienas pensiju par 20 gadiem izdienas stāža piešķir 55 procentu apmērā no šā likuma 7. pantā norādītā dienesta atalgojuma.

(2) Par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensiju palielina par diviem procentiem no šā likuma 7. pantā norādītā dienesta atalgojuma.

(3) Maksimālais izdienas pensijas lielums nedrīkst pārsniegt 80 procentus no šā likuma 7. pantā norādītā dienesta atalgojuma.

(4) Izdienas pensijas minimālais lielums nedrīkst būt mazāks par valdības apstiprināto valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

(5) Izdienas pensiju militārpersonām izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri Aizsardzības ministrijai tiek piešķirti saskaņā ar ikgadējā likuma “Par valsts budžetu” apropriāciju.

(6) Atvaļinātajām militārpersonām, kurām piešķirta izdienas pensija, pēc likumā “Par valsts pensijām” vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas sociālās apdrošināšanas pārvaldēs viņu dzīvesvietās tiek piešķirta, ja uz to ir tiesības, valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensija. Piešķirto vecuma pensiju izmaksā no valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļiem.

(7) Pēc valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensijas piešķiršanas militārās izdienas pensijas apmēru samazina par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

9. pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana

(1) Izdienas pensijas apmērs pārskatāms katru gadu, ņemot vērā valstī noteiktā patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņas.

(2) Izdienas pensijas apmēru pārskata kārtībā, kādā nosaka indeksāciju valsts pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.

10. pants. Izdienas pensijas pieprasīšanas un izmaksas kārtība

(1) Par izdienas pensijas piešķiršanu no aktīvā militārā vai ierindas dienesta atvaļinātajām militārpersonām rīkojumu dod aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarota Aizsardzības ministrijas amatpersona.

(2) Izdienas pensijas pieprasījumu un izdienas pensijas piešķiršanai nepieciešamos dokumentus militārpersona ar savas struktūrvienības personālsastāva institūcijas starpniecību iesniedz Aizsardzības ministrijā.

(3) Aizsardzības ministrija izdienas pensijas pieprasījumu un izdienas pensijas piešķiršanai nepieciešamos dokumentus izskata desmit dienu laikā pēc to saņemšanas un paziņo izdienas pensijas pieprasītājam pieņemto lēmumu.

(4) Militārpersonu izdienas pensiju izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Sūdzības izdienas pensijas piešķiršanas jautājumos atvaļinātās militārpersonas var iesniegt aizsardzības ministram.

(6) Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību nodrošināšanu izskatāmi tiesā.

(7) Pensionārs var pilnvarot citu personu saņemt izdienas pensiju. Nepārtraukti pēc vienas pilnvaras izdienas pensija pilnvarniekam izmaksājama ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

11. pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi

(1) Izdienas pensiju var pieprasīt bez termiņa ierobežojuma pēc militārpersonas atvaļināšanas no aktīvā militārā vai ierindas dienesta.

(2) Ja izdienas pensijas pieprasījums un tās piešķiršanai nepieciešamie dokumenti iesniegti ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc militārpersonas izslēgšanas no šā likuma 1. pantā norādīto struktūrvienību personālsastāva saraksta, izdienas pensiju piešķir ar to dienu, kad militārpersona izslēgta no personālsastāva saraksta.

(3) Ja izdienas pensijas pieprasījums un tās piešķiršanai nepieciešamie dokumenti iesniegti vēlāk par šā panta otrā daļā norādīto termiņu, izdienas pensiju piešķir ar dienu, kad iesniegts izdienas pensijas pieprasījums un tās piešķiršanai nepieciešamie dokumenti.

(4) Militārpersonām, kas atvaļinātas no aktīvā militārā vai ierindas dienesta sakarā ar tiesas spriedumu par brīvības atņemšanu, izdienas pensiju, ja viņām ir tiesības uz to, piešķir ar pensijas pieprasījuma iesniegšanas dienu pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma.

(5) Par ieslodzījumā pavadīto laiku izdienas pensija netiek izmaksāta.

12. pants. Pensionāra pienākumi

(1) Pensionāra pienākums ir ziņot institūcijai, kas piešķir izdienas pensijas, par tādu apstākļu iestāšanos, kas izraisa izdienas pensijas izmaksas pārtraukšanu vai tās lieluma grozījumus.

(2) Par tādiem apstākļiem uzskatāmi:

1) vecuma pensijas piešķiršana pēc likuma “Par valsts pensijām”;

2) pensionāra sodīšana ar reālu brīvības atņemšanu pēc tiesas sprieduma;

3) iestāšanās no jauna dienestā šā likuma 14. pantā norādītajās institūcijās.

13. pants. Izdienas pensijas izmaksāšana par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, ko pensionārs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, šās summas izmaksā par pagājušo laiku bez jebkāda termiņa ierobežojuma.

14. pants. Izdienas pensijas izmaksāšana personām, kas no jauna iestājas dienestā

Ja no aktīvā militārā vai ierindas dienesta atvaļinātā militārpersona, kas saņem izdienas pensiju, no jauna iestājas dienestā Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošajās militārajās struktūrvienībās vai Iekšlietu ministrijas institūcijās, izdienas pensijas izmaksa viņai uz dienesta laiku tiek pārtraukta.

15. pants. Ieturējumi no izdienas pensijas

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumiem;

2) pamatojoties uz institūcijas, kas piešķīra izdienas pensiju, vadītāja rīkojumu, lai piedzītu tās pensijas summas, kas pensionāriem pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šajā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas.

(2) Ieturējumi no izdienas pensijas aprēķināmi no pensionāram izmaksājamās summas.

(3) Uzturlīdzekļi (nepilngadīgo) bērnu uzturēšanai piedzenami pirmkārt.

(4) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentu no izdienas pensijas apmēra.

(5) Ja izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta pirms parāda dzēšanas, atlikušo parāda daļu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.

16. pants. Sakarā ar pensionāra nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa

(1) Izdienas pensijas summas, kas pienākas pensionāram un nav izmaksātas līdz viņa nāvei, ir tiesības saņemt pensionāra laulātajam un visiem pirmās vai otrās šķiras mantiniekiem.

(2) Ja pensionārs miris līdz valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, apbedīšanas pabalstu izmaksā Aizsardzības ministrija divu mēnešu izdienas pensijas apmērā no finansiālajiem līdzekļiem, kas piešķirti izdienas pensiju izmaksām.

(3) Ja pensionārs miris pēc valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensijas piešķiršanas, apbedīšanas pabalstu izmaksā sociālās apdrošināšanas pārvalde divu mēnešu sociālās apdrošināšanas vecuma pensijas apmērā no valsts pensiju speciālā budžeta un Aizsardzības ministrija divkāršas starpības apmērā starp izdienas pensiju un vecuma pensiju no finansiālajiem līdzekļiem, kas piešķirti izdienas pensiju izmaksām.

17. pants. Izdienas pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

(1) Tiesības uz izdienas pensiju, kas iegūtas saskaņā ar šo likumu, pensionāriem saglabājas arī viņu pēc izbraukšanas uz ārvalstīm un neatkarīgi no pensionāra pilsonības.

(2) Pensionāriem, kuri izbrauc no Latvijas, jāiesniedz Aizsardzības ministrijā rakstisks pieprasījums par izdienas pensijas izmaksas saglabāšanu un jānorāda Latvijas kredītiestādes konts, kurā ieskaitāma pensija, kā arī dzīvesvietas adrese ārvalstīs.

(3) Pensionāriem, kuriem izdienas pensija tiek izmaksāta pēc izbraukšanas uz ārvalstīm, katru gadu līdz 15. decembrim ir jāatjauno pieprasījums par pensijas izmaksas turpināšanu. Pieprasījumam jāpievieno notariāls apliecinājums, ka pensionārs ir dzīvs (jānorāda pensionāra pases dati). Apliecinājumam jābūt apstiprinātam ne agrāk par attiecīgā gada 1. novembri.

(4) Ja pensionārs nav atjaunojis pieprasījumu par izdienas pensijas izmaksas turpināšanu, izdienas pensijas izmaksa ar attiecīgā gada 1. janvāri tiek apturēta. Izdienas pensijas izmaksa tiek atjaunota pēc attiecīgo dokumentu iesniegšanas.

Pārejas noteikumi

1. Militārpersonām, kas atvaļinātas no aktīvā militārā vai ierindas dienesta pirms šā likuma spēkā stāšanās, izdienas pensiju piešķir saskaņā ar “Nolikumu par iekšlietu iestāžu un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēja pensijām)” (apstiprināts ar Ministru padomes 1992. gada 30. janvāra lēmumu nr. 34) un izmaksā no valsts pensiju speciālā budžeta.

2. Pārejas noteikumu 1. punktā norādītajām militārpersonām izdienas pensijas pieprasījums un izdienas pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti jāiesniedz Aizsardzības ministrijā trīs mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

3. Latvijas armijas virsniekiem, sanitārvirsniekiem, kara ierēdņiem, virsdienesta instruktoriem un vecākajiem ārrindu amatos, kuri dienējuši Latvijas armijā laikposmā no 1918. gada 18. novembra līdz 1940. gada 21. jūlijam, ja viņu dienestu pārtraukusi Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā, tiek noteikta piemaksa valsts sociālās apdrošināšanas vecuma pensijai vai invaliditātes pensijai valdības apstiprinātā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Piemaksu izmaksā Aizsardzības ministrija no finansiālajiem līdzekļiem, kas piešķirti izdienas pensiju izmaksām.

Fakts, ka persona ir dienējusi Latvijas armijā un ka viņas dienestu ir pārtraukusi Latvijas iekļaušana PSRS sastāvā 1940.gada 21.jūlijā, jāapliecina ar arhīva dokumentiem.

4. Šā likuma 6. pantā noteiktās izdienas stāža paaugstinājuma aprēķināšanas kārtība ir piemērojama militārpersonām, kuras dienē, sākot ar 1991. gadu.

5. Šā likuma 9. panta pirmā daļa stājas spēkā ar 2000.gada 1.janvāri. Līdz 2000.gadam izdienas pensijas pārskaitāmas ik pēc pusgada, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu.

6. Likums stājas spēkā ar 1998. gada 1. janvāri.

Par likumprojektu

Šis likums ir nepieciešams, lai nodrošinātu LR likuma “Par Aizsardzības spēkiem” 51. pantā, LR likuma “Par Zemessardzi” 49. pantā, Valsts drošības iestāžu likuma 32. pantā un Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta nolikuma 32. pantā virsniekiem, virsdienesta karavīriem un ierinads dienesta zemessargiem (turpmāk tekstā — militārpersonām) noteiktās sociālās garantijas uz izdienas pensijām.

Sakarā ar valstī notiekošajām pensiju reformām un ar 1998. gada 1. janvāri paredzamo likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” spēkā stāšanos, kā arī ņemot vērā 1997. gada 15. jūlija Ministru kabineta sēdē atbalstīto Labklājības ministrijas koncepciju, par to personu turpmāko sociālo aizsardzību, kuras saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu iegūst tiesības uz izdienas pensiju, šis likums ir steidzīgi nepieciešams.

Iepriekšējais likums par Latvijas karavīru izdienas pensijām bija pieņemts 1922. gadā un darbojās līdz valsts neatkarības zaudēšanas laikam — 1940. gadam.

Šobrīd uz aktīvā militārā dienesta militārpersonām ir attiecināts nolikums “Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēja pensijām)”.

Ņemot vērā militārā dienesta specifiku, kā arī to, ka valsts bruņotie spēki ir tās suverenitātes, konstitucionālās iekārtas un drošības balsts, jebkurā pasaules valstī militārpersonu sociālās garantijas, t.sk. arī pensiju jautājumā, tiek nodrošinātas ar atsevišķiem likumiem un citiem normatīvajiem dokumentiem.

Uz šī likuma pamata izdienas pensijas paredzēts piešķirt tām militārpersonām, kas uz atvaļināšanas dienu no aktīvā militārā dienesta ir sasniegušas likumdošanā noteikto maksimālo vecumu aktīvajā dienestā, ja viņām izdienas stāžs ir 20 gadi un vairāk.

Militārpersonām — sievietēm un militārpersonām, kas tiek atvaļinātas no dienesta veselības stāvokļa, slimības vai karavīru amatu skaita samazināšanas dēļ, izdienas pensiju paredzēts piešķirt neatkarīgi no vecuma, ja viņām izdienas stāžs ir 20 gadi un vairāk.

Tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar šo likumu neiegūst militārpersonas, kas atvaļinātas no dienesta pēc pašu vēlēšanās vai disciplīnas pārkāpumu dēļ pirms likumdošanā noteiktā maksimālā vecuma aktīvajā militārajā vai ierinads dienestā sasniegšanas, kā arī tās, kurām izdienas stāžs ir mazāks par 20 gadiem.

Uzskatām, ka tādi izdienas pensijas piešķiršanas noteikumi pozitīvi ietekmēs militārpersonu attieksmi pret savu dienestu, veicinās disciplīnas nostiprināšanu virsnieku un virsdienesta karavīru (instruktoru) vidū un novērsīs aktīvā militārā dienesta militārpersonu mainību.

Ņemot vērā militārā dienesta specifiku, atsevišķām militārpersonu kategorijām (lidotājiem, jūrniekiem, sapieriem u.c.) atsevišķus dienesta laika periodus paredzēts ieskaitīt izdienas stāžā paaugstinātā apmērā.

Izdienas stāža, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, aprēķināšanas kārtība noteikta saskaņā ar normatīvajiem dokumentiem, kuri ir spēkā šodien un darbojas jau vairāk nekā piecus gadus. Analoģiska izdienas stāža aprēķināšanas kārtība ir noteikta arī Lietuvas un Igaunijas likumos par militārpersonu izdienas pensijām.

Izdienas pensijas lielums par 20 gadu izdienu ir paredzēts 55% apmērā no dienesta atalgojuma, kādu militārpersona saņēma mēnesī pirms atvaļināšanas no dienesta.

Par katru izdienas gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmērs tiek palielināts par 2%.

Izdienas pensijas apmērs atbilst šobrīd spēkā esošā nolikuma “Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēja pensijām)”, kas no 1992.gada attiecināts arī uz Aizsardzības spēku karavīriem un uz kura pamata pašlaik tiek piešķirtas izdienas pensijas arī atvaļinātajām militārpersonām, nosacījumiem.

Maksimālais izdienas pensijas lielums ir paredzēts 85% apmērā no pēdējā dienesta atalgojuma summas (Latvijā 1922.g. — 80%, Krievijā — 85%, ASV — 80%, Francijā — 80%, Vācijā — 75%, Itālijā — 80%).

No aktīvā militārā dienesta atvaļinātajām militārpersonām izdienas pensiju izmaksu paredzēts nodrošināt no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri tiek iedalīti Aizsardzības ministrijai. Sakarā ar to, ka par visām aktīvā militārā dienesta militārpersonām tiek maksāts sociālais nodoklis saskaņā ar likumu “Par sociālo nodokli”, likumprojekta nosacījumi paredz, ka pēc tam, kad militārais pensionārs sasniegs 60 gadu vecumu, viņam būs jānoformē vecuma pensija saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, kuru izmaksās no valsts pensiju sociālā budžeta līdzekļiem. Par piešķirtās vecuma pensijas lielumu tiks samazināts piešķirtās izdienas pensijas apmērs.

Izvērtējuši Labklājības ministrijas atsauksmē izteikto priekšlikumu — veidot vienu likumu par izdienas pensijām militārpersonām un iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbiniekiem, uzskatām, ka tas nav pieņemams. Aktīvais militārais dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos un citās militārajās struktūrvienībās, kā arī militārpersonu dienesta gaita un pienākumi būtiski atšķiras no dienesta iekšlietu iestādēs un to darbinieku dienesta gaitas un pienākumiem.

Būtiski atšķiras arī Aizsardzības ministrijas militāro struktūrvienību un Iekšlietu ministrijas iestāžu uzdevumi, ko tās pilda, kā arī normatīvie akti, kas regulē šo ministriju struktūrvienību darbību un personāla dienesta gaitu. (– – –)

1997. gada 1. septembrī Aizsardzības ministrs T.Jundzis