Par Dzelzceļa likumu

Saeimas Prezidijam

Nosūtām izskatīšanai Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu “Dzelzceļa likums”. (- - -)

1997.gada 2.oktobrī Ministru prezidents G.Krasts

Likumprojekts

Dzelzce~a likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) drošības sertifikāts — dokuments, kurš pārvadātājam dod piekļuves tiesības dzelzceļa infrastruktūrai;

2) dzelzceļa ekspluatācija — darbība, kas nodrošina dzelzceļa funkcionēšanu, t.sk. dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, uzturēšanu un attīstību un ritošā sastāva lietošanu;

3) dzelzceļa infrastruktūras attīstība — pasākumu komplekss, kuru saskaņā ar transporta attīstības nacionālo programmu realizē, lai būtiski uzlabotu dzelzceļa pārvadājumu ātrumu, drošību, kvalitāti un citas dzelzceļa tehniskās iespējas;

4) dzelzceļa infrastruktūras jauda — dzelzceļa infrastruktūras tehniskā iespēja nodrošināt noteikta veida, biežuma, regularitātes, apjoma dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu veikšanu;

5) dzelzceļa infrastruktūras lietošana — pakalpojums, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz līguma pamata sniedz pārvadātājam, piešķirot tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru pārvadājumu veikšanai;

6) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana — pasākumu komplekss, ko nepārtraukti veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, nodrošinot dzelzceļa infrastruktūras objektu lietošanas atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem;

7) dzelzceļa pārvadājumi — pakalpojumi pasažieru un kravu pārvadāšanai, izmantojot dzelzceļu;

8) dzelzceļa speciālists — persona, kuras darbs ir tieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi un kurai ir speciāla izglītība vai apmācība;

9) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi — Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pamatprasības;

10) dzelzceļa zemes nodalījuma josla — zemes platība, kas paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai un kuras uzdevums ir nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras attīstību, drošu ekspluatāciju un pasargāt cilvēku un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes;

11) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), fiziska vai juridiska persona, kas veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldi (dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, attīstību) un vilcienu un cita ritošā sastāva kustības plānošanu un uzraudzību uz sliežu ceļiem un to savienojumiem ar pievienotās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem;

12) maršruts — iepriekš izraudzīts ritošā sastāva kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem;

13) pārvadātājs (operators) — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), fiziska vai juridiska persona, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa pārvadājumu veikšanai un kura šim nolūkam izmanto vilces līdzekli;

14) piekļuves tiesības dzelzceļa infrastruktūrai — pārvadātāja tiesības lietot koplietošanas dzelzceļa infrastruktūru pēc līguma noslēgšanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un drošības sertifikāta saņemšanas;

15) ritošais sastāvs — lokomotīves, vagoni, motorvilcieni, motorvagoni, vadāmi pašgājējvagoni, ceļu remonta mašīnas, celtņi un citas mašīnas un mehānismi, kuri savu tehnisko īpašību dēļ spēj pārvietoties vai pārvietojas pa sliežu ceļu;

16) dzelzceļa pārvadājumu pasūtījums — pasažieru un kravu dzelzceļa pārvadājumi un ar tiem saistīti citi pakalpojumi, par kuriem pilnīgi vai daļēji tiek samaksāts ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

17) vilces līdzekļi — lokomotīves, motorvagoni u.tml. ritošais sastāvs, ar kura palīdzību pirmavota enerģija (elektriskā, mehāniskā, šķidruma plūsmas) tiek pārvērsta vilcienu kustības mehāniskajā enerģijā;

18) vilciens — saformēts un sakabināts vagonu vai cits ritošais sastāvs ar vienu vai vairākiem vilces līdzekļiem, kam piešķirts vilciena numurs un kas norobežots ar īpašām signālierīcēm;

19) tarifs — likmju sistēma, kas nosaka maksas apmērus par dzelzceļa pārvadājumiem vai citu dzelzceļā sniegto pakalpojumu cenu.

2.pants. Likuma uzdevums

Šis likums reglamentē dzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, kā arī dzelzceļa pārvaldes kārtību.

3.pants. Dzelzceļa jēdziens

Dzelzceļš ir sliežu ceļa transporta sistēma, kas kā organizatoriski tehnisks komplekss ietver:

1) dzelzceļa infrastruktūru;

2) ritošo sastāvu un tā funkcionēšanai nepieciešamās ēkas un būves;

3) personas, kuras veic dzelzceļa pārvadājumus un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu un kuras Latvijas tautsaimniecības un iedzīvotāju interesēs nodrošina drošu pasažieru un kravu pārvadāšanu.

II nodaļa. Dzelzceļa infrastruktūra

4.pants. Dzelzceļa infrastruktūras objekti

(1) Dzelzceļa infrastruktūra ir kompleksa sliežu ceļu inženierbūve, kurā ietilpst:

1) dzelzceļa virsbūve (sliedes, pārmiju pārvedas, gulšņi, balasts, citi virsbūves elementu piederumi), pārbrauktuves, pārejas;

2) zemes klātne, inženiertehniskās būves (tilti, ceļa pārvadi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, komunikāciju kanāli, atbalsta vai aizsargsienas u.tml.);

3) dzelzceļa zemes nodalījuma josla, robežzīmes, aizsargstādījumi;

4) dzelzceļa signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas līnijas, iekārtas vilcienu kustības drošības nodrošināšanai, pārmiju stāvokļa un signālu regulēšanai, luksofori, signālrādītāji un signālzīmes;

5) specializētie dzelzceļa telekomunikāciju tīkli;

6) dzelzceļa elektroapgādes gaisvadu un kabeļu līnijas, kontakttīkli, transformatoru un vilces apakšstacijas;

7) stacijas un pasažieru pieturas punkti;

8) ēkas un būves, kas nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanai, remontam un lietošanai.

(2) Dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī gaisa telpa un zemes dzīles dzelzceļa zemes nodalījuma joslā, ciktāl tas nepieciešams dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijai, aizsardzībai un dzelzceļa satiksmei.

5.pants. Dzelzceļa infrastruktūras iedalījums pēc tās lietošanas un piederības

(1) Dzelzceļa infrastruktūra pēc tās lietošanas iedalāma:

1) koplietošanas dzelzceļa infrastruktūrā — kuras sliežu ceļi ir atklāti kravu un pasažieru pārvadāšanai un kuru ar vienlīdzīgām tiesībām lieto pārvadātāji;

2) privātajā dzelzceļa infrastruktūrā — kuras sliežu ceļus lieto to īpašnieks vai trešā persona īpašnieka vajadzībām.

(2) Dzelzceļa infrastruktūra var piederēt valstij, pašvaldībai, uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), citai fiziskajai vai juridiskajai personai.

6.pants. Valsts koplietošanas dzelzceļa infrastruktūra

(1) Valsts koplietošanas dzelzceļa infrastruktūra (koplietošanas dzelceļa infrastruktūra, kas pieder valstij) tiek veidota atbilstoši valsts tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī apkārtējās vides aizsardzības prasībām.

(2) Valsts koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju nosaka satiksmes ministrs. Pārējo dzelzceļa infrastruktūru pārvaldītājus nosaka to īpašnieks.

7.pants. Dzelzceļa infrastruktūras iedalījums pēc tās funkcionālās nozīmes un tehniskajām iespējām

(1) Dzelzceļa infrastruktūra pēc tās funkcionālās nozīmes iedalāma:

1) stratēģiskās (valsts) nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā — kuras sliežu ceļi apkalpo galvenās pasažieru un kravu pārvadājumu plūsmas;

2) reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā — kuras sliežu ceļiem ir vietēja nozīme.

(2) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļus nosaka Ministru kabinets.

(3) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļi pēc to tehniskajām iespējām iedalāmi kategorijās. Metodikas projektu, pēc kuras dzelzceļa sliežu ceļi iedalāmi kategorijās, izstrādā un apstiprina satiksmes ministrs.

8.pants. Reģistrācija un uzskaite

(1) Visi dzelzceļa sliežu ceļi Latvijas Republikā pakļauti valsts reģistrācijai un uzskaitei.

(2) Dzelzceļa sliežu ceļu reģistrs un uzskaite atbilstoši to iedalījumam tiek nodrošināta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

9.pants. Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība

(1) Dzelzceļa koplietošanas infrastruktūras uzturēšanas un attīstības finansēšana veicama atbilstoši tās funkcionālajai nozīmei, kategorijai un saskaņā ar Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

(2) Par valsts koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības finansēšanu atbildīga valsts. Pašvaldību, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), citu juridisko vai fizisko personu dzelzceļa infrastruktūru finansē to īpašnieki.

(3) Valsts koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstības pasūtītājs ir valsts saskaņā ar valsts investīciju programmām.

10.pants. Transporta infrastruktūras dzelzceļa fonds

(1) Valsts koplietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek uzturēta un tās attīstība tiek finansēta no transporta infrastruktūras dzelzceļa fonda līdzekļiem.

(2) Transporta infrastruktūras dzelzceļa fonda līdzekļus veido:

1) maksa par valsts koplietošanas dzelceļa infrastruktūras lietošanu;

2) 50 procenti no akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu, kas izlietota dzelzceļa pārvadājumos;

3) ieņēmumi no valsts koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes iznomāšanas (15.panta otrā daļa);

4) kredīti;

5) valsts budžeta līdzekļi.

(3) Transporta infrastruktūras dzelzceļa fonda līdzekļi ir valsts speciālais budžets.

(4) Transporta infrastruktūras dzelzceļa fonda turētājs ir Satiksmes ministrija.

(5) Transporta infrastruktūras dzelzceļa fonda darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprinātais transporta infrastruktūras fonda nolikums.

11.pants. Koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas noteikšanas principi

(1) Koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras lietošana ir par maksu, ko nosaka dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks vai satiksmes ministra noteiktais (6.panta otrā daļa) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, pamatojoties uz šā likuma 12.pantā minētās dzelzceļa koplietošanas infrastruktūras lietošanas maksas aprēķināšanas metodiku.

(2) Nav pieļaujams pieprasīt dažādu maksu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu no pārvadātājiem, kas ar vienādiem nosacījumiem sniedz ekvivalentus dzelzceļa pārvadājuma pakalpojumus.

12.pants. Koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas aprēķināšanas metodika

(1) Koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas aprēķināšanas metodiku pēc konsultācijas ar koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem nosaka Dzelzceļa administrācija (30.pants).

(2) Izstrādājot koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas aprēķināšanas metodiku, ievērojami šādi pamatfaktori:

1) transporta tirgus apstākļi, dzelzceļa infrastruktūras optimālas lietošanas prasības, konkurences veicināšana starp transporta veidiem;

2) pārvadājumu pakalpojumu raksturs, laiks, biežums, ātrums;

3) attiecīgās infrastruktūras tehniskās un fiziskās īpatnības;

4) ritošā sastāva tehniskie rādītāji, t.sk. ātrums, kopējā masa un slodze uz vienu asi;

5) vilces līdzekļu lietotās enerģijas veids;

6) dzelzceļa infrastruktūras nolietošanās pakāpe;

7) operāciju apjoms stacijās;

8) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtie pakalpojumi un izmaksas;

9) papildizmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbību un infrastruktūras pārvaldi;

10) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izdevumi.

(3) Nosakot koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas lielumu, jāņem vērā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai novirzītie valsts budžeta līdzekļi.

(4) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu saņem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(5) Valsts koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņemto maksu par valsts koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras lietošanu iemaksā transporta infrastruktūras dzelzceļa fondā.

13.pants. Atsevišķu norēķinu kontu vešanas pienākums

Ja koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite un atsevišķu norēķinu kontu izveidošana un kārtošana.

14.pants. Kustības pārtraukšana un sliežu ceļu posmu slēgšana

(1) Koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs situācijās, kur Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas vai citu tehnisko noteikumu neievērošanas dēļ var tikt vai tiek apdraudēta satiksmes drošība, cilvēku dzīvība, veselība vai vide, uz laiku pārtraukt vilcienu kustību sliežu ceļos, stacijas darbu vai samazināt iecirkņa caurlaides spēju, par to paziņojot pārvadātājiem, Dzelzceļa administrācijai un Dzelzceļa tehniskajai inspekcijai (33.pants), lai veiktu inženierdarbus (atjaunošanas un remontdarbus) un pēc iespējas ātrāk atjaunotu normālu satiksmi.

(2) Ja privātā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs neievēro Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumus, koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, balstoties uz Dzelzceļa tehniskās inspekcijas slēdzienu, ir tiesīgs tai tieši pievienotos privātās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļus atvienot.

(3) Ja koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uzskata par nepieciešmau slēgt ekonomiski neizdevīgu sliežu ceļu posmu vai tādu sliežu ceļu posmu, kura tehnisko stāvokli nepietiekamu finansiālo līdzekļu dēļ nav iespējams uzturēt atbilstoši Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem un garantēt satiksmes drošību, koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs iesniedz Dzelzceļa administrācijai pamatotu priekšlikumu par šā sliežu ceļa posma slēgšanu, pievienojot tam Dzelzceļa tehniskās inspekcijas slēdzienu.

(4) Dzelzceļa administrācija divu mēnešu laikā dod atzinumu par šā panta trešajā daļā minētā sliežu ceļa posma slēgšanu. Ja Dzelzceļa administrācija divu mēnešu laikā nedod atzinumu un nenodrošina attiecīga finansējuma piešķīrumu, uzskatāms, ka Dzelzceļa administrācija piekritusi sliežu ceļa posma slēgšanai.

15.pants. Koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras zeme

(1) Valsts koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma josla ir valsts īpašums. Valsts zemi nodod valdījumā valsts koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam satiksmes ministrs.

(2) Valsts koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs valstij piederošo zemi var iznomāt vai apgrūtināt to ar servitūtiem ēku un būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citai saimnieciskās darbības veikšanai. Šajos darījumos dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs rīkojas valsts vārdā.

(3) Dzelzceļa koplietošanas infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs citām juridiskām un fiziskām personām piederošo zemi, uz kuras atrodas dzelzceļa infrastruktūras objekti, uz līguma pamata vai, pamatojoties uz šo likumu, apgrūtināt ar sev nepieciešamo Civillikumā paredzēto servitūtu. Zemes lietotājs tās īpašniekam par servitūtu maksā atlīdzību saskaņā ar vienošanos, tomēr ne augstāk par pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības.

(4) Dzelzceļa koplietošanas infrastruktūras pārvaldītājam, ievērojot zemes jautājumos pieņemtos likumus un citus normatīvos aktus, vajadzības gadījumos, lai piekļūtu tā infrastruktūras objektiem, saudzējot īpašumu, ir tiesības šķērsot zemes nodalījuma joslai piegulošo tam piederošo zemes gabalu, iepriekš to saskaņojot ar šī zemes gabala īpašnieku. Ja dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nespēj vienoties ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku, strīdu izšķir tiesa.

16.pants. Dzelzceļa zemes nodalījuma josla

(1) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas nosaka teritoriālplānojumos atbilstoši būvnormatīviem.

(2) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumu projektu izstrādā Satiksmes ministrija.

(3) Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas dzelzceļa zemes nodalījuma josla ar cita veida zemes nodalījuma joslu vai aizsarjoslu, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaņo ieinteresētajām institūcijām.

17.pants. Darbības ierobežojumi dzelzceļa zemes nodalījuma joslā

(1) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslā citu juridisko un fizisko personu darbība drīkst notikt tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju un tā kontrolē.

(2) Ja sakarā ar juridiskajām un fiziskajām personām atļautajiem veicamajiem būvdarbiem vai rekonstrukcijas un remonta darbiem vai citas darbības dēļ rodas nepieciešamība veikt dzelzceļa infrastruktūras objektu pārbūvi, tad to veic un finansē ieinteresētā puse.

(3) Jebkura komunikāciju izvietošana, pārvietošana un rekonstrukcija dzelzceļa zemes nodalījuma joslā nedrīkst pasliktināt dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijas kvalitāti un satiksmes drošību.

(4) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslā esošās komunikācijas jāuztur kārtībā to īpašniekam.

18.pants. Dzelzceļa aizsargjoslas

(1) Lai aizsargātu dzelzceļu no nevēlamas ārējās iedarbības, pasargātu vidi un cilvēku no dzelzceļa kaitīgās ietekmes, kā arī lai nodrošinātu dzelzceļa efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu tiek izveidotas dzelzceļa aizsargjoslas.

(2) Dzelzceļa aizsargjoslas par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, — zemes lietotājs.

(3) Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, kā arī aizsargjoslas zemes īpašnieks ar savām darbībām nedrīkst pasliktināt hidroloģisko režīmu dzelzceļa aizsargjoslā, kā arī traucēt aizsargjoslas un tai pieguļošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšanu.

(4) Dzelzceļa aizsargjoslas zemes īpašnieks vai lietotājs nedrīkst liegt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam atļauju izmantot ceļus un pieejas, lai dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas specializētais autotransports atsevišķos gadījumos (vienreizēju dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas darbu veikšanai un to kontrolei) piekļūtu dzelzceļa infrastruktūras objektiem. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam tam piešķirtās tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūras objektiem jāizmanto pēc iespējas saudzīgi, nebojājot sējumus un neizcērtot kokus.

19.pants. Stacija

(1) Stacija ir sliežu ceļa, ēku, būvju un inženiertehnisko iekārtu kopums, kas aizņem noteiktu daļu no dzelzceļa zemes nodalījuma joslas un nodrošina dzelzceļa pārvadājumu operāciju veikšanu.

(2) Stacijas atklāj, slēdz un tām nosaukumus piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

20.pants. Pārbrauktuves un pārejas

(1) Pārbrauktuve ir dzelzceļa sliežu ceļa un autoceļa krustojums vienā līmenī, kas aprīkota ar nepieciešamajām ierīcēm vilcienu un autotransporta satiksmes drošības nodrošināšanai.

(2) Pārbrauktuves atkarībā no to šķērsojošo autoceļu piederības iedalās:

1) kopējās lietošanas pārbrauktuve — ja dzelzceļa sliedes šķērso valsts autoceļi, pagastu ceļi vai pilsētu ielas;

2) atsevišķu lietotāju pārbrauktuve — ja dzelzceļa sliedes šķērso uzņēmumu vai māju ceļi un kuriem šīs tiesības piešķirtas ar līgumu, kas noslēgts ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

(3) Pāreja ir speciāli izbūvēta un aprīkota vieta, kur dzelzceļa sliežu ceļu šķērso gājēji vai mājdzīvnieki.

(4) Pārejas iedalāmas:

1) kopējās lietošanas pārejās — pārejas, kuras ierīkotas sabiedrisko vajadzību apmierināšanai un kuras šķērso gājēju vai mājdzīvnieku plūsma;

2) atsevišķu lietotāju pārejās — pārejas, kuras tās ierīkotāji vai citi atsevišķi lietotāji izmanto tikai privātai lietošanai un kuriem šīs tiesības piešķirtas ar līgumu, kas noslēgts ar attiecīgās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

(5) Jaunu vai iepriekš slēgtu pārbrauktuvju un pāreju ierīkošana un aprīkošana tiek veikta par ieinteresētās puses līdzekļiem.

(6) Kopējās lietošanas pārbrauktuves un pārejas ierīko un uztur no transporta infrastruktūras fonda līdzekļiem.

(7) Pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(8) Par satiksmes drošību uz atsevišķo lietotāju pārejām un pārbrauktuvēm atbild to īpašnieks. Ja, ierīkojot un uzturot kopējās lietošanas pārbrauktuves un pārejas, ievēroti Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi, par satiksmes drošību uz tām saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem atbild personas, kas, izmantojot tās, šķērso sliežu ceļus vai dzen pāri tiem mājdzīvniekus.

21.pants. Saskaņošanas pienākums

Dzelzceļa sliežu ceļus dažādos līmeņos šķērsojošu inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecība saskaņojama Ministru kabineta izdotajos dzelzceļa būvnoteikumos noteiktajā kārtībā.

22.pants. Dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības kārtība

Dzelzceļa infrastruktūras objekti atbilstoši Būvniecības likumam ir specializētās būves. Dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšanas un būvniecības kārtību nosaka Ministru kabineta izdotie dzelzceļa būvnoteikumi.

III nodaļa. Pārvadātājs

23.pants. Pārvadātāja darbības principi

(1) Pārvadātājs darbojas saskaņā ar likumu “Par uzņēmējdarbību”, citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šo likumu.

(2) Pārvadātājs savā darbībā ir administratīvi un ekonomiski neatkarīgs, t.sk. nosakot savus piedāvājamos dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus un pārvadājuma maksu (dzelzceļa tarifu).

24.pants. Valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma slēgšanas kārtība

(1) Valsts vai pašvaldības dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu līgumi slēdzami atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” un šajā likumā noteiktajam.

(2) Valsts un pašvaldības (turpmāk šinī nodaļā — pasūtītājs) ir tiesīgas sabiedrības interesēs pieprasīt, lai pārvadātājs, izpildot dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, nodrošina:

1) dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbilstību pasūtītāja noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz ātrumu, regularitāti, biežumu, apjomu u.c.;

2) pazeminātu braukšanas maksu (dzelzceļa tarifu) un īpašus nosacījumus attiecībā uz atsevišķām pasažieru kategorijām vai attiecībā uz atsevišķiem dzelzceļa maršrutiem, reģioniem;

3) pakalpojumu izmaiņas atbilstoši reālajam tirgus pieprasījumam u.c.

(3) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumus pārvadātājs izpilda uz līguma pamata.

(4) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma ierosinātājas valsts vārdā var būt ieinteresētās ministrijas vai pašvaldības vārdā — attiecīgā pašvaldība (attiecīgās pašvaldības).

(5) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projektu sagatavo ierosinātājs, saskaņojot to ar pārvadātāju, citām ieinteresētajām ministrijām un institūcijām vai attiecīgo pašvaldību (attiecīgajām pašvaldībām).

(6) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma projekts iesniedzams saskaņošanai Dzelzceļa administrācijā.

(7) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu līgumus valsts vārdā slēdz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet pašvaldību vārdā — pašvaldības (pašvaldību) pilnvarotā institūcija.

(8) Pārvadātājam nav tiesību atteikties no dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma slēgšanas, ja pasūtītājs nodrošina starpības starp pārvadātāja faktiskajiem dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildes izdevumiem un par tiem saņemtajiem ieņēmumiem samaksu (kompensāciju).

(9) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma noslēgšanas gadījumā pārvadātājam jāizveido atsevišķs norēķinu konts maksājumiem par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildi.

(10) Noslēgto dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu reģistrāciju un to izpildes kontroli veic Dzelzceļa administrācija.

25.pants. Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma saturs

(1) Dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumā ietverams:

1) sniedzamo pakalpojumu veids un to tehniskie dati;

2) to izpildes kārtība;

3) samaksas pārvadātājam par sniegtajiem pakalpojumiem vai kompensācijas par ar pakalpojumu sniegšanu radītajiem zaudējumiem lielums;

4) samaksas vai kompensācijas kārtība;

5) atbildība par līguma izpildi;

6) pasūtītāja noteiktā pārvadājuma maksa (dzelzceļa tarifi), tās atlaides.

(2) Līgumā var ietvert noteikumus par valsts vai pašvaldības investīcijām vai to kredīta garantijām pārvadātājam, pārvadātāja pienākumu investīciju rezultātā pazemināt sniegto pakalpojumu izmaksas, uzlabot pakalpojumu kvalitāti, atjaunot ritošo sastāvu, kā arī citas pušu tiesības un pienākumus.

IV nodaļa. Dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

26.pants. Ritošā sastāva kustības koordinācija

Koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs veic vilcienu un cita ritošā sastāva kustības koordināciju uz tā koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, t.sk. uz savienojumiem ar privātās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem.

27.pants. Dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas pamatprincipi

(1) Koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras jauda sadalāma, lai, ievērojot pārvadātāju vienlīdzības principu, nodrošinātu optimālu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

(3) Satiksmes ministrs dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā ir tiesīgs piešķirt prioritāti dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pārvadājumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti uz īpašiem nolūkiem paredzētas vai būvētas dzelzceļa infrastruktūras (ātrsatiksmes, kravas u.tml. pārvadājumiem).

28.pants. Pieteikumu izskatīšanas kārtība

(1) Dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, balstoties uz koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem pieteikumiem pārvadājumu veikšanai pa attiecīgo koplietošanas dzelzceļa infrastruktūru.

(2) Pieteikumi tiek izskatīti, pamatojoties uz pieejamās un jau sadalītās dzelzceļa infrastruktūras jaudu, kā arī noteiktajām prioritātēm.

V. nodaļa. Valsts pārvalde dzelzceļā

29.pants. Satiksmes ministrijas kompetence dzelzceļa transporta nozarē

Valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē realizē Latvijas Republikas Satiksmes ministrija saskaņā ar tās nolikumu atbilstoši transporta attīstības nacionālajai programmai.

30.pants. Dzelzceļa administrācija

(1) Valsts pārvaldi dzelzceļā realizē Dzelzceļa administrācija.

(2) Dzelzceļa administrācija ir Satiksmes ministrijas pārziņā esoša valsts pārvaldes iestāde. Dzelzceļa administrāciju finansē no transporta infrastruktūras dzelzceļa fonda.

(3) Dzelzceļa administrācija ir juridiska persona. Tās sastāvā ir valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts. Dzelzceļa administrācijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(4) Valdi pēc satiksmes ministra ieteikuma ne vairāk kā septiņu cilvēku sastāvā izveido Ministru kabinets un tajā iekļauj:

1) Satiksmes ministrijas pārstāvi;

2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi;

3) Ekonomikas ministrijas pārstāvi;

4) Finansu ministrijas pārstāvi;

5) trīs pārstāvjus pēc dzelzceļa nozares profesionālo asociāciju ieteikuma.

(5) Pārstāvji Dzelzceļa administrācijas valdē tiek deleģēti ar attiecīgās institūcijas vadītāja lēmumu.

(6) Valdes priekšsēdētāju no valdes locekļu vidus ieceļ Ministru kabinets uz pieciem gadiem. Valdes priekšsēdētāja amats nav savienojams ar deputāta amatu, un viņš nedrīkst būt politisko partiju vai to apvienību biedrs un ieņemt amatu vēlētās iestādēs.

31.pants. Dzelzceļa administrācijas funkcijas

(1) Dzelzceļa administrācija realizē šādas funkcijas:

1) nosaka koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas aprēķināšanas metodiku (12.panta pirmā daļa);

2) saskaņo dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgumu projektus;

3) pēc dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu līgumu noslēgšanas reģistrē tos un kontrolē līgumu izpildi;

4) izsniedz pārvadātāja licences (34.pants);

5) sniedz satiksmes ministram tā pieprasīto informāciju par savu darbību un pieņemtajiem lēmumiem;

6) veicina pārvadātāju efektīvu un racionālu darbību;

7) aizstāv patērētāju intereses;

8) izskata domstarpības starp koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju par infrastruktūras lietošanas maksas iekasēšanu, par infrastruktūras jaudas sadali, par piekļuves aizliegumu koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem no privātās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem vai piekļuves ierobežojumu un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;

9) sekmē konkurenci dzelzceļa pārvadājumos.

(2) Dzelzceļa administrācija, pildot ar šo un citiem likumiem noteiktās funkcijas, ievēro valsts politiku dzelzceļa transporta jomā un valsts transporta attīstības programmu.

(3) Dzelzceļa administrācijas lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

32.pants. Dzelzceļa administrācijas tiesības un pienākumi

Dzelzceļa administrācija:

1) ir tiesīga pieprasīt no koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju;

2) pēc saskaņošanas ar ieinteresētajām pašvaldībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sniedz atzinumu par atsevišķu koplietošanas sliežu ceļu posmu slēgšanu (14.panta trešā un ceturtā daļa).

33.pants. Institūcija, kas veic dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību

(1) Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību Latvijas Republikā veic Dzelzceļa tehniskā inspekcija.

(2) Dzelzceļa tehniskā inspekcija ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura darbojas saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(3) Dzelzceļa tehniskās inspekcijas galvenās funkcijas ir:

1) kontrolēt dzelzceļa ekspluatācijas un tās drošības jautājumos pieņemtajos likumos un citos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi;

2) kontrolēt dzelzceļa civilās aizsardzības sistēmas, ārkārtējo (avārijas) situāciju novēršanas un avāriju seku likvidēšanas sistēmas gatavību un darbību;

3) izmeklēt vilcienu un manevru darba avārijas un pārkāpumu gadījumus un piedalīties dzelzceļā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanā;

4) kontrolēt ritošā sastāva avāriju seku novēršanas darbu organizēšanu un veikšanu;

5) kontrolēt jaunu vai rekonstruētu dzelzceļa objektu nodošanu ekspluatācijā un pārbaudīt to atbilstību Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas un darba aizsardzības noteikumu prasībām.

(4) Dzelzceļa tehniskā inspekcija savas kompetences ietvaros ir tiesīga:

1) pārbaudīt Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošanu neatkarīgi no pārbaudāmā objekta īpašuma formas un piederības;

2) uz laiku pārtraukt vilcienu satiksmi, samazināt satiksmes ātrumu un aizliegt tehnisko līdzekļu ekspluatāciju, ja ir apdraudēta cilvēku dzīvība vai veselība, vilcienu kustības drošība vai apkārtējā vide;

3) līdz pilnīgai trūkumu novēršanai aizliegt lietot ritošo sastāvu, sliežu ceļus, pārmijas un citas ierīces, ja to lietošana var apdraudēt vai apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, vilcienu kustības drošību vai apkārtējo vidi;

4) dot norādījumus par Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas drošības noteikumu ievērošanu, kas saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas darbojas dzelzceļā;

5) satiksmes ministra noteiktajā kārtībā pārbaudīt atsevišķu kategoriju dzelzceļa speciālistu kvalifikācijas prasības.

(5) Dzelzceļa tehniskā inspekcija tiek finansēta no transporta infrastruktūras dzelzceļa fonda.

VI nodaļa. Pārvadātāja licence un drošības sertifikāts

34.pants. Pārvadātāja licence

(1) Speciālu atļauju (pārvadātāja licenci) dzelzceļa pārvadājumu veikšanai tiesīgi saņemt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), fiziskās vai juridiskās personas, kuras var nodrošināt dzelzceļa pārvadājumu veikšanai nepieciešamos pamatnosacījumus, kā arī attiecīgo dzelzceļa speciālistu līdzdalību.

(2) Pārvadātāja licence apliecina pārvadātāja tiesības nodarboties ar tajā norādīto uzņēmējdarbības veidu. Pārvadātāja licence, kas izsniegta dzelzceļa pārvadājumu veikšanai, nedod piekļuves tiesības dzelzceļa infrastruktūrai.

(3) Pārvadātāja licence, nediskriminējot un ievērojot vienlīdzības principus, piešķirama uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), fiziskajai vai juridiskajai personai, kura iesniegusi pieteikumu pārvadātāja licences saņemšanai (turpmāk — pretendents) un kura atbilst šādiem pamatnosacījumiem:

1) atbilstošs finansiālais stāvoklis, lai pildītu saistības vismaz 12 mēnešu periodā, un nav nodokļu parāda;

2) darbinieku profesionāla kompetence;

3) laba reputācija.

(4) Pretendentam jāpierāda sava profesionālā atbilstība, norādot uz:

1) darbinieku zināšanām un pieredzi, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu pārvadātāja licencē norādītās darbības drošu vadību;

2) atbilstoši sagatavotiem un kvalificētiem dzelzceļa speciālistiem, kuri var nodrošināt sniedzamo pakalpojumu augsta līmeņa drošību un kvalitāti;

3) izmantojamā ritošā sastāva, it īpaši vilces, līdzekļu drošību.

(5) Pretendenta laba reputācija atbilst tās prasībām, ja:

1) tas ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu nav atzīts par maksātnespējīgu;

2) uzņēmēja vadošajām amatpersonām nav krimināltiesiskas sodāmības;

3) uzņēmēja vadošajām amatpersonām nav bijušas sodāmības administratīvā kārtā par pārkāpumiem uzņēmējdarbībā un tām nav darba un nodokļu likumu pārkāpumu.

(6) Kārtību, kādā izsniedzamas un anulējamas pārvadātāja licences, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets var noteikt papildu nosacījumus pārvadātāja licences piešķiršanai.

(7) Pārvadātāja licenci izsniedz Dzelzceļa administrācija pēc valsts nodevas samaksas, kuras apmēru nosaka Ministru kabinets. Nodeva, kas saņemta par pārvadātāja licences izsniegšanu, tiek ieskaitīta valsts budžetā.

(8) Pārvadātāja licenci izsniedz uz pieciem gadiem. Ja pārvadātāja licences saņēmējs pilda saistības, kas paredzētas šajā likumā, un atbilst pārvadātāja licencē norādītajiem nosacījumiem, pēc pārvadātāja licences derīguma termiņa izbeigšanās pārvadātāja licenci var pagarināt, to pārreģistrējot.

(9) Ja ir šaubas par juridiskās personas atbilstību šā likuma un izsniegtās pārvadātāja licences nosacījumiem, tad Dzelzceļa administrācija jebkurā laikā ir tiesīga veikt tās atbilstības pārbaudi.

35.pants. Drošības sertifikāts

(1) Lai iegūtu piekļuves tiesības dzelzceļa infrastruktūrai, pārvadātājam jāsaņem drošības sertifikāts, kuru, balstoties uz Dzelzceļa tehniskās inspekcijas atzinumu, izsniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(2) Drošības sertifikāts izsniedzams pārvadātājiem, kuri atbilst dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem specifiskām papildu prasībām drošības jomā, kas attiecas uz pārvadātāja personālu, izmantojamo ritošo sastāvu un uzņēmuma iekšējo struktūru.

(3) Kārtību un kritērijus, pēc kuriem tiek izsniegti, apturēti un anulēti drošības sertifikāti, nosaka Ministru kabinets.

VII nodaļa. Satiksmes drošība

36.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu saistošais spēks

Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), citām fiziskajām un juridiskajām personām, kas darbojas dzelzceļā, ir jānodrošina Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošana un jāgarantē dzelzceļa satiksmes drošība.

37.pants. Dzelzceļa speciālists

(1) Lai nodrošinātu dzelzceļa drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību, visiem dzelzceļa darbībā iesaistītajiem dzelzceļa speciālistiem nepieciešamas pietiekamas zināšanas par darba veikšanas piemērotu darba organizāciju, noteikumiem un norādījumiem.

(2) Dzelzceļa speciālistam jābūt speciāli sagatavotam un jāatbilst satiksmes ministra noteiktajām kvalifikācijas un labklājības ministra noteiktajām veselības prasībām.

(3) Atsevišķu kategoriju dzelzceļa speciālistiem atbilstoši viņu specialitātei, sagatavotības pakāpei un darba pieredzei satiksmes ministra noteiktajā kārtībā piešķir kvalifikāciju un izsniedz attiecīgu apliecību.

(4) Kārtību, kādā pārbaudāmas atsevišķu kategoriju dzlezceļa speciālistu kvalifikācijas prasības, izsniedzama un pagarināma dzelzceļa speciālista apliecība, nosaka satiksmes ministrs.

(5) Dzelzceļa speciālists ir disciplināri atbildīgs likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

38.pants. Paaugstinātas bīstamības josla

(1) Teritorija, kurā notiek vilcienu satiksme, tiek veikti manevri, iekraušanas un izkraušanas darbi, ir paaugstinātas bīstamības josla.

(2) Paaugstinātas bīstamības joslā, izņemot īpaši norādītas vietas (pārejas, pārbrauktuves, peroni u.tml.), drīkst atrasties vienīgi dzelzceļa darbinieki savu darba pienākumu veikšanai.

39.pants. Dzelzceļa objektu apsardze

(1) Juridiskajām vai fiziskajām personām īpašumā vai valdījumā esošu dzelzceļa objektu apsargāšanu, t.sk. pārvadājuma veikšanas laikā, organizē to īpašnieks.

(2) Dzelzceļa objekti ir kravas u.c. vērtības, dzelzceļa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) teritorija, būves, celtnes, telpas, ritošais sastāvs, iekārtas.

(3) Valsts koplietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu apsardzība ir obligāta.

(4) Personām, kas veic dzelzceļa objektu apsardzi, ir formas tērpi, atšķirības zīmes un apliecības.

(5) Personām, kas veic dzelzceļa objektu apsardzi, ir tiesības:

1) prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un ievēro apsargājamajā objektā noteikto kārtību;

2) aizturēt un nekavējoties nodot policijai likumpārkāpēju vai personu, kas nelikumīgi iekļuvusi apsargājamajā objektā;

3) pārbaudīt caurlaides vai citus personu apliecinošus dokumentus, kas nepieciešami to apsardzes instrukciju ievērošanai, kuru izpildes kontrole personai, kas veic dzelzceļa objekta apsardzi;

4) pārbaudīt apsargājamā objekta caurlaides punktos transportu un kravu, kā arī personu personīgās mantas, ja šādas darbības ir paredzētas apsardzes instrukcijā, ko apstiprinājis apsargājamā objekta vadītājs.

(6) Ja izdarīts tiesību pārkāpums, kas saistīts ar apsargājamā objekta vai citas mantas apdraudējumu, kustības kārtības vai drošības noteikumu pārkāpumu un tiek radīti reāli draudi cilvēka dzīvībai vai veselībai, vai apsargājamam objektam, personām, kas veic dzelzceļa apsardzi, un dzelzceļa speciālistiem ir tiesības prasīt personai pārtraukt likumpārkāpumus un ievērot apsargājamajā objektā noteikto kārtību vai nepakļaušanās gadījumā nekavējoties nogādāt pārkāpēju policijas vai zemessardzes dienesta telpās, lai noskaidrotu pārkāpēja personu un sastādītu protokolu.

40.pants. Dzelzceļā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšana

Latvijas Republikas teritorijā dzelzceļā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanai izveido izmeklēšanas komisiju satiksmes ministra noteiktajā kārtībā.

41.pants. Rīcība ārkārtējās situācijās dzelzceļā

(1) Juridiskās un fiziskās personas, kuru darbība saistīta ar dzelzceļa ekspluatāciju ārkārtējās situācijās, rīkojas atbilstoši likumam “Par civilo aizsardzību”, citiem normatīvajiem aktiem un satiksmes ministra noteiktajai kārtībai.

(2) Ārkārtējo situāciju potenciālo briesmu un avāriju izraisīto seku gadījumos valsts komisijas nepieciešamību un tās sastāvu nosaka satiksmes ministrs.

VIII nodaļa. Starptautiskie līgumi

42.pants. Starptautiskie līgumi

Pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir tiesības slēgt līgumus ar starptautiskajām dzelzceļa organizācijām un uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

Pārejas noteikumi

1. Līdz 1997.gada 1.decembrim Satiksmes ministrijai izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā transporta infrastruktūras fonda nolikumu.

2. Līdz 1998.gada 1.janvārim Satiksmes ministrijai atvērt speciālā budžeta kontu “Transporta infrastruktūras dzelzceļa fonds”.

3. Līdz 1998.gada 1.janvārim Ministru kabinetam izveidot Dzelzceļa administrāciju.

4. Līdz 1999.gada 1.jūlijam Ministru kabinetam izveidot Dzelzceļa tehnisko inspekciju.

5. Likums stājas spēkā ar 1998.gada 1.janvāri.