Problēmas

Jā, izglītība ceļ labklājību,

taču — cik lielā mērā?

Dr.oec. Inta Ciemiņa, LU docente, — “Latvijas Vēstnesim”

Mājsaimniecību budžetu pētījumos 1996.gadā Latvijā netika reģistrēts neviens vīrietis ar augstāko izglītību darbspējas vecumā, kura galvenais iztikas avots būtu bezdarbnieka pabalsts vai valsts sociālās nodrošināšanas pabalsts.Vidējais rīcībā esošais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli visās Latvijas mājsaimniecībās bija Ls 51,52 mēnesī, bet mājsaimniecībās, kur viens vai vairāki locekļi ar augstāko izglītību, — Ls 66,90.

Galvenie ienākumu avoti

Šis pētījums turpina projekta “Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa stratificēta analīze” (Latvijas Zinātnes padomes finansēts projekts nr.96.0156. Datoraprēķinus veica doktorande Signe Bāliņa.) izpildi. Citi rezultāti bijuši publicēti “LV” 8.augusta un 16.oktobra numuros.

Kā izpētes objekts ir aplūkotas mājsaimniecības, kurās vienam vai vairākiem locekļiem (personām) ir augstākā izglītība. Kā kontroles grupa salīdzināšanai kalpo visas mājsaimniecības, ko novēroja Valsts statistikas komitejas mājsaimniecību budžetu pētījums 1996.gadā.

Mājsaimniecībās, kurās ir kāds loceklis ar augstāko izglītību, citi locekļi (vispirms bērni) ir bez augstākās izglītības. Tādēļ, raksturojot atsevišķu personu sadalījumu pēc galvenā iztikas līdzekļu avota, ir izceltas divas apakšgrupas: personas ar augstāko izglītību un personas bez augstākās izglītības, kas dzīvo mājsaimniecībās, kurās kāds loceklis ir ar augstāko izglītību.

Visizplatītākais galvenā ienākuma avots Latvijas mājsaimniecībās ir algots darbs, kas vidēji valstī nodrošina galveno ienākumu 32% iedzīvotāju.

Mājsaimniecībās, kurās kādam loceklim ir augstākā izglītība, šis procents ļoti atšķiras pa apakšgrupām. Apakšgrupā “personas ar augstāko izglītību” algots darbs nodrošina galveno ienākumu 66% personām, kas ir apmēram divas reizes vairāk nekā vidēji valstī. Apakšgrupā “bez augstākās izglītības” algots darbs ir galvenais ienākumu avots tikai 21% personu. Šajā grupā ir ļoti daudz citu apgādībā esošu personu (52%).

Algotu darbu strādājošas personas ar augstāko izglītību lielākoties ir atradušas darbu nelauksaimnieciska rakstura valsts, sabiedriskos vai privātos uzņēmumos, bet lauksaimnieciska rakstura uzņēmumos — maz ( skat. tabulu 9. lpp. ).

Mazāk nekā vidēji Latvijā personas ar augstāko izglītību strādā un galvenos ienākumus gūst zemnieku un piemājas saimniecībās. Tātad darbs lauksaimniecībā nevienā sociālā statusā nav raksturīgs personām ar augstāko izglītību.

Pensija kā galvenais iztikas līdzekļu avots mājsaimniecībās, kur kāds loceklis ir ar augstāko izglītību, ir retāk izplatīta nekā Latvijas mājsaimniecībās vidēji. Vidēji Latvijā pensija kā galvenais iztikas avots ir 27% iedzīvotāju, bet personu ar augstāko izglītību apakšgrupā ir tikai 22%, apakšgrupā “bez augstākās izglītības, kas dzīvo mājsaimniecībās, kur kādam augstākā izglītība” — 16%.

Personas, kas atrodas citu personu apgādībā, reti sastopamas starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību (3%), bet to ir ļoti daudz starp viņu mājsaimniecībās dzīvojošām personām bez augstākās izglītības (52%). Tas nozīmē, ka pēdējo apakšgrupu galvenokārt veido bērni, kuriem augstākā izglītība vēl nevar būt.