Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”

Izdarīt likumā “Par nodarbinātību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 4./5.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2.nr.; 1995, 13.nr.; 1997, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “valsts noteiktā minimālā darba alga” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts noteiktā minimālā mēnešalga” (attiecīgā locījumā) un vārdus “valsts nodarbinātības fonds” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “nodarbinātības speciālais budžets” (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 1.panta otro daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumu organizēšana Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā.”

3. 6. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “pieraksta vietas” ar vārdu “dzīvesvietas”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Lēmumu, ar kuru persona tiek atzīta par bezdarbnieku, pieņem attiecīgā rajona vai pilsētas nodarbinātības valsts dienesta vadītājs septītajā dienā pēc personas reģistrācijas nodarbinātības valsts dienestā.”;

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Bezdarbnieks zaudē bezdarbnieka statusu, ja viņš:

1) noslēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai darba līgumu uz laiku, kas ir ilgāks par diviem mēnešiem;

2) saskaņā ar likumu iegūst tiesības uz vecuma pensiju;

3) saskaņā ar likumu iegūst tiesības uz invaliditātes pensiju vai cita veida pensiju, vai pabalstu, ja šo ienākumu apmērs ir lielāks par valsts noteikto minimālo mēnešalgu;

4) nonāk pilnīgā valsts apgādībā;

5) iestājas mācību iestādes dienas nodaļā;

6) divas reizes pēc kārtas atsakās no piemērota darba piedāvājuma;

7) bez attaisnojoša iemesla nepilda šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos pienākumus;

8) divas reizes pēc kārtas atsakās no profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās;

9) bez attaisnojoša iemesla neapmeklē profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās nodarbības vai nepilda darba līgumu par algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu;

10) sniedzis nepatiesas ziņas bezdarbnieka statusa iegūšanai;

11) pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

Lēmumu par bezdarbnieka statusa zaudēšanu pieņem attiecīgā rajona vai pilsētas nodarbinātības valsts dienesta vadītājs.

Personai, kas bezdarbnieka statusu zaudējusi šā panta trešās daļas 6., 7., 8., 9. un 10.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības bezdarbnieka statusu iegūt no jauna ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem no bezdarbnieka statusa zaudēšanas dienas.”

4. 7.pantā:

papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārda “darbos” ar vārdiem “un citos nodarbinātības valsts dienesta organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Bezdarbnieka pienākums ir:

1) patstāvīgi un ar nodarbinātības valsts dienesta palīdzību meklēt darbu;

2) reizi mēnesī ierasties nodarbinātības valsts dienestā;

3) ierasties nodarbinātības valsts dienestā divu darbadienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas;

4) piedalīties nodarbinātības valsts dienesta organizētajos bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālajā apmācībā un pārkvalificēšanās kursos, darba praksē pie darba devēja vai amata meistara pēc arodapmācības, darba meklētāju kluba darbā, individuālo darba plānu pildīšanā un citos pasākumos), kā arī pildīt darba līgumu par algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu; personām, kurām atlicis mazāk par pieciem gadiem līdz vecumam, kas dod tiesības uz vecuma pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, ir pienākums iesaistīties pasākumos, kuru mērķis ir šīs personas integrēt darba tirgū;

5) ziņot nodarbinātības valsts dienestam:

a) triju darbadienu laikā — par pārmaiņām, uz kuru pamata tiek zaudēts bezdarbnieka statuss;

b) triju darbadienu laikā — par dzīvesvietas maiņu;

c) triju nedēļu laikā no slimošanas sākuma — par slimības laiku, kas ir bijis ilgāks par divām nedēļām.”

5. Izslēgt 8.pantu.

6. Izslēgt 9.¹ pantu.

7. Izslēgt 10.pantu.

8. Aizstāt 11.panta otrajā daļā skaitli “40” ar skaitli “30” un skaitli un vārdu “1,5 stundas” — ar vārdiem “viena stunda”.

9. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Bezdarbnieka profesionālā apmācība vai pārkvalificēšanās

Bezdarbniekam, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, ir tiesības uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos ar nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu, ja viņš:

1) nevar atrast darbu tāpēc, ka trūkst profesionālo zināšanu;

2) nevar atrast darbu iepriekš apgūtajā profesijā vai specialitātē;

3) ir zaudējis profesionālās iemaņas.

To bezdarbnieku apmācība, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, tiek veikta par nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļiem, bet to bezdarbnieku apmācība, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, — par profesionālajai izglītībai paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem.”

10. 13.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Ar bezdarbniekiem, kuri vēlas strādāt algotu pagaidu sabiedrisko darbu, tiek noslēgts darba līgums uz laiku līdz diviem mēnešiem, paredzot tiesības pagarināt minētā līguma termiņu. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanas ilgums kopā ar termiņa pagarinājumu nedrīkst būt garāks par desmit mēnešiem divpadsmit mēnešu periodā no šo darbu uzsākšanas dienas.”;

izslēgt trešo daļu;

papildināt sesto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Šie līdzekļi netiek izlietoti ikgadējā atvaļinājuma apmaksai.”

11. Izslēgt 14.pantu.

12. Izslēgt 17.pantu.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.15 “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 4.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 1.oktobrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Ameriks

Rīgā 1997.gada 21.oktobrī