Valsts un pašvaldības ceļā uz 1998.gada budžetu

Saeimas sēdē izskatīšanai iesniegtie dokumenti ar nr.3180c

Protokols
Par LR Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunām 1997.gada 10.janvārī

Sarunās piedalās:

no Finansu ministrijas: 1. Valsts sekretāre V.Andrējeva . 2. Budžeta departamenta direktore D.Muižniece . 3. Nodokļu politikas departamenta direktors A.Kodoliņš . 4. Budžeta departamenta Pašvaldību budžeta uzraudzības nodaļas vadītājs A.Lībenzons . 5. Budžeta departamenta LM finansēšanas nodaļas vadītāja G.Šica . 6. Nodokļu politikas daļas vec. referente G.Šarfa ;

no Labklājības ministrijas: 1. Stratēģijas un attīstības departamenta direktore A.Groza . 2. Valsts Slimokases direktora v.i. I.Bluķe ;

no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas: 1. PLP direktors A.Rukmanis . 2. PLP Informācijas nodaļas vadītāja S.Zeikate . 3. PLP padomnieks O.Spurdziņš ;

no Izglītības un Zinātnes ministrijas: Finansu un ekonomikas departamenta direktors A.Baumanis ;

no Pašvaldību savienības: 1. LPS priekšsēdētājs A.Jaunsleinis . 2. Jelgavas raj. padomes priekšsēdētāja vietnieks P.Salkazanovs . 3. Preiļu raj. padomes priekšsēdētājs I.Meluškāns . 4. Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs J.Beikmanis . 5. Rīgas Domes priekšsēdētāja padomniece S.Šķiltere . 6. Ventspils pilsētas domes finansu nodaļas vadītāja I.Komisāre . 7. LPS padomniece I.Škutāne .

Ministru prezidenta padomnieks J.Platais

Laiks: 1997.gada 10.janvāris. Vieta: LR Finansu ministrija.

Apspriežamie jautājumi:

1. Pedagoģisko darbinieku darba algu finansējums. 2. Medicīnas iestāžu sniegto pakalpojumu apmaksas kārtība par 1996.gada decembri un 1997.gadu. 3. Zemes nodoklis. 4. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums 1997.gadam.

Par 1.jautājumu: Pedagoģisko darbinieku darba algu finansējums.

Finansu un Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis:

FM informē, ka 1997.gada 3.janvārī mērķdotācija pedagogu algām pārskaitīta pašvaldībām 1/12 daļas apmērā no gada summas.

Pašvaldības, kurās pedagogu algu saņemšanai noteikts 5. datums (5.janvāris š.g. bija svētdiena), naudas līdzekļus laikā nesaņēma un algu izmaksa aizkavējās. Ministrija lūdz pašvaldību izpratni šajā jautājumā. Vidēji algu fonds mēnesī 1997.gadā ir lielāks nekā 1996.gadā, tāpēc pašvaldībai, saņemot mēneša finansējumu 1/12 ideālās daļas apmērā no gada summas, ir iespēja ieekonomēt līdzekļus un tos gada laikā uzkrāt atvaļinājuma, slimības un aizvietošanas naudu izmaksai. Plānojot gada darba algas fonda sadalījumu pa mēnešiem, jūnijā un jūlijā ir paredzēts finansējums atvaļinājuma izmaksai. Tā prognozē Budžeta departaments, bet ar Valsts kasi šis jautājums vēl nav saskaņots.

Ministrija atzīst, ka mērķdotācijas varētu nepietikt skolotāju aizvietotāju algošanai.

Ārpusskolu iestādēm nodrošināts finansējums 95% apmērā no iesniegtajās tarifikācijās aprēķinātām summām.

Likumā “Par valsts budžetu 1997.gadam” un Izglītības likumā ir noteikta atšķirīga kārtība specializēto pirmsskolas iestāžu internātskolu, sanatorijas tipa internātskolu un speciālo internātskolu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem finansēšanā.

Likums “Par valsts budžetu 1997.gadam” paredz šīs summas mērķdotāciju veidā pārskaitīt pilsētu un pagastu budžetos, kuru teritorijā atrodas šādas iestādes. Izglītības likumā šī kompetence paredzēta rajoniem un republikāniskās pakļautības pilsētām.

Saglabājot iepriekšējo finansēšanas kārtību, Finansu ministrija pārskaitījusi šos līdzekļus rajona padomju un republikas pilsētu domju budžetos.

Jāizdiskutē jautājums par atskaitēm. Pēc budžeta likuma šīm summām jābūt uzrādītām pagastu un rajonu pilsētu atskaitēs.

Svarīgs ir jautājums, kā pārziņā būs šīs speciālās skolas pēc rajonu padomju pārveidošanas. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka nepieciešama reģionāla izglītības pārvaldes struktūra. Ja specializētā skolā mācās bērni no visas Latvijas, tad tai jābūt valsts pārziņā. Izglītības un zinātnes ministrija noteikusi, ka esošās tarifikācijas ir spēkā līdz 1997.gada 1.septembrim. Ja nebūs papildu līdzekļi — finansējuma izmaiņu nebūs, bet jauno tarifikāciju dokumenti jāsagatavo un jāiesniedz ministrijā pēc stāvokļa uz 01.09.97.

FM ar Valsts kasi notiks saruna par mērķdotāciju izmaksai paredzēto līdzekļu pārskaitīšanu mēneša sākumā, lai nekavētos algu izmaksas 5. un 6.datumā.

Pirmsskolas iestāžu audzinātāju darba algām 9 pašvaldības saņēmušas aizdevumu no FM 170 tūkst. latu apmērā. Saņemti iesniegumi vēl no 6 pašvaldībām. Pašvaldības var prasīt aizdevumus janvāra un februāra mēnešiem, kredīta atdošana jāparedz gada laikā.

Pašvaldību savienības viedoklis:

Pašvaldību savienību satrauc pedagoģisko darbinieku darba algu izmaksu aizkavēšanās 5. un 6.mēneša datumā. Valsts kasei jāparedz pārskaitījumi pašvaldībām mēneša sākumā.

Piekrīt FM par specializēto skolu un pirmsskolas iestāžu finansēšanas kārtību caur rajona padomju un republikas pilsētu budžetiem. Tomēr juridiski vispārējā izglītība ir pašvaldības kompetence un finansējums jāieskaita pašvaldības budžetā.

Pašvaldībai nav īpašas intereses rūpēties par šādu iestādi, ja tur mācās bērni no visas Latvijas un finansējums ir nepietiekošs. PS lūdz, lai FM sabiedrībai paskaidro savu viedokli.

Zemes nodokļa īpatsvars pašvaldību budžetos ir ievērojami pieaudzis, kā arī tam ir sezonalitātes raksturs, pašvaldībām būs grūtības ar tā iekasēšanu gada sākumā, līdz ar to tām trūkst naudas noteikto funkciju veikšanai. Pašvaldību savienība uzskata, ka jāpagarina termiņš, kurā pašvaldības no FM drīkst saņemt bezprocentu aizdevumus.

Sakarā ar to, ka daudzām pašvaldībām ārpusskolas iestāžu finansējums neatbilst 95% no pagājušā gada finansējuma, PS uzskata, ka ir jāprecizē ārpusskolu finansējums.

Puses vienojās:

FM organizē sarunas ar Valsts kasi par mērķdotāciju pārskaitīšanu pašvaldībām mēneša sākumā.

Pašvaldībām dot tiesības saņemt no FM bezprocentu aizņēmumu janvārī un februārī pirmsskolas iestāžu izdevumu segšanai, aizņēmuma atdošanas termiņu plānojot 1997.gada laikā. Par šo jautājumu tikties februāra beigās un vēlreiz apspriest aizdevuma saņemšanas termiņus.

Saglabāt specializēto pirmsskolas iestāžu, internātskolu, sanatorijas tipa internātskolu un speciālo internātskolu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanas, kā arī pedagoģisko darbinieku darba samaksas un sociālā nodokļa maksājumu finansēšanas kārtību, kāda bija 1996.gadā, t.i., finansējumam paredzētas summas pārskaitīt rajonu padomju un republikas pilsētu budžetos.

Par 2.jautājumu: Medicīnas iestāžu sniegto pakalpojumu apmaksas kārtība par 1996.gada decembri un 1997.gadu

Labklājības ministrijas viedoklis:

Jaunie medicīnas finansēšanas noteikumi stājas spēkā 1996.g. 23.decembrī.

Janvāra mēnesī paredzams, ka netiks iekasēts prognozētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa daudzums un var būt grūtības ar finansējumu. Slimokasēm janvārī pārskaitīti 871 tūkst. latu, kas neapmierina pašvaldību vajadzības. Labklājības ministrija spiesta ņemt aizņēmumu, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu pašvaldībām.

Jautājums — ko darīt ar 1996.gada decembra izdevumu apmaksu.

Ņemot vērā, ka veselības aizsardzības finansēšanai bija jāparedz pašvaldību budžetos 21 Ls/ iedzīvotāju, pašvaldībām vajadzēja apmaksāt šo 21 Ls/iedz., mīnus nesaņemto iedzīvotāju ienākuma nodokļa un dotācijas daļu procentuālā attiecībā. Pārējo daļu Slimokase varētu apmaksāt no 1997.g. budžeta.

Finansēšanas kārtība par 1996.g. decembri:

1. Medicīnas iestādēm ar tāmes finansējumu sekojoša — medicīnas iestādes pēc plānotās tāmes avansa daļu darba samaksai saņēma decembra darba mēnesī no pašvaldības, otra decembra darba algas daļa tiek segta no 1997.gada slimokasu finansējuma.

2. Medicīnas iestādēm, ar kurām norēķinās par padarīto darbu saskaņā ar līgumu — notiek norēķini janvārī, kuru apmaksā rajonu un pilsētu slimokases no 1997.gada finansējuma.

3. Ja pašvaldībās, kurās medicīnas finansējums 1996.gadam noteikts lielāks nekā 21 Ls/iedz. un darba alga medicīnas darbiniekiem nav izmaksāta par decembra mēnesi, šī summa jāsedz pašvaldībām no sava budžeta.

Ir jāizanalizē katras ārstniecības iestādes parādi, to cēloņi, saņemtais finansējums.

Ierosina turpināt šo jautājumu janvāra mēneša nākošajās sarunās.

Reģionālajām slimokasēm izdevumiem paredzēti līdz 2% no apstiprinātā finansējuma (konta 3000 kods).

Ja pakalpojumu minimumā ietilpstošo valsts garantēto ārstniecības palīdzības apjomu pašvaldība vai Slimokase nav paplašinājusi, bet veikti vairāk pakalpojumi iedzīvotājiem, kas pārsniedz līguma iemaksas minēto summu, likums nav pārkāpts, šos trūkstošos līdzekļus sedz Valsts slimokase.

Dokuments “Līgums starp Valsts slimokasi un Slimokasi” ir projekts un tajā būs korekcijas. 1997.g. 14.janvārī LM iesniegs laboto variantu, un 15.janvārī būs tikšanās par Līgumu.

Labklājības ministrijai ir pretenzijas pret pašvaldībām, kas 1996.gadā saņēma mērķdotācijas psihoneiroloģisko pansionātu finansēšanai, bet līdzekļus pilnā apjomā tiem nav pārskaitījušas.

Finansu ministrijas viedoklis:

Medicīnas iestādes 1996.gadā strādāja, tām ir palikuši neapmaksāti rēķini. Pašvaldības rēķinājās ar to, ka saņems pilnu plānoto finansējumu. Norēķinu noteikumi 1996.gadā par padarīto darbu bija citādi. 1997.gadā citādi, pašvaldībām nav līdzekļu medicīnas finansēšanai.

Slimokasei no 1997.gada finansējuma jāsedz 1996.gada decembra medicīnas iestāžu neapmaksātie izdevumi.

Pašvaldībām, kuras mērķdotācijas, kas bija paredzētas psihoneiroloģisko pansionātu finansēšanai 1996.gadā novirzīja citām vajadzībām, jāsniedz paskaidrojumi par izlietotām summām.

Līdz nākošām sarunām precizēti jautājumi par Rīgas pilsētas ierosinājumu — saīsināt naudas plūsmas ceļu.

Pašvaldības savienības viedoklis:

Sakarā ar to, ka mainījusies veselības aprūpes finansēšanas kārtība, pašvaldību budžetos nav paredzēti līdzekļi šiem mērķiem. 1996.gada decembra mēneša medicīnas iestāžu izdevumi sedzami no Slimokases 1997.gada finansējuma.

Lūdzam nosūtīt slimokasēm izskaidrojumu, kā apmaksājami 1996.gada decembra mēneša izdevumi.

PS uzskata, ka pašvaldībām, kuras nav pilnībā pārskaitījušas mērķdotāciju psihoneiroloģiskajam pansionātam 1996.gadā, jāvienojas ar LM par parāda atmaksu 1997.gadā.

Rīgas pilsēta ierosina saīsināt naudas plūsmas ceļu Rīgas pilsētas medicīnas iestāžu sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Puses vienojās:

Noteikt finansēšanas kārtību par 1996.gada decembri.

1. Medicīnas iestādēm ar tāmes finansējumu sekojoša — medicīnas iestādes pēc plānotās tāmes avansa daļu darba algas izmaksas saņēma decembra mēnesī no pašvaldības, otra decembra darba algas daļa tiek segta no 1997.gada slimokasu finansējuma.

2. Medicīnas iestādēm, ar kurām norēķinās par padarīto darbu saskaņā ar līgumu, — notiek norēķini janvārī, kuru apmaksā rajonu un pilsētu slimokases no 1997.gada finansējuma.

Turpināt sarunas par veselības aprūpes 1996.gada decembra izdevumu finansēšanu.

Izskatīt jautājumu par Rīgas pilsētas ierosinājumu saīsināt naudas plūsmas ceļu veselības aprūpes finansējumā.

LM 14.janvārī iesniedz dokumentu “Līgums starp Valsts slimokasi un Slimokasi”.

LM izsūta slimokasēm izskaidrojumu par 1996.gada decembra veselības aprūpes izdevumu finansēšanas kārtību.

Par 3.jautājumu: Zemes nodoklis

Finansu ministrijas viedoklis:

FM iepazīstina ar projektu dokumentam “Zemes nodokļa atvieglojumu piemērošanas noteikumi 1997.gadā”, izdodami saskaņā ar likuma “Par zemes nodokli” Pārejas noteikumu 1.punktu.

VZD apmācīs pašvaldību darbiniekus, kā pielietot zemes nodokļa noteikšanas metodiku praksē.

Pirmais variants par zemes novērtējumu ir kļūdains, kopsumma neatbilst 33 milj. latu, kā tika paziņots iepriekš, bet 28,8 milj. latu, izslēdzot obligātos atvieglojumus, paliek 24,3 milj. latu.

Pašvaldībām tiesības pielietot 50% nodokļa diferenciāciju.

Pašvaldību savienības viedoklis:

Priekšlikumus par izsniegto dokumentu iesniegs līdz nākošajām sarunām.

Rīgas pilsēta nepiekrīt zemes nodokļa prognozes summai 18 milj. latu. 1996.gadā iekasēti 5 milj. latu.

Nav korekti aprēķinātas no nodokļa aplikšanas atbrīvojamās teritorijas.

Puses vienojās:

PLP padomnieks O.Spurdziņa kungs organizē sanāksmi par zemes nodokļa jautājumiem, kurā piedalās VZD, FM, pašvaldību pārstāvji. Tikšanās organizējama nedēļas laikā no 13. — 17.janvārim.

Par 4.jautājumu: Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums 1997.gadam

Finansu ministrijas viedoklis:

Sakarā ar zemes nodokļa bāzes aprēķināšanas metodikas izmaiņu, mainās Izlīdzināšanas likums, bet nemainās algoritms un principi.

Pēc Valsts kases datiem palikuši atlikumā 800 tūkst. lati iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kurus pēc vienošanās starp FM un PLP, VK iesaka sadalīt pašvaldībām pēc MK noteikumiem 1997.gada ietvaros. Rajona padomes šīs summas nesaņems, jo 1997.gada budžeta ieņēmumos tām nav paredzēts ienākuma veids — iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nepieciešama pašvaldību piekrišana, jo nevienā dokumentā nav noteikta sadales kārtība.

Ir atlikums arī Izlīdzināšanas fondā. Pašvaldības nav norēķinājušās par apm. 100 tūkst. latu. Ir pašvaldības, kas ieskaitīja pēdējos maksājumus 29.decembrī. “Donori” pašvaldības, kas nenorēķinājās 1996.gadā, turpinās iemaksas 1997.gadā. Turpmāk jāvienojas par kārtību, kā šīs summas sadalīt.

O.Spurdziņa kungs lūdz priekšlikumus par Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes sastāvu. Uzskata, ka padome ir darboties spējīga, tās sastāvu mainīt nevajag. Priekšlikums ieslēgt padomes sastāvā Izglītības un zinātnes ministrijas Finansu un ekonomikas departamenta direktoru A.Baumani.

Pašvaldību savienības viedoklis:

Izlīdzināšanas likumu mainīt sakarā ar zemes nodokļa bāzes aprēķina metodikas izmaiņām.

PS iebilst pret Izlīdzināšanas likumā pielietotiem datiem par iedzīvotāju skaitu pašvaldībās. Ļoti daudzas pašvaldības ir griezušās ar pretenzijām. Lūdzam paskaidrojumus no Valsts statistikas pārvaldes.

PS piekrīt atlikušo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu — 800 tūkst. latu — sadalīt pēc FM, PLP, VK piedāvātā varianta, bet neskarot 1997.gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi.

Izlīdzināšanas fondā atlikušās un 1997.gadā ieskaitītās parādu summas uzkrāt un turpmāk lemt par to sadalījumu.

PS piekrīt, ka nav jāmaina Izlīdzināšanas fonda padome, un neiebilst ieslēgt padomes sastāvā Baumaņa kungu.

Puses vienojās:

Izlīdzināšanas fondā atlikušās un 1997.gadā ieskaitītās parāda summas uzkrāt un turpmāk lemt par to sadali.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlikumu — 800 tūkst. latu — sadalīt pēc FM, PLP, VK ieteikuma, neskarot 1997.gada ieņēmumu prognozi.

Nākošās sarunās pieaicināt Valsts statistikas pārvaldi.

Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča veido darba grupu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas, uzskaites un atskaites metodikas izmaiņu.

Turpināt sarunas 1997.gada 22.janvārī plkst. 10 Finansu ministrijā.

Izskatāmie jautājumi: 1. Zemes nodoklis. 2. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums 1997.gadam (iedzīvotāju skaits pašvaldībās). 3. Veselības aprūpes 1996.gada decembrī sniegto pakalpojumu apmaksas kārtība.

Protokolēja I.Škutāne

Pašvaldību savienības priekšsēdētājs A.Jaunsleinis

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Protokols
Par LR Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunām 1997.gada 22.janvārī

Sarunās piedalās:

no Finansu ministrijas: 1. Valsts sekretāre V.Andrējeva . 2. Valsts sekretāres padomnieks A.Kodoliņš . 3. Parlamentārais sekretārs M.Vītols . 4. Budžeta departamenta direktore D.Muižniece . 5. Budžeta departamenta Pašvaldību budžeta uzraudzības nodaļas vadītājs A.Lībenzons . 6. Budžeta departamenta LM finansēšanas nodaļas vadītāja G.Šica . 7. Nodokļu politikas departamenta direktora v.i. E.Pārups . 8. Nodokļu politikas departamenta nodaļas vadītāja D.Robežniece . 9. Nodokļu politikas departamenta vecākā referente G.Šarfa ;

no Labklājības ministrijas: 1. Valsts slimokases direktora v.i. I.Bluķe. 2. Stratēģijas un attīstības departamenta direktore A.Groza;

no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas: 1. PLP direktors A.Rukmanis. 2. PLP padomnieks O.Spurdziņš. 3. PLP nodaļas vadītājs S.Zeikat;.

no Valsts statistikas pārvaldes: 1. Priekšsēdētājs A.Sautiņš. 2. U.Ušackis;

no Pašvaldību savienības: 1. LPS priekšsēdētājs A.Jaunsleinis. 2. LPS izpilddirektore L.Škoļņija. 3. LPS padomniece I.Škutāne . 4. Rīgas Domes priekšsēdētāja padomniece S.Šķiltere. 5. Rīgas rajona padomes priekšsēdētājs J.Ruško . 6. Ventspils pilsētas domes finansu nodaļas vadītāja I.Komisāre. 7.Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks P. Salkazanovos . 8. Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs A.Lielmežs . 9. Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs J.Beikmanis . 10. Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs I.Meluškāns ;

no Latvijas Statistikas institūta: E.Vanags .

Laiks: 1997.gada 22.janvāris. Vieta: LR Finansu ministrija.

Apspriežamie jautājumi:

1. Veselības aprūpes 1996.gada decembrī sniegto pakalpojumu apmaksas kārtība. 2. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums 1997.gadam. 3. Zemes nodoklis. 4. Pašvaldību aizņēmumi.

Par 1.jautājumu: Veselības aprūpes 1996. gada decembrī sniegto pakalpojumu apmaksas kārtība

Labklājības ministrija iunformē:

Finansu ministrija ir sagatavojusi informāciju par veselības aprūpei paredzētiem līdzekļiem pašvaldību bužetos 1996.gadā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildi.

Veselības aprūpes izdevumu apkopotie dati atšķiras no Slimokases datiem.

Jāapkopo katras ārstniecības iestādes parādi, saņemtais finasējums. Vairākas pašvaldības ir plānojušas izmaksas uz vienu iedzīvotāju virs 21 lata. Jāaprēķina, cik lielu naudas summu vajag kompensēt 1996.gadam. Slimokase precīzus datus iesniegs 25.janvārī.

Pašvaldību savienība informē:

Ne visās pašvaldības medicīnas iestādēs bija noteikta samaksa par padarīto darbu, tāpēc medicīnas darbinieki, kuru iestādes finansējas pēc tāmes, nesaņēma algu par decembra otro pusi. Ienākuma nodokļa izpilde ir dažāda, un arī saņemto dotāciju apjoms ir dažāds.

Jāapkopo informācija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildi un dotācijām no pašvaldību izlīdzināšanas fonda un novirzītiem līdzekļiem veselības aprūpei, lai veiktu naudas norēķinus par pakalpojumu izpildes apmaksu 1996.gadā — noteiktu kādu daļu jāsamaksā pašvaldībām un kādu daļu Slimokasei no 1997.gada finansējuma.

Finansu ministrija:

Informē, ka ir atrisināts 10.janvāra protokolā atzīmētais par Rīgas pilsētas ierosinājumu saīsināt naudas plūsmas ceļu veselības aprūpes finansēšanā.

Ir notikusi Labklājības un Finansu ministrijas un Valsts slimokases pārstāvju tikšanās ar Rīgas Domes pārstāvjiem un panākta vienošanās, ka, lai saīsinātu naudas plūsmas ceļu Rīgas veselības aprūpes iestādēm, Valsts Slimokase atver bankas kontu Latvijas Unibankas Rīdzenes filiālē, kura apkalpo arī Rīgas Domi.

Puses vienojās:

Tiek precizēts 10.janvāra protokolā Labklājības ministrijas viedoklis.

Jāaprēķina, vai nosakot pašvaldību ārstniecības iestādēm pienākošos līdzekļus, ir iespējams ņemt vērā nesaņemtās dotācijas atbilstoši likumam “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā”.

Slimokases informācija tiks apkopota un sagatavota uz nākošo sēdi, lai nolemtu, kā Slimokase kompensēs pašvaldību ārstniecības iestādēm nesaņemto finansējumu.

Par 2.jautājumu: Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums 1997.gadam

Pašvaldību savienība:

Statistikas pārvaldes iesniegtie dati par iedzīvotāju skaitu pagastos krasi atšķiras no pašvaldībās esošajiem datiem. Informācijai, kuru izmanto finansu izlīdzināšanai, ir jābūt pēc iespējas objektīvākai.

Statistikas pārvalde:

Paskaidro, ka savos aprēķinos viņi balstās uz informāciju par pēdējo tautas skaitīšanas 1989.gadā un no pašvaldībām saņemtajiem datiem un datiem par iedzīvotāju dzimstību, mirstību un migrāciju. Iemesli, kādēļ dati nesakrīt ar pašvaldību iesniegtajiem, varētu būt dažādi, piemēram, militārpersonas, kuras ir izbraukušas, bet vēl pierakstītas, dažos pagastos tiek uzskaitīti arī zemes īpašnieki, tie kuri faktiski pagastos nedzīvo, studenti, kuri uz mācību laiku tiek pierakstīti pēc mācību iestādes atrašanās vietas, bet arī pēc iepriekšējās dzīves vietas viņi tiek uzskaitīti, jo izbraukuši uz laiku.

Informācija tiek apkopota arī no iedzīvotāju reģistra, ienākuma nodokļa reģistra, sociālā nodokļa reģistra, bet arī šiem reģistriem nav precīza informācija. Iedzīvotāju reģistra dati nav aktuāli. Piemēram, iedzīvotāju reģistra dati par iedzīvotāju skaitu no Statistikas pārvaldes datiem atšķiras par 40 000 cilvēku.

1995.gadā ar iepriekšējo gadu un iedzīvotaju reģistru bija liela starpība. Bet nevar figurēt ar diviem rādītājiem, tāpēc jāizlemj, vai paliek pie Statistikas pārvaldes datiem vai arī pagastu iesniegtajiem.

Pašvaldību savienība:

Ierosināt Ministru kabinetā š.g. laikā izveidot vienotu datu bāzi, lai precīzi prognozētu un sadalītu ienākuma nodokli pa pašvaldībām.

Vai ir iespējams koriģēt š.g. budžetā skaitļus par pašvaldībām. Jāsalīdzina to pagastu iedzīvotāju skaits, kuru informācija visvairāk atšķiras no Statistikas pārvaldes datiem.

Viena rajona ietvaros pagasti varētu vienoties par informācijas pārbaudi un precizēšanu. Pašreizējais Latvijas iedzīvotāju skaits nav precīzs. Varētu iesaistīt arī Ieņēmumu dienestu.

Finansu ministrija:

Šī sistēma ir jāsakārto, bet jāizmanto oficiālie dati, tiem jābūt precīziem. Pagasti zaudē lielas summas neprecīzo datu dēļ. Precizētos datus varētu mainīt, iesniedzot budžeta grozījumus.

Statistikas pārvalde:

Piekrīt, ka varētu tikt precizēts faktiskais iedzīvotāju skaits pa pagastiem, nemainot rajona iedzīvotāju kopējo skaitu.

Puses vienojās:

Lai budžeta grozījumos varētu izmantot jaunos precizētos datus, līdz 1.februārim jāpārbauda un jāapkopo dati.

Ierosināt valdības līmenī risināt jautājumu par iedzīvotāju reģistru.

Gatavot priekšlikumus par izmaiņām Finansu izlīdzināšanas likumā. Tiek ņemti vērā iepriekšējā gada dati.

Par 3.jautājumu: Zemes nodoklis

Pašvaldību lietu pārvalde:

O.Spurdziņš informē, ka PLP š.g.17.janvāra laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ir publicējusi pieprasījumu pašvaldībām līdz š.g.22.janvārim attiecīgai Valsts zemes dienesta nodaļai sniegt informāciju par ar zemes nodokli neapliekamajām zemes platībām, lai varētu precizēt pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda 1997.gadam ieņēmumu daļu. Precizēt zemes nodokļa ieņēmumu prognozi nepieciešams tāpēc, ka Rīgas pilsēta apšaubīja Valsts zemes dienesta datus par ar zemes nodokli apliekamajām platībām. Valsts zemes dienests strādā pie informācijas apkopošanas, un 24.janvārī par šo jautājumu būs tikšanās pie A.Šķēles.

Jāizdara grozījumi pašreizējā likumā “Par finansu izlīdzināšanu”, jo tas ir pretrunā ar esošo Zemes nodokļa likumu.

Finansu ministrija:

Atzīst, ka Valsts zemes dienesta aprēķinos nav precīzi noteikts ar nodokli apliekamās platības, piemēram, nav ņemtas vērā dzīvojamo rajonu platības.

Puses vienojās:

Nepieciešams maksimāli precizēt izlīdzināšanas mehānismā izmantojamos rādītājus un jāiestrādā grozījumos likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997.gadā”.

Par 4.jautājumu: Pašvaldību aizņēmumi

Finansu ministrija:

Likumā par valsts budžetu 1997.gadam ir noteikta summa, cik pašvaldības var aizņemties:

45.milj. latu kopējais kredīta apjoms, tajā skaitā 20.milj.latu iekšzemes kredīta apjoma.

Valdības darbības koncepcijā tika paredzēts, ka 1997.gadā pašvaldības varēs aizņemties tikai ar Valsts kases starpniecību. Lai realizētu šo nostāju, nepieciešams izdarīt grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Par pašvaldību aizņēmumiem un garantijām”, kā arī jāizdara grozījumi vairākos likumos, lai novērstu pretrunas ar šiem Ministru kabineta noteikumiem.

Pašvaldību savienība:

Nepieciešamie grozījumi jāizdara maksimāli īsā laikā. Tomēr Pašvaldību savienība uzskata, ka paredzētā pašvaldību aizņemšanās kārtība ir pretrunā ar Eiropas hartu par vietējo pašpārvaldi, jo aizliedz pašvaldībām brīvu pieeju tirgum.

Lai nodrošinātu efektīvāku maksimāli pieļaujamo aizņēmumu apjomu izmantošanu, Pašvaldību aizņēmumu un garantiju kontroles un pārraudzības padomei ir operatīvi jāpieprasa no komercbankām informācija par pašvaldību atmaksātajiem līdzekļiem.

Puses vienojās:

Nedēļas laikā izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 1996.gadad 21.maija noteikumos nr.180 “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un garantijām”.

Turpināt sarunas 1997.gada 29.janvārī pulksten 10.00 Finansu ministrijā.

Izskatāmie jautājumi: 1. Veselības aprūpes 1996.gada decembrī sniegto pakalpojumu apmaksas kārtība. 2. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums 1997.gadam. 3. Zemes nodoklis.

Pašvaldību savienības priekšsēdētājs A.Jaunsleinis

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Protokols
Par LR Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunām 1997. gada 29. janvārī

Sarunās piedalās:

no Finansu ministrijas: 1. V.Andrējeva — FM valsts sekretāre. 2. D.Muižniece — Budžeta departamenta direktore. 3. A.Veiss — Valsts kases pārvaldnieks. 4. A.Libenzons — Budžeta departamenta Pašvaldību budžetu uzraudzības nodaļas vadītājs. 5. D.Robežniece — Nodokļu politikas departamenta nodaļas vadītāja. 6. E.Pārups — Nodokļu politikas departamenta direktora v.i. 7. G.Šarfa — Nodokļu politikas departamenta vecākā referente. 8. G.Šica — Budžeta departamenta nodaļas vadītāja;

no Labklājības ministrijas: 1. A.Groza — Stratēģijas un attīstības departamenta direktore. 2. I.Bluķe — Valsts slimokases direktore;

no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas: 1. A.Rukmanis — PLP direktors. 2. S.Zeikate — PLP Informācijas nodaļas vadītāja. 3. O.Spurdziņš — PLP padomnieks;

no Pašvaldību savienības: 1. A.Jaunsleinis — LPS priekšsēdētājs. 2. A.Lielmežs — LPS priekšsēdētāja vietnieks, Mālpils pagasta priekšsēdētājs. 3. P.Salkazanovs — Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks. 4. I.Meluškāns — Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs. 5. I.Komisāre — Ventspils domes finansu nodaļas vadītāja. 6. S.Šķiltere — Rīgas Domes priekšsēdētāja padomniece. 7. I.Škutāne — Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietniece, LPS padomniece.

Laiks: 1997. gada 29. janvāris. Vieta: Finansu ministrija.

Apspriežamie jautājumi:

1. Veselības aprūpes 1996. gada decembrī sniegto pakalpojumu apmaksas kārtība. 2. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums 1997. gadam. 3. Zemes nodoklis. A.Jaunsleinis, LPS priekšsēdētājs, lūdz iekļaut sarunu darba kārtībā jautājumu par pašvaldību finansēšanu 1997. gadā.

Veselības aprūpes 1996. gada decembrī sniegto pakalpojumu apmaksas kārtība.

Pašvaldību savienība informē:

Ir izveidojusies kritiska situācija pašvaldībās sakarā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpildi 1997. gada janvārī. Pašvaldību finansiālo situāciju pasliktina 28,4% daļas izņemšana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa veselības aprūpes finansēšanai.

Nav apstiprināti pašvaldību budžeti, jo nav skaidrības par zemes un īpašuma nodokļiem.

Sakarā ar to, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenā bāze pašvaldību ienākumos, lūdzam Finansu ministriju izanalizēt šī nodokļa prognozes neizpildi 1996. gadā, it sevišķi sākot ar septembra mēnesi, kad bija vērojama iekasēto summu samazināšanās līdz gada beigām.

LPS lūdz FM un VK nedēļas laikā rast risinājumu pašvaldību finansu stabilizēšanai; nodrošinot 95% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 1/12 daļas prognozes.

Finansu ministrija:

Valsts kasei nav informācijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildi janvārī, jo Rīgas un Ventspils pilsētas nodokli iekasē pašas bez Valsts kases starpniecības. Informācija būs pēc 10. februāra, kad dati tiks apkopoti.

Likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā” 4. panta 2. daļas 2. apakšpunktā teikts, ka, lai nodrošinātu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda izpildi, Valsts kase katru ceturksni iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildes gadījumā kompensē trūkstošo summu.

Izprotot sarežģīto finansiālo situāciju pašvaldībās, FM un VK izskatīs dažādus Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā trūkstošās nodokļa summas kompensēšanas variantus jau februāra mēnesī.

Puses vienojās:

Turpināt jautājuma izskatīšanu februāra mēnesī.

Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss informē par mērķdotāciju pārskaitīšanu pašvaldībām:

Pēc LPS lūguma pārskaitīt mērķdotācijas pedagogu algām katra mēneša pirmajos datumos, lai nebūtu jāpārceļ algu izmaksu termiņi, VK izanalizējusi situāciju un paskaidro:

Likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā” 4. panta 1. daļā teikts, ka izmaksas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda tiek veiktas 2 reizes mēnesī atbilstoši fondā iemaksātajiem naudas līdzekļiem, bet ne vēlāk kā līdz attiecīgā mēneša 15. un 25. datumam.

Lai algu izmaksas nebūtu jāpārceļ, VK ierosina pārskaitīt pašvaldībām naudu 3 reizes mēnesī, kas ir pretrunā ar likumu. Likumā jāizdara izmaiņas.

VK valsts daļu izlīdzināšanas fondā 5,4 milj. latu apmērā katra mēneša 1. darba dienā ieskaita pašvaldību izlīdzināšanas fondā.

2. darba dienā nauda mērķdotāciju veidā tiek pārskaitīta izglītības darbinieku finansēšanai. Pārskaitījumi tiek veikti no Universālās bankas Rīdzenes nodaļas.

3. darba dienā pārskaitījumus saņem pašvaldības, kuru norēķinu rēķini ir Unibankas nodaļās.

Ja pašvaldību norēķinu rēķini ir citās bankās, naudu saņems 4. vai 5. dienā.

VK iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskaitīs pašvaldībām katru pirmdienu, vispirms norēķinoties ar Veselības aprūpes fondu.

Ventspils un Rīgas pilsētas iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskaita 2 reizes mēnesī, tāpēc nepieciešams izstrādāt īpašu kārtību šo divu pilsētu pārskaitījumiem, jo uz katra mēneša sākumu fondā jābūt pietiekošam daudzumam līdzekļu, lai VK varētu veikt pārskaitījumus.

Rīgas pilsēta nav iesniegusi FM apstiprināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa plānu 1997. gadam un ceturkšņu sadalījumā, līdz ar to FM nevar apkopot gada nodokļu prognozi, lai sadalītu to pa ceturkšņiem.

Ja Rīga un Ventspils apstiprina nodokļa prognozi, kas atšķiras no FM prognozētā, MK dod garantijas par nodokļa neizpildes 50% kompensēšanu no valsts budžeta, par pamatu ņemot likumā noteikto prognozi.

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums 1997. gadam.

Pašvaldību lietu pārvaldes viedoklis:

Likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā” teikts, ka prognozes aprēķinu apstiprina un par tajā izmantotajiem finansu datiem atbild finansu ministrs. MK var dot garantijas tikai par tām summām, kas ir apstiprinātas likumā.

Pašvaldību savienības viedoklis:

Pašvaldību savienību apmierina kārtība, ja mērķdotācijas izglītības darbinieku finansēšanai pašvaldības saņemtu mēneša 4.–5. datumā. Rīgas Domei īpašs viedoklis par iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes apstiprināšanas kārtību. Rīgas Dome uzskata, ka prasīt, lai dome apstiprina nodokļa prognozi kā likumā, būtu nekorekti.

Pēc kādas metodikas FM aprēķinājusi nodokļa prognozi 1. un 2. variantā?

Ja Rīgas pilsēta apstiprina ienākuma nodokļa prognozi, kas nesakrīt ar FM prognozi, ir jāmaina likums “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā”.

Ventspils pilsēta iebilst par VK priekšlikumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumi izlīdzināšanas fondam būtu jāveic katru pirmdienu. Pilsētai trūkst finansiālo resursu, jo nodoklis pildās tikai apmēram par 70%.

Ventspils pilsētai pretenzijas pret likuma “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā” 4. panta 4. daļu — kurā teikts, ka pašvaldības, kuras noslēgušas vienošanās līgumu ar FM par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību un kurām faktiskie nodokļa ieņēmumi pārsniedz saimnieciskajam gadam prognozētos ieņēmumus, ieskaita pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā 75% no prognozēto un faktisko ieņēmumu starpības.

Pašvaldību savienības viedoklis — par pamatu jāņem likumā iestrādātā prognoze. Ja nepieciešams, Rīgas un Ventspils pilsētām jāgatavo izmaiņas likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā”.

Puses vienojās:

Piekrist VK priekšlikumam par mērķdotāciju izglītības darbinieku finansēšanai pārskaitīšanu katra mēneša pirmajā darba dienā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskaitīšanu pašvaldībām katru pirmdienu.

Sadalot iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi pa ceturkšņiem, FM vadīties no nodokļa kopsummas, kāda prognozēta likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā”.

Rīgas un Ventspils pilsētām atsevišķi viedokļi:

Jāpārrunā procedūra, kā aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi 1998. gadam.

Zemes nodoklis

Informē VARAM PLP padomnieks O.Spurdziņš:

Ministru kabinetā notikušas sarunas ar VZD par zemes nodokli. VZD apkopojis datus par ar nodokli neapliekamajām zemes platībām. Pēc aprēķiniem, ņemot par pamatu jauno zemes nodokļa aprēķināšanas metodiku, tā kopsumma sastāda 18–19 milj. latu, tātad ir nepieciešami līdzekļi apmēram 6 milj. latu apmērā, lai segtu summu 24,5 milj. latu, kas ir prognozēta likumā.

MK priekšlikumi, lai iekasētu nepieciešamo summu:

1. MK ierosina noņemt no izskatīšanas Saeimā izmaiņas likumā par īpašuma nodokli. 2. Ieskaitīt zemes nodokļa budžetā zemes nomas naudu.

MK uzskata, ka pilsētu zemēm noteiktas zemas paraugvērtības. VZD uzdots izanalizēt, kāds tam iemesls. It sevišķi zema vērtība ir noteikta Rīgas pilsētas zemēm.

Ja likmes būs nepamatoti pazeminātas, VZD ierosinās tās paaugstināt, un MK apstiprinās.

Pašvaldību savienība:

VZD apkopotie dati nav saskaņoti ar pašvaldībām, atšķirības par 10–20%. Lai objektīvi varētu salīdzināt nodokļa apjomu, dokumentā jāparāda arī 1996. gada zemes nodokļa faktiskā izpilde.

Puses vienojās:

Par zemes nodokli turpināt sarunas. Lai pašvaldības varētu apstiprināt budžetus, ir jāpasteidzina zemes nodokļa, īpašuma nodokļa apstiprināšana.

Veselības aprūpes 1996. gada decembrī sniegto pakalpojumu apmaksas kārtība

Labklājības ministrijas viedoklis:

Izanalizējusi slimokasu finansiālo darbību 1996. gada 12 mēnešos un pašvaldību novirzīto līdzekļu apjomu veselības aprūpei (analīzes tabulas pielikumā Nr.1 un Nr.2), Labklājības ministrija uzskata, ka pašvaldības veselības aprūpei novirzījušas mazāk līdzekļu proporcionālā attiecībā, nekā saņemti ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un dotācijām.

Ir pašvaldības, kas 1996. gadā paplašinājušas bāzes programmas apjomu, bet līdzekļu trūkuma dēļ izmaksas nav apmaksājušas.

1997. gadā plānojot rajona padomju budžetus, jāparedz līdzekļi 1996. gada medicīnas parādu segšanai.

Pašvaldību savienības viedoklis:

Pašvaldībām 1996. gadā neieskaitīja plānotos budžeta asignējumus. Tā kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozi valstī neizmainīja, pašvaldībām nebija pamata izmainīt budžetus.

Visa gada laikā no LM nebija pretenziju pret pašvaldībām par budžeta neizpildi medicīnas finansējumā.

Parāds par 1996. gada decembra mēnesi jāsedz slimokasēm no 1997. gada finansējuma vai jāparedz speciāls finansējums.

1997. gadā rajona padomes nav tiesīgas plānot līdzekļus veselības aprūpes finansēšanai, jo mainījusies finansēšanas kārtība un naudas plūsma vairs netiek novirzīta caur rajona padomēm.

Finansu ministrijas viedoklis:

Jāpārskata katras pašvaldības ieņēmumu bāze un attiecīgais medicīnas finansējums.

Pieņemt zināšanai LM aprēķinus un lēmumu vēl nepieņemt.

Puses vienojās:

Turpināt apspriest veselības aprūpes finansējumu nākošajās sarunās.

Nākošās sarunas 1997. gada 10. februārī pulksten 14.

Izskatāmie jautājumi: 1. Par aizdevumu no VK pašvaldību izlīdzināšanas fonda. 2. Zemes nodoklis. 3. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums 1997. gadam. 4. Veselības aprūpes finansēšanas kārtība 1997. gadā, par 1996. gada decembri.

Protokolēja Irēna Škutāne

Pašvaldību savienības priekšsēdētājs A.Jaunsleinis

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Protokols
Par Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunām 1997. gada 10. februārī

Sarunās piedalās:

no Pašvaldību savienības: 1. LPS priekšsēdētāja vietnieks J.Ruško . 2. LPS padomniece I.Škutāne . 3. LPS konsultants M.Pūķis . 4. Rīgas Domes priekšsēdētāja padomniece S.Šķiltere . 5. Preiļu rajona padomes priekšsēdētājs I.Meluškāns . 6. Ventspils pilsētas domes finansu nodaļas vadītāja I.Komisāre . 7. Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs A.Lielmežs . 8. Cēsu domes priekšsēdētājs J.Beikmanis . 9. Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks P.Salkazanovs ;

no Finansu ministrijas: 1. Valsts sekretāre V.Andrējeva . 2. Budžeta departamenta direktore D.Muižniece . 3. Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss . 4. Nodokļu politikas departamenta direktora v.i. E.Pārups . 5. Tautsaimniecības analīzes un prognozes departamenta direktore I.Šteinbuka . 6. Budžeta departamenta nodaļas vadītājs A.Lībenzons . 7. Nodokļu politikas departamenta vecākā referente G.Šarfa ;

no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas: 1. Pašvaldību lietu pārvaldes padomnieks O.Spurdziņš . 2. Pašvaldību lietu pārvaldes nodaļas vadītāja S.Zeikate .

Laiks 1997. gada 10. februāris. Vieta: Finansu ministrija.

Apspriežamie jautājumi: 1. Par 1997. gada janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildes kompensēšanu no Valsts kases. 2. Veselības aprūpes finansēšanas kārtība 1997. gadā par 1996. gadu. 3. Zemes nodoklis. 4. Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums 1997. gadam. 5. Par 1996. gada pašvaldību budžetu ieņēmumu neizpildes kompensēšanu no valsts budžeta atlikuma uz 01.01.1997.

Par 1. jautājumu

Finansu ministrija:

A.Veisa k-gs informē par janvārī – februārī iekasēto un pārskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Janvārī iekasēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 87,43% no vidējās prognozes valstī, t.sk. Ventspils pilsētā — 104,27%, Rīgā — 92,28% un sadales kontā 82,84%. Faktiski pārskaitīts 11 495 735,8 lati vai 79,33% no ceturkšņa prognozes 1/3 daļas. Starpība starp iekasētiem un pārskaitītiem nodokļu maksājumiem — 1,9 milj. latu, t.sk. 0,8 milj. latu atlikums uz 1997. gada 1. janvāri un 1,1 milj. latu saņemts janvāra beigās, ko pārskatīja februāra pirmajā nedēļā.

Izpildot iepriekšējo sarunu gaitā panākto vienošanos, Valsts kase š.g. februārī papildus pārskaitīja 1,8 milj. latu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, kā arī 3,0 milj. latu — ienākuma nodokļa sadales kontā. Tas ir valsts budžeta bezprocentu aizdevums, un pašvaldībām februārī nevarētu būt problēmu ar prognozēto ienākumu saņemšanu.

Sakarā ar dažādu ienākuma nodokļa administrēšanas kārtību precīzus datus var saņemt tikai pēc mēneša pārskatu apkopošanas.

V.Andrējevas k-dze informē, ka ir sagatavots iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes sadalījums pa ceturkšņiem, un lūdz izteikt LPS viedokli. Šo sadalījumu nepieciešams apstiprināt jau šajā mēnesī.

I.Šteinbukas k-dze informē, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes ceturkšņa sadalījums aprēķināts, ņemot vērā iepriekšējo gadu nacionālā ienākuma, darba samaksas, nodarbinātības rādītājus.

A.Veisa k-gs informē, ka līgumi ar bankām pagarināti janvārī un ar tiem var iepazīties.

Pašvaldību savienība:

Uzskata, ka nesaņemto ienākumu daļai jābūt vienādai visām pašvaldībām, kā arī Valsts slimokasei. Tomēr atsevišķu pašvaldību saņemtie līdzekļi ir mazāki, nekā norādīts Valsts kases sagatavotajā materiālā.

I.Komisāres k-dze informē, ka Valsts slimokase savlaicīgi neinformē pašvaldību par izmaiņām kontos un tādēļ Ventspils pilsēta nav varējusi savlaicīgi pārskaitīt līdzekļus.

J.Ruško k-gs ierosina, sagatavojot materiālus, nodalīt izlīdzināšanas fondā pārskaitāmos līdzekļus no ienākuma nodokļa maksājumiem.

J.Ruško k-gs jautā, kad tika pagarināti līgumi ar divām bankām, un lūdz iepazīstināt ar šo līgumu saturu. Pret Tranzīta banku nav pretenziju, bet Valsts krājkase aiztur līdzekļus par 3–4 dienām.

LPS apņemas izskatīt sagatavoto ienākuma nodokļa prognozes sadalījumu pa ceturkšņiem valdes sēdē un paziņot savu viedokli.

Puses vienojās:

Līdz nākošajām sarunām izveidot finansu līdzekļu iekasēšanas un pārskaitīšanas shēmu, atdalot ienākuma nodokļa plūsmu no izlīdzināšanas fonda dotācijām.

Finansu ministrija izsūta LPS informāciju par 1995. un 1996. gada ceturkšņu iedzīvotāju ienākuma nodokļa izpildi.

Par 2. jautājumu

Finansu ministrija:

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva informē klātesošos, ka Labklājības ministrija lūdz atlikt veselības jautājumu uz nākošām sarunām.

Puses vienojās:

Atlikt jautājuma izskatīšanu uz nākošām sarunām.

Par 3. jautājumu

Finansu ministrija:

O.Spurdziņa k-gs informē, ka no Valsts zemes dienesta saņemts katras pašvaldības zemes nodokļa novērtējums pie 1,5% no kadastrālās vērtības. Kopējā summa ap 20 milj. latu.

Daudzas pašvaldības apstrīd Valsts zemes dienesta datus. Valsts zemes dienesta pielietoto metodiku ne Finansu ministrija, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paskaidrot nevar, bet likumā par pašvaldību finansu izlīdzināšanu var izmantot tikai oficiāli apstiprinātus datus.

O.Spurdziņa k-gs informē, ka valdība ir gatava apstiprināt zemes nodokļa prognozes.

Ja pašvaldības triju dienu laikā var vienoties ar Valsts zemes dienestu un tas iesniegs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai labojumus, tie tiks iestrādāti likumprojektā par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Līdzīgā kārtā var tikt precizētas arī īpašuma nodokļa prognozes.

V.Andrējevas k-dze norāda, ka tas jādara ļoti operatīvi, jo minētie likuma grozījumi ir jāpieņem steidzīgi.

O.Spurdziņa k-gs apsola izsūtīt LPS aprēķinus.

O.Spurdziņa k-gs informē, ka zemes paraugvērtības nosaka likums “Par zemes reformu”. Ministru kabinets apstiprinās informāciju par zemes novērtēšanu.

V.Andrējevas k-dze informē, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas Olimpiskās komitejas saņemts lūgums paredzēt atvieglojumus zemes nodokļa maksājumiem par sporta kompleksiem. Pēc Finansu ministrijas ieskata šādi atvieglojumi nav nepieciešami, jo Ministru kabineta noteikumos tiesības dot atvieglojumus tiek paredzētas pašvaldībām. LPS pārstāvji tiek lūgti izteikt savu viedokli šajā jautājumā.

Latvijas Pašvaldību savienība:

Iepriekšējo sarunu gaitā vienojās, ka pašvaldības iesniegs savus datus un Valsts zemes dienests apkopos atskaites. Tomēr Valsts zemes dienests nepieņem pašvaldību rādītājus, bet tos apstrādā.

Lūdz iepazīstināt ar Valsts zemes dienesta pēdējiem aprēķiniem.

Likums nosaka zemes paraugvērtības apstiprināšanas kārtību.

Interesējas, vai Ministru kabinets gatavo izmaiņas par zemes vērtību apstiprināšanu.

Nepiekrīt, ka tiek izmantotas citas paraugvērtības. Pretējā gadījumā jāizdara grozījumi likumā.

Atzīmē, ka bija problēmas ar iedzīvotāju skaita precizēšanu, tagad nesakrīt valsts un pašvaldību dati par zemes platībām. Būtu nepieciešams dot tiesības pašvaldībām gada laikā precizēt šos datus, lai 1998. gadam noteiktu pēc iespējas precīzākus datus.

Uzskata, ka sporta būvēm varētu būt mazāks koeficients, bet tad nelietojot Zemes dienesta paraugvērtību palielinājumu.

Jautājums tiks izskatīts LPS domes sēdē.

Puses vienojās:

Zemes paraugvērtības ir juridiski jānoformē.

Par 4. jautājumu

Finansu ministrija:

O. Spurdziņa k–gs informē, ka tiek sagatavots likuma projekts “Par grozījumiem likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā””. Tomēr pēc būtības tas būs jauns likums. Lai gan netiek grozīti izlīdzināšanas pamatprincipi, tomēr nelielas izmaiņas būs arī izlīdzināšanas algoritmā. Attiecībā uz pašvaldību iemaksām no īpašuma nodokļa ieņēmumiem kopējā iemaksu summa netiks grozīta, bet iemaksu procents tiks precizēts. Projekts būs gatavs līdz š. g. 12. februārim.

Labklājības ministrijas izstrādātie normatīvi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā un iestrādāti likumprojektā.

Grozījumi stāsies spēkā ar likuma izsludināšanas dienu, bet tiks attiecināti uz visu saimniecisko gadu. Līdz ar to būs jāizdara pārrēķins.

Latvijas Pašvaldību savienība:

Nav skaidrs, vai tiek gatavotas izmaiņas likuma tekstā vai tikai pielikumos.

Ir parādījusies tendence mainīt izlīdzināšanas algoritmu, tāpēc LPS, neredzot šos grozījumus, nevar izteikt savu viedokli.

Nav skaidrs, kāds būs jaunā likuma projekta juridiskais statuss un kādā kārtībā tas stāsies spēkā.

LPS lūdz Labklājības ministriju nosaukt normatīvus uz 1 bērnu un sociālās iestādes iemītnieku.

Puses vienojās:

Līdz nedēļas beigām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsūta aprēķinus Pašvaldību savienībai un likumprojektu turpina apspriest nākošās tikšanās laikā.

Par 5. jautājumu

Finansu ministrija:

V. Andrējevas k-dze paskaidro, ka pieļaujamā deficīta robeža tiek noteikta kopā pa valsts pamata un visiem speciālajiem budžetiem. Izņemot pašvaldību budžetus, 1996. gadā visi pārējie budžeti tika noslēgti bez atlikumiem.

A. Veisa k–gs informē, ka kopējais valsts budžeta deficīts uz š. g. 1. janvāri bija ļoti tuvu 40 milj. latu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpildes kompensācija 1996. gada likumā nebija paredzēta. Lai varētu pārskaitīt papildu līdzekļus pašvaldībām, ir nepieciešami attiecīgi grozījumi likumā par valsts budžetu, paredzot finansēšanas avotus.

Latvijas Pašvaldību savienība:

1996. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze — 166 milj. latu. Pašvaldības budžetos apstiprināts 165,7 milj. latu. Faktiski tika saņemts 157,3 milj. latu, neizpilde — 8,2 milj. latu. Tā rezultātā pašvaldībām izveidojušies maksājumu parādi.

Turpretī valsts budžeta ieņēmumu daļa tika izpildīta ar 60 milj. latu lielu prognozes pārsniegumu. Rezultātā par 23 milj. latu tika palielināta izdevumu daļa un par 22 milj. latu samazināts budžeta deficīts.

LPS lūdz kompensēt pašvaldību budžetu ieņēmumu daļas neizpildi 8,2 milj. latu apmērā no valsts budžeta atlikuma uz 01.01.1997. Ja uz 1996. gada 31. decembri valsts budžeta deficīts bija mazāks par 40 milj. latu, tad bija iespējams novirzīt daļu līdzekļu arī pašvaldībām. Tas ievērojami atvieglotu pašvaldību finansiālo stāvokli un uzlabotu politiskās attiecības starp pašvaldībām un centrālo valdību.

LPS lūdz informēt Ministru kabinetu par savu lūgumu.

Puses vienojās:

Finansu ministrija informēs Ministru kabinetu par LPS lūgumu kompensēt pašvaldībām 1996. gadā nesaņemtos ienākuma nodokļa maksājumus.

Nākamā sanāksme š. g. 18. februārī pulksten 14.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks J. Ruško

Finansu ministrijas valsts sekretāre V. Andrējeva