Pret spēku un varu mūsu kontinentā

Vācijas un Baltijas ārlietu ministru sarunās Rīgā 1997.gada 17.oktobrī

Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Vācijas ārlietu ministrs Klauss Kinkels, Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess un Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs sarunu starpbrīdī, Rīgā, Konventa sētā 1997.gada 17. oktobrī

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Runa Vācijas un Baltijas ārlietu ministru sarunās Rīgā 1997.gada 17.oktobrī

VFR ārlietu ministrs Klauss Kinkels par Vācijas politiku ar Baltijas valstīm:

Rīgas pilsēta ir simbols senajām attiecībām starp vāciešiem un baltiem gadsimtu garumā. Daudzu paaudžu gaitā šī reģiona tautas ir veidojušās savstarpējā mijiedarbībā. Vāciešu, arī zviedru un poļu klātbūtne Baltijā ir iedibinājusi Baltijas tautu garīgo nostiprināšanos Viduseiropā. No šīs kopējo garīgo un kultūras vērtību saiknes izriet piederība Rietumiem. Vācija apzinās savu vēsturisko līdzatbildību par igauņu, latviešu un lietuviešu likteni šajā gadsimtā. Kā baltiešu advokāts tā sajūt politisku un morālu pienākumu kopā ar mūsu partneriem Rietumos nolīdzināt šīm tautām atgriešanās ceļu uz Eiropu.

Ārējā drošība savienībā, kas ne pret vienu nevēršas, bet gan darbojas kā stabilitātes nostiprinātāja, ir leģitīms Baltijas valstu politiskais mērķis. Tāpēc Vācija galotņu tikšanās laikā Madridē iestājās par to, lai Baltijas valstis tiktu skaidri nosauktas kā kandidātes un līdz ar to tiktu turētas atvērtas alianses durvis Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. 1997.gada 8.jūlija NATO galotņu Komunikē izsaka apņemšanos nodrošināt Eiropas drošības nedalāmību un konsolidēt visa kontinenta demokrātiskās un brīvās sabiedrības saskaņā ar EDSO principiem.

Labām kaimiņattiecībām ar Krieviju ir ārkārtīgi liela nozīme Eiropas un it īpaši Baltijas jūras telpas stabilitātes un drošības ziņā. Tas prasa gribu būt gataviem kompromisiem un jaunai domāšanai, pārstāt baidīties no draudiem. Krievijai, tāpat kā Vācijai un Baltijas valstīm, ir jābūt nacionāli ieinteresētai labu kaimiņattiecību politikā un ieinteresētai Eiropā.

Vācija visiem spēkiem iestājas par to, lai ES paplašināšanas process tiktu dinamiski turpināts. Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir jāpiedalās sevi apliecinājušajā Eiropas sadarbībā, kas vienreizējā formā saglabā tautu identitāti, nodrošina brīvību, dod iespējas nākotnei, paātrina attīstību, rada labklājību, saved kopā cilvēkus un līdz ar to saglabā ilgstošu mieru iekšienē un uz ārpusi. Ir būtiski, lai neviena no partnervalstīm netiktu izslēgta no paplašināšanas procesa. Tagad ir svarīgi pastiprināti sniegt atbalstu kandidātiem to ceļā uz Savienību, visiem sniegt individuāli piemērotu palīdzību un izskaidrot, ka tie visi paliks iesaistīti iestāšanās procesā.

Pateicoties individuālajai attieksmei — tātad ar valstu grupām sarunas netiek vestas — ar Vācijas līdzdalību izveidotais procesa modelis paver katrai kandidātvalstij iespēju paātrināt iestāšanos ES, attiecīgi koncentrējot savus spēkus reformām. ES Komisijas ieteiktā regulārā iestāšanās gatavības pārbaude varētu šim nolūkam veidot organizatoriskos ietvarus. Te ir jāattīsta mehānisms, kas nodrošina ciešu sasaisti laikā starp veiktajām reformām un sarunām.

Ar ES Komisijas ieteikumu jau drīzumā uzsākt konkrētas sarunas par iestāšanos ar vienu Baltijas valsti, iestāšanās ES pārējām valstīm neatvirzās tālumā. Drīzāk tādējādi rodas pievilkšanas spēka efekts, kas darbojas pārējo Baltijas valstu labā. Bez tam Komisijas ieteikums satur nozīmīgu politisko signālu, kas būtu īstenojams Eiropas Savienības padomē Luksemburgā: Baltijas valstis var pretendēt uz ES.

Baltijas iekšējās kooperācijas pastiprināšana visās ar iestāšanos saistītajās jomās ir visu Baltijas valstu būtisks ieguldījums, lai neviena no tām neatpaliktu, Vācija atbalstīs šo sadarbību arī turpmāk.

Pie kopējās Eiropas pieder arī cilvēku iespēja brīvi ceļot. 1998.gadam ir jākļūst par gadu, kad starp Baltijas valstīm un Vāciju tiek ieviests bezvīzu režīms.

Baltijas jūras valstu padomei ir liela nozīme reģionālajā sadarbībā. Starptautiskās noziedzības, vides aizsardzības un nelegālās migrācijas konkrētās problēmas gaida risinājumu, kas būtu rasts savstarpējās uzticības gaisotnē. Kā kopējās Baltijas flotes eskadras veidošanas vadošā nācija Vācija atbalsta arī reģionālo sadarbību drošības jomā.

Dažādo iedzīvotāju grupu kopdzīve Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir vitāli nozīmīgs faktors šo valstu iekšējam mieram un attiecībām ar Krieviju. Neesoša etniskā spriedze apliecina valdību un iedzīvotāju attiecīgo gribu. Turpmāki centieni šajā jomā ilglaicīgi nodrošinās dažādo etnisko grupu kopīgo sadzīvi. Vācija sniegs savu ieguldījumu šajā svarīgajā jomā; šo atdevi atspoguļo fakts, ka jaunais EDSO misijas vadītājs Tallinā ir no Vācijas.

Vācija atbalsta Baltijas valstis arī ar savu daļu — 28 procentiem — no ES budžeta finansējuma. Kopš 1992.gada atbilstīgi šai procentuālajai daļai no PHARE programmas uz Baltijas valstīm ir aizplūduši aptuveni 245 miljoni Vācijas marku. Tāpat arī divpusējo attiecību jomā ir plašas iespējas sadarbības intensifikācijai.

Programma “Transform” papildina PHARE programmu un mērķtiecīgi sagatavo Eiropas Savienībai citus sektorus, kas ir svarīgi iestāšanās kontekstā.