Frakciju viedokļi

Pēc 16.oktobra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

G.Valdmanis (Tautas kopas “Brīvība” frakcija): Šonedēļ viens no interesantākajiem atgadījumiem bija Ārlietu komisijā. Sadarbības padome beidzamajās četrās nedēļās palielināja Ārlietu komisiju no 12 līdz 16 cilvēkiem. Tomēr Tautas kopas “Brīvība” frakcijas vadītājs Andris Rubins, kurš katru nedēļu bija spēcīgākais kandidāts, beidzot kļuva par Ārlietu komisijas priekšsēdētāju.

Šodien plenārsēdē tika noraidīta Pilsonības likuma atvēršana. Bija daudz iemeslu, kāpēc Pilsonības likums būtu jāatver. Jūs varbūt atminat, ka “Tēvzemei un Brīvībai” veica tautas parakstu vākšanu, lai atvērtu likumu tā, lai mainītu to, ka mums jāuzņem pilsonībā visi tie nelaimīgie cilvēki, kas šeit ieceļojuši. Pilsonības likuma atvēršanu ierosināja “Līdztiesība” un Tautas saskaņas partija. Manuprāt, šeit ir lielas problēmas, kas jārisina. Tas būtu jāizrunā parlamentā un jāpiesauc internacionālo spēku palīdzība.

Šodien mēs turpinājām skatīt likumprojektu, lai izpārdotu mūsu mežus vienā pilnīgi nejēdzīgā sistēmā 20 gadu laikā, kurā izgriezīs mežus un tos atmetīs.

Varbūt visinteresantākais bija G–24 ziņojums, kas parādīja, ka mūsu valstī uzskaites un kārtības naudas lietās nav. Pielikumā bija teikts, ka viens parāds, kas tika nomaksāts 1997. gadā, it kā jāatdod otrreiz 2002. gadā. Tas atgādina, kas notiek “Latvenergo” izmeklēšanas komisijā, kurā Latvijas Banka to sauc par plānotu noziegumu, prokurori — par dziļu noziegumu, bet Privatizācijas aģentūra — par neveiklu darījumu. Pats A. Sausnīša kungs to sauc par saimniecisku darījumu, par kuru viņš neinteresējas un negrib interesēties, kas ko darījis.

Mūsu tautai dara kaunu, ka mēs Čehoslovākijai apsolījām simbolisku palīdzību pirms vairākiem mēnešiem plūdos cietušajiem. Bet mēs nemākam dot simbolisku palīdzību, un čehi ir vairākas reizes noraidījuši mūsu piedāvātos zivju konservus un beigās paņēma mūsu graudus.

Šodien pirmajā lasījumā pieņemta jaunas svētku dienas ieviešana — 20. janvāris ir Barikāžu dienas atcere. Bet mums ir daudz sēru dienas, kas netiek atzīmētas, un diez vai godināt tos, kas barikāžu dienās aizveda ne tur, ir pareizais gājiens.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija): Laikam tomēr šodien kardinālākais notikums, daļēji tomēr varētu uzskatīt, ka tas nenotika Saeimas sienās. Kārtējo reizi parādījās jautājums par demokrātiju Latvijā. Un tas notika šodien tiesas zālē. Pēc vakardienas, 15. oktobra, valdības uzbļāviena tiesai tiesnese bija spiesta demisionēt, un man kā Juridiskās komisijas loceklim pilnībā ir saprotama šī darbība, jo jebkurā gadījumā pacēlās jautājums par izpildvaras un tiesu varas nodalījumu, jo izpildvara nekādā formā nedrīkstēja iejaukties tiesas darbībā, kamēr nav bijis tiesas spriedums. Šis ir ļoti nopietns jautājums, un ļoti nopietni jāpārdomā par to, kādu ceļu Latvijā mēs gribam iet. Diemžēl šoreiz var runāt par to, ka premjerministrs un tieslietu ministrs no “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” nav īsti sapratuši demokrātijas nozīmi un izpildvaras tiesības iejaukties tiesas procesā. Vienīgais ceļš, kas atlika tiesnesei, lai saglabātu savu neatkarību no izpildvaras, bija tas, ko viņa šodien arī izdarīja. Tas ir, viņa atkāpās no A. Laventa lietas vadīšanas.

Dabiski, ka šodien viens no kardināliem jautājumiem, kas Latvijā jau ilgstoši cilāts gan no prezidenta kunga, gan Saeimas Cilvēktiesību komisijas, gan arī Naturalizācijas pārvaldes vadītājas E. Aldermanes kundzes puses, ir jautājums par to, ka, ja Latvija grib iestāties Eiropas Savienībā vai tai tuvoties, tad jāpaātrina naturalizācijas process. Tautas saskaņas partija iesniedza savus priekšlikumus, kas bija ļoti maigi un kuros vienkārši process tiktu atvieglināts, lai varētu visi pastāvīgie iedzīvotāji, kuri grib naturalizēties un kuri spēj veikt tās normas un prasības, kādas šodien likums prasa, lai viņiem nebūtu jāgaida desmit un pat vairāk gadu, kamēr viņi varētu sākt šo procesu. Jo šogad praksē ir parādījies tas, ka bijuši tikai kādi 5–6 tūkstoši cilvēku, kas gājuši uz naturalizāciju.

Diemžēl šodien Saeima, pakļaujoties Sadarbības padomes lēmumam, šo priekšlikumu pat nenovirzīja uz komisijām. Tā vienkārši nobloķēja, un šis jautājums tuvākajā laikā, iespējams, arī Saeimā netiks izskatīts. Kaut gan, kā es dzirdēju, gandrīz visi kolēģi saprot, ka šis jautājums ir pietiekami svarīgs un, ja Latvija tiešām grib iet uz Eiropas Savienību, šī problēma tai būs jārisina.

Šodien parādījās vēl viena interesanta nianse, kas varbūt vēlākā Saeimas darbībā vēl tiks pastiprināta. Tas ir, beidzot pēc ilgiem pūliņiem Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikums par Bruņinieku ielas nama un Vaļņu ielas nama atdošanu arodbiedrību savienībai nosūtīts komisijām. Kāpēc šī problēma ir svarīga? Tāpēc, ka tas sāk veidot jautājumu, kā valsts rīkosies pret tām sabiedriskajām organizācijām, kurām 1934. gadā uzurpators K. Ulmanis, veicot nelikumīgu valsts apvērsumu, atņēma īpašumus. Šis jautājums diemžēl ne 5. Saeimā, ne Augstākajā padomē un diemžēl arī pagaidām 6. Saeimā netiek risināts, jo demokrātiskais parlamenta mehānisms un valsts mehānisms 1934. gadā tika likvidēts un gan sociāldemokrātu, gan arodbiedrību īpašumi tika konfiscēti. Līdz šai dienai gan šie cilvēki, gan arī organizācijas nav un šie īpašumi nav atdoti. Varbūt savā veidā arodbiedrību īpašumu atdošana būs pirmais solis, lai šo jautājumu sāktu nopietni diskutēt.

Un nu par grozījumiem Satversmē. Laikam arī šodien kārtējo reizi vairākuma pārstāvjiem kulaks bija par vāju vai disciplīna kliboja, un viņi, dabiski, bez opozīcijas palīdzības nespēja šos Satversmes grozījumus mainīt.

Es kā Tautas saskaņas partijas pārstāvis arī turpmāk atbalstīšu Satversmes bloķēšanu, kamēr nebūs izgājis Vēlēšanu likums, kamēr tas nebūs demokrātisks. Līdz tam, iespējams, ka Satversmes grozījumi nenotiks.

Pēdējais un galvenais akcents. Diemžēl vēl šovakar daudzi klausītāji nevarēs dzirdēt vakara sēdi, kurā ministri un valdības pārstāvji atbild uz jautājumiem, bet tas jau pēdējā laikā ir iegājis praksē, ka vakara sēdes tiek pārliktas uz nākošo reizi. Varbūt patiešām es varu piekrist vairākuma pārstāvjiem, ka ministriem vakaros ir jāstrādā un viņi ir aizņemti un noguruši. Bet tad varbūt vajadzētu risināt jautājumu konstruktīvāk un Kārtības rullī dot izmaiņas, ka tādas jautājumu sēdes notiek dienā vai kādā citādā veidā, jo tomēr jautājumiem jābūt, tā ir visa parlamenta prakse, un nevajag baidīties, jo tad gan sabiedrība, gan arī deputāti labāk redz šos ministrus, kas bieži vien aizslēpušies aiz Sadarbības padomes lēmumiem.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija): Tā vietā, lai rūpīgi pētītu radušos stāvokli Latvijā ar naturalizāciju, tiek radīts atkal lieks jūklis, un, protams, tiek radīts speciāli tieši pirms budžeta pieņemšanas. Tieši tagad, kad valdības darbam jābūt ļoti koncentrētam, tiek radīts dokuments, kurā apzināti samazina prasības pret latviešu valodas apgūšanas iespējām topošajiem pilsoņiem, paredzot pat automātisku piedzimšanu kā pieteikšanos uz pilsonības iegūšanu, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem vispār vairs nav jāprot latviešu valoda, pietiek, ka viņi pamāj ar galvu, ka viņi kaut ko saprotot no tā, ko saka. Līdz ar to, dabiski, ka šādu ierosinājumu mūsu partija kategoriski noraida. Un arī turpmāk līdzīgās sarunās mūsu attieksme būs noraidoša. Lieki te runāt liekulīgām frāzēm, ka likums ir jāatver. Tad jau nu vajadzēja par to domāt tad, kad šo likumu pieņēma. Patlaban ir runa tikai par to, kā saglabāt kaut vai šādu, lai arī ne visai pieņemamu likumu, pie kura varētu strādāt varbūt 7. Saeima.

Kārtējā ākstība bija nepiedalīšanās balsošanā par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Acīmredzot secinājums ir viens, ka visām valdībā esošajām frakcijām jānorunā diena, kad neviens nekur nebrauc, un visiem jāierodas. Jau bijušas pārrunas ar dažiem valdībā neesošo frakciju deputātiem, kuri gatavi balsot, jo vienkārši tas darbs ir jāizdara. Kas attiecas par vakara sēdes atlikšanu. Pilnīgi pareizi — kamēr nav izskatīti visi dienas sēdes kārtības jautājumi, nav nekāda jēga pārcelties uz vakara sēdi.

Bez tam es domāju, ka vēl jāpasaka daži vārdi par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas izskatīja G–24 kredītu piešķiršanas pareizību, darba novērtēšanu. Diemžēl šis atskaites dokuments nebija sevišķi precīzs, tāpēc tas nosūtīts pilnveidošanai uz komisiju. Jautājums ir pārāk nopietns, lai vienkārši kaut kā atrakstītos. Šeit es domāju, ka nepieciešams ļoti rūpīgs darbs un tas jāpabeidz līdz galam.

Kā atsevišķu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sasniegumu varētu minēt apsardzes uzņēmējdarbības likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Mēs labi zinām šo ne sevišķi normālo stāvokli ar ieroču glabāšanu un lietošanu Latvijas Republikā, tāpēc nepieciešams likums, kas regulē apsardzes uzņēmējdarbību, ko veic dažādi apsardzes uzņēmumi, un pakāpeniski jābūt pilnīgai uzskaitei par jebkura veida ieročiem ikdienā, kurus lieto apsardzes firmas, lai nebūtu šādi kuriozi gadījumi, kad parādās ieroči, par kuriem neviens pēc tam nekā nevar pateikt.

Kas attiecas uz šodien pieņemto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””, liekas, ka pienācis īstais laiks atcerēties, ka arī šodienas nesenajos pagātnes notikumos jāieskatās rūpīgāk un ar cieņu jāizturas pret tiem cilvēkiem, kuri, nežēlojot ne spēkus, ne veselību, ne arī dzīvību, ieradās 1991. gada janvārī šeit, lai aizstāvētu neatkarību. Nevis, lai aizstāvētu Augstāko padomi vai Ministru padomi, bet lai aizstāvētu neatkarību. Un šķiet, ka šodien bieži vien rodas līdzīgas domas, vai arī tagad mums nav jāsapulcējas, lai kopīgi pārspriestu par to, kas mums jāaizstāv. Šķiet, ka tā neatkarība, ko mēs aizstāvējām 1991. gadā, būtu jāuztur, un pie tā vajadzētu piedomāt visiem tiem, kas toreiz bija pietiekoši drosmīgi un apņēmīgi un kopīgi piedalījās šeit, Rīgā, mūsu neatkarības nosargāšanā. Noliegt šā datuma atcerēšanos var tikai tādi cilvēki, kuriem nav svētas šīs dienas un Latvijas neatkarība.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija): Kā deputāts, kuram bija lemts piedalīties G–24 kredītu izmeklēšamas lietā, es pieskaršos pie šā jautājuma plašāk, papildinot iepriekšējos runātājus. Arī mani pilnībā neapmierina noslēguma dokuments, kas vietām ir pārāk “bezzobains”. Pašā izmeklēšanas gaitā varu konstatēt faktu, ka G–24 izsaimniekošanas lietā liela daļa atbildības jāuzņemas Latvijas Bankai, jo saskaņā ar Bankas satversmi tā veic visu komercdarbību uzraudzības funkciju, un šī funkcija tika veikta ļoti nepilnīgi.

Šis darbs, manuprāt, un to arī šodien uzsvēru debatēs, ir jāturpina un jānoved līdz loģiskai juridiskai konsekvencei, kas, starp citu, līdz šādai konsekvencei nebija paredzēts mūsu komisijas uzdevumos. Bet tas jādara prokuratūrai, tiesai. Vainīgajiem jāsaņem pelnītais sods, un, cik iespējams, šie līdzekļi jāatgūst. Lai gan, nebūsim naivi, visus atgūt mēs nevarēsim. Šajā sakarībā gribu akcentēt vēl šādu momentu. Nav runa tikai par G–24 kredītiem vien. Ir bijušas ļoti daudz firmu un banku afēras, cilvēki zaudējuši savus darba ieguldījumus un ietaupījumus. Visas šīs lietas būtu jāceļ dienas gaismā un, kā es sacīju, jānoved līdz galīgai juridiskai konsekvencei. Ko iespējams atgūt, ir jāatgūst, un vainīgajiem jāsaņem pelnītais sods. Pretējā gadījumā par uzticību Latvijas valstij, Latvijas valsts tiesiskajai iekārtai mums vispār nav vērts runāt.

Šajā kontekstā vēl gribētu atzīmēt sekojošo: pēdējais premjers — A. Šķēles kungs, viņa priekšgājēji, bet sevišķi A. Šķēles kungs atgādināja, ka jāstrādā līdz pēdējam spēku izsīkumam. Šajā ziņā es viņam pretim nerunāšu, bet viņš un viņa priekšgājēji darīja ļoti daudz — visu, ko vien varēja, lai sagrautu darba motivācijas sistēmu. Jūs paši varat iedomāties, kāda var būt motivācija strādāt, ja tie ieņēmumi, kurus jūs par savu darbu esat saņēmuši un kas paliek kā ietaupījums, ja jūs to noguldāt bankā, veikli darboņi pēc tam to ir nozaguši un tie pazuduši. Kamēr šāds stāvoklis pastāv, ne par kādu darba motivāciju nevar būt runas. Pat vairāk. Šāda parādība ir masveidīga. To jūs pašai labi zināt. To es skaidroju ar to, ka, lūk, šī korupcija kā vēzis savas metastāzes ielaidusi jau arī tajās valsts institūcijās, kuru pienākums ir uzturēt tiesisko kārtību, tas ir, gādāt arī par mūsu darba ietaupījumu drošību.

Noslēdzu domu ar to, ka katrai negācijai, ar ko mēs sastopamies dzīvē, ir savi specifiskie cēloņi, bet tās visas iziet no viena kopīga cēloņa — proti, mums veidojas politiskās elites un korumpētā biznesa savienība — alianse, kas reizēm noiet pat līdz personālai ūnijai. Pievērsieties uzmanīgi sabiedriskajai domai, sabiedrībā notiekošajiem procesiem! Ceru, ka jūs būsit spiesti piekrist manam viedoklim. Daru jūs uzmanīgu, ka līdz jaunajām vēlēšanām palicis tikai nepilns gads. Pievērsiet šim faktam uzmanību, lai būtu zināms, par ko nodot un par ko nenodot balsis nākamajās vēlēšanās.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Izteikšu savu un frakcijas viedokli attiecībā uz šīsdienas sēdē izskatīto jautājumu un varbūt arī par citiem aktuāliem jautājumiem, kurus skatīja frakcija šajā nedēļā.

Papildināšu savu kolēģu domas un izteikšu savu viedokli attiecībā uz Pilsonības likumu, par kura grozījumiem šodien tika īpaši runāts Saeimas sēdē. Protams, jautājums ir ļoti būtisks. Bet pat, ja ir būtisks jautājums, jābūt arī diskusijai. Mūsu princips, ka šādai diskusijai jānotiek arī valdību veidojošo frakciju starpā, un par to mēs esam vienojušies, ka nākamās nedēļas un aiznākamās nedēļas laikā šāda diskusija notiks. Ir divi principi, par kuriem jārunā.

Pirmkārt, vai tie bērni, kas dzimuši Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, vai viņiem jābūt Latvijas pilsoņiem? Mūsu uzskats ir, ka viņiem jābūt Latvijas pilsoņiem. Šodien atsevišķiem no šiem bērniem jau būs 7 gadi, atsevišķiem jau nākamgad būs 8 gadi, viņi jau iet skolā un prasīs vecākiem, kas viņi ir? Pilsoņi? Nepilsoņi? Un vecāki nevarēs atbildēt uz to, kādus mēs audzināsim jaunās sabiedrības locekļus? Mēs esam parakstījuši konvenciju par bērnu tiesībām un pievienojušies šai konvencijai, un taisām šajā konvencijā atrunas. Tātad, tā vai citādi, mums šis jautājums būs jāatrisina.

Otrais — par tā saucamajiem “logiem”. Uz šodienu 124 000 civilo Latvijas iedzīvotāju potenciāli saskaņā ar likumu varētu kļūt par pilsoņiem. Iesniegumus iesnieguši un šodien tiek izskatīti par tādiem 7000. Ar Ministru kabineta rīkojumu 5,8 tūkstoši saņēmuši pilsonību. Tātad reāli tikai 5% no īsto potenciāli iespējamā loka ir Latvijas pilsoņi. Vai tā nav problēma? Ir problēma. 6000 Latvijas iedzīvotāju vispār nav nekāda statusa. Mēs nevaram pateikt, kas viņi ir. Vai sabiedrībai par to nav jādomā? Ir jādomā. Šādā veidā ir jāveic diskusija.

Un vēl viens jautājums. Pēc esošā likuma sabiedriski aktīvi cilvēki, teiksim, trīsdesmitpiecgadīgi, četrdesmit, četrdesmitpiecgadīgi tikai 2000. gadā varēs iesniegt savu priekšlikumu par to, ka viņi grib būt pilsoņi. Tad jau viņiem būs 45–50 gadu. Par ko tad mēs domājam? Taisni otrādi. Tagad valstij vajag rūpēties par to, lai viņi varētu saņemt šo pilsonību. Šādā veidā un šādus priekšlikumus mēs izteiksim šajā diskusijā.

Otrs jautājums attiecībā par komisiju, ko šodien noraidīja un novirzīja Budžeta komisijai, lai tālāk izskata jautājumus, kuri tiks skatīti šajā komisijā. Mēs nobalsojām pret šādu lēmumu, jo pilnīgi skaidrs, ka Budžeta komisijā šīs problēmas tiks apraktas. Neviens no runātājiem šodien neizteica domu par to, ka komisijas slēdziens ir nelikumīgs vai nepareizs. Runa ir par atsevišķām neprecizitātēm, kuras ir diskutējamas. Principiāli jau iebildes nebija. Tātad vajadzēja arī pieņemt principiālu lēmumu un akceptēt šādu komisijas viedokli. Jo beigu beigās to bija parakstījuši visi, izņemot “Latvijas ceļa” pārstāvi. Tas, ka kāds nebija iepazinies, bet iepazīties bija pēdējā diena, ir katra komisijas locekļa jautājums. Nebija principiālas iebildes, tikai viens, ko es varu izteikt, mana personīgā iebilde, ka vajadzēja uzrakstīt, ka minētās personas, kuras minētas komisijas gala ziņojumā, arī šodien strādā atbildīgos posteņos un dala valsts kredītus.

Trešais jautājums ir attiecībā uz budžetu. Mēs jau divas reizes frakcijas sēdēs esam izskatījuši konceptuāli, kāda būs frakcijas nostāja, skatot budžeta projektu. Diemžēl mēs neredzam valdības iesniegtajā projektā prioritātes, par kurām runāts valdības deklarācijā, tāpēc mūsu princips un nostāja būs sekojoša: meklēt līdzekļus budžeta ietvaros, protams, neizjaucot proporcijas, lai atrastu šīm prioritātēm, kuras definētas valdības deklarācijā un līgumā par sadarbību. Prioritātes varētu būt sekojošas: pašvaldību lieta, veselības aprūpe, izglītība un konkrēti — zinātne. Es vēlreiz saku, ka mēs negribam izjaukt budžetu kā tādu, bet līdzekļus iespējams atrast. Mums šodien nav skaidrs, kāpēc Privatizācijas fonda līdzekļi līdz šim netiek izmantoti tiem mērķiem, kurus akceptējis Ministru kabinets. Šodien faktiski Privatizācijas fonda līdzekļi ir “noēšanas” līdzekļi. Bet tiem jābūt attīstības tendentiem, tāpēc arī atsevišķās pozīcijās, teiksim, pašvaldību līmenī, runa varētu būt par šo Privatizācijas fonda struktūras izmaiņu.

Otra lieta. Mums nav arī skaidrs, kāpēc Latvijas Banka šodien nevar ielikt lielāku artavu budžeta ienākumu papildināšanai. Ja pagājušogad tika izdalīti 2 miljoni budžetam, tad šodien esmu dzirdējis, ka Latvijas Banka solās 700 000. Es domāju, ka, ņemot vērā bankas atskaites un aktīvu pieaugumu, šī peļņa būs daudz lielāka. Un, ja Latvijas Banka ieliek 4 miljonus budžeta ieņēmumu daļā, ko varētu novirzīt tiem mērķiem, par kuriem es runāju, — vai nu veselībai, vai izglītībai, konkrēti zinātnei. Šodien ir runa par to, ka Latvijas Banka it kā varētu būvēt Pārdaugavā jaunu banku kompleksu. Domāju, ņemot vērā budžeta saspringto situāciju, tas būtu pāragri un neapdomīgi. Protams, mēs runāsim ar Latvijas Banku, skatīsimies viņu bilanci, izdevumu un ieņēmumu tāmi un izvirzīsim jautājumu par to, lai banka tomēr lielāku summu no savas peļņas ieguldītu budžeta kopējos ieņēmumos.

Un vēl viens jautājums attiecībā uz apkuri. Mēs jau trīs reizes beidzamo mēnešu laikā frakcijā esam skatījuši apkures jautājumus. Vakar paziņoja par to, ka Rīgā siltumam tiks pieslēgti atsevišķi kvartāli un mājas. Diemžēl tas vēl nenotiek. Nākamtrešdien frakcijas sēdē kopā ar Pašvaldību savienību, kopā ar “Rīgas siltumu”, kopā ar lielāko pilsētu siltumvečiem un pašvaldību vadītājiem mēs tiekamies atkal, jo problēmas paliek Liepājā, Jēkabpilī, Jelgavā, Gulbenē un citās pilsētās. Tā ka nākamceturtdien pēc sēdes mēs jūs informēsim par to, kāda ir situācija un ko mēs spējam izdarīt, lai siltums būtu iespējami visur, kur tas šodien Latvijā ir nepieciešams.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Runājot vispirms par šodienas Saeimas sēdi, jāsaka, ka Tautas kustība “Latvijai” par ļoti svarīgu uzskata grozījumu pieņemšanu Reliģisko organizāciju likumā, kas nosaka šo Reliģisko organizāciju diacēzēm juridiskās personas statusu un līdz ar to atvieglo to darbību. Tāpat arī šie grozījumi nedaudz ierobežo dažādu reliģisko sektu darbību un kā tādi vērtējami ļoti pozitīvi. Mūsu plānos ietilpst šajā likumprojektā uz otro lasījumu iesniegt priekšlikumus par valsts atzītas tradicionālas reliģiskas konfesijas statusu un ticības mācības skolotāju finansēšanu no valsts budžeta. Šie priekšlikumi motivēti ar mūsu sapratni par valsts politiku reliģijas jomā, kas nepieciešama tāpēc, ka valstij jautājums par jaunatnes audzināšanu uz stabiliem morāliem pamatiem ir būtisks no tās pastāvēšanas viedokļa. Tieši šis ir jautājums, kurā baznīcas un tradicionālās konfesijas var sniegt savu būtisku ieguldījumu. Tāpēc valstij tas būtu jāatbalsta.

Vēl šodien plenārsēdes darba kārtībā bija vairāki skumjāki momenti. Mēs varam runāt par diviem punktiem, diviem lēmumiem, kas tikuši pieņemti un kur attiecīgie likumprojekti atklāti veicina korupciju. Tie ir “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””, kur faktiski, apejot korupcijas novēršanas likumu, piedāvātas amatpersonām plašāku amatu savienošanas iespējas. Un te jāsaka pilnīgi skaidri, ka šis Sadarbības padomes lēmums par šī likuma grozījumiem pieņemts acīmredzami tiešā Ventspils ekonomiskā grupējuma spiediena rezultātā. Tiešām žēl, ka viena daļa no politiķiem ir šādā veidā raustāmi aiz striķīšiem.

Otrs korupciju veicinošais likumprojekts ir grozījums likumā “Par pašvaldībām”, kas atļauj Rīgas Domei dažādas funkcijas, tajā skaitā tādas, kas saistītas ar īpašuma pirmpirkuma tiesību izmantošanu deleģēt dažādām pilsētas institūcijām. Tas nozīmē, ka pilsētas ievēlētie deputāti vairs nevarēs kontrolēt šo pašvaldību rīcību ar institūcijām. Mums absolūti nav pieņemams viedoklis, ka korupcijas mūsu valstī vēl esot par maz. Tāpat jau Rīgā šīs problēmas ir pietiekami lielas. Vēl var minēt arī šo valdošo frakciju atbalstu valsts mežu nomas ieviešanai, kas dod iespējas nākotnē deklarēt un nākotnē šos pamatresursus izvazāt. Un, ja mēs salīdzinām ar G–24 kredītiem, tad šeit ir jautājums par nākotni. Kredīti ir ļoti svarīga lieta, bet tā ir pagātne. Protams, arī pagātne ir jānoskaidro, bet jādomā arī, lai nākotnē neatkārtotos līdzīgas situācijas.

Tāpat valdošās frakcijas nolēma, ka šodien nav vajadzīga jautājumu un atbilžu sēde, un es gribu informēt par dažiem Tautas kustības “Latvijai” uzdotajiem jautājumiem.

Tie ir par Lauksaimniecības likuma izpildi, par zemnieku saimniecību resursu un produkcijas cenu paritāti, par valstiski svarīgu objektu — “Latvijas gāzes”, “Latvenergo”, “Latvijas kuģniecības” un “Ventspils naftas” — privatizāciju, par uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, kas sponsorē dažādus sporta pasākumus par lielām summām.

Izrādās, ka šīs summas pārsniedz 2 miljonus latu. Vēl arī par autoceļu fonda finansēšanu. Ļoti būtisks bija jautājums par piešķirto pensiju apjomiem. Mēs redzam traģisku situāciju, ka 1997. gadā gandrīz puse no visām pensijām, kas piešķirtas, ir 25 latu apmērā. Šo jautājumu arī ir ļoti akcentējusi Tautas kustība “Latvijai” savā valdes sēdē. Mēs aicinām visus pievērst pastiprinātu uzmanību un tomēr panākt, lai maksimāli īsā laikā tiktu atrasts risinājums šai sasāpējušai problēmai un taisnīga šī pensiju likuma redakcija, lai nebūtu tā, ka vienam jāsamierinās ar dažu desmitu latu pensiju, kamēr citam šī pensija sniedzas daudzos simtos.

Tāpat arī Tautas kustība “Latvijai” nopietni strādā pie budžeta projekta analīzes. Mūsu valde pieņēmusi lēmumu pašreiz iesniegto budžeta projektu neatbalstīt, jo tur nav atrastas iespējas sociālo un demogrāfisko problēmu realizācijas būtiskai uzlabošanai. Arī skolotāju un mediķu algu jautājumi faktiski nav atrisināti. Sevišķi aktuāla šī situācija ir tieši medicīnas jomā. Arī šīs valdības attieksme pret izglītību un zinātni ir ārkārtīgi pasīva, un mēs varam runāt atsevišķi par dažādiem projektiem, piemēram, skolu datorizāciju, kas Latvijā krietni atpaliek no blakus valsts Igaunijas. Tas faktiski parāda, ka mūsu valsts valdībai nav īstas perspektīvas domāšanas. Tautas kustības “Latvijai” valde ierosina visiem Latvijas pilsoņiem un sabiedriskajām organizācijām aicināt Saeimu noraidīt šo budžeta projektu. Vēl mēs aicinām pieprasīt pašreizējās valdības demisiju un ārkārtas Saeimas vēlēšanas, jo tikai šādi mēs varam kaut ko būtisku valstī mainīt.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, Nr. 125