DIPLOMĀTIJA

Ar kopīgu skatu, kopīgām interesēm

Vakar sākās Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Indijā

Turpinājums no 1.lpp.

Latvijas Republikas Valsts prezidents vizītes pirmajā dienā tikās arī ar Indijas Republikas prezidentu Kočerilu Ramanu Nārajananu, viceprezidentu Krišnanu Kantu un parlamenta apakšpalātas spīkeru P.S. Sangmu. Vizītes pirmā diena noslēdzās ar svinīgām vakariņām Prezidenta pilī, ko Indijas Republikas prezidents bija sarīkojis par godu Latvijas Republikas Valsts prezidentam.

Šodien, dienas pirmajā pusē, 21.oktobrī, risinās Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa atvadu tikšanās ar Indijas Republikas prezidentu Kočerilu Ramanu Nārajananu.

Pēc tam G.Ulmanis tikās ar Indijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru federācijas locekļiem Federācijas namā. Valsts prezidents teica uzrunu, kurā galvenā uzmanība tika veltīta Latvijas un Indijas divpusējo saimniecisko attiecību labvēlīgajām iespējām padziļināties un vērsties plašumā.

Dienas otrajā pusē Latvijas Valsts prezidents apmeklēs Kutabu Minaru, kas ir XII gadsimta piemineklis, bet vakarā piedalīsies pieņemšanā, ko rīko Latvijas Republikas goda konsuls Indijas Republikā.

Valsts prezidenta preses dienests un Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Indijas prezidenta Kočerila Ramana Nārajanana

rīkotajās svinīgajās vakariņās

Prezidenta pilī ( Rashtrapati Bhavan )

Deli 1997. gada 20. oktobrī:

Augsti godātais prezidenta kungs!

Cienījamā Uša Nārajananas kundze!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Unikāls, vienreizējs, lielisks, grandiozs, sens, kā arī demokrātisks, dinamisks, moderns ir vārdi, kas apraksta Indijas ikdienu, vārdi, kas nāk prātā, domājot par leģendām apvīto un vienlaikus tik mūsdienīgo tālo Āzijas zemi. Indija ir pasaules lielākā stabilā demokrātija, kas gan senatnē, gan arī tagad piesaista visas pasaules uzmanību. Indija — vārds, kas vienmēr saista, vārds, kas apbur savā nebeidzamajā daudzveidībā.

Latvijas un Indijas kopsaucēji ir seni un pamatīgi. Varam to raksturot kā likteņu līdzību. Mūsu civilizāciju un tautu tuvība, vienotā izcelšanās — latviešu valoda, baltu valodas ir tuvākās no dzīvajām indoeiropiešu valodām kopējai pirmvalodai. Kā simbolisku un patiesi dziļi saistošu redzam nacionālo atmodu Latvijā un Indijā XIX gadsimtā un moderno nacionālo demokrātisko valstu izveidošanos sīvu cīņu rezultātā dramatiskajā XX gadsimtā. Nav daudz valstu Eiropā, kas dēvē indiešus par “brāļiem”. Tā Latvijas nacionālās atmodas dižvīrs Krišjānis Barons — Latvijas dainu apkopotājs — un Latvijas prese dēvēja Indijas tautu un savu tālo vēsturiskās izcelsmes zemi. XIX gadsimta lingvistu atklājums par mūsu valodas ciešo saistību ar seno sanskritu deva lepnumu un arī spēku cīņai pret dažādajiem apspiedējiem. Esam patiesi rūdījušies brīvības cīņās, kur dižā nācijas tēva — Mahatmas Gandija — “lielās dvēseles” vārds vien un īpaši viņa grandiozais veikums deva cerību un spēku mums visiem.

Indijas un Latvijas 1991. gadā atjaunotie senie sakari un uzsāktās nozīmīgās pārmaiņas, it īpaši ekonomiskās reformas, turpina seno, dabisko abu valstu sasaisti, lai to padziļinoši piepildītu XXI gadsimta prasību garā.

Kā īpašu godu uztveram šo pirmo Latvijas valsts vizīti Indijā visai demokrātiskajai pasaulei nozīmīgajā neatkarīgās Indijas 50. gadskārtā. Indija šajos 50 gados ir attīstījusi demokrātijas tradīcijas, nodrošinājusi tālāku valsts izaugsmi un devusi stabilitāti visam reģionam. Svētais brīvības vārds ir ļāvis arī mums saglabāties un uzplaukt. Dziļdomīgs ir indiešu atzinums, ka “tikai tad ir vērts piedzimt, ja ir nodrošināta brīvība. Ja verdzība ir dzīve, kas tad ir nāve?”.

Indija — saglabātās pasaules civilizācijas mājvieta — mūsdienās ir reģiona centrālā valsts, reģionāla lielvalsts, kas dinamiski un demokrātiski virzās uz aizvien aktīvāku lomu pasaules procesos. Tā patiesi ir XXI gadsimta zeme. Valsts veiksmīgi realizē uzsāktās progresīvās pārmaiņas, reformas, kas paver plašas sadarbības iespējas arī Latvijai.

Tas ir Latvijas un Indijas tautu lepnums un dziļās vēsturiskās saknes, kas dod spēku drošam skatam nākotnē. Latvija un Indija ir uz XXI gadsimtu vērstu vitālu enerģiju izstarojošas valstis.

Latvijā labi izjūtam, kā veidojas un nostiprinās modernās XXI gadsimta Eiropas reģionālās sadarbības modelis. Modelis, kas kļūst par paraugu visām Eiropas zemēm. Te vispirmām kārtām jāmin sadarbība ap Eiropai tik nozīmīgo Baltijas jūru.

Baltijas jūras reģions iezīmē arī kopējās vispārcilvēciskās vērtības, kas būtiskas visai Eiropai — stabilitāte, demokrātija, sadarbība un labklājība.

Sadarbība ir atslēgjēdziens, raksturojot Eiropas ziemeļaustrumus. Tikpat svarīgs ir arī cits jēdziens — identitāte, katrs novads reģiona valstīs saglabā savu nacionālo un kultūras savdabīgumu. Tas ir reģions, kura centrā ir indivīds — cilvēks un tauta, tā savdabīgums, unikalitāte un nākotnes izaugsmes perspektīvai nepieciešamā labklājība. Tas kļūst par cilvēkam labdabīgas vides reģionu. Cilvēks un labdabīga vide, savstarpējā harmonija visos dzīves aspektos un savstarpējā cilvēciskajā darbībā.

Caur kopējām vērtībām, kopējiem ideāliem, kopēju izpratni pirmo reizi vēsturē Baltijas jūras valstis ir kopā vienojušās un virzās uz saliedētas reģionālas kopības veidošanu, kas aizsargājoši vieno lielas un mazas, vājas un stipras, bagātas un vēsturisko konsekvenču rezultātā arī ne tik veiksmīgas valstis. Tas kopumā dod ceļu jaunam, izsvērtam domāšanas veidam — uzticībai un atbildībai. Drošība nevar būt uz citu rēķina, tā vienmēr ir bijusi tikai šķietama drošība.

Nākotnes Eiropai jābūt drošākai nekā vakar vai šodien. Tas ir jautājums, kas sakņojas uzticībā. Uzticībā gan starp sabiedrību un indivīdu, gan starp valdībām, gan starp tautām.

Tas ir jautājums arī par atbildību — savstarpēju atbildību par drošību un stabilitāti kontinentā. Uzsāktajiem procesiem Eiropā jāved pie nostiprinātas drošības un stabilitātes visā kontinentā, kas rodama savstarpējā atbildībā un kopējā darbā, lai tuvinātos kopīgajam stratēģiskajam mērķim — drošas, stabilas un nedalītas Eiropas izveidei.

Prezidenta kungs!

Esmu lepns, ka Latvija ir zeme, kurā, neraugoties uz ģeogrāfisko tālumu, nekad nav zudusi patiesa interese par Indiju. Ir saglabājusies un augusi garīgā sasaiste. Esam lepni, ka Indijas zemes dēls Rabindranats Tagore ir tik populārs, tik plaši izdots un tik pamatīgi studēts domas ģēnijs arī Latvijā. Un patiesi vieno nevis attālums vai tuvums, bet vēlme būvēt attiecības, pragmatiski balstot tās cieši uz sadarbības realitātēm.

Cik patiesi ir talantīgā Tagores vārdi, ka “cilvēks ir dzimis bērns, viņa spēks ir augšanas spēks”. Tas joprojām ir arī mūsu valstu un mūsu tautu spēka avots. Esam uz nākotnes augsmi orientētas zemes. Esmu pārliecināts, ka Latvijas un Indijas tautas ar savām senajām kopizcelsmes saknēm, pat kopējo raksturu, cieņu pret dabu un darba mīlestību droši un noteikti kāpina savu labklājību, nostiprina mieru un stabilitāti un demokrātiskā pārveidē top par pilnasinīgām nākotnes, XXI gadisimta valstīm.

Šodienas tikšanās pilnībā atbilst latviešu sakāmvārdā iekļautajam apgalvojumam, ka “labs darbs divus mūžus dzīvo!”.

Nācijai, kas ieviesa decimālo sistēmu un izgudroja nulli, kas uzsāka pirmās ķirurģiskās skolas, nācijai, kas mūsdienās ir nebeidzams avots jauniem atklājumiem modernajās tehnoloģijās, kosmonautikā, medicīnā, novēlu tālāku izaugsmi, tālāku labklājību lepnajai Indijas tautai un tās gudrajiem vadītājiem! Veiksmīgus nākamos 50 gadus! Latvija ir patiesi ieinteresēta politiskās un ekonomiskās sadarbības aktivizēšanā! Tas kalpos mūsu tautu un valstu labklājībai un uzplaukumam.

Ministru prezidents Zviedrijå

Turpinājums no 1.lpp.

J.Pērsons pauda neizpratni par tendencēm Latvijas iekšpolitiskajās debatēs un izteiktajiem aicinājumiem pastiprināt protekcionismu vietējiem uzņēmējiem. Zviedrijas premjerministrs norādīja, ka šāda tendence ir pretrunā ar kopējām ES nostādnēm un tas varētu sarežģīt ekonomiskās attiecības abu valstu starpā un reģionā kopumā, kā arī sniegt negatīvus signālus esošajiem un potenciālajiem investoriem, tādējādi tiktu bremzēta investīciju plūsma Latvijas tautsaimniecībā.

Abu valstu vadītāji uzsvēra Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības aktivizēšanas nozīmi. Tika izteikta pārliecība, ka nākamā gada janvārī Rīgā paredzētā Baltijas jūras reģiona valstu vadītāju tikšanās būs sekmīga un nozīmīga turpmākai reģionālās sadarbības attīstībai, kā arī tai būs ievērojama politiska un vēsturiska nozīme.

Sarunā ar Zviedrijas ārējās tirdzniecības ministru

Ministru prezidents tikās ar Zviedrijas ārējās tirdzniecības ministru Leifu Pogrotski. Sarunās skarti divpusējās reģionālās sadarbības un tirdzniecības jautājumi. Ministru prezidents iepazīstināja ministru ar Latvijas prasībām liberalizēt ES noteikumus Latvijas lauksaimniecības un tekstilpreču eksportam uz ES valstīm.

G.Krasts uzaicināja L.Pogrotski apmeklēt Latviju. Uzaicinājums tika pieņemts.

L.Pogrotskis informēja, ka viņš nesen ir apstiprināts par vadītāju darba grupai brīvās tirdzniecības ierobežojumu izpētē Baltijas jūras reģionā. Šajā sakarā abas puses uzsvēra reģiona attīstības nozīmi un vienojās sadarboties, lai nodrošinātu reģiona tālāku attīstību.

Sarunā ar Zviedrijas parlamenta spīkeri

Ministru prezidents Guntars Krasts tikās ar Zviedrijas Riksdaga spīkeri Birgitu Dālu. Abas puses augstu novērtēja Latvijas un Zviedrijas sadarbību, uzsverot abu valstu ģeogrāfisko, vēsturisko un tradīciju tuvību. Sarunu gaitā atzīts, ka jāpastiprina sadarbība starp abu valstu parlamentiem. B.Dāla izteicās, ka Zviedrijas parlaments konsekventi atbalsta vienotas starta līnijas pozīciju ES paplašināšanās jautājumā.

B.Dāla pauda gandarījumu, ka šā gada 8.novembrī stāsies spēkā bezvīzu režīms starp Latviju un Zviedriju, kā arī pauda gandarījumu par Latvijā ratificēto Ženēvas bēgļu konvenciju. Puses vienprātīgi atzina, ka gan nelegālās imigrācijas, gan noziedzības novēršanas jautājumi ir jārisina, iesaistoties visām reģiona valstīm.

Ritums Rozenbergs,

Ministru prezidenta

preses sekretārs

Audiencē pie Zviedrijas karaļa

Pēcpusdienā Ministru prezidents Guntars Krasts bija audiencē pie Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava (attēlā 1.lappusē).

Koleģiålå sarunå

Somijas un Latvijas

tieslietu ministri

Turpinājums no 1.lpp.

To izdevusi Eiropas Padomes Kultūras sadarbības padome. Programmā paredzēta Somijas tieslietu ministra Kari Hekemiesa tikšanās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju Aivaru Endziņu, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku Pāvelu Gruziņu, ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju Jāni Muižnieku. Iecerēts apmeklēt arī kādu no cietumiem, bet ar Ārlietu, Tieslietu, Iekšlietu ministriju un Eiropas integrācijas biroja pārstāvjiem pārrunāt Latvijas un Somijas sadarbību ES trešā pīlāra (tieslietas un iekšlietas) ietvaros.

Pirmās vizītes dienas pēcpusdienā notika arī preses konference, kurā Somijas tieslietu ministrs pastāstīja par abu valstu ministriju sadarbības virzieniem. Viens no svarīgākajiem ir — īstenot starptautisko konvenciju līgumus, to skaitā starptautisko noziegumu apkarošanā. Šai ziņā nozīmīgi ir kopējie centieni, ko piekopj Baltijas un Somijas, citu Ziemeļvalstu Ārlietu un Tieslietu ministrijas. Somijas valdība piedalās arī pagājušajā nedēļā noslēgtā un Rīgā parakstītā starptautiskā projekta — ANO Attīstības programmas (UNDP) īstenošanā, lai veicinātu tiesu sistēmas tālāku attīstību Latvijā. Ļoti svarīga šai sakarā ir tiesnešu izglītošana, tiesu sistēmas tehniskā modernizācija.

— Attiecībā uz tiesisko sadarbību būtiski ir Somijas, Zviedrijas, Baltijas valstu un arī Polijas kontakti, lai veicinātu un stiprinātu politisko, ekonomisko un sociālo drošību ar tiesiskām metodēm, — teica K.Hekemiess.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsvēra juridiskās informācijas apmaiņas nozīmi starp Somiju, citām Ziemeļvalstīm. — Viens no Latvijas ārpolitikas mērķiem ir padziļināt attiecības ar Ziemeļvalstīm, un viens no Tieslietu un Iekšlietu ministrijas uzdevumiem — gādāt par drošību un tiesisku kārtību. Latvijai ceļā uz ES ir īpaši svarīgi respektēt konvencijas noziedzības apkarošanas jomā, — tādas domas izteica tieslietu ministrs. Kā zināms, šo konvenciju ievērošana jānodrošina pirmstiesas izmeklēšanā Iekšlietu ministrijas struktūrām, Ģenerālprokuratūrai, tiesas procesā — Tieslietu ministrijai. Somu ekspertu palīdzība, padoms šo konvenciju un citu līgumu izpildē lieti noderēs.

— Somija visai nesen kļuva par ES dalībvalsti, tāpēc somu pieredze mums šajā integrācijas posmā — no kandidātvalsts uz dalībvalsti — ir ļoti vērtīga, — nobeigumā sacīja Dz.Rasnačs.

Preses konferencē abi ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Piemēram, uz sarunās un šur tur presē pavīdējušo ierosinājumu izveidot specializētas tiesas banku darba un vēl citās nozarēs, Somijas tieslietu ministrs pauda savu noliedzošu viedokli. Viņš teica, ka ikviena valsts, protams, var veidot savu tiesu sistēmu, bet pašlaik Somijā sava veida tiesnešu specializācija notiek jau pastāvošajā tiesu darbā.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Par VFR palīdzību

Iekšlietu ministrijai

Vakar, 20.oktobrī, Iekšlietu ministrijā notika svinīga ceremonija, kuras laikā VFR vēstnieks Latvijā Dr. Horsts Veizels nodeva iekšlietu ministram Ziedonim Čeveram tehniku, kuru Iekšlietu ministrija saņem Vācijas valdības piešķirtās palīdzības ietvaros. 1996.gada 8.augustā tika panākta vienošanās starp LR IeM un VFR IeM par tehnisko palīdzību 3 miljonu Vācijas marku vērtībā. Kā viena no prioritātēm šīs palīdzības īstenošanā tika noteikta IeM sakaru līdzekļu modernizācija. Vakar Iekšlietu ministrijas rīcībā nonāca vismodernākā sakaru līdzekļu kontroles un mēraparatūra, kas nepieciešama radio sistēmas “Motorola” ekspluatācijas nodrošināšanai. Šo iekārtu vērtība ir 100 000 Vācijas marku.

IeM preses centrs

Par tirdzniecības

līgumu ar Slovākiju

Brīvās tirdzniecības līgums (BTL) starp Latvijas Republiku un Slovākijas Republiku tika parakstīts 1996. gada 19. aprīlī. Ekonomikas ministrija ir saņēmusi informāciju no Slovākijas Republikas ekonomikas ministra Karola Česneka par importa depozīta aizvietošanu ar importa nodokli, kuru paredzēts ieviest gadījumos, kad vienai no līgumslēdzēju pusēm ir radušās nopietnas maksājumu bilances grūtības (BTL 33. pants). Ministrs informē, ka Slovākijas Republikas valdība, sākot ar 1997. gada 21. jūliju, ir ieviesusi importa nodokli, kurš aizvietos līdz šim esošo importa depozītu. Importa nodoklis ir pagaidu līdzeklis, kurš tiek lietots sakarā ar maksājumu bilances grūtībām un pakāpeniski tiks pārskatīts, uzlabojoties situācijai šajā jomā.

EM preses sekretāre Irēna Bērziņa