Pret spēku un varu mūsu kontinentā

VFR ārlietu ministrs Klauss Kinkels par Vācijas politiku ar Baltijas valstīm:

Līdz šim Igaunija, Latvija un Lietuva no šīs programmas ir saņēmušas vairāk nekā 125 miljonus Vācijas marku.

Tehniskā palīdzība policijai un robežapsardzei padara efektīvāku robežkontroli un uzlabo sadarbību ar kolēģiem Eiropā, piemēram, piegādājot datu apstrādes un telefoniekārtas, sakaru un dokumentu pārbaudes iekārtas. Tas nāk par labu arī Vācijas iekšējai drošībai. Bez tam Vācijas valdība piedalās ar PHARE līdzekļiem finansētās visu Baltijas valstu programmas “Baltic Eastern Border Management Programme” īstenošanā.

Apjomīgo likumdošanas aktu pamatreformas var veikt efektīvāk ar Starptautiskās juridiskās sadarbības fonda palīdzību.

Politiskie fondi ar savām aktivitātēm joprojām sniedz vērtīgu devumu modernu daudzpartiju demokrātiju nostiprinātu struktūru veidošanā, piemēram, darbojoties ar ārpolitikas institūtiem noslēgto kooperācijas līgumu ietvaros, konsultējot pašvaldību institūcijas un atbalstot demokrātiskas partiju struktūras.

Kultūras jomā vērojama arvien intensīvāka Gētes institūta darbība, nodibinot patstāvīgas filiāles Lietuvā un Igaunijā. Viesu zemju vietējās kultūras dzīves kulminācijas veido daudzās orķestru, solistu, aktieru un gleznotāju uzstāšanās un izstādes. Sadarbība starp universitātēm vai arī atsevišķām to fakultātēm trijās Baltijas valstīs paver docentiem un studentiem akadēmiskās pieredzes apmaiņas iespējas.

Vācijas federālās zemes ar lielu atdevi sniedz palīdzību daudzās jomās. Kā piemēru nosauksim Baltijas informācijas biroju Reinzemē—Pfalcā, kas koordinē šīs zemes aktivitātes un kur tajā pašā laikā trim Baltijas valstīm ir savu investīciju veicināšanas sabiedrību filiāles. Agrārajā jomā Ziemeļreina—Vestfālene tehniski un konsultatīvi atbalsta vienu lauksaimniecības universitāti un tai piederošo izmēģinājumu saimniecību. Veselības un darba aizsardzības sistēmas attīstībā ar plašāku projektu darbojas Hesene. Meklenburgai—Priekšpomerānijai Tallinā ir informācijas birojs Baltijas valstīm, akcents konsultatīvajā darbībā tiek likts uz tieslietām. Šlēsviga—Holšteina, kurai arīdzan ir birojs Tallinā, darbojas ar vides aizsardzības projektiem u.c.

Arī pilsētas un pagasti, baznīcas un citas sabiedriskās grupas un individuālās personas papildina Vācijas un tās Baltijas draugu kontaktus, kas veido līdz šim nebijušu ciešu kopējo darbu, interešu un aktivitāšu tīklu.

Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru preses konferencē

Par vienu no spilgtākajiem un zīmīgākajiem pēdējo nedēļu notikumiem Latvijas un visa Baltijas reģiona ārpolitiskajās norisēs kļuva Latvijas Republikas ārlietu ministra Valda Birkava, Lietuvas Republikas ārlietu ministra Aļģirda Saudarga, Igaunijas Republikas ārlietu ministra Tomasa Hendrika Ilvesa un Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministra Klausa Kinkela tikšanās Rīgā pagājušās nedēļas nogalē. Ministri atzina, ka šī tikšanās apliecinājusi kopīgas šo valstu intereses, kas balstās uz to ciešajām vēsturiskajām un kultūras saitēm, pašreizējo procesu Eiropā un Baltijas jūras reģiona kopēju skatījumu, kā arī pieaugošo praktisko sadarbību. “Īpaši tika uzsvērts fakts, ka tikšanās notikusi Eiropas turpmākajai attīstībai noteicošā brīdī, iezīmējot notiekošā NATO paplašināšanās procesa un situācijas pēc ES Amsterdamas samita svarīgumu. Ministri akcentēja arī šīs tikšanās nozīmi dinamiskās sadarbības kontekstā, īpaši Baltijas valstu starpā. Tika pausts viedoklis, ka visas četras valstis ir apņēmušās kopīgi strādāt šī mērķa sasniegšanai,” teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas ārlietu ministri apsprieda arī ciešākas praktiskās sadarbības iespējas starp Baltijas valstīm un VFR, kā arī atzīmēja progresu, kas panākts, padziļinot un attīstot divpusējo sadarbību starp Vāciju un katru no Baltijas valstīm atsevišķi. Viņi uzsvēra ciešās vēsturiskās saites starp Vāciju un Baltijas reģionu, kā arī nepieciešamību veicināt reģionālās ekonomiskās sadarbības attīstību, nostiprinot savstarpējās saites starp Latviju, Igauniju, Lietuvu un ES, kā arī pastiprināt Baltijas valstu un Vācijas sadarbību, īpaši tieslietu un iekšlietu jomā. Ministri pārrunāja Baltijas Ministru padomes darbu un nolēma turpināt jautājumu risināšanu un tādu līgumu saskaņošanu, kuru noslēgšana veicinātu vienotas Baltijas ekonomiskās telpas veidošanu. Ministri vienojās, ka vēl šogad ministru prezidenti parakstīs līgumu par ārpustarifu barjeru atcelšanu.

Ministri apsprieda Eiropas integrācijas procesu, uzsverot, ka ES jau ir veikusi lielu ieguldījumu miera, demokrātijas un stabilitātes veicināšanā kontinentā. Šajā sakarā visām kandidātvalstīm ir jābūt iespējai pilnībā piedalīties ES paplašināšanās procesā, balstoties uz vienlīdzīgiem noteikumiem un katras atsevišķas valsts panākumiem.

Vācija atzinīgi novērtēja to, ka sabiedrības pārveidošanai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir raksturīgs patiess dinamisms. Baltijas valstis atzinīgi novērtēja Vācijas ieguldījumu, palīdzot tām kļūt par pilntiesīgām ES dalībvalstīm.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija informē, ka Vācija saskaņā ar 1997.gada 8.jūlija NATO Madrides samita deklarāciju apsveikusi Baltijas valstu centienus iestāties Ziemeļatlantijas līgumorganizācijā. Vācija joprojām atbalsta Igaunijas, Latvijas un Lietuvas centienus pastiprināt praktisko sadarbību ar NATO un tālāk padziļināt to politisko un militāro dalību alianses darbā.

Ministri apsprieda reģionālās drošības sadarbības projektu attīstību Baltbat, Baltnet, Baltsea, Baltron ietvaros.

Tikšanās laikā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Vācijas ārlietu ministri arī uzsvēra Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) spēcīgo potenciālu kopīgu problēmu risināšanā un BJVP nozīmīgumu kopumā. Atsaucoties uz veiksmīgo BJVP tikšanos Rīgā 1997.gada 2. un 3.jūlijā, ministri atkārtoti uzsvēruši, ka ļoti nozīmīga būs BJVP valstu valdību vadītāju tikšanās 1998.gada 22.un 23.janvārī Rīgā.

Savas valsts ieinteresētību vispusīgu un labu attiecību turpināšanā ar visām trim Baltijas valstīm VFR ārlietu ministrs Klauss Kinkels akcentēja arī savā runā pagājušās nedēļas tikšanās reizē Rīgā, runas tekstu publicējam atsevišķi). Nepārprotamu atbalstu trīs Baltijas valstu vēlmei iestāties Eiropas Savienībā Vācijas ārlietu ministrs pauda arī piektdien pēc ministru tikšanās sarīkotajā preses konferencē. Vienlaikus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri šajā preses konferencē apliecināja arī joprojām stipro Baltijas valstu vienotību.

Preses konferenci ievadīja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, informējot, ka vienā un tajā pašā dienā norisinājušās divas ārlietu ministru tikšanās. Pirmā bijusi trīspusējā Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās Baltijas Ministru padomes ietvaros. Galvenais akcents tajā bijis trīspusējās praktiskās sadarbības iniciatīvas, tālāk veicinot ekonomiskās integrācijas procesu starp Baltijas valstīm. Delegāciju līmenī jau ir parafēts trīspusējais līgums par ārpustarifu barjeru atcelšanu. Ministri arī vienojušies, ka 20.novembra premjerministru tikšanās laikā šo līgumu jau būs iespējams parakstīt. Apspriesta arī tālākā sadarbība, sagatavojot vairākus citus līgumus par brīvu pakalpojumu un brīvas darbaspēka kustības nodrošināšanu. Šeit, pēc V.Birkava vārdiem, priekšā vēl esot diezgan liels darbs. Ministri pārrunājuši arī kopējās Baltijas valstu tranzīta procedūras jautājumus, Baltijas valstu ārējo robežu nostiprināšanu un robežu šķērsošanas atvieglošanu. Apspriesta arī kopējo robežkontroles punktu izveide. Ministri vienojušies par konkrētiem tālākajiem soļiem tuvākajā nākotnē.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri apmainījušies arī domām par aktuālajiem starptautiskajiem jautājumiem attiecībā uz reģionālo drošību, īpaši attiecībām ar kaimiņvalstīm un Eiropas integrācijas procesiem.

Otrā tikšanās bijusi “3+1” ietvaros, piedaloties VFR ārlietu ministram Klausam Kinkelam. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka šajā sarunā uzmanības centrā bijuši jautājumi, kas saistīti ar Eiropas integrāciju. “Mēs varam būt apmierināti ar katras valsts divpusējo attiecību ar Vāciju attīstību un redzam arī iespēju nostiprināt mūsu sadarbību projektos, kuros ieinteresētas visas četras valstis,” teica Valdis Birkavs. “Mūsuprāt un īpaši manuprāt, šis ir formāts, kurā mēs varam stiprināt vēsturiskās saites starp Baltijas reģionu un Vāciju.” V.Birkavs uzsvēra, ka, ņemot vērā pašreizējo Eiropas integrācijas procesu un visu ES kandidātvalstu pastiprināto uzmanību Luksemburgas samitam, mēs redzējām konkrētu Vācijas pozīciju, kas mums ļauj skaidri saredzēt, ka mēs paliekam šajā procesā ar stingru Vācijas atbalstu. Mēs esam aktīvi dalībnieki šajā integrācijas procesā, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu galamērķi — integrāciju. Latvijas puse īpašu uzmanību sarunās pievērsusi sadarbībai iekšlietās un tieslietās. “Faktiski mūsu mērķis ir panākt, lai trešā pīlāra jautājumi tiktu atrisināti atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.” “Šī bija ārkārtīgi auglīga saruna,” teica Latvijas ārlietu ministrs.

Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs Klauss Kinkels pēc tradicionālajiem pateicības vārdiem par baltiešu viesmīlību teica:

“Ir ļoti svarīgi, ka visas trīs Baltijas valstis ir ceļā uz Eiropas un eiroatlantiskajām struktūrām. Ir svarīgi, ka šis virziens tiek uzturēts spēkā. Vācija ir bijusi Baltijas valstīm advokāts jau kopš laika, kad tās atguva savu valstisko neatkarību. Tā tas ir arī tagad, un tā arī paliks. Šodien mūsu tikšanās laikā ar Baltijas valstu ārlietu ministriem uzsvēru trīs galvenos aspektus.

Pirmkārt, gan Eiropas Savienības, gan NATO durvis Latvijai, Lietuvai un Igaunijai paliek atvērtas — to apstiprināja arī Madrides samits. Eiropā nebūs “pelēkās zonas”. Eiropas Padome savā Kopenhāgenas forumā pavēra perspektīvas jaunām valstīm iestāties Eiropas Savienībā, un Luksemburgas samits noteiks, ar kurām valstīm vispirms tiks uzsāktas sarunas par iestāšanos. Mēs negribam diskriminēt nevienu valsti. Mēs uzskatām, ka nevajag izveidot kandidātvalstu grupas.”

Dr. Klauss Kinkels salīdzināja ES kandidātvalstu izredzes ar situāciju stadionā skriešanās sacensību laikā. “Visi var ieiet pa stadiona vārtiem un piedalīties sacensībās (sarunu procesā),” teica Kinkels, uzsverot, ka kandidātvalstu virzība uz iestašanos ES ir process. Un šajā procesā bieži vien valstis, kas sākumā ir šķietami tālāk no mērķa, var apsteigt šķietamās līdervalstis. “Visām Baltijas valstīm ir jāsaprot — tām jāturpina reformu process,” teica Dr. Kinkels. Viņš arī izteica savas valsts viedokli, ka visas trīs Baltijas valstis “ir jāieved Eiropas Savienībā, cik ātri vien iespējams”.

VFR ārlietu ministrs uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmīgumu un tās nostiprināšanas aktualitāti. Viņš atzīmēja, ka VFR pēdējos gados sarunās ar Krievijas diplomātiem ir konsekventi iestājusies par nepieciešamību Krievijai uzlabot attiecības ar Baltijas valstīm. Ārlietu ministrs atzīmēja arī savas valsts bilaterālo attiecību nozīmīgumu ar Latviju, Lietuvu un Igauniju. VFR paredzējusi arī Viļņā un Tallinā atvērt savus humanitāro zinātņu institūtus, līdzīgi Gētes institūtam Rīgā.

“VFR ir Eiropas Savienības lielākā valsts,” teica Klauss Kinkels. “Mēs darīsim visu, lai visas trīs Baltijas valstis iespējami ātrāk tiktu ievestas ES un transatlantiskajās struktūrās,” uzsvēra VFR ārlietu ministrs.

Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess īsi piebilda: “Mūsu pozīcijas daudzos svarīgos jautājumos saskanēja.”

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs atzīmēja, ka viņa valsts pozīcija esot “ļoti tuva Klausa Kinkela izklāstītajam viedoklim”. “Lietuvas valdība ir pārliecināta — mēs esam gatavi sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā,” teica A.Saudargs.

Pēc tam vārds tika dots žurnālistiem.

“Latvijas Vēstnesis”: — Jautājums VFR ārlietu ministram Dr. Klausam Kinkelam. Eiropas Savienības paplašināšanas procesu būtiski iespaidos arī pašas šīs organizācijas iekšējās problēmas. Vai jūs uzskatāt, ka Eiropas Savienība pati šobrīd ir gatava uzņemt jaunas dalībvalstis, un vai tieši ES pašreizējās iekšējās grūtības liek aprobežoties ar piecām kandidātvalstīm sarunu uzsākšanai?

Klauss Kinkels: — Amsterdamas forumā Eiropas Savienības dalībvalstis izteica savu slēdzienu par organizācijas pašreizējo situāciju. Kā zināms, patiešām tika ieteikts sākt sarunas tikai ar piecām kandidātvalstīm. Taču galīgi šis jautājums jāizlemj Luksemburgas samitā decembrī. Daudzas pazīmes rāda, ka ES ir gatava uzņemt visas vienpadsmit kandidātvalstis.

Jautājums: — Vai, atstājot divas Baltijas valstis ārpus valstu loka, ar kurām pirmajām tiks sāktas sarunas par iestāšanos ES, netiek apdraudēta Baltijas valstu vienotība?

Klauss Kinkels: — Šīs bažas ir nepamatotas. Mēs gribam, lai visas Baltijas valstis tiktu ievestas Eiropas Savienībā. Es apelēju pie visām trim Baltijas valstīm, uzsverot, ka kopā tās ir visstiprākās. Ja viena valsts pirmā ir izvirzīta sarunām, tad tas vēl nenozīmē divu pārējo valstu diskrimināciju. Virzība uz ES ir process, kas netiek pārtraukts arī šīm divām pārējām valstīm. Tas ir kā stadionā sacensību laikā, kad viena valsts var apsteigt pārējās valstis, kas tai sākumā bijušas pat priekšā. Es ceru, ka Baltijas valstu vienība arī turpmāk paliks cieša.

Tomass Hendriks Ilvess: — Es nesaprotu, kāpēc cilvēki saka, ka Baltijas valstu sadarbība tagad varētu samazināties.

Jautājums: — Vai tomēr, izvirzot sarunu sākšanai tikai vienu no trim Baltijas valstīm, pārējām divām valstīm netiek radītas mākslīgas barjeras? Vai nav tā, ka ārvalstu investīcijas, kas agrāk bija paredzētas Latvijai vai Lietuvai, tagad aizplūdīs uz Igauniju?

Klauss Kinkels: — Eiropas Komisijai katrā ziņā nebija tāds nolūks. Ceru, ka tā arī nenotiks. Protams, firmas, kas grib investēt Baltijas valstīs, skatās, kur drošāk. Nauda jau ir kā bikla stirna. Taču man nav bažu, ka investīcijas abās pārējās Baltijas valstīs tagad varētu samazināties. Tās ir nepamatotas bažas. Mēs no ES puses darīsim visu, lai tā nenotiktu.

Tomass Hendriks Ilvess: — Es gribu tikai piebilst, ka šī iemesla dēļ Igaunijā nav vērojams ārvalstu investīciju pieplūdums.

Aļģirds Saudargs: — Kolēģis Ilvess pateica tieši manas domas. Mums Lietuvā nav bažu par ārvalstu investīcijām. Notiek pat tieši pretējais — ārvalstu investīciju apjoms Lietuvā tagad pieaug daudz straujāk. Šie procesi ir savstarpēji saistīti.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Godātais vēstnieka kungs!

Cienītie ministru kungi!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Man šodien ir patiess prieks runāt par to, kā mēs kļūstam par kaimiņiem Eiropā. Pēdējo gadu notikumi visā kontinentā ļauj runāt par to ne tikai kā par kādu metaforu — tas ir jau gluži vai ikdienišķs process.

Rīgas centrā, tāpat kā ikvienā Eiropas pilsētā, ir vēsturiski zīmīgas celtnes. Šeit ir mūsu piemineklis Tēvzemei un Brīvībai kā pats svarīgākais simbols šīs zemes cilvēkiem. Šeit ir ēkas, kuras ir kā mūsu pagātnes vaibsti. Tās atgādina arī visa kontinenta sarežģīto pagājušo laiku, kurš sev līdzi nesis daudzas netaisnības.

Šinī skaisti restaurētajā ēkā reiz bija kādas valsts vēstniecība. Tās darbs pārtrūka tieši tāpat, kā tika pārrauta Latvijas valsts neatkarīgā izaugsme. Tā drūmā laika nazis pārgrieza arī baltvāciešu kopienas attīstības stīgu Latvijā. Daudzas negatīvas zīmes atstājis gadsimta vidus. Mēs nebijām vairs kaimiņvalstis, un starp daudziem kaimiņiem valdīja neuzticība.

Pēdējo gadu kopējais ceļš ir pozitīva zīme.

Vācija bija pirmā, kas atsūtīja vēstnieku uz Rīgu. Simboliski, ka viņam Baltija bija labi pazīstama. Viņa baltiski eiropeiskās aizrautības gars būs vēl ilgi šeit jūtams.

Pozitīva un šim laikam atbilstoša zīme ir mūsu divpusējā sadarbība. Tā ir panākums Latvijai, jo mēs aizvien pilnīgāk izmantojam dažādās sadarbības iespējas un jomas. Tas sekmē mūsu reformu procesu. Ar savu iesaisti Latvijā Vācija rada Eiropā tēlu par Latviju.

Nostiprinoties visā kontinentā, modernās sadarbības gars veido jaunu domāšanas tipu. Tas sāk droši dominēt gan starpvalstu attiecībās, gan kontaktos starp cilvēkiem no dažādām zemēm.

Ar gandarījumu vēlos atzīmēt savstarpējās izpratnes garu, kurš valda mūsu savstarpējās attiecībās. Tikpat svarīgi man šķiet, ka spējam kopā ar citiem kaimiņiem strauji attīstīt Baltijas jūras reģionu kā sakļautu un dinamisku. Galotņu tikšanās Rīgā dos jaunu impulsu šim procesam. Latvija un Baltija ir kā “dzintara vārti”, tie nozīmīgi arī Krievijas iesaistei Eiropas procesos.

Vācijas un Latvijas dialogs ir daļa visaptverošajā mūsu kontinenta dialogā. Vadmotīvs ir ideja par vienotu Eiropu. Tā tiek apzināta dažādos forumos, kuros vērā jāņem visu dalībnieku viedokļi. Veiksmes galvenais priekšnoteikums ir atklāts un iekļaujošs dialogs.

Man bieži jautā, kā tik maza valsts spēj vienlaikus iesaistīties tik daudzos nozīmīgos sarunu procesos. Es atbildu, ka mums jāspēj tas, ko spēj lielā Eiropas Savienība. Mācāmies runāt ar daudziem — jā, pat ar visiem uzreiz. Tas ir grūti, taču tas sekmē kopesības izjūtu. Tas ir svarīgi, lai netīšām neradītu atsvešinātības gaisotni.

Kaimiņus raksturo ne tikai ģeogrāfija vien. Līdzīga indentitāte un nākotnes pārliecība mūs dara par kaimiņiem Eiropā. No visas sirds novēlu to Vācijai un Latvijai.

Vācijas vēstniecības namā ieejot

Vācijas vēstniecības ēka Raiņa bulvārī ir celta 1868. gadā jaungotiskā stilā, pēc vācu arhitekta Šnēla projekta kā dzīvojamā māja un ir aizsargājamo pieminekļu objekts. 1885. gadā notika pirmie lielākie pārbūves darbi (dažādu stilu imitēšana — rokoko, klasicisms ar dekoratīvu efektu izvietošanu, kā vertikāli ģipša rotājumi, parkets, krāsnis un kamīni, it īpaši 2. un 3. stāvā, tagadējā vēstnieka biroju daļā un konferenču zālē).

1920. gadā šo namu nopirka Vācijas diplomātiskajai pārstāvniecībai. No 1945. līdz 1991. gadam namā saimniekoja padomju armija. 1991. gadā ēka ļoti sliktā stāvoklī tika atdota atpakaļ atkalapvienotajai Vācijai.

Pēc plānu izstrādes pabeigšanas, 1996. gada martā, tika uzsākti ēkas restaurēšanas darbi. Lai iegūtu papildu biroja telpas, tika pacelts jumts tā, ka izveidojās klāt pilnīgi jauns stāvs. Skats uz ielas pusi ir saglabājies atbilstoši vēsturiskajam izskatam. Pieeja vīzu daļai notiek tieši caur jaunizveidoto ieeju priekšdārzā. Šī ieeja ir izveidota tajā vietā, kur agrāk atradās ēkas galvenā ieeja.

Runa VFR vēstniecības Rīgā restaurētās kancelejas ēkas atklāšanā Rīgā 1997.gada 17.oktobrī

Vācijas ārlietu ministrs Klauss Kinkels:

Esmu gandarīts, ka atrodos Rīgā, tā ir mana otrā vizīte šajā gadā. Šī ir laba diena draudzībai starp Vāciju un Baltijas valstīm, draudzībai starp Vāciju un Latviju.

Es oficiāli nododu Vācijas vēstniecībai kanceleju tās veicamajiem uzdevumiem.

Līdz ar to pēc 57 gadiem šī ēka atgūst savas vecās funkcijas.

1921.gada aprīlī Vācijas valdība to par 48 500 zelta latiem nopirka no Tranzē-Rozeneku ģimenes. 1991.gada novembrī mūsu latviešu draugi saviļņojoši svinīgā aktā atdeva šīs ēkas atslēgas Vācijas vēstniekam. Kopš tā laika tā ir restaurēta ar lielu ieguldījumu un mīlestību uz detaļām.

Šodien tā atmirdz vecajā spozmē — tieši tā kā laikā, kad tika uzcelta 1868.gadā. Līdz ar to nams raksturo gan labas tradīcijas, gan veiksmīgu atjaunotni!

Baltiju un Vāciju saista sena, pārmaiņām bagāta vēsture.

Laika posms starp 1940. un 1991.gadu latviešu nācijai un Baltijai izvērtās par ļaunu murgu.

No sākuma bija Hitlera un Staļina pakts. Sekoja padomju un vācu okupācija, visdrūmākie pazemojuma un apspiestības gadi.

Es zinu, ka šī pieredze dziļi iespiedusies Baltijas iedzīvotāju apziņā.

Mēs nozvērējāmies, ka stiprākā spēks un vara nekad vairs nedrīkst veidot attiecību pamatus mūsu kontinentā. Kopš mums, vāciešiem, baltiešiem un citām Viduseiropas un Austrumeiropas tautām, no jauna tika dāvināta brīvība un pašnoteikšanās, spēkā ir viens princips: visa mērs ir sadarbība.

Ilgstoša drošība ir iespējama tikai kopībā, bet ne citam pret citu!

1991.gada augustā Vācija bija viena no pirmajām, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm. Vācijas vēstnieks toreiz kā pirmais misijas vadītājs pasniedza akreditācijas rakstu. Tas bija signāls: šodienas Vācija, nesot no pagātnes izrietošo atbildību, iestājas par triju Baltijas valstu nākotni!

Šeit, vecajā un vienlaikus jaunajā vēstniecībā, mēs gribam turpināt sasaisti ar mūsu vecajām, labajām attiecībām. Šodien sadarbības un partnerattiecību karaliskais ceļš ved caur Eiropas Savienību.

Durvis uz Eiropu visām trim Baltijas valstīm ir atvērtas!

Mūsu solījums: vairs nav runas par to, vai būt līdzdalībai, bet gan — kad un kā.

Latvija, Igaunija un Lietuva tiek gaidītas!

Sagatavošanās, kas nepieciešama, lai iestātos, tomēr ir un paliek milzīgs izaicinājums — gan kandidātiem, gan ES.

Kvalifikācijas laika posms ir katras kandidātvalsts pašas rokās. Tajā neviens netiek diskriminēts.

Vācija atbalstīs trīs Baltijas valstis — gan pirms, gan pēc sarunu uzsākšanas par iestāšanos.

Jūs varat rēķināties ar mūsu solidaritāti!

Runa VFR vēstniecības Rīgā restaurētās kancelejas ēkas atklāšanā Rīgā 1997.gada 17.oktobrī

Piektdien 1997.gada 17.oktobrī Vācijas ārlietu ministrs Klauss Kinkels Latvijas ārlietu ministra pavadībā (centrā) devās pastaiga pa Vecrīgas ielām

Vācijas un Latvijas ārlietu ministri

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Vācijas ārlietu ministrs Klauss Kinkels, Latvijas ministru prezidents Guntars Krasts, ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Vācijas vēstnieks Horsts Veizels (augšējā attēlā)

Vācijas vēstniecības simboliskā atslēga (vidējā attēlā) , no Vācijas Federālās būvniecības direkcijas prezidenta Hausbaha Floriana rokām Vācijas ārlietu ministram Klausam Kinkelam (augšējā attēlā) , bet no ārlietu ministra — Vācijas vēstniekam Latvijā Horstam Veizelam (apakšējā attēlā)