Zviedrija – par vienu starta līniju Baltijai

Ministru prezidents Guntars Krasts preses konferencē pēc atgriešanās Rīgas lidostā 1997.gada 21.oktobrī Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ministru prezidents preses konferencē pēc oficiālās vizītes

Vakar, 21. oktobrī, Latvijas Republikas premjerministrs Guntars Krasts, tikko atgriezies no oficiālās vizītes Zviedrijā, rīkoja preses konferenci. Par vizītes gaitu un tās ietvaros apspriestajiem jautājumiem Guntars Krasts pastāstīja:

— Es gribētu sniegt informāciju par šo ārkārtīgi īso — vienas dienas — vizīti mūsu kaimiņvalstī Zviedrijā. Dienas lielākā daļa tika veltīta sarunām ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pērsonu, viņa biroja cilvēkiem, ministriem, piemēram, ar Zviedrijas ārējās tirdzniecības ministru Leifu Pogrotski. Bija arī vizīte Zviedrijas parlamentā un tikšanās ar parlamenta spīkeri Birgitu Dālu, kā arī pusstundu ilga saruna ar Zviedrijas karali.

Latvijas vēstniecība Zviedrijā rīkoja pieņemšanu, kurā piedalījās Zviedrijā rezidējošie vēstnieki, kas atbildīgi arī par Latviju. Vakarā bija produktīvas sarunas ar Zviedrijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras pārstāvjiem, kur tikos ar vairāku ietekmīgu firmu pārstāvjiem, ieskaitot “Ericsson”, “Investment” u.c.

Nedaudz par sarunu saturu. Galvenie akcenti sarunās ar Zviedrijas premjerministru un parlamenta spīkeriem bija Latvijas integrācija Eiropā, mēs precizējām savu taktiku un stratēģiju sadarbības jomā, jo Zviedrija ir viens no mūsu galvenajiem atbalstītājiem. Zviedrija pauda savu atbalstu vienotai starta līnijai attiecībā uz Baltijas valstīm, tās valdība būtu gandarīta, ja sarunas ar visām trim Baltijas valstīm tiktu uzsāktas vienlaikus sarunu pirmajā kārtā, tūlīt pēc galotņu tikšanās Luksemburgā.

Tika runāts arī par reģionāliem jautājumiem, par Baltijas jūras reģiona problēmām. Būtiskākais bija jautājums par Baltijas Jūras reģiona valstu padomes tikšanos nākamā gada 23. un 24. janvārī Rīgā. Tas Latvijai būs ļoti nozīmīgs starptautisks notikums, jo ir solījuši piedalīties tādi politiķi kā Vācijas kanclers Helmuts Kols, Krievijas premjerministrs Viktors Černomirdins, kā arī visi Baltijas jūras reģiona valstu premjeri. Iespējams, ka Rīgā ieradīsies arī Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs.

Reģionālajā aspektā runājām arī par piedalīšanos darba grupā noziedzības apkarošanā, kas izveidota pēc iepriekšējās Baltijas jūras reģiona valstu tikšanās reizes Visbijā. Latvijas pusei tika izteikts uzaicinājums paplašināt savu pārstāvniecību darba grupā, kā arī rīkoties aktīvāk, jo pārējo valstu darba līmenis ir ļoti augsts.

Ar Zviedrijas premjerministru un ārējās tirdzniecības ministru pārrunātas arī divpusējās ekonomiskās attiecības. Runa bija par viena miljarda palīdzības fondu Baltijas valstu attīstībai. Tika apspriests jautājums par Andrē salu konģenerācijas projektu, kura izpildei Zviedrijas valdība piešķīrusi 25 miljonus Zviedrijas kronu. Man bija jāpaskaidro, kādēļ projekta sagatavošana tiek kavēta no Latvijas puses. Mēs to nevaram izdarīt, kamēr nav veikta “Latvenergo” pārstrukturēšana un sagatavošana privatizācijai.

Zviedrijas Ārējās tirdzniecības ministrija ir izveidojusi komiteju, kurā piedalās arī Dānijas un Somijas pārstāvji, kas pēta “klimatu” iespējamām investīcijām Baltijas jūras reģiona valstīs. No Latvijas puses attiecībā uz eksportu pastāv limiti tekstilprecēm un lauksaimniecības precēm. Trīs ceturtdaļas no Zviedrijas uzņēmēju investīcijām ir tieši tekstila ražošanas jomā. Zviedrijas premjerministrs bija visai nepatīkami pārsteigts par šiem eksporta ierobežojumiem uz Eiropas Savienības valstīm.

Ar parlamenta spīkeri Birgitu Dāli mēs pārrunājām abu valstu parlamentu sadarbības iespējas.

Saruna ar Zviedrijas karali noritēja privātā līmenī, mēs tikāmies divatā, bez pavadošām personām. Zviedrijas karalis un karaliskā ģimene izrāda būtisku interesi par Latviju, karalis ir divas reizes to apmeklējis. Karaliskā ģimene atbalsta bērnunama projektu Skangalē, kur atrodas bijušā Zviedrijas premjerministra Ulova Palmes dzimtas mājas. Zviedrijas karalis atbalsta arī Zviedrijas Ekonomisko augstskolu Rīgā. Mani pārsteidza Zviedrijas karaļa labā informētība par notikumiem Latvijā.

Zviedrijas Rūpniecības un tirdzniecības kamerā man bija tikšanās ar kameras prezidentu Edvarta kungu, kurš informēja par Zviedrijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras centieniem, par gatavošanos Baltijas jūras reģiona valstu biznesa galotņu tikšanās reizei, kurā tiks apspriesti iespējamo investīciju projekti. Man bija saruna arī ar “Ericsson” pezidentu, kurš izteica ieinteresētību sākt savu darbību Latvijā.

Pēc tam Guntars Krasts atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai jūs varētu precizēt Zviedrijas ārējās tirdzniecības ministra neapmierinātību ar eksporta ierobežojumiem Latvijā?

Guntars Krasts: — Jautājums nebija tik konkrēts. Tika jautāts, vai ir taisnība, ka Latvijā mostas protekcionisma tendences, kas saistītas ar partiju “Saimnieks” sakarā ar valstiskā nacionālisma koncepciju. Es paskaidroju, ka kopumā valdībā šāda noskaņojuma nav un šādi priekšlikumi netiks atbalstīti. Zviedrijas premjerministrs tikai izteica savas bažas, ka šādu protekcionisma tendenču gadījumā viņa mudinājumi Zviedrijas uzņēmējiem ieguldīt kapitālu Latvijā izklausās diezgan muļķīgi. Es paskaidroju, ka tā tas nav, un, šķiet, ka mana atbilde viņu apmierināja.

Jautājums: — Runājot par naturalizāciju, vai un kādus grozījumus jūs atbalstāt Likumā par pilsonību?

Guntars Krasts: — Konceptuāla naturalizācijas nodevu samazināšana tika apspriesta jau valdībā un konceptuāli atbalstīta. Es arī varētu atbalstīt šo pieeju. Manuprāt, būtu jāizrāda lielāka iniciatīva šajā jautājumā abām pusēm: gan tiem, kuri piešķir pilsonību, gan tiem, kuri vēlas naturalizēties. Automātiska naturalizācija nenotiek nevienā Eiropas valstī. Tā tiek balstīta uz iedzīvotāju skaidri izpausto vēlmi naturalizēties, tātad — integrēties pilsoņu sabiedrībā, zināt valsts valodu.

Jautājums: — Vai no jūsu puses sekos kāda reakcija attiecībā uz partijas “Saimnieks” protekcionisma tendencēm?

Guntars Krasts: — Saeimas Eiropas lietu komisija bija saņēmusi priekšlikumus par labojumiem un grozījumiem likumā par valsts pasūtījumu, kuri tika noraidīti. Šie labojumi paredzēja priekšrocības vietējiem uzņēmējiem. Tie tika noraidīti, jo likums tika sagatavots atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas nostādnēm. Izdarot šos labojumus, tiktu apdraudēta virzība uz Pasaules tirdzniecības organizāciju. Es neesmu saņēmis šo labojumu izvērstu skaidrojumu no partijas “Saimnieks”, un man ir grūti komentēt šo “Saimnieka” pieeju. Fakts, ka tas ir kļuvis zināms jau starptautiskā līmenī, dara mani uzmanīgu, un es būšu spiests iedziļināties šajā jautājumā, līdz šim es to uztvēru kā priekšvēlēšanu gājienu.

Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā