INFORMĀCIJA

Izglītības ministrijā – Itālijas vēstnieks

Pirmdien, 20.oktobrī, izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš tikās ar Itālijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Alesandro Pjetromarki, kurš pasniedza ministram itāļu rakstnieka Džuzepes Tomazi di Lampedūzas romāna “Gepards” tulkojuma eksemplāru.

Atzīmējot rakstnieka 100.dzimšanas dienu, Itālijas valdība dāvina katrai Latvijas skolai šī romāna eksemplāru. Džuzepe Tomazi di Lampedūza divdesmitajos un trīsdesmitajos gados bijis cieši saistīts ar Latviju, ar Stāmerienu, jo bijis precējies ar Stāmerienas baronesi Aleksandru fon Volfu. Ir versija, ka tieši Stāmerienā pavadītais laiks un ar to saistītie notikumi pamudinājuši Lampedūzu rakstīt “Gepardu”.

Tikšanās laikā pārrunātas 1996.gada 23.oktobrī parakstītā Latvijas Republikas un Itālijas valdības Līguma par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā paredzētās iespējas. Līgums paredz sadarbību izglītībā, piemēram, savstarpējā izglītības dokumentu atzīšanā, stipendiju piešķiršanu otras puses studentiem un pētniekiem, kā arī vispusīgu informācijas un pieredzes apmaiņu.

Sadarbības līgumi noslēgti vairāku augstskolu starpā. Itālijas valdība katru gadu piešķir stipendijas Latvijas studentiem un jaunajiem speciālistiem (šogad — četras stipendijas).

Sarunas gaitā vēstnieks apliecināja Itālijas valdības pilnīgu atbalstu Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā.

Gunta Darbiņa,

izglītības un zinātnes ministra

preses sekretāre

Ārlietu ministrijā – ES vēstnieks

Vakar, 21.oktobrī, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Eiropas Savienības vēstnieku Latvijā Ginteru Veisu ( Gūnter Weiss ).

G.Veiss iesniedza EK projektu par Latvijas iekļaušanās partnerību. EK pārstāvis norādīja, ka šis dokuments sagatavots, lai veicinātu Latvijas gatavību perspektīvajai dalībai Eiropas Savienībā.

M.Riekstiņš darīja zināmu, ka Latvijas valdība rūpīgi izanalizēs EK dokumentu un tuvākajā laikā sniegs savu vērtējumu par to.

ĀM prese centrs

Par bezvīzu režīmu

starp Vāciju un Baltijas valstīm

Pēc Vācijas un Baltijas valstu parlamentāriešu sadarbības grupas priekšsēdētāja Dr. Volfganga Štetena iniciatīvas, kurš pašreiz Bundestāga Tiesību komisijas delegācijas sastāvā apmeklē visas trīs Baltijas valstis, 21.oktobrī tika iesniegts starpfrakciju priekšlikums “Bezvīzu režīmu ar Baltijas valstīm” VFR Bundestāga frakcijām (KDS/KSS, VSP un BDP) ar lūgumu iespējami drīzāk iekļaut šo pār partijām stāvošo ieteikumu Vācijas parlamenta darba kārtībā. Tas rūpīgi jāapspriež Ārlietu komisijā, un pēc tam konsultācijās ar Tiesību, Iekšlietu un ES lietu komisiju.

Parlamentārieši savā priekšlikumā aicina federālo valdību uzsākt sarunas ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdībām par bēgļu atpakaļuzņemšanas līguma parakstīšanu ar mērķi vienoties par bezvīzu režīmu starp Vāciju un trim Baltijas valstīm. Paredzams, ka bezvīzu režīms stāsies spēkā 1998.gada pavasarī.

Parlamentāriešu grupa pamato savu iesniegumu ar to, ka Baltijas valstis, būdamas ES asociētās locekles, ir integrācijas partneres. Kopš savas neatkarības atjaunošanas, neraugoties uz salīdzinoši nevienlīdzīgajām izejas pozīcijām, tās ir veikušas nozīmīgas reformas politikā, ekonomikā, valsts tiesībās un demokrātiskās struktūrās. Tās ir atbilstoši izvērtējušas ES Komisijas 1997.gada jūlijā paustos viedokļus. Līdz ar to Baltijas valstis ir atkal ieņēmušas tām pienākošos vietu Eiropas centrā. Bezvīzu režīma ieviešana starp Vāciju un mūsu kaimiņiem Baltijā to tagad nepārprotami apliecinātu. Tiesības ceļot bez ierobežojumiem ir būtiska Eiropas pilsoņu dzīves sastāvdaļa. Vācijai ir jābūt īpaši atbildīgai par visām trim Baltijas valstīm, un nav pieļaujams, ka Vācija būtu to valstu skaitā, kuras pēdējās ieviestu bezvīzu režīmu ar Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Prof. Dr.iur. Volfgangs Štetens,

VFR Bundestāga deputāts,

Vācijas un Baltijas valstu

parlamentāriešu sadarbības grupas

priekšsēdētājs

1997.gada 21.oktobrī

“Latvijas Vēstneša”

(Silvija Ernštreite) tulkojums