valdībā

Pēc Ministru kabineta 21.oktobra sēdes

Ministru prezidenta biedra Jura Kaksīša,

zemkopības ministra Andra Rāviņa

un veselības valsts ministra Viktora Jaksona

atbildes, skaidrojumi, komentāri

Turpinājums no 1.lpp.

Pašlaik, kad katrā rajonā ir divas trīs nelielas slimnīcas, rodas katras pašvaldības sociālā, ekonomiskā un politiskā ieinteresētība uzturēt šīs viņu īpašumā esošās iestādes. Turpretī, veidojoties teritoriāli lielākām slimokasēm, pašvaldībām būtu jānonāk pie racionālāka risinājuma, kā attiecīgajā teritorijā nodrošināt labu, bet arī lētu iedzīvotāju veselības aprūpi. Tas nozīmē, ka pašvaldības neatļausies turēt neaizpildītas, tukšas ārstniecības iestādes. Nav nepieciešamības nelielā teritorijā turēt arī kādas šauri specializētas iestādes — optimālāk ir koncentrēt tās vienuviet — lielākas teritorijas apkalpošanai.

Jāuzsver, ka šī slimokasu reforma nenotiek piespiedu kārtā, regulējot no augšas, no Labklājības ministrijas. Jo nav iespējas ar ierēdņu palīdzību noteikt, cik gultasvietu un cik personāla kurā Latvijas vietā ir nepieciešams. Tikai pašvaldības, kas ir atbildīgas par savu iedzīvotāju aprūpi, var un, jācer, arī spēj vienoties par labāko veselības aprūpes variantu — optimizētu, bet reizē arī tādu, kas katram iedzīvotājam, pat visattālākajā nostūrī, nodrošina vienlīdzīgu iespēju saņemt kvalitatīvu medicīnisko aprūpi.

Šo jauno teritoriālo slimokasu dibinātājas būs pašvaldības, un statusa ziņā tās būs bezpeļņas organizācijas — pašvaldības uzņēmumi vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Pēc pašvaldību vienošanās panākšanas dibināmās uzņēmējsabiedrības attīstības jeb biznesa plāns būs jāiesniedz Centrālajā slimokasu fondā, kas noteiks tā atbilstību Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem nosacījumiem. Vēlreiz jāuzver — reģionālo slimokasu uzdevums nav biznesa darbība vai kādu kredītu došana, bet gan ārstniecības iestāžu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa, turklāt ar iespējami mazāku šajās finansu darbībās.

Pēc tam Viktors Jaksons atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kā, jūsuprāt, ir iespējams veselības aprūpes kvalitātes pieaugums, ja tiek runāts par veselības aprūpes iestāžu slēgšanu?

V.Jaksons: — Viens jautājums ir šodien pieņemtie noteikumi. Cits — par ko šodien jau runāja medicīnas darbinieku arodbiedrību sanāksmē — budžeta projektā paredzēto līdzekļu nepietiekamais apjoms. Jo noteikumos, mēs, protams, varam paredzēt sistēmu, bet to, vai mums pietiks līdzekļu tās veiksmīgai darbībai, noteiks budžetā paredzēto līdzekļu daudzums.

Bet, konkrēti atbildot uz jūsu jautājumu, — jā, tieši tā. Mēs savā nabadzībā nevaram atļauties izsviest naudu vējā — uzturēt pustukšas slimnīcas. Mēs varam atļauties uzturēt tikai tās iestādes, kuras ir pilnībā noslogotas — pēc principa, ka nauda seko pacientam. Ja iestādē ir pacienti, tā saņem maksu par saviem pakalpojumiem un spēj sevi nodrošināt. Ja slimnīca ir tukša, — naudu tā nesaņem un tātad nespēj segt savus uzturēšanas izdevumus. To mēs varam nosaukt par ierobežoto līdzekļu pārdali par labu primārajai veselības aprūpei — ambulatorajai palīdzībai jeb pacienta tuvināšanai ģimenes ārstam. Un stacionārā palīdzība tiek sniegta vienīgi tad, ja ar ambulatoro nepietiek. Ar to, mūsuprāt, pacientiem tiks nodrošināta iespēja saņemt vismaz minimālo nepieciešamo veselības aprūpi.

Jautājums: — Vai jums ir informācija par to, cik lielā mērā slimnīcas Latvijā ir aizpildītas un cik no tām stāv tukšas?

V.Jaksons: Veselības aprūpes iestāžu aizpildījums ir ļoti dažāds un svārstās no 50—60 procentiem līdz 80—90 procentiem. Šo 50—60 procentu aizpildījuma līmeni mēs nevaram uzskatīt par apmierinošu. Tomēr jāuzsver, ka gultu skaita samazinājums nevar būt pašmērķis, jo mēs patiesi ekonomējam tikai tad, ja nekurinām tukšas telpas. Bet šo optimizāciju nevar izdarīt ministrija ar savu lēmumu, to var darīt tikai pašas pašvaldības, meklējot savu iedzīvotāju aprūpei labāko un ekonomiskāko risinājumu, lai apsaimniekotu caur Centrālo fondu valsts iedalītos līdzekļus.

Jautājums: — Vai pašvaldības ir gatavas šīm izmaiņām? Vai tās ir piedalījušās projekta izstrādē?

V.Jaksons: — Bez šaubām, šādu lēmumu nevarētu izstrādāt un pieņemt bez ieinteresēto pušu piekrišanas. Ir bijušas sarunas gan ar Latvijas Pašvaldību savienību, gan ar atsevišķām pašvaldībām. Un, piemēram, pēc bijušā veselības valsts ministra Jura Viņķeļa vizītes Daugavpilī esam saņēmuši oficiālu paziņojumu par Daugavpils pilsētas, rajona un Krāslavas slimokases kopīgu lēmumu veidot teritoriālo slimokasi. Arī Valkas rajonā četras vai astoņas pašvaldības — vēl nav īsti skaidrs — ir lēmušas par teritoriālas salimokases veidošanu. Tāpat Jelgavā četras vai sešas pašvaldības jau par to ir vienojušās.

Bažas ir vienīgi par to, ka zaudētāji varētu būt tur, kur pašlaik veselības aprūpes lietas ir labi sakārtotas. Mēs protams, mēģinām pierādīt, ka, kopā sanākot un apvienojot naudu, kaut arī mazu, iespējas tomēr būs lielākas. Un to, ka kooperācija būtu izdevīgāka gan iepirkumos, gan resursu racionālā izlietošanā. Bet ir bailes par to, ka kāds varētu ciest spēcīgāku interešu vai spēcīgāka līdera ietekmē. Domāju, ka demokrātiskā valstī, kur galvenais noteicošais spēks tomēr ir pašvaldību elektorāts — iedzīvotāji, šis process tomēr tiks virzīts tā, lai veselības aprūpe atbilstu iedzīvotāju interesēm.

Tad runāja Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis par atzinības rakstu, Ministru kabineta balvas un naudas prēmiju piešķiršanu:

— Ministru kabinets akceptēja apbalvošanas padomes 20. oktobra lēmumu par viena atzinības raksta un trīs MK balvu piešķiršanu 5000 latu vērtībā, kā arī akceptēja Nacionālās sporta padomes ieteikumu apbalvot pasaules čempionu Kristeru Serģi, viņa līdzbraucēju un treneri mehāniķi. Mums gribētos, lai sabiedrība būtu vairāk informēta par šo balvu piešķiršanu, jo pieteikumi ir iesniedzami katru gadu līdz 30. septembrim par izciliem sasniegumiem viena kalendāra gada laikā. Katru gadu piešķir līdz četrām MK balvām 5000 latu vērtībā. Šogad nebija tik daudz iesniegto pieteikumu.

Balvas ir piešķirtas profesoram Ernestam Gaudiņam, Kandavas pašvaldības vadītājam Dainim Rozenfeldam un Jurim Zvirgzdam-Zvirgzdiņam, Zooloģiskā dārza direktora vietniekam zinātniskajā darbā.

Pēc tam Juris Kaksītis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

Jautājums: — Vai šī summa — 5000 — latu ir pirms nodokļu nomaksas?

J. Kaksītis: — Šīs balvas summa ir jau pēc nodokļu nomaksas.

Zemkopības ministrs Andris Rāviņš informēja par vakar MK sēdē apstiprinātajiem bezpeļnas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas tirdzniecības aģentūra” statūtiem:

— Šodien tika apstiprināti mūsu jaunizveidotās valsts akciju sabiedrības “Latvijas tirdzniecības aģentūra” statūti. Galvenais motīvs šīs sabiedrības izveidošanai bija tas, ka tā būs galvenā labības tirgus aktivizētāja. Otrs pamatuzdevums ir valsts rezerves turēšana un nodrošināšana. Grozījumi MK nolikumā ir aģentūras biroja nomaiņā pret aģentūru.

Tad Andris Rāviņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

Jautājums: — Kādā veidā aģentūra veicinās labības tirgus aktivizāciju?

A. Rāviņš: — Iepriekšējās organizācijas jeb aģentūras biroja galvenais uzdevums bija valsts rezerves veidošana, saglabāšana un atjaunošana. Pašreizējās aģentūras blakusuzdevums ir piedalīties labības tirgū kā aktīvai līdzdalībniecei. Labības birojam graudi bija jātur natūrā — obligāti triju mēnešu rezerve. Šobrīd mūsu mērķis un uzdevums ir izdarīt grozījumus likumā, lai šīs izmaiņas būtu ne tikai natūrā, bet arī naudā. Uz labības novākšanas sākumu aģentūrai vajadzētu būt valsts rezervei naudā, un līdz ar to tā varētu aktīvi piedalīties savu rezervju iepirkšanā un uzkrāšanā.

Jautājums: — Cik liels varētu būt aģentūras starta kapitāls?

A. Rāviņš: — Aģentūras starta kapitāls ir tāds kā šodien, taču ir šī triju mēnešu rezerve.

Preses konferences nobeigumā valdības preses sekretārs Aivis Freidenfelds informēja, ka ir izdarīti grozījumi MK 1997. gada 15. jūlija grozījumos par Latvijas pilsoņu pasēm, kas paredzēja,ka Latvijas Republikas pilsoņiem pēdējais bijušo PSRS pasu nomaiņas termiņš ir šī gada 1. novembris. Pamatojoties uz iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera prasījumu, MK nolēma bijušo PSRS pasu nomaiņas termiņu pagarināt līdz 1998. gada 1. janvārim.

Dina Gailīte,

Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktores

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Valdības namā