projekti

Par grozījumiem Kredītiestāžu likumā

Saeimas dokuments nr.3217;

likumprojekts nr.904

Saeimas Prezidijam

Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 79.pantu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesniedz likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Lūdzam iekļaut šo likumprojektu kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā pie likumprojektu nosūtīšanas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija un Juridiskā komisija ir līdzatbildīgā komisija.

Pielikumā: likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Ar cieņu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas

1997.gada 8.oktobrī priekšsēdētājs V.Balodis

Likumprojekts

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9.nr., 14.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kredītiestādes nodaļa (filiāle) — teritoriāli vai citādi nošķirta kredītiestādes struktūrvienība bez juridiskās personas statusa, kas darbojas kredītiestādes vārdā;”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pārstāvniecība — kredītiestādes struktūrvienība, kas atrodas citā valstī un pārstāv kredītiestādes intereses, bet neveic uzņēmējdarbību;”;

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) finansu pakalpojumi:

a) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana;

b) kreditēšana, t.sk. uz finansu līzinga noteikumiem;

c) skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana;

d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana;

e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, depozītu sertifikātiem u.c.), valūtu, finansu līgumiem, vērtspapīriem;

f) uzticības operācijas (trasts);

g) vērtspapīru glabāšana un pārvaldīšana;

h) galvojumu un citu saistību aktu, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram pret trešās personas parādu, izsniegšana;

i) vērtību glabāšana;

j) piedalīšanās akciju emisijā un ar to saistīto pakalpojumu sniegšana;

k) konsultācijas klientiem par finansiāla rakstura jautājumiem;

l) starpniecības pakalpojumi naudas instrumentu tirgū;

m) tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu;

n) citi darījumi, kuri pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finansu pakalpojumiem;”;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) kredīts — atlīdzības darījums, kurā kredītiestāde uz rakstiska līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas un kurš klientam rada tiesības rīkoties ar tām un pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot kredītiestādei naudu vai citas lietas ar procentiem vai bez tiem;”;

izteikt 7.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) samazinājums par kredītiestādes būtisku līdzdalību citu kredītiestāžu un finansu iestāžu pamatkapitālā, kā arī ieguldījumiem to kredītiestāžu un finansu iestāžu, kurās kredītiestādei ir būtiska līdzdalība, subordinētajā kapitālā un saskaņā ar Latvijas Bankas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem citos finansu instrumentos;”;

papildināt 7.punktu ar “e” apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) samazinājums par kredītiestādes ieguldījumu daļu citās kredītiestādēs un finansu iestādēs (pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā un saskaņā ar Latvijas Bankas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem citos finansu instrumentos), kura pārsniedz 10 procentu no kredītiestādes pašu kapitāla, kas aprēķināts saskaņā ar šā punkta “a” – “c” apakšpunktu. Ieguldījumu kopsummu aprēķina tikai tajās kredītiestādēs un finansu iestādēs, kurās kredītiestādei nav būtiskas līdzdalības;”;

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) klients — fiziskā vai juridiskā persona, kurai kredītiestāde sniedz finansu pakalpojumus;”;

izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

“15) būtiska līdzdalība — tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai arī līdzdalība, kas dod iespēju būtiski ietekmēt uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbību;”;

aizstāt 19.punkta “a” un “d” apakšpunktā vārdu “pieder” ar vārdu “ir”;

izteikt 19.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) kredītiestādes meitas uzņēmumi un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros kredītiestādei ir būtiska ietekme;”;

izteikt 20.punktu šādā redakcijā:

“20) finansu iestāde — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas dibināts, lai veiktu vienu vai vairākus finansu pakalpojumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī lai veiktu apdrošināšanas operācijas vai lai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā;”;

izteikt 21.punktu šādā redakcijā:

“21) finansu pārvaldītājsabiedrība — finansu iestāde, kuras meitas uzņēmumi ir vienīgi vai galvenokārt kredītiestādes vai finansu iestādes, turklāt vismaz viens no tiem ir kredītiestāde;”;

papildināt pantu ar 23.—34.punktu šādā redakcijā:

“23) likvidācija — kredītiestādes darbības izbeigšana saskaņā ar kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces lēmumu (pašlikvidācija), pēc tiesas nolēmuma vai bankrota gadījumā;

24) maksātnespēja — ar tiesas spriedumu konstatēts kredītiestādes stāvoklis, kad tā nespēj izpildīt savas parādu saistības;

25) faktiskā maksātnespēja — kredītiestādes stāvoklis, kad tā nav spējusi izpildīt savas parādu saistības līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai;

26) maksātnespējas process — process, kas risinās kredītiestādē no maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu vai maksātnespējas procesa izbeigšanu:

27) sanācija — maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveidīgs likumīgu pasākumu kopums nolūkā novērst kredītiestādes iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt likumīgos kreditoru prasījumus;

28) bankrots — maksātnespējas stāvokļa risinājums, kad kredītiestāde tiek likvidēta un no līdzekļiem, kas iegūti maksātnespējas procesā, atsavinot kredītiestādes mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek apmierināti likumīgie kreditoru prasījumi;

29) kriminālsodāms bankrots — kredītiestādes novešana līdz maksātnespējai vai bankrotam, ja tas izdarīts apzināti vai nolaidības dēļ un ar to nodarīts būtisks kaitējums valstij, pašvaldībai vai citas juridiskās vai fiziskās personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm, un tas atzīts ar tiesas spriedumu;

30) kreditors — valsts, pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu saistīta fizisko vai juridisko personu grupa, kurai ir prasījuma tiesības pret kredītiestādi;

31) nodrošinātais kreditors — valsts, pašvaldība, fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu saistīta fizisko vai juridisko personu grupa, kurai ir ar ķīlu nodrošināta prasījuma tiesība (prasījums) pret kredītiestādi;

32) likvidators — kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces ievēlēta persona (pašlikvidācijas gadījumā) vai pēc Latvijas Bankas ieteikuma tiesas iecelta persona, kura realizē šajā likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā;

33) administrators — pēc Latvijas Bankas ieteikuma tiesas iecelta persona, kura īsteno šajā likumā noteiktās pilnvaras un ir atbildīga šajā likumā noteiktajā kārtībā;

34) ieinteresētās personas attiecībā pret kredītiestādi:

a) kredītiestādes akcionāri (biedri), padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs un locekļi, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni;

b) personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības;

c) personas, kuras ir bijušas ieinteresētās personas saskaņā ar “a” un “b” apakšpunkta noteikumiem pēdējo sešu mēnešu laikā līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai.”

2. Papildināt 4.pantu pēc vārdiem “citi likumdošanas akti” ar vārdiem “ievērojot tos uzņēmumus un papildu noteikumus, kas noteikti šajā likumā”.

3. Papildināt 5.pantu pēc vārdiem “citi likumdošanas akti” ar vārdiem “ievērojot tos izņēmumus un papildu noteikumus, kas noteikti šajā likumā” un pēc vārdiem “47.panta otrās daļas 2.punktu” ar vārdiem “50.panta otro, trešo, ceturto daļu”.

4. 6.pantā:

papildināt pēc skaitļa “49.” ar vārdiem “50.panta otro, trešo, ceturto daļu”; izslēgt vārdus “53.panta otrajā daļā noteikto ierobežojumu”;

aizstāt vārdus “102.panta 1. un 2.punktu” ar vārdiem “102.panta 1., 2. un 4.punktu”;

aizstāt vārdus “127., 129., 140. un 141.pantu” ar vārdiem “126.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, 127., 128., 129.panta otro daļu, 137., 138., 140.— 145., 149., 152., 170., 172.—177., 184., 185., 188.—190.pantu”.

5. 9.pantā:

aizstāt vārdus “Banku operāciju (darījumu) veikšanai” ar vārdiem “kredītiestādes darbībai”;

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos.

(3) Kredītiestāde ir tiesīga sniegt arī citus finansu pakalpojumus.”

6. Izslēgt 13.panta otro daļu.

7. Aizstāt 15.pantā vārdus “Banku operāciju (darījumu) veikšanai, kredītiestādes” ar vārdiem “Kredītiestādes darbībai, tās”.

8. Izteikt 27.panta 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“3) kredītiestāde neievēro Latvijas Bankas saskaņā ar šo likumu noteiktos darbības ierobežojumus;

4) kredītiestāde regulāri neievēro šā likuma prasības un Latvijas Bankas normatīvos norādījumus un noteikumus;

5) tiesa apstiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu.”

9. 29.pantā:

papildināt panta pirmo daļu pēc vārda “līdzdalību” ar vārdu “bankā”;

papildināt panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā: “Nosakot fiziskās personas netiešā ceļā iegūto būtisko līdzdalību, ievēro tās laulāto, vecāku un bērnu līdzdalību bankas pamatkapitālā vai balsstiesīgo akciju skaitu.”;

aizstāt panta otrajā daļā vārdus “iepriekš jāinformē par to Latvijas Banka” ar vārdiem “pirms būtiskas līdzdalības palielināšanas jāsaņem Latvijas Bankas atļauja”;

uzskatīt 30.panta tekstu par panta trešo daļu;

uzskatīt līdzšinējo panta trešo daļu par ceturto daļu.

10. Izslēgt 30.pantu.

11. Izslēgt 41.pantu.

12. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

“44.pants

Bankas būtiska līdzdalība tāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitālā, kurš nav kredītiestāde vai finansu iestāde, nedrīkst pārsniegt 15 procentu no bankas pašu kapitāla.”

13. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

“45.pants

Bankas būtiskas līdzdalības kopējais apjoms tādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā, kuri nav kredītiestādes vai finansu iestādes, nedrīkst pārsniegt 60 procentu no bankas pašu kapitāla.”

14. 47.pantā:

aizstāt panta pirmajā daļā vārdu “banka” ar vārdiem “kredītiestādes un finansu iestādes”;

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami kredītiestādei finansu pakalpojumu sniegšanai.”

15. Papildināt 50.pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt 35.panta pirmajā daļā 40. un 42.pantā noteikto kredītiestāžu darbību regulējošo prasību ievērošanu, pamatojoties uz konsolidētajiem finansu pārskatiem, ja tas nepieciešams pilnīgākas informācijas iegūšanai par kredītiestādes finansiālo stāvokli un darbības riskiem.

(3) Konsolidētajos finansu pārskatos ietverama finansu informācija par kredītiestādi un:

a) tās meitas uzņēmumiem, ja tie ir kredītiestādes vai finansu iestādes;

b) citām kredītiestādēm vai finansu iestādēm, kurās kredītiestādei tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

c) tās mātes uzņēmumu, ja tas ir finansu pārvaldītājsabiedrība, un citiem šīs finansu pārvaldītājsabiedrības meitas uzņēmumiem.

(4) Latvijas Banka nosaka konsolidēto finansu pārskatu sagatavošanā ietveramo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) kopumu, konsolidētā pašu kapitāla aprēķināšanas kārtību, kā arī pārskatu sagatavošanas metodes un kārtību.”

16. Izslēgt 53.pantu.

17. 56.pantā:

papildināt pirmajā teikumā aiz vārda “galvojums” ar vārdiem “un citus saistību aktus, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu”;

papildināt otrajā teikumā aiz vārda “galvojumi” ar vārdiem “un citi saistību akti, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu”.

18. 60.pantā:

papildināt otrajā daļā pēc vārda “kontu” ar vārdiem “vai pieņemt glabāšanā vērtības” un pēc vārda “numuru” ar vārdiem “un vietu”;

papildināt trešajā daļā pēc vārda “kontu” ar vārdiem “vai pieņemt glabāšanā vērtības”, pēc vārda “numuru” ar vārdiem “un vietu”, pēc vārda “uzvārdu” ar vārdiem “personu apliecinoša”, pēc vārda “dokumenta” ar vārdiem “numuru un”;

izslēgt trešajā daļā vārdus “un dokumenta numuru”.

19. Izteikt 61.pantu šādā redakcijā:

“61.pants

(1) Kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu personas, kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu.

(2) Saskaņā ar Latvijas Bankas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem kredītiestāde Latvijas Bankai sniedz makroekonomiskās analīzes veikšanai nepieciešamo informāciju par maksājumiem, kuri veikti starp rezidentu un nerezidentu.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības sniegt šā panta otrajā daļā minēto apkopoto informāciju Latvijas Republikas Valsts statistikas komitejai.

(4) Kredītiestādei ir tiesības sniegt tās mātes uzņēmumam, kas ir kredītiestāde vai finansu pārvaldītājsabiedrība, informāciju, kura saskaņā ar Latvijas Bankas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem vai Latvijas Bankas un ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama kredītiestāžu uzraudzības veikšanai.”

20. Aizstāt 62.pantā vārdus “veiktajām banku operācijām (darījumiem)” ar vārdiem “veiktajiem darījumiem”.

21. Aizstāt 63.panta pirmajā daļā vārdus “veiktajām banku operācijām (darījumiem)” ar vārdiem “veiktajiem darījumiem”.

22. Aizstāt 64.panta pirmajā daļā vārdus “banku operācijām (darījumiem)” ar vārdiem “klientiem sniegtajiem finansu pakalpojumiem”.

23. 71.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “nav veiktas nekādas banku operācijas (darījumi)” ar vārdiem “nav veikti nekādi darījumi”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “izdarīta pēdējā banku operācija (darījums)” ar vārdiem “klienta uzdevumā veikts pēdējais darījums”.

24. 74.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kredītiestādei, sniedzot jebkura veida finansu pakalpojumus, obligāti jāidentificē klients šā likuma 60.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā, ja viena atsevišķa pakalpojuma apjoms vai savstarpēji saistītu pakalpojumu kopējais apjoms sasniedz vai pārsniedz 10 tūkstošu latu, ja klienta identifikācija nav veikta iepriekš, atverot kontu vai pieņemot glabāšanā vērtības.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “ar to veikto banku operāciju (darījumu)” ar vārdiem “tam sniegtos finansu pakalpojumus”.

25. Aizstāt 78.pantā skaitli “12” ar skaitli “18”.

26. Izteikt 95.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ārvalstu bankas nodaļa (filiāle) Latvijas Bankai iesniedz attiecīgās ārvalstu bankas gada pārskata un auditoru pilna atzinuma tulkojumu latviešu valodā ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām.”

27. Papildināt 102.pantu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“4) Latvijas Banka saņēmusi maksātnespējas pieteikumu vai Latvijas Banka pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā.”

28. Aizstāt 103.panta 8.punktā vārdus “citas banku operācijas (darījumus)” ar vārdiem “citu finansu pakalpojumu sniegšanu”.

29. Papildināt 106.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Lai samazinātu kredītiestāžu darbības risku:

1) kredītiestāžu parādnieku reģistra izveidošanai un funkcionēšanai kredītiestāde saskaņā ar Latvijas Bankas normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem sniedz Latvijas Bankai ziņas par kredītiestādes parādniekiem, viņu saistību izpildes gaitu, kā arī par visiem gadījumiem, kad klients pilnīgi vai daļēji nepilda šā likuma 73. panta prasības;

2) Latvijas Bankai ir tiesības Latvijas Bankas normatīvajos norādījumos un noteikumos noteiktajā kārtībā sniegt šā panta trešās daļas pirmajā punktā norādītās ziņas kredītiestādēm;

3) kredītiestādēm ir tiesības tieši vai ar īpaši šim mērķim izveidotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par parādniekiem, viņu saistību izpildes gaitu, kā arī par visiem gadījumiem, kad klients pilnīgi vai daļēji nepilda šā likuma 73.panta prasības.”

30. Izteikt 107.pantu šādā redakcijā:

“107.pants

(1) Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām ir tiesības veikt Latvijā pārbaudes attiecīgās ārvalsts banku nodaļās (filiālēs) un pārstāvniecībās, kā arī tajās bankās, kurām attiecīgās ārvalsts banka ir mātes uzņēmums.

(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūciju pienākums ir savlaicīgi informēt par to Latvijas Banku. Latvijas Bankai ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcija iesniedz Latvijas Bankai par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavotā ziņojuma kopiju un tā tulkojumu latviešu valodā.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcijām saskaņā ar savstarpēju vienošanos kā tālāk neizpaužamu sniegt informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai šā panta pirmajā daļā minētajās bankās, to nodaļās (filiālēs) un pārstāvniecībās, ja attiecīgās ārvalsts likumdošanas akti paredz atbildību par neizpaužamas informācijas izpaušanu.”

31. Izteikt 110.pantu šādā redakcijā:

“110.pants

Latvijas Banka un Latvijas finansu iestāžu uzraudzības institūcijas saskaņā ar savstarpēju vienošanos apmainās ar informāciju, kura nepieciešama uzraudzības veikšanai un kura uzskatāma par tālāk neizpaužamu.”

32. Izteikt 111.pantu šādā redakcijā:

“111.pants

(1) Latvijas Bankas darbinieki, pilnvarnieki, auditori, pilnvarotas vai citas personas, kuras darbojušās Latvijas Bankas pilnvarnieku vai auditoru uzdevumā, uzskatāmas par amatpersonām un sodāmas par neizpaužamas informācijas izpaušanu, ja tās tīši vai netīši izpaudušas atklātībā vai citām personām ziņas par kredītiestādi.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz ziņām, ko Latvijas Bankas darbinieki sniedz šā likuma 61., 107. un 110.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Ziņas par kredītiestādi drīkst sniegt tiesai un prokuratūrai krimināllietā, kā arī izpaust tiesā, ja ierosināta kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas lieta.

(4) Ja Latvijas Banka kredītiestādes darbībā konstatē likumdošanas aktu pārkāpumus, tā par šiem pārkāpumiem ir tiesīga informēt Valsts ieņēmumu dienestu, prokuratūru, Iekšlietu ministriju un citas valsts institūcijas, kurām ir tiesības veikt izziņu un pirmstiesas izmeklēšanu.”

33. Izteikt 112.pantu šādā redakcijā:

“112.pants

Kredītiestāde nodrošina efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, lai nodrošinātu bankas risku pārvaldīšanu un aktīvu aizsardzību, vadības informācijas patiesumu un savlaicīgumu, likumdošanas aktu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, kredītiestādes politiku un procedūru ievērošanu.”

34. Izteikt IX nodaļu šādā redakcijā:

“IX nodaļa. Kredītiestāžu likvidācija

126.pants

(1) Kredītiestādes likvidāciju var veikt:

1) saskaņā ar kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces lēmumu (pašlikvidācija);

2) saskaņā ar tiesas nolēmumu;

3) bankrota gadījumā.

(2) Aizliegts likvidēt kredītiestādi, lai veiktu tās reorganizāciju.

(3) Aizliegta kredītiestādes reorganizācija, pārreģistrējot to par citu, ar kredītiestāžu darbību nesaistītu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) bez Latvijas Bankas rakstiskas atļaujas. Latvijas Banka atļauj kredītiestādes reorganizāciju, ja kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret noguldītājiem.

127.pants

(1) Kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulce ir tiesīga pieņemt lēmumu par kredītiestādes pašlikvidāciju tikai pēc tam, kad kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem.

(2) Ar akcionāru (biedru) pilnsapulces lēmumu uzsāktais kredītiestādes pašlikvidācijas process nav pārtraucams vai apturams.

128.pants

(1) Piecu dienu laikā pēc lēmuma par pašlikvidāciju pieņemšanas kredītiestāde iesniedz Latvijas Bankai pieteikumu par pašlikvidāciju. Pieteikumam tā pievieno pēdējo kredītiestādes bilanci, kas sagatavota atbilstoši Latvijas Bankas norādījumiem par gada pārskata sagatavošanu, un ziņas par ievēlēto likvidatoru.

(2) Latvijas Banka piecu dienu laikā pārbauda, vai kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem, un pieņem lēmumu par kredītiestādes iesniegtā pieteikuma akceptēšanu un licences kredītiestādes darbībai atsaukšanu.

(3) Kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru (biedru) pilnsapulces ievēlēts likvidators. Pašlikvidējamā kredītiestāde sagatavo lietu (dokumentu, mantu u.tml.) nodošanas aktu, kuru, stājoties pie pienākumu pildīšanas, pieņem un paraksta likvidators.

129.pants

(1) Latvijas Banka, ja tā saskaņā ar šā likuma 27.panta 1.—4.punkta noteikumiem atsauc kredītiestādei izsniegto licenci kredītiestādes darbībai, piemēro pastiprinātās uzraudzības kārtību, ieceļ pilnvarnieku un iesniedz tiesā pieteikumu par šīs kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu.

(2) Pēc licences atsaukšanas kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulce nav tiesīga lemt par pašlikvidācijas uzsākšanu un likvidatoru iecelšanu.

130.pants

Kredītiestādes likvidāciju bankrota gadījumā veic administrators saskaņā ar šā likuma XIV nodaļas prasībām.

131.pants

(1) Par kredītiestādes likvidatoru, atzīstot kredītiestādi par likvidējamu, tiesa var iecelt tikai:

1) zvērinātus advokātus;

2) zvērinātus revidentus;

3) uzņēmējsabiedrības, kuru pamatnodarbošanās veids ir audita pakalpojumi.

(2) Ja par likvidatoru tiek iecelta juridiskā persona, tā rakstiski pilnvaro fizisko personu, kura pārstāvēs likvidatoru likvidācijas procesā un uz kuru attiecināmas šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības un šā likuma 132.pantā noteiktie ierobežojumi.

132.pants

(1) Par likvidatoru Latvijas Banka nevar izvirzīt, un tiesa nevar iecelt personu:

1) kura atzīstama par ieinteresētu attiecībā pret kredītiestādi vai ir ar šo kredītiestādi saistīta persona;

2) pret kuru kredītiestādei ir prasījuma tiesība;

3) pret kuru kā pret parādnieku ir ierosināta cita maksātnespējas lieta vai kura ir uzskatāma par parādnieka pārstāvi citā maksātnespējas lietā, un šī cita lieta nav izbeigta;

4) kura ir bijusi notiesāta par noziegumiem pret īpašumu, saimnieciskajiem no-ziegumiem, noziegumiem uzņēmējdarbībā, amatnoziegumiem, noziegumiem pret jurisdikciju vai noziegumiem pret pārvaldes kārtību neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) pret kuru uzsākta kriminālvajāšana vai kura ir krimināllietā aizdomās turētā.

(2) Fiziskā persona vai juridiskās personas pilnvarotā fiziskā persona drīkst pildīt kredītiestādes likvidatora vai administratora pienākumus tikai vienā maksātnespējas un likvidācijas procesā vienlaicīgi.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga kontrolēt likvidatora darbību. Šajā nolūkā Latvijas Bankas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu likvidatora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no likvidatora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju.

133.pants

(1) Kredītiestādes likvidators ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces lēmuma akceptēšanas Latvijas Bankā vai tiesas nolēmuma pieņemšanas dienas iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes likvidāciju, kurā norāda:

1) datumu, kad pieņemts lēmums par pašlikvidāciju vai tiesas nolēmums, un datumu, ar kuru kredītiestāde atzīta par likvidējamu;

2) termiņu, līdz kuram piesakāmas kreditoru un citu personu prasības un citas pretenzijas;

3) likvidatora vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja likvidators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētais termiņš ir trīs mēneši. Termiņa tecējums sākas ar dienu, kad paziņojums publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(3) Kredītiestādes likvidators nodrošina vārda “likvidējamā” lietošanu visos kredītiestādes rekvizītos.

(4) Uz tiesas ieceltu kredītiestādes likvidatoru attiecināmas šā likuma XI nodaļā, izņemot 160.pantu, 161.panta trešo daļu un 166.pantu, noteiktās administratora tiesības, pienākumi un pilnvaras.

(5) Uz akcionāru (biedru) pilnsapulces ievēlētu kredītiestādes likvidatoru attiecināmas šā likuma XI nodaļā, izņemot 155.pantu, 156.panta otro daļu, 157.panta otro un trešo daļu, 160.pantu, 161.panta trešo daļu un 166.—169.pantu, noteiktās administratora tiesības, pienākumi un pilnvaras.

134.pants

(1) Kredītiestādes likvidācijas izdevumus sedz likvidējamā kredītiestāde.

(2) Likvidācijas izdevumos tiek iekļauti šādi maksājumi:

1) likvidatora un likvidatora palīga atlīdzība šā likuma 135.panta noteiktajā apjomā;

2) darbiniekiem izmaksājamās darba algas, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par kredītiestādes likvidāciju, un izmaksājamie atlaišanas pabalsti;

3) nepieciešamie izdevumi likvidējamās kredītiestādes mantas uzturēšanai likvidācijas laikā;

4) tiesas izdevumi;

5) izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos;

6) izdevumi izsoļu organizēšanai.

135.pants

(1) Kredītiestādes pašlikvidācijas gadījumā likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulce, bet šī atlīdzība nevar būt lielāka par 15 minimālajām mēnešalgām.

(2) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, likvidatora un likvidatora palīga kopējās atlīdzības apjoms ir 15 procenti no atgūtajiem aktīviem (mantas). Par atgūtajiem aktīviem nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot vērtspapīrus, kuri tiek kotēti biržā, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izlietojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas un ārvalstu valdību.

(3) Ja nekādi aktīvi (manta) netiek atgūti, tad likvidatora un likvidatora palīga kopējā atlīdzība vidēji mēnesī nevar būt lielāka par 30 minimālajām mēnešalgām.

136.pants

(1) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, pēc likvidācijas pabeigšanas likvidators iesniedz tiesai un Latvijas Bankai pārskatu par visu likvidācijas periodu. Tiesa apstiprina pārskatu par visu likvidācijas periodu. Lēmumu par likvidācijas izbeigšanu pieņem tiesa, un tas ir galīgs.

(2) Ja notiek kredītiestādes pašlikvidācija, likvidators piecu dienu laikā pēc Latvijas Bankas rakstiska lūguma saņemšanas iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par kredītiestādes likvidācijas gaitu. Pēc likvidācijas pabeigšanas likvidators iesniedz Latvijas Bankai pārskatu par visu likvidācijas periodu.

(3) Jebkuram likvidatora pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par kredītiestādes likvidācijas gaitu un likvidatora darbību.

(4) Katra mēneša pirmo desmit dienu laikā likvidators iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” likvidējamās kredītiestādes iepriekšējā mēneša pēdējās dienas bilanci un pārskatu par atgūtajiem aktīviem (mantu) un likvidācijas izdevumiem iepriekšējā mēnesī.

137.pants

(1) Ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri (biedri), padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai locekļi, revidenti vai auditori ir pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumdošanas aktu, Latvijas Bankas norādījumu un noteikumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulču lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, likvidatora pienākums ir ziņot par to tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā norādītās rīcības rezultātā nodarīts zaudējums kreditoriem vai akcionāriem (biedriem), likvidators ceļ prasību tiesā pret vainīgajām personām par šo zaudējumu atlīdzināšanu.

138.pants

(1) Ja likvidators kredītiestādes likvidācijas gaitā konstatē, ka likvidējamās kredītiestādes mantas nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai, likvidatora pienākums ir pieņemt lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu un iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu šā likuma 141.pantā paredzētajā kārtībā, lūdzot tiesu apstiprināt lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

(2) Ja tiesa pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu pēc šā panta pirmajā daļā minētā pieteikuma izskatīšanas, tā vienlaicīgi apstiprina lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

(3) Šādā gadījumā par kredītiestādes administratoru apstiprināms likvidators, ja ievērotas šā likuma 131.panta prasības un nepastāv 132.pantā noteiktie ierobežojumi.

139.pants

Izmaksu un parādu segšanas kārtību nosaka likvidators, ievērojot šā likuma 191.—195.panta noteikumus.”

35. Papildināt likumu ar jaunu X nodaļu šādā redakcijā:

“X nodaļa. Kredītiestāžu maksātnespēja

140.pants

(1) Kredītiestāde var iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja tā nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi veikt savu parādu saistību izpildi.

(2) Kredītiestādei ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) kredītiestāde nespēj nokārtot parādu saistības astoņu dienu laikā un nav panākta rakstiska vienošanās ar kreditoriem par šā parāda nokārtošanu;

2) kredītiestādes parādu saistības pārsniedz tās aktīvus.

141.pants

Uz maksātnespējas pieteikumu, kuru iesniedz kredītiestādes likvidators, attiecas visi šā likuma 138.panta un 140.panta pirmās daļas noteikumi.

142.pants

(1) Administrators citā maksātnespējas procesā var iesniegt maksātnespējas pieteikumu pret to kredītiestādi, kurai ir parādu saistības pret šā administratora pārstāvamo parādnieku.

(2) Šādā gadījumā uz administratora pieteikumu attiecas visi šā likuma 143.panta noteikumi.

143.pants

Kreditors vai kreditoru grupa var iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) piecu dienu laikā pēc tiesiski pamatotas kreditora pretenzijas iesniegšanas kredītiestādei prasījums nav apmierināts, un pēc šā termiņa notecējuma kreditors savu nodomu iesniegt maksātnespējas pieteikumu rakstiski darījis zināmu kredītiestādei vismaz trīs dienas pirms tā iesniegšanas, turklāt kredītiestāde nav varējusi parādu nokārtot arī pēc šā termiņa notecējuma;

2) kredītiestāde ir kreditoram rakstiski paziņojusi par savu faktisko maksātnespēju.

144.pants

(1) Maksātnespējas pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātie kreditori. Līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai nodrošināto kreditoru prasījumi pret kredītiestādi par parādu piedziņu tiek izskatīti vispārējā kārtībā.

(2) Maksātnespējas pieteikumu drīkst iesniegt tie nodrošinātie kreditori, kuru prasījums pret kredītiestādi nav nodrošināts pilnībā.

145.pants

Latvijas Banka var iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) kredītiestāde nespēj pienācīgi izpildīt savas parādu saistības;

2) kredītiestādes parādu saistības pārsniedz tās aktīvus.

146.pants

(1) Latvijas Banka piecu dienu laikā no maksātnespējas pieteikuma saņemšanas dienas izskata šo pieteikumu un faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas konstatēšanas gadījumā lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Latvijas Banka maksātnespējas pieteikumu iesniedz tiesā triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pieteikuma iesniegšanu tiesā.

(2) Latvijas Banka var lemt par pieteikuma apturēšanu uz laiku ne ilgāku par vienu mēnesi, ja tās rīcībā ir pierādījumi, ka kredītiestādes faktiskā maksātnespēja ir īslaicīga un ir saistīta ar īslaicīgām likviditātes problēmām. Ja noteiktā pieteikuma atlikšanas termiņa beigās kredītiestādes maksātspēja nav atjaunojusies, Latvijas Banka maksātnespējas pieteikumu iesniedz tiesā triju dienu laikā pēc atliktā termiņa notecējuma.

(3) Latvijas Banka, nekonstatējot kredītiestādes faktisko maksātnespēju vai tās iestāšanās iespējamību, pieņem motivētu lēmumu par pieteikuma noraidīšanu un to triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstiski paziņo pieteikuma iesniedzējam, norādot lēmuma motīvus.

147.pants

(1) Saņemot maksātnespējas pieteikumu, Latvijas Banka lemj par pastiprinātās uzraudzības kārtības noteikšanu kredītiestādei un pilnvarnieka iecelšanu. Ja Latvijas Banka pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā, tā piemēro pastiprinātās uzraudzības kārtību un ieceļ pilnvarnieku.

(2) Ja pilnvarnieks ir iecelts šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, jebkuras darbības ar kredītiestādes mantu, kā arī trešo personu mantu, kas atrodas kredītiestādes valdījumā vai turējumā, kredītiestādes pārvaldes institūcijas var veikt vienīgi ar pilnvarnieka rakstisku atļauju. Ja šādas darbības tiek veiktas bez pilnvarnieka rakstiskas atļaujas un ja šādas darbības rezultātā nodarīts būtisks kaitējums valstij, vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības par varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

(3) Ja kredītiestādei jebkuru citu iemeslu dēļ jau ir iecelts pilnvarnieks, no maksātnespējas pieteikuma saņemšanas vai Latvijas Bankas pašas lēmuma par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu pieņemšanas dienas pilnvarnieka tiesības paplašinās saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem.

(4) Latvijas Bankas ieceltais pilnvarnieks darbojas līdz dienai, kad tiesa pieņem nolēmumu par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu vai kredītiestādes atzīšanu par maksātnespējīgu.

148.pants

(1) Līdz ar maksātnespējas lietas ierosināšanu kreditoram ir aizliegts veikt darījumus, ar kuriem tiek nodarīti zaudējumi citiem kreditoriem vai trešajām personām.

(2) Mantiskās tiesības, kuras radušās kreditoram vai trešajām personām šā panta pirmajā daļā minēto kreditora darbību rezultātā, uz kreditora vai administratora iesnieguma pamata atzīstamas par spēkā neesošām likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

149.pants

Līdz ar kredītiestādes pasludināšanu par maksātnespējīgu:

1) kredītiestāde zaudē tiesības rīkoties ar savu mantu, kā arī ar tās valdījumā vai turējumā esošo trešo personu mantu, un šīs tiesības iegūst administrators;

2) kredītiestādes valdes darbība tiek apturēta, un kredītiestādes pārvaldīšanu veic administrators;

3) apstājas nokavējuma naudas un procentu pieaugums kreditoru prasījumiem.

150.pants

(1) Nolēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu pieņem tiesa, un tas ir galīgs.

(2) Administrators var iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, pievienojot rakstiskus pierādījumus, ja iestājies kāds no šādiem nosacījumiem:

1) kredītiestāde nokārtojusi visas savas parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tās aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu, un ir ievērotas šā likuma prasības un Latvijas Bankas normatīvie norādījumi un noteikumi;

2) pabeigta bankrota procedūra.

(3) Maksātnespējas process tiek izbeigts, ja tiesa noraida maksātnespējas pieteikumu vai izbeidz maksātnespējas lietu.

151.pants

(1) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar kredītiestādes maksātspējas atjaunošanos, administratora pilnvaras attiecīgajā maksātnespējas procesā izbeidzas un atjaunojas kredītiestādes tiesības pārvaldīt kredītiestādes mantu, kā arī atjaunojas kredītiestādes pārvaldes institūciju darbība. Lietu pieņemšanas un nodošanas akts tiek sagatavots un parakstīts 30 dienu laikā.Līdz šā akta parakstīšanai administrators turpina veikt savus pienākumus un ir atbildīgs saskaņā ar šo likumu.

(2) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar kredītiestādes bankrota procedūras pabeigšanu, administratora pilnvaras izbeidzas līdz ar tiesas nolēmuma pieņemšanu par maksātnespējas procesa izbeigšanu. Administrators dokumentus nodod glabāšanai arhīvā saskaņā ar likumu “Par arhīviem”.

(3) Izbeidzoties administratora pilnvarām, šā likuma 156.pantā minētā administratora apliecība un zīmogs nododams tiesā.

152.pants

(1) Maksātnespējas process tiek finansēts no kredītiestādes līdzekļiem.

(2) Kriminālsodāma bankrota gadījumā maksātnespējas procesa izdevumi piedzenami solidāri no kredītiestādes padomes un valdes priekšsēdētāja un locekļiem.

153.pants

Maksātnespējas procesa izdevumos tiek iekļauti šādi maksājumi:

1) administratora un administratora palīga atlīdzība šā likuma 166.pantā noteiktajā apjomā;

2) darbiniekiem izmaksājamās darba algas, skaitot no dienas, kad pieņemts nolēmums par kredītiestādes atzīšanu par maksātnespējīgu, un izmaksājamie atlaišanas pabalsti;

3) nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā;

4) tiesas izdevumi;

5) izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos;

6) izdevumi izsoļu organizēšanai.”

36. Papildināt likumu ar jaunu XI nodaļu šādā redakcijā:

“XI nodaļa. Administrators maksātnespējas procesā

154.pants

(1) Par administratoru var būt šā likuma 131.panta pirmajā daļā noteiktās personas.

(2) Uz administratoru attiecināmi visi šā likuma 132.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Ja par administratoru tiek iecelta juridiskā persona, tā rakstiski pilnvaro fizisko personu, kura pārstāvēs administratoru maksātnespējas procesā un uz kuru attiecināmas šā likuma 131.panta pirmajā daļā noteiktās prasības un šā likuma 132.pantā noteiktie ierobežojumi.

(4) Latvijas Banka ir tiesīga kontrolēt administratora darbību. Šajā nolūkā Latvijas Bankas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu administratora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no likvidatora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju.

155.pants

(1) Administratoram ir jābūt nodrošinājumam tiem gadījumiem, ja viņš ar savu rīcību nodara kaitējumu kreditoriem vai citām personām.

(2) Nodrošinājums ir administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

(3) Administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumus izdod Ministru kabinets.

(4) Vairāku administratoru iecelšanas gadījumā nodrošinājuma kopējo apjomu pēc Latvijas Bankas ieteikuma, pamatojoties uz administratoru savstarpējo vienošanos, nosaka tiesa.

156.pants

(1) Administratoram ir personiskais zīmogs ar tekstu “Administrators (kredītiestādes nosaukums) maksātnespējas procesā” un viņa vārdu, uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu, ja par administratoru iecelta juridiskā persona.

(2) Administratoram ir apliecība ar viņa fotoattēlu, vārdu, uzvārdu vai par administratoru ieceltās juridiskās personas pilnvarotās fiziskās personas fotoattēlu, vārdu, uzvārdu un tekstu “Administrators (kredītiestādes nosaukums) maksātnespējas procesā”. Apliecību apstiprina tiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un tiesas zīmogu.

157.pants

(1) Pēc iecelšanas un līdz lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) sagatavo kredītiestādes darbinieku, akcionāru (biedru) un citu personu sarakstu, kuru piedalīšanās maksātnespējas lietā ir nepieciešama, un iesniedz šo sarakstu tiesā;

2) sagatavo pārskatu par kredītiestādes aktīviem (mantu) atbilstoši to reālajai (tirgus) vērtībai un iesniedz to tiesā;

3) apzina kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

4) sagatavo kreditoru sarakstu pēc kredītiestādes grāmatvedības reģistros esošajiem datiem, norādot informāciju par kreditoriem, parādu saistību apmēriem un izpildes termiņiem.

(2) Triju dienu laikā pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas un administratora iecelšanas administrators un kredītiestādes valdes priekšsēdētājs kopīgi sāk veikt kredītiestādes dokumentu un mantas inventarizāciju. Ja valdes priekšsēdētājs atrodas pagaidu prombūtnē vai tā atrašanās vieta nav zināma, inventarizāciju veic administrators un valdes locekļi. Pēc inventarizācijas pabeigšanas tiek sagatavots un parakstīts inventarizācijas akts un lietu (dokumentu, mantas u.tml.) pieņemšanas un nodošanas akts.

(3) Ja visi valdes locekļi atrodas pagaidu prombūtnē vai to atrašanās vieta nav zināma, administrators par to rakstiski informē Latvijas Banku un pats veic inventarizāciju. Pēc inventarizācijas pabeigšanas administrators sagatavo un paraksta inventarizācijas aktu, un tas tiek uzskatīts arī par lietu (dokumentu, mantas u.tml.) pieņemšanas un nodošanas aktu.

158.pants

No dienas, kad ierosināta lieta par kredītiestādes maksātnespēju, bez administratora rakstiskas piekrišanas nav pieļaujama kredītiestādes prasījumu un kredītiestādes parādu pilnīga vai daļēja dzēšana ar ieskaitu.

159.pants

(1) Triju dienu laikā pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators nosūta paziņojumu un tiesas sprieduma norakstu Uzņēmumu reģistram un zemesgrāmatu nodaļai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas, pavadrakstā norādot savu vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

(2) Uzņēmumu reģistram ir pienākums fiksēt iesniegtās ziņas likumā “Par Uzņēmumu reģistru” noteiktajā kārtībā.

(3) Zemesgrāmatu nodaļai saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu ir pienākums ierakstīt zemesgrāmatas attiecīgajā nodalījumā atzīmi par īpašnieka pasludināšanu par maksātnespējīgu.

(4) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar to, ka kredītiestādes maksātspēja ir atjaunojusies, administrators nosūta tiesas nolēmumu Uzņēmumu reģistram un attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai izdarīto atzīmju dzēšanai.

(5) Ja maksātnespējas process tiek izbeigts sakarā ar kredītiestādes bankrota procedūras pabeigšanu, administrators nosūta Uzņēmumu reģistram tiesas nolēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu kredītiestādes izslēgšanai no Uzņēmumu reģistra.

160.pants

(1) Triju dienu laikā pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administrators iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes pasludināšanu par maksātnespējīgu.

(2) Paziņojumā norāda:

1) tiesas sprieduma datumu un datumu, ar kuru kredītiestāde atzīta par maksātnespējīgu;

2) administratora vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

161.pants

(1) Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu administratoram ir visi likumos un kredītiestādes statūtos paredzētie pārvaldes institūciju un to vadītāju pienākumi, tiesības un pilnvaras.

(2) Administratora pienākumi ir:

1) nodrošināt maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu;

2) pārņemt kredītiestādes mantu, dokumentāciju un zīmogu, kā arī to trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas kredītiestādes valdījumā vai turējumā;

3) pārvaldīt kredītiestādes mantu;

4) izvērtēt kredītiestādes finansiālo stāvokli, viena mēneša laikā pēc maksātnespējas pasludināšanas pieņemt lēmumu par maksātnespējas risinājumu (sanāciju, bankrotu) un tā noteikumiem un iesniegt to Latvijas Bankai apstiprināšanai vai saskaņošanai;

5) sagatavot kredītiestādes tās mantas sarakstu, pret kuru vēršami nodrošināto kreditoru prasījumi un pret kuru vēršami pārējo kreditoru prasījumi;

6) pabeigt kredītiestādes dokumentu un mantas inventarizāciju, kas sākta šā likuma 157.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā;

7) ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc Finansu ministrijas pieprasījuma saņemšanas nodot tranzītkredītu apkalpošanu Finansu ministrijai vai bankai, kuru norādījusi Finansu ministrija;

8) informēt tiesu par sanācijas piemērošanu un nosūtīt tai lēmumu par sanācijas piemērošanu, nosūtīt tiesai apstiprināšanai pieņemto lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

9) sniegt informāciju par maksātnespējas procesa gaitu Latvijas Bankai un tās noteiktajos termiņos iesniegt Latvijas Bankai visu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai;

10) katra mēneša pirmo desmit dienu laikā iesniegt publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” likvidējamās kredītiestādes iepriekšējā mēneša pēdējās dienas bilanci un pārskatu par atgūtajiem aktīviem (mantu) un maksātnespējas procesa izdevumiem iepriekšējā mēnesī;

11) kārtot grāmatvedību atbilstoši šā likuma 75.panta prasībām;

12) sniegt šajā likumā un likumā “Par Uzņēmumu reģistru” un “Zemesgrāmatu likumā” paredzēto informāciju Uzņēmumu reģistram un zemesgrāmatu nodaļām;

13) iesniegt likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ziņojumus un materiālus par maksātnespējas procesa gaitā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu krimināllietas ierosināšanai.

(3) Citi administratora pienākumi atsevišķās maksātnespējas procesa stadijās noteikti šā likuma 178., 180., 182.—184., 187. un 190.pantā.

(4) Administratora tiesības un pilnvaras ir:

1) atsavināt kredītiestādes mantu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2) slēgt kredītiestādes nodaļas (filiāles) vai pārstāvniecības;

3) celt prasību tiesā, lai tiktu atzīti par spēkā neesošiem kredītiestādes darījumi, kurus tā piecu gadu laikā pirms pasludināšanas par maksātnespējīgu slēgusi ar trešajām personām vai par labu trešajām personām un kuri radījuši vai var radīt zaudējumus kreditoriem, kā arī darījumi, kuri slēgti ar kādu no kreditoriem un kuri radījuši vai var radīt zaudējumus citiem kreditoriem;

4) iesniegt tiesai jebkuru kredītiestādes prasījumu pret trešajām personām;

5) pārstāvēt kredītiestādi tiesā un attiecībās ar juridiskajām un fiziskajām personām un uzstāties tās vārdā;

6) apdrošināt kredītiestādes darījumus un kredītiestādes mantu;

7) sagatavot un parakstīt kredītiestādes vārdā jebkuru dokumentu;

8) pieņemt darbā un atlaist administratora palīgu;

9) pieņemt darbā un atlaist darbiniekus, arī tos, kuri pieņemti darbā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas;

10) segt maksātnespējas procesa izdevumus no kredītiestādes līdzekļiem;

11) iznomāt jebkuru kredītiestādes mantu, kā arī nomāt jebkuru mantu, ja tas ir visu kreditoru interesēs;

12) atteikties no jebkura prasījuma pret trešajām personām vai slēgt jebkuru mierizlīgumu kredītiestādes vārdā attiecībā uz kredītiestādes prasījumiem pret trešajām personām;

13) pieprasīt, lai kredītiestādes akcionāri (biedri) izpilda ar attiecīgu akcionāru (biedru) pilnsapulces lēmumu noteiktās saistības attiecībā uz kredītiestādes pamatkapitālu vai citu mantu, vai iesniegt prasību tiesā par šādu saistību izpildi piespiedu kārtā;

14) iesniegt pieteikumu tiesā par jebkuras tādas trešās personas atzīšanu par maksātnespējīgu, kurai ir parādu saistības pret kredītiestādi, un pārstāvēt kredītiestādes prasījumus, ja uz pieteikuma pamata tiek ierosināta šās trešās personas maksātnespējas lieta;

15) mainīt kredītiestādes reģistrēto juridisko adresi;

16) pieprasīt un saņemt no fiziskām personām, valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) informāciju par kredītiestādi un tās pārstāvjiem, kura nepieciešama maksātnespējas procesā;

17) pārstāvēt kredītiestādi kriminālprocesā un lūgt noteikt attiecīgajiem kredītiestādes pārstāvjiem drošības līdzekli, ja sakarā ar konkrēto maksātnespējas lietu ir ierosināta krimināllieta.

(5) Ja administrators pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu lauž darba līgumu ar kredītiestādes darbiniekiem, par darba līguma laušanas tiesisko pamatu uzskatāmi Latvijas Darba likumu kodeksa 33.panta pirmās daļas 1. un 1.2 punkta noteikumi, ja nav cita likumiska pamata darba līgumu laušanai. Darba līguma laušanas gadījumā atlaistie darbinieki iegūst kreditoru statusu neizmaksātās darba algas un ar to saistīto nesaņemto maksājumu apjomā.

162.pants

Personām ir pienākums sniegt administratoram to rīcībā esošo informāciju, kura ir būtiska maksātnespējas procesā.

163.pants

(1) Administrators ir pilnā apmērā atbildīgs par zaudējumiem, kuri viņa vainas dēļ nodarīti kreditoriem.

(2) Vairāku administratoru iecelšanas gadījumā administratori ir atbildīgi tikai katrs par savu rīcību proporcionāli zaudējumiem, kuri viņu vainas dēļ nodarīti kreditoriem. Katra administratora atbildības apmēru šādā gadījumā nosaka tiesa.

(3) Administrators nav atbildīgs par zaudējumiem, kuri nodarīti kreditoriem pirms viņa stāšanās pie savu pienākumu pildīšanas.

164.pants

(1) Prasības par administratora nodarīto zaudējumu atlīdzību kreditori var celt tiesā vispārējā kārtībā.

(2) Prasības pret administratoru nevar celt vēlāk kā trīs gadus pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas.

(3) Ja administrators ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus kreditoriem vai citām ieinteresētajām personām un tiesa šajā rīcībā konstatējusi krimināli sodāma nodarījuma pazīmes, uz prasībām pret administratoru attiecināms vispārējais prasības noilguma termiņš.

(4) Šā panta prasības attiecas uz visiem administratoriem, kuri ir piedalījušies attiecīgajā maksātnespējas procesā neatkarīgi no piedalīšanās laika vai ilguma, un katrs administrators ir atbildīgs tikai par savu rīcību.

165.pants

Administrators var rakstiski pilnvarot palīgu vai jebkuru kredītiestādes darbinieku veikt atsevišķas darbības, kuras saskaņā ar šo likumu ietilpst administratora pilnvarās. Par zaudējumiem, ko nodara administratora palīgs vai darbinieks, darbojoties uz šādas pilnvaras pamata, atbildīgs ir administrators.

166.pants

(1) Administratora un administratora palīga kopējās atlīdzības apjoms ir 15 procentu no atgūtajiem aktīviem (mantas). Par atgūtajiem aktīviem nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot vērtspapīrus, kuri tiek kotēti biržā, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izlietojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas un ārvalstu valdību.

(2) Ja nekādi aktīvi (manta) netiek atgūti, tad administratora un administratora palīga kopējā atlīdzība mēnesī ir 30 minimālās mēnešalgas.

(3) Ja kredītiestādei nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu šā panta otrajā daļā noteikto atlīdzību, administrators pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku:

1) pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

2) iesniedz tiesā pieteikumu par izmaksu un parādu segšanas termiņa noteikšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja administrators jau pieņēmis lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu un tiesa to ir apstiprinājusi.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā administratora un administratora palīga atlīdzības izdevumus sedz Latvijas Banka. Izdevumu segšanas un to atmaksāšanas kārtību nosaka, administratoram un Latvijas Bankai savstarpēji vienojoties.

167.pants

(1) Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts saskaņā ar šā likuma 168.pantu;

2) ja administrators atkāpjas saskaņā ar šā likuma 169.pantu;

3) ja tiek izbeigts maksātnespējas process saskaņā ar šā likuma 150.pantu;

4) administratora nāves gadījumā vai tad, ja administrators ir juridiskā persona un ir pieņemts un Uzņēmumu reģistrā reģistrēts lēmums par šās juridiskās personas likvidāciju.

(2) Izbeidzoties administratora pilnvarām, tiesa pasludina šā likuma 156.pantā minēto administratora apliecību un zīmogu par nederīgu.

(3) Informāciju par administratora pilnvaru izbeigšanos un administratora apliecības un zīmoga pasludināšanu par nederīgu tiesa publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

168.pants

(1) Ja Latvijas Banka izsaka neuzticību administratoram, tā lūdz tiesu atcelt šo administratoru un iecelt citu, iesakot jaunu administratora kandidatūru.

(2) Atceltā administratora pienākums ir 15 dienu laikā no atcelšanas dienas iesniegt Latvijas Bankai un tiesai pārskatu, kuram jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par viņa darbību.

169.pants

(1) Administrators ir tiesīgs atkāpties no savu pienākumu pildīšanas, informējot par to Latvijas Banku un iesniedzot tiesai rakstisku iesniegumu par atkāpšanos un pārskatu, kuram jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par administratora darbību. Iesniegumā jānorāda motīvi, kuru dēļ viņš nevar vai nevēlas turpmāk veikt administratora pienākumus.

(2) Administrators, kura atkāpšanos tiesa apstiprinājusi, saņem atlīdzību saskaņā ar šā likuma 166.pantu.”

37. Papildināt likumu ar jaunu XII nodaļu šādā redakcijā:

“XII nodaļa. Kredītiestāžu manta maksātnespējas procesa laikā

170.pants

Kredītiestādes manta maksātnespējas procesa laikā ir:

1) kredītiestādes aktīvi (manta) maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienā tiesā;

2) augļi, kas iegūti no kredītiestādes aktīviem (mantas) maksātnespējas procesa laikā;

3) citi maksātnespējas procesa laikā likumīgā ceļā iegūti aktīvi (manta).

171.pants

(1) Pēc kredītiestādes pasludināšanas par maksātnespējīgu kredītiestādes mantas pārvaldīšanas tiesības ir tikai administratoram.

(2) Administrators pārvalda kredītiestādes mantu un rīkojas ar to šajā likumā noteikto pilnvaru apjomā.

(3) Maksātnespējas procesa laikā iegūtie naudas līdzekļi, atgūstot mantu vai izpārdodot kredītiestādes aktīvus, ieskaitāmi kredītiestādes kontā Latvijas Bankā. Administratoram ir tiesības turēt skaidro naudu kasē apmēros, kas nepieciešami maksātnespējas procesa kārtējo izdevumu segšanai.

172.pants

(1) Kredītiestādes mantas sarakstā iekļauj noguldījumus un procentus par tiem, bet neiekļauj citu kredītiestādes turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu.

(2) Administrators nodrošina trešajām personām piederošās mantas uzturēšanu līdz tās nodošanai īpašniekam. Administrators ir tiesīgs piedzīt no trešajām personām izdevumus, kas radušies sakarā ar to mantas uzturēšanu.

(3) Ja trešajām personām piederošā manta ir atsavināta un mantas īpašnieki noteiktajā termiņā ir pieteikuši savus prasījumus, šīs mantas vērtība tiek atlīdzināta pilnā apmērā pirms citu prasījumu apmierināšanas. Izmaksātā summa piedzenama no personas, kuras vainas dēļ trešās personas manta ir atsavināta.

(4) Ja kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu īpašnieki nepārņem savā valdījumā līdz kredītiestādes mantas izsoles sākumam, administrators nodod to glabājumā notāram. Glabājums attiecināms uz naudu, dokumentiem un vērtspapīriem.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minēto kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, kas nav nauda, dokumenti un vērtspapīri, administrators pārdod atklātā izsolē un tādējādi iegūtos naudas līdzekļus kopā ar dokumentiem par izsoles organizēšanu un norisi nodod glabājumā notāram.

173.pants

(1) Tiesa pēc administratora prasības var atzīt par spēkā neesošiem kredītiestādes darījumus neatkarīgi no šo darījumu veida, ja:

1) tie noslēgti pēc maksātnespējas iestāšanās dienas un kredītiestāde ar tiem ir nodarījusi zaudējumus kreditoriem;

2) tie noslēgti piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas, kredītiestāde ar tiem apzināti nodarījusi zaudējumus kreditoriem un persona, ar kuru vai kurai par labu noslēgts darījums, ir zinājusi par šādu zaudējumu nodarīšanu;

3) tie noslēgti piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas un tiesa ir konstatējusi, ka kredītiestāde novesta līdz maksātnespējai ar kriminālsodāmu nodarījumu, un persona, ar kuru vai kurai par labu darījums ir ticis slēgts, ir zinājusi par šo nodarījumu.

(2) Ja darījumus, ar kuriem nodarīti zaudējumi kreditoriem, kredītiestāde noslēgusi ar ieinteresētajām personām attiecībā pret kredītiestādi vai šo personu labā, uzskatāms, ka šīs personas ir zinājušas par zaudējumu nodarīšanu vai kriminālsodāmu nodarījumu, ja tās nepierāda pretējo.

(3) Nodrošinātais kreditors var iesniegt tiesā prasību par administratora noslēgta darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, ja darījums attiecas uz prasījuma nodrošināšanai ieķīlāto mantu un ir aizskartas nodrošinātā kreditora tiesības.

174.pants

(1) Tiesa kredītiestādes mantas dāvinājuma līgumu var atzīt par spēkā neesošu atbilstoši Civillikuma 1927.panta noteikumiem.

(2) Tiesa var atzīt par spēkā neesošiem piecu gadu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas vai pēc tās noslēgtos darījumus, kuros pušu savstarpējo saistību nevienlīdzīgums norāda, ka faktiski izdarīts dāvinājums.

(3) Nevar atzīt par spēkā neesošiem ziedojumus Latvijā reģistrētajām sabiedriskajām organizācijām, kuras nodarbojas ar kultūras, zinātnes, izglītības, sporta, veselības aizsardzības vai sociālās palīdzības veicināšanu. Ziedojumu šādai organizācijai var atzīt par spēkā neesošu un atprasīt, ja ir pierādījumi, ka šis ziedojums ir fiktīvs vai netiek izmantots paredzētajiem mērķiem.

175.pants

(1) Tiesa pēc administratora prasības var atzīt par spēkā neesošiem ķīlas līgumus, ja:

1) kredītiestādes kreditora ķīlas tiesība nodibināta pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai pēdējo sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas iestāšanās dienas tādam kreditora prasījumam pret kredītiestādi, kurš līdz tam nav bijis nodrošināts;

2) tas noslēgts pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai gada laikā pirms tās un ķīlas ņēmējs ir bijis ieinteresētā persona attiecībā pret kredītiestādi;

3) ķīla atsavināta nodrošinātā kreditora prasījuma apmierināšanai pēc maksātnespējas iestāšanās dienas vai sešu mēnešu laikā pirms tās un atsavināšana nav notikusi atklātā izsolē gadījumos, kad ķīla saskaņā ar likumu vai līgumu bijusi pārdodama šādā izsolē.

(2) Ja ķīlas līgums tiek atzīts par spēkā neesošu, attiecīgais nodrošinātais kreditors iegūst nenodrošinātā kreditora statusu.”

38. Papildināt likumu ar jaunu XIII nodaļu šādā redakcijā:

“XIII nodaļa. Kredītiestāžu sanācija

176.pants

Par sanāciju atzīstams plānveidīgs likumīgu pasākumu kopums nolūkā novērst kredītiestādes iespējamo bankrotu, atjaunot maksātnespēju un apmierināt likumīgos kreditoru prasījumus.

177.pants

(1) Sanācijas plānu var iesniegt:

1) administrators;

2) kreditors vai kreditoru grupa;

3) kredītiestādes akcionāri, kuri kopā pārstāv ne mazāk kā desmito daļu no akciju sabiedrības apmaksātā pamatkapitāla.

(2) Sanācijas plānā norādāmi:

1) konkrētie pasākumi, kuri tiks veikti kredītiestādes maksātspējas atjaunošanai;

2) šo pasākumu veikšanas termiņi;

3) nepieciešamie līdzekļi un to iegūšanas avoti;

4) paredzētie kredītiestādes maksātnespējas uzlabošanās termiņi un apjoms;

5) termiņi, kad kredītiestāde spēs izpildīt visas likumdošanas aktu un Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu prasības;

6) kārtība, kādā paredzēts veikt maksājumus kreditoru prasījumu apmierināšanai, un to veikšanas termiņi.

178.pants

Sanācijas plāna izstrādāšanas termiņu nosaka administrators, bet tas nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi no dienas, kad kredītiestāde pasludināta par maksātnespējīgu.

179.pants

(1) Lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators. Lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Latvijas Bankā.

(2) Latvijas Banka pēc administratora lūguma vai pēc savas inicaitīvas var atcelt lēmumu par sanācijas piemērošanu, ja lēmuma pieņemšana panākta ar maldību vai lietojot viltu vai spaidus.

180.pants

(1) Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar sanācijas plānu.

(2) Papildus šā likuma 161.panta ceturtajā daļā noteiktajām administratora tiesībām un pilnvarām sanācijas gaitā administrators saskaņā ar sanācijas plānu ir tiesīgs kredītiestādes vārdā iegūt vai aizņemties naudas līdzekļus un ieķīlāt kredītiestādes mantu.

(3) Ja mainījušies būtiski apstākļi, kuri ietekmē vai var ietekmēt sanācijas plāna izpildi, administrators ar Latvijas Bankas piekrišanu izdara grozījumus sanācijas plānā vai pieņem lēmumu par sanācijas atcelšanu vai sanācijas pārtraukšanu un iesniedz to Latvijas Bankai apstiprināšanai.

181.pants

(1) Lēmumu par sanācijas piemērošanu, sanācijas plānu un turpmākos lēmumus par grozījumiem šajā plānā Latvijas Banka apstiprina 15 dienu laikā no to iesniegšanas dienas.

(2) Ja Latvijas Banka neapstiprina sanācijas plānu, administrators pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

(3) Ja Latvijas Banka neapstiprina lēmumu par grozījumiem sanācijas plānā, sanācijas turpināma pēc Latvijas Bankas apstiprinātā plāna.

182.pants

(1) Sanācijas termiņš parasti nevar pārsniegt trīs mēnešus, skaitot no dienas, kad lēmumu par sanācijas piemērošanu un sanācijas plānu apstiprinājusi Latvijas Banka. Pēc sākotnējā sanācijas termiņa beigām administrators ar Latvijas Bankas piekrišanu var pagarināt sanācijas termiņu vēl ik pa trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad lēmumu par sanācijas termiņa pagarināšanu un grozījumiem sanācijas plānā apstiprinājusi Latvijas Banka.

(2) Kopējais sanācijas termiņš nedrīkst būt garāks par diviem gadiem.

183.pants

(1) Administrators var lūgt Latvijas Banku pārtraukt sanāciju, ja:

1) sanācijas pasākumi nenotiek saskaņā ar sanācijas plānu;

2) sanācijas plānā paredzētajā termiņā nav sasniegta kredītiestādes maksātspējas uzlabošanās paredzētajā apjomā;

3) tiek konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildāms.

(2) Sanācijas pārtraukšanas gadījumā administrators pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.”

39. Papildināt likumu ar jaunu XIV nodaļu šādā redakcijā:

“XIV nodaļa. Kredītiestažu bankrota procedūra

184.pants

(1) Lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku pieņem administrators un iesniedz apstiprināšanai tiesā.

(2) Pēc tam, kad tiesa apstiprinājusi administratora lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, administrators nodrošina vārda “likvidējamā” lietošanu visos kredītiestādes rekvizītos.

185.pants

(1) Bankrota procedūras pamatmērķis ir gūt maksimālu ienākumu no kredītiestādes aktīvu (mantas) pārdošanas.

(2) Kredītiestādes aktīvu (mantas) pārdošana notiek publiskās izsolēs. Izsoles organizē un izsoļu noteikumus izstrādā administrators, ja attiecībā uz konkrēto mantu likums nenosaka citu atsavināšanas kārtību.

186.pants

(1) Triju dienu laikā no dienas, kad tiesa apstiprinājusi šā likuma 184.pantā no-teiktaja kārtībā pieņemtu lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, administrators iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz divos citos laikrakstos paziņojumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu.

(2) Paziņojumā norāda:

1) tā tiesas nolēmuma datumu, ar kuru tiesa apstiprinājusi administratora lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

2) termiņu, līdz kuram kreditoriem un citām personām jāpiesaka prasības un citas pretenzijas;

3) administratora vārdu, uzvārdu (nosaukumu un pilnvarotā pārstāvja vārdu, uzvārdu, ja administrators ir juridiskā persona), darbības vietu un tālruņa numuru.

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minētais termiņš ir trīs mēneši. Termiņa tecējums sākas ar dienu, kad paziņojums publicēts lakrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa beigām savas prasības un citas pretenzijas nepieteikušie kreditori, t.sk. valsts un pašvaldību institūcijas, kas ir atbildīgas par nodokļu uzskaiti un kontroli, nevar prasīt, lai tiktu grozīts noteiktais kredītiestādes saistību kopums.

187.pants

Administrators nosaka kredītiestādes mantas izsoles uzsākšanas dienu. Ja noteiktajā termiņā nav iespējams uzsākt izsoli, administrators lemj par izsoles uzsākšanas dienas pārcelšanu.

188.pants

Izsolē tiek iekļauta šā likuma 170.pantā norādītā kredītiestādes manta, izņemot naudas līdzekļus, kā arī mantu, kura saskaņā ar kredītiestādes slēgtajiem spēkā esošajiem līgumiem kalpo par nodrošinājumu nodrošinātajiem kreditoriem.

189.pants

(1) Kredītiestādes mantas izsole notiek saskaņā ar Civillikumu, Latvijas Civilprocesa kodeksu un citiem normatīvajiem aktiem, ievērojot šajā pantā noteiktos izņēmumus.

(2) Civilprocesa kodeksā paredzētās tiesu izpildītāja darbības veic administrators.

(3) Pirmajā izsolē izsolīšana notiek ar augšupejošu soli. Ja manta izsolē netiek pārdota, turpmākajās izsolēs izsolīšana notiek ar lejupejošu soli.

(4) Pēc tam, kad vairāksolītājs par nekustamo īpašumu ir samaksājis noteikto cenu, administrators sagatavo un paraksta pirkuma līgumu, uz kuru pamatojoties izdarāms ieraksts zemesgrāmatā.

190.pants

(1) Kredītiestādes ieķīlātās mantas labprātīgas izsoles noteikumus un sākumcenu nodrošinātais kreditors saskaņo ar administratoru. Administrators izsolē pārstāv kredītiestādes intereses un viņam ir tiesības pieprasīt no izsoles organizētāja izsoles aktu (izsoles lapu, izsoles protokolu).

(2) Pārdodot kredītiestādes ieķīlāto mantu par brīvu cenu atbilstoši Civillikuma 1321.pantam, mantas atsavināšanas līgums slēdzams rakstiski un saskaņojams ar administratoru.

(3) Ja nav ievēroti šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi, kredītiestādes ieķīlātās mantas atsavināšanas līgumu ir pamats apstrīdēt.

(4) Ja par kredītiestādes ieķīlāto mantu saņemta naudas summa, kas pārsniedz nodrošināto prasījumu un izsoles izdevumus, administrators nodrošina pārpalikuma ieskaitīšanu kredītiestādes kontā Latvijas Bankā.

191.pants

(1) Izmaksu un parādu segšanas kārtību saskaņā ar šā likuma 192.—195.panta noteikumiem nosaka administrators.

(2) No kredītiestādes naudas līdzekļiem, t.sk. līdzekļiem, kas iegūti, atsavinot kredītiestādes mantu, vispirms pilnībā tiek segtas maksātnespējas procesa vai likvidācijas izmaksas.

192.pants

Pēc maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu pamatsummu (bez procentiem) apmierināšanai šādās grupās:

1) izmaksas līdz 500 latiem noguldītājiem — fiziskajām personām. Ja fiziskajai personai kredītiestādē ir atvērti vairāki konti, tad tiek uzskatīts, ka personai ir viens noguldījums visu noguldījumu summas apmērā. Ja noguldītājs — fiziskā persona — ir saņēmis garantēto atlīdzību, viņš zaudē prasījuma tiesības par saņemto summu un noguldījumu garantiju fonda prasījumi pret kredītiestādi tiek pielīdzināti šīs grupas prasījumiem;

2) tranzītkredīti, kuri līdz maksātnespējas pasludināšanas dienai vai līdz dienai, kad tiesa pieņem nolēmumu par kredītiestādes likvidāciju, ir atmaksāti kredītiestādei;

3) darbinieku prasījumi par darba samaksu par pirmajiem trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad pārtrauktas algu izmaksas, par atvaļinājuma naudu un sociālajiem pabalstiem viena gada laikā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas vai tiesas nolēmuma par likvidāciju pieņemšanas, par sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem, kas saistīti ar šajā punktā minētajām izmaksām, kā arī darba samaksai pielīdzinātie maksājumi;

4) prasījumi par sociālā nodokļa parādu nomaksu par vienu gadu līdz maksātnespējas lietas ierosināšanai vai tiesas nolēmuma par likvidāciju pieņemšanai;

5) valsts prasījumi par valsts garantēto kredītu atmaksu;

6) prasījumi par citu nodokļu un nodevu parādu atmaksu, ieskaitot atlikušos sociālā nodokļa parādus, izņemot atliktos maksājumus.

193.pants

Pēc šā likuma 192. pantā paredzēto kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu apmierināšanai šādās grupās:

1) pārējie likumīgie kreditoru prasījumi (pamatsummas bez procentiem), arī to kreditoru prasījumi, kuri kreditora statusu ieguvuši pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas vai tiesas nolēmuma par likvidāciju pieņemšanas, ja tie saskaņā ar šo likumu nav pielīdzināmi 192.pantā paredzētajiem kreditoru prasījumiem. Atliktie nodokļu maksājumi pēc maksājumu veikšanas 192.pantā paredzētajiem kreditoru prasījumiem, atlikušie fizisko personu noguldījumi un darba algu parādi, kā arī citi no darba tiesiskajām attiecībām izrietošie maksājumi tiek pielīdzināti šīs grupas prasījumiem. Ja kreditora noguldījums ir bijis apdrošināts un kreditors ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību, attiecīgās apdrošināšanas sabiedrības (fonda) prasījumi pret kredītiestādi tiek pielīdzināti šīs grupas prasījumiem;

2) prasījumi par procentu maksājumiem kreditoriem;

3) to kreditoru prasījumi, kuri savus prasījumus pieteikuši pēc noteiktā termiņa;

4) prasījumi par līdzekļiem, kurus kreditori aizdevuši kredītiestādei uz noteiktu laiku ar nosacījumu, ka pirms termiņa tos var pieprasīt vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā.

194.pants

Katras nākamās kreditoru grupas prasījumi tiek apmierināti tikai pēc iepriekšējās kreditoru grupas prasījumu pilnīgas apmierināšanas. Ja kredītiestādei naudas līdzekļu nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas grupas kreditoru prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram šīs grupas ietvaros.

195.pants

Naudas līdzekļi, kuri paliek pāri pēc šā likuma 192. un 193.pantā norādīto prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti kredītiestādes akcionāriem (biedriem) proporcionāli katra ieguldījuma lielumam.”

40. Likuma X nodaļu “Atbildība” uzskatīt par XV nodaļu, līdzšinējo 144.—149. pantu uzskatīt par 196.—201.pantu, attiecīgi mainot 201.pantā atsauces uz 144., 141. un 142.pantu, un papildināt nodaļu ar jauniem pantiem šādā redakcijā:

“202.pants

Personas, kas nolaidības dēļ vai tīši novedušas kredītiestādi līdz maksātnespējas stāvoklim, kura risinājums izpaužas kā kriminālsodāms bankrots, ir saucamas pie kriminālatbildības.

203.pants

Ja kredītiestādes padomes vai valdes priekšsēdētājs vai locekļi, vai kredītiestādes likvidatori šā likuma 138.pantā un 140.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos nav iesnieguši maksātnespējas pieteikumu, vainīgās personas saucamas pie kriminālatbildības par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos.

204.pants

(1) Ja maksātnespējas pieteikums atzīts par nepatiesu, tā iesniedzējs sedz tiesas izdevumus un maksātnespējas procesa izdevumus.

(2) Par nepatiesu maksātnespējas pieteikumu atzīstams tāds pieteikums, kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas, un pieteikuma dēļ kredītiestāde nepamatoti var tikt vai tikusi atzīta par maksātnespējīgu.

(3) Par nepatiesu maksātnespējas pieteikumu nav atzīstams kreditora pieteikums, ja kredītiestāde, būdama maksātspējīga, nav pildījusi saistības.

205.pants

(1) Par nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu parādnieks vai kreditors saucams pie kriminālatbildības.

(2) Nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs ir atbildīgs par nepatiesā pieteikuma rezultātā kredītiestādei nodarīto kaitējumu.

(3) Nepatiesa maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs sedz tiesas izdevumus un maksātnespējas procesa izdevumus.

206.pants

Kreditoru vai citu kredītiestādes maksātnespējas procesā ieinteresētu personu var saukt pie kriminālatbildības par maksātnespējas procesa apzinātu pārkāpšanu, kas izpaužas kā tiesas un administratora pieprasītās likumā paredzētās informācijas nesniegšana vai slēpšana, nepatiesas informācijas sniegšana, izvairīšanās no piedalīšanās lietas izskatīšanā, pretlikumīga mantas (īpašuma) atsavināšana maksātnespējas procesa laikā, mantas (īpašuma), darījumu, dokumentu slēpšana, iznīcināšana vai viltošana un citas tīšas darbības, kuras kavē maksātnespējas lietas gaitu.

207.pants

Administratoru var saukt pie kriminālatbildības par apzinātu informācijas slēpšanu no tiesas, tās maldināšanu, par šajā likumā neparedzētu darījumu veikšanu par labu vienam kreditoram vai kreditoru grupai uz citu kreditoru rēķina.”

41. Izteikt 196.panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“Par noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu bez Latvijas Bankas licences (atļaujas) saņemšanas:”.

42. 198.pantā:

izslēgt skaitli “41.” un vārdu “vai”;

papildināt aiz vārda “panta” ar vārdiem “vai 106.panta trešās daļas”.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets izstrādā un līdz 199..... gada ............ ............................ izdod Kredītiestāžu likuma 155.pantā minētos administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumus.

2. Kredītiestāžu likuma normas, kuras regulē administratora nodrošinājumu tiem gadījumiem, ja viņš ar savu rīcību nodara kaitējumu kreditoriem vai citām personām (administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana), nav piemērojamas, kamēr spēkā nav stājušies Ministru kabineta izdoti administratora darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi.

3. Kredītiestāžu maksātnespējas (bankrota) vai likvidācijas procesi, kuri uzsākti pirms šā likuma spēkā stāšanās, risināmi kārtībā, kādu noteica Kredītiestāžu likuma IX nodaļas “Kredītiestāžu likvidācija un bankrots” noteikumi, izņemot gadījumus, kas noteikti Pārejas noteikumu 4. un 5.punktā.

4. Kredītiestāžu likuma 164.panta noteikumi attiecas arī uz tiem kredītiestāžu likvidatoriem (administratoriem), kuri pildījuši kredītiestāžu likvidatoru (administratoru) pienākumus pirms šā likuma spēkā stāšanās vai pilda tos šā likuma spēkā stāšanās brīdī.

5. Kredītiestāžu likuma 135. un 166.panta noteikumi attiecas arī uz tiem kredītiestāžu likvidatoriem (administratoriem), kuri šā likuma spēkā stāšanās brīdī pilda kredītiestāžu likvidatora (administratora) pienākumus, neveicot iepriekšējā darbības laikā saņemtās atlīdzības pārrēķinu.

Likums stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā.