ARHĪVI RUNĀ

Klaušu laiki 1944.—1945.gads

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Tie smagie gadi, kad tūkstošiem Latvijas pilsoņu tika dzīti klaušu darbos — uz mežu cirsmām, kūdras purviem, ceļu un dzelzceļu remontdarbos — jaunākajā vēstures literatūrā diemžēl aplūkoti nav. Taču gados vecie cilvēki nav tos aizmirsuši. Arī Latvijas Valsts arhīvā par šiem smagajiem klaušu darbiem ir saglabājušies daudzi visai izteiksmīgi, dažkārt pat satriecoši dokumenti.

Darbspējīgo nestrādājošo iedzīvotāju mobilizāciju dažādiem darbiem noteica PSRS Augstākās padomes Prezidija 1942.gada 13.februāra un 1943.gada 7.jūlija dekrēti. Šā uzdevuma veikšanai pie PSRS Tautas komisāru padomes tika izveidota Darbaspēka uzskaites un sadales komiteja, bet republikās pie tautas komisāru padomēm — darbaspēka uzskaites un sadales biroji. Tādus izveidoja arī pie pilsētu un apriņķu izpildu komitejām. Iedzīvotāju mobilizāciju veica saskaņā ar Valsts aizsardzības komitejas un Tautas komisāru padomes lēmumiem. Tā, piemēram, Valsts aizsardzības komitejas 1944.gada 20.novembra lēmums Nr.7028 noteica, ka ir jāgatavo gulšņi dzelzceļam, balsta koki Donbasam, aviokoksne aviācijas rūpniecībai, malka Ļeņingradai. Saskaņā ar šo lēmumu 1945.gada janvāra sākumā kopumā vajadzēja strādāt 9400 strādniekiem — kājniekiem un 6380 vedējiem ar zirgiem. Pavisam līdz 1945.gada 1.februārim darbam celtniecībā, kokmateriālu sagādē un citos darbos vajadzēja mobilizēt 29 880 kājniekus un 13 505 vedējus ar zirgiem. Dzelzceļa attīrīšanai no sniega mobilizēja 1949 strādniekus un 1548 vedējus ar zirgiem. Dažādu karaspēka daļu un uzdevumu izpildei tika nosūtīti 93 656 strādnieki — kājnieki un 45 094 vedēji ar zirgiem. Iedzīvotāji tika mobilizēti arī citiem darbiem.

Abrenes apriņķa izpildu komitejas

un LK(b)P apriņķa komitejas lēmums

par vietējo iedzīvotāju nosūtīšanu dzelzceļa atjaunošanas darbos

Nr.149

1944.gada 13.augustā

Saskaņā ar Aizsardzības tautas komisariāta un 3.Baltijas frontes Kara padomes 1944.gada 21.jūlija lēmumu Nr.9230-s nosūtīt dzelzceļa iecirkņu atjaunošanai darbspējīgos iedzīvotājus — vīriešus un sievietes uz Abrenes – Gulbenes iecirkni — 2000 cilvēkus un 800 pajūgus, uz Abrenes – Kārsavas virziena atjaunošanu — 2000 cilvēkus un 700 pajūgus. Darbaspēku izraudzīties un nosūtīt ar tādu aprēķinu, lai darbus uzsāktu 1944.gada 14.augustā, līdzi ņemot lāpstas un produktu krājumu 7 dienām. (..)

LK(b)P Abrenes apriņķa komitejas sekretārs A.Ņikonovs

Abrenes apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs Bravins

LVA, 270.f., 1.apr., 321.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Izziņa

par Ludzas apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju atjaunošanas darbiem

laika posmā no 1944.gada 20.jūlija līdz 20.augustam

N.p.k. Kādos darbos Strādnieki – kājnieki Vedēji ar zirgiem

1. Lidlauku celtniecībai 6215 816

2. Dzelzceļa atjaunošanai 14 689 2014

3. Dažādos darbos saskaņā ar

militārās pavēlniecības prasībām 4106 3789

25010 6619

LVA, 270.f., 1.apr., 322.l., 52.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Madonas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja

K.Fimbera paziņojums

par iedzīvotāju trūkumu mobilizācijas vajadzībām

3. Baltijas frontes Kara atjaunošanas darbu pārvaldes

un dzelzceļa karaspēka pārvaldes priekšniekam

Sakarā ar LPSR Tautas komisāru padomes Jums noteikto orderi (1944.gada 3.septembra rīkojums Nr.326-s) paziņojam, ka Madonas apriņķī nav tik daudz cilvēku un zirgu, lai izpildītu šo norīkojumu. Šā iemesla dēļ uzskatām par neiespējamu mobilizēt 2000 strādniekus un 420 pajūgus dzelzceļa posma Abrene – Gulbene atjaunošanas darbiem. Par to ir paziņots LPSR Tautas komisāru padomei, ka cilvēku mobilizācijai nemaz nav.

Apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs K.Fimbers*

1944.gada 8.septembrī

LVA, 270.f., 1.apr., 322.l., 80.lp. Oriģināls. Tulkojums.

* 1944.gada 31.oktobrī sagatavotajā izziņā Madonas apriņķa izpildu komiteja norādīja, ka dažādiem darbiem esot mobilizēti 2780 strādnieki un 914 vedēji ar zirgiem.

LPSR TKP priekšsēdētāja V.Lāča rīkojums

mobilizēt iedzīvotājus kokmateriālu sagādei

Valdības telegramma

Ilūkstes apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam. Grīvā.

Saskaņā ar Valsts aizsardzības komitejas 10.oktobra lēmumu Nr.6675 bez jau LK(b)P CK un LPSR TKP 1944.gada 9.oktobra lēmumā paredzētā daudzuma nekavējoties mobilizējiet Daugavpils mežsaimniecībai kokmateriālu sagatavošanai un izvešanai no 1944.gada 1.oktobra līdz 1945.gada 1.aprīlim 76 strādniekus — kājniekus un 60 vedējus ar zirgiem, Slātes mežsaimniecībai — 21 strādnieku — kājnieku un 16 vedējus ar zirgiem. Mobilizācijas uzdevumu nekavējoties paziņojiet pagastu izpildu komitejām. Nodrošiniet noteiktā plāna izpildes kontroli ik dienas. Pēc katrām piecām dienām telegrafējiet par mobilizācijas gaitu.

LPSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis

Daugavpils

1944.gada 18.oktobrī Nr.635

LVA, 270.f., 1.apr., 322.l., 14.lp. Oriģināls. Tulkojums.

LPSR TKP lūgums

atļaut veikt iedzīvotāju mobilizāciju

Valdības telegramma

Maskava. PSRS Tautas komisāru padomē

TKP priekšsēdētāja vietniekam Molotovam

Latvijas PSR TKP lūdz atļaut mobilizēt 1944.gada novembrī no darbspējīgo nestrādājošo pilsētu un lauku iedzīvotāju vidus 20 tūkstoš strādnieku un 2 tūkstoš vedēju ar zirgiem. Galvenajai celtniecības un rūpniecības materiālu pārvaldei Rīgas pilsētas rūpniecības un komunālās saimniecības atjaunošanai, LPSR Zemkopības tautas komisariātam un Vietējās rūpniecības tautas komisariātam uz laiku līdz 1945.gada 1.janvārim.

LPSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis

Rīga, Brīvības bulvāris

1944.gada 27.oktobris Nr.684

LVA, 270.f., 1.apr., 320.l., 6.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Rīgas apriņķa atskaite

par mobilizācijas gaitu

Atskaite

par Rīgas apriņķa izpildu komitejas rīkojumiem

par iedzīvotāju mobilizāciju apriņķa pilsētās

Pilsētas Mobilizēto daudzums Rīkojumu Uz kādu

nosaukums Pajūgi Kājnieki skaits laiku

Rīgas Jūrmala 20 1000 3 10 dienas

Sloka – 500 2 10 dienas

Sigulda – 300 2 2 mēneši

Ogre – 300 1 2 mēneši

20 2100 8

Rīga. 1944.gada 3.novembrī Nr.148

Rīgas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs Laiviņš*

LVA, 270.f., 1.apr., 322.l., 146.lp. Oriģināls. Tulkojums.

* Rīgas apriņķa pagastos šajā laikā bija mobilizēti 2029 strādnieki un 1928 pajūgi.

Izvilkums no LPSR TKP

Darbaspēja uzskaites un sadales biroja

inspektora L.Martinova ziņojuma

par mobilizācijas gaitu

LPSR TKP Darbaspēka uzskaites

un sadales biroja vadītājam b. I.Trinkleram

Inspektora L.Martinova

Dienesta ziņojums

Par valdības lēmuma

par darbaspēka mobilizāciju kokmateriālu sagatavošanai izpildu pārbaudi

(..) Saskaņā ar LPSR TKP plānu Valkas apriņķa izpildu komitejai kokmateriālu sagādei vajadzēja mobilizēt 1126 strādniekus — kājniekus un 601 vedēju ar zirgiem, bet apriņķa izpildu komiteja ar savu lēmumu 28 pagastu izpildu komitejām uzdeva mobilizēt 788 strādniekus — kājniekus un 417 vedējus ar zirgiem. Šis nepareizais norādījums ir izskaidrojams ar to, ka Valkas apriņķa izpildu komiteja nesaņēma telegrammu ar papilduzdevumu par strādnieku un vedēju mobilizāciju kokmateriālu sagādei. (..)

Vairākos apriņķa pagastos, kā, piemēram, Pededzes un Valkas pagastā, izpildu komitejas ir izsūtījušas un izsniegušas mobilizācijas paketes kokmateriālu sagatavošanai, taču darbā neviens nav ieradies un nekādi pasākumi par to netiek veikti. Prokuratūrai ir nosūtīti tikai saraksti par tiem, kuri neieradās darbā, bez jebkādiem citiem apstiprinošiem dokumentiem, bet bez tiem prokurors lietu tiesai nodot nevar. (..)

Ar silto ēdienu un speciālo apģērbu mobilizētie netiek nodrošināti. Trūkst darba instrumentu. (..)

LVA, 270.f., 2.apr., 4049.l., 11., 11.a.lp. Oriģināls. Tulkojums.

LPSR TKP priekšsēdētāja V.Lāča ziņojums

Valsts aizsardzības komitejai

par mobilizēto paveikto darbu

Valdības telegramma

Maskava. Valsts aizsardzības komitejai. Atskaite par Valsts aizsardzības komitejas 1944.gada 10.oktobra lēmuma Nr.6675 izpildi.

Līdz 1944.gada 15.novembrim Mežrūpniecības tautas komisariāts ir sagatavojis 122 000 m3 malkas, izvedis 7600 m3, nodevis ceļam 54 900 m3, sagatavojis 5900 m3 stutmalkas, izvedis 5600 m3, nodevis 5600 m3, sagatavots 3300 m3 gulšņu, izvedis 6000 m3, nodevis 5000 m3. Transporta un mežu saimniecība tikko uzsākusi malkas sagatavošanu. Ir mobilizēti 2660 strādnieki — kājnieki un 1038 vedēji ar zirgiem.

LPSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis

1944.gada 27.novembrī Nr.782

LVA, 270.f., 1.apr., 320.l., 12.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Cēsu apriņķa izpildes komitejas

priekšsēdētāja R.Lapiņa ziņojums

par mobilizācijas gaitu

Noraksts

Nr.144

1944.gada 1.decembrī

LPSR TKP priekšsēdētājam b. Lācim

LK(b)P CK sekretāram b.Kalnbērziņam

LPSR TKP priekšsēdētāja vietniekam b. Trinkleram

Saskaņā ar LK(b)P CK un LPSR TKP lēmuma Nr.81 ¤4 no 9.oktobra 1944.g. un telegrammām no 1944.g. 18.oktobra un 19.novembra mežu sagatavošanas darbos no mobilizētiem 585 kājniekiem un 245 vedējiem uz š.g. 30.novembri no pagastu izpildu komitejām mobilizēti un nosūtīti darbā 462 kājnieki un 209 vedēji ar zirgiem, no kuru skaita mežā faktiski strādā 226 kājnieki un 116 vedēji.

Nav ziņu no Gulbenes mežsaimniecības, kura līdz šim laikam nedod atskaites.

No pagastu izpildu komitejām mobilizācija tiek izvesta ne visai apmierinoši, un esmu nodevis apriņķa prokuroram izmeklēt 9 pagastu izpildu komiteju priekšsēdētāju darbību mobilizācijas lietas vilcināšanā un 7 pagastu izpildu komiteju priekšsēdētājus saukt pie atbildības. Tāpat prokuroram nodotas 38 personas, kas atsakās no mobilizācijas un mežu darbu pildīšanas.

Apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs R.Lapiņš

Darbaspēka uzskaites un sadales biroja vadītājs J.Bīskaps

LVA, 270.f., 1.apr., 322.l., 222.lp. Noraksts.

Ķeguma spēkstacijas direktora J.Liepiņa

aicinājums nomainīt šķūtniekus

Noraksts no noraksta

Zaubes pagasta izpildu komitejas priekšsēdētājam

Noraksts: Rīgas apriņķa izpildu komitejai

Par šķūtnieku darbiem spēkstacijā Zaubes pagasta izpildu komiteja norīkojusi šā pagasta Jaunzemju mājās dzīvojošo Blodziņu Kārli uz 15 dienām. Pēc noteikumiem šķūtniekam jāņem līdz uzturs sev un barība zirgam uz visu norīkojuma laiku. Ar Blodziņa zirgu atbraukušais šā pagasta Sateku māju iedzīvotājs Fridlands Kārlis nostrādāja 5 dienas, pēc kam paziņoja, ka viņam vairs neesot ne uztura pašam, ne barības zirgam un ka tamdēļ viņam esot jābrauc mājās, nolikto laiku nenostrādājušam.

Uzaicinu pagasta izpildu komiteju nekavējoties norīkot citu šķūtnieku Blodziņa vietā. Pretējā gadījumā tiks ziņots Rīgas apriņķa izpildu komitejai.

Ķeguma spēkstacijas direkors (J.Liepiņš)

24.decembrī 1944.gadā

LVA, 270.f., 2.apr., 6049.l., 13.lp. Noraksts.

Izvilkums no delegātu runām

Darbaspēka uzskaites un sadales biroju

vadītāju apspriedē 1945.gada 15.janvārī

(..)

Biedrs Urbāns (Daugavpils apriņķis):

(..) Zirgi nav apkalti. Orderis pakavu saņemšanai ir, taču līdz pat šodienai preces par to saņemt nevar. Stāvoklis ir ļoti smags. Nav nekādu materiālu ratu remontam. Sadzīves apstākķi ir ļoti slikti. Nav ne apģērba, ne apavu. Kašinas mežsaimniecībai piešķīra vienu ārstu slimo apkalpošanai, bet mežsaimniecības direktors neuzskata par vajadzīgu norādīt, kur šis ārsts strādā. Tāds stāvoklis nav ciešams. (..)

Biedrs Jansons (Rīgas apriņķis):

(..) Mežsaimniecības tos strādniekus, kuri ir mobilizēti kokmateriālu sagādei, ar to, kas viņiem pienākas, neapgādā. Piemēram, Inčukalna mežniecībā. Zirgiem auzu nav, barības nav. Radies stāvoklis — cilvēks ir mobilizēts darbam, bet strādāt viņš nevar tamdēļ, ka viņam nav ar ko pabarot zirgu. Bet mežsaimniecības direktors paziņo, ka barības neesot un strādniekiem neko nedošot. Viņi apgādājot tikai tos, kuri strādājot pastāvīgi. (..)

Biedrs Poluektovs (Jēkabpils apriņķis):

(..) Mēs pārbaudījām dažas mežsaimniecības, kā tur strādnieki ir iekārtoti. Piemēram, Daudzeses mežsaimniecība — kopmītņu nav, un strādniekiem uz darbu ir jāiet 20 kilometri. (..) Slātes mežsaimniecībā ir 3 kopmītnes, taču tās vairāk līdzinās šķūnim vai kūtij. Cilvēki tur guļ uz salmiem. (..)

Biedrs Burbo (Ludzas apriņķis):

Kārsavas mežsaimniecībā kopmītnes nav. Visi tie, kuri strādā kokmateriālu sagatavošanā, dzīvo kur katram pagadās. Strādniekus neapgādā pat ar vārītu ūdeni. (..)

LVA, 270.f., 2.apr., 6047.l., 1., 2., 3., 4., 8., 9., 11.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Ziņojums

par mobilizēto strādnieku sadzīves apstākļiem

Ķeguma HES atjaunošanas būvlaukumā

LPSR Tautas komisāru padomes

priekšsēdētāja vietniekam b. I.Trinkleram

Dienesta ziņojums

par Ķeguma HES mobilizēto strādnieku

sadzīves un kultūras apstākļiem.

Saskaņā ar LPSR TKP 1944.gada 30.novembra rīkojumu Nr.599 un LK(b)P CK 1944.gada 7.decembra lēmumu Ķeguma HES atjaunošanai tiek veikta strādnieku mobilizācja no lauku iedzīvotāju un komjaunatnes vidus.

Pārbaudot ķeguma HES mobilizēto strādnieku sadzīves un kultūras apstākļus, tika konstatēts:

1) Mobilizētie strādnieki ir izvietoti kopmītnēs — barakās, kuras atrodas celtniecības teritorijā (aiz dzeloņdrāšu žoga). Strādniekiem nav pastāvīgu individuālu caurlaižu, kuras viņiem dotu tiesības ienākt un iziet no celtniecības aizžogotās teritorijas, un bez administrācijas atļaujas pat brīvajā laikā (pēc darba, izejamās dienās) viņi nevar iziet ārpus celtniecības teritorijas.

2) Kopmītnēs ir ļoti saspiesti. 3. barakas 32 m2 lielā istabā dzīvo 18 cilvēki utt. Strādnieki guļ uz divstāvu nārām. Skapīšu un taburetu nav. Nav gultas veļas un segu. Visiem strādniekiem nav arī ar salmiem pildītu matraču un salmu spilvenu. Daļa strādnieku guļ vienkārši uz kailām nārām vai uz grīdas, apsegušies ar savu darba apģērbu.

Strādnieku mobilizācija turpinās. Strādnieki ierodas katru dienu, bet Ķeguma HES strādnieku izvietošanai apdzīvojamās platības nav.

3) Kopmītņu sanitārais stāvoklis un strādnieku medicīniskā apkalpošana ir ārkārtīgi neapmierinoša. Kaut arī kopmītnes ir ārkārtīgi pārblīvētas, nav izolatora smagi slimajiem, nav mitrā apģērba un apavu žāvētavu un tamdēļ slapjās zeķes, autus, apavus un darba apģērbu strādnieki žāvē tieši istabās, kas rada nepanesamu atmosfēru. Smagi slimie bieži vien ar nenoteiktu diagnozi (aizdomas par difteriju, angīna, gripa utt.) atrodas kopmītnēs. Ir masveida gadījumi, kad strādniekus atbrīvo no darba un aizsūta uz mājām kašķa dēļ. Celtniecības teritorijā medicīnas punkta nav. Sanitārs biedrs Melks, kurš apkalpo strādniekus, dzīvo tādā pašā kopmītnē. Somu ar medikamentiem viņš dienā tur uz pleca, bet naktī paliek zem galvas. Pirmo palīdzību viņš sniedz tieši barakās, antisanitāros apstākļos. Medpunkta un izolatora organizēšanas iespējas ir.

4) Strādnieki, pat slimie, kopmītnēs netiek nodrošināti ar vārītu ūdeni. Kopmītnēs ne vienmēr ir dzeramais ūdens, kā arī ūdens, lai nomazgātos.

5) Kultūras un masu darbs mobilizēto strādnieku vidū notiek neregulāri. (..) Partijas kabinets un bibliotēka strādā tikai dienā, kad strādnieki ir darbā. Kopmītņu istabās nav radio, laikrakstu, žurnālu, šaha, dambretes, domino utt. Pēc pulksten 7 vakarā strādniekiem absolūti nav ar ko nodarboties.

6) Absolūti nav noorganizēts darba aizsardzības un drošības tehnikas darbs. Mobilizētie strādnieki netiek instruēti par darba drošības metodēm, un tamdēļ ir ražošanas traumu gadījumi, pat ar nāves iestāšanos, kā, piemēram, ar jauno strādnieku Vladimiru Ļesu.

Secinājumi:

1. Sakarā ar sagatavotas apdzīvojamās platības trūkumu strādnieku mobilizācija Ķeguma HES ir jāpārtrauc.

2. 1945. gada 3. janvāra Ķeguma HES mobilizēto strādnieku sadzīves apstākļu pārbaudes aktu un celtniecības vadības paskaidrojumu lūdzam nosūtīt republikas prokuroram, lai sauktu pie atbildības tās personas, kuras ir atbildīgas par strādnieku smagajiem sadzīves apstākļiem, vai izvirzīt LPSR Tautas komisāru padomē jautājumu par Ķeguma HES mobilizēto strādnieku sadzīves apstākļu nekavējošu uzlabošanu.

LPSR TKP Darbaspēka uzskaites un sadales biroja

vecākais inspektors Kolpakovs

PSRS TKP Darbaspēka uzskaites un sadales komitejas pilnvarotā Ļisicina

LVA, 270. f., 2. apr., 6050.l., l., 1., 3.lp. Oriģināls. Tulkojums.

LPSR TKP priekšsēdētāja vietnieka

I. Trinklera ziņojums

par mobilizācijas gaitu

Valdības telegramma

Maskava. PSRS TKP

Darbaspēka uzskaites un sadales komitejai

Līdz 1945. gada 1. februārim ir mobilizēti un darba klausības kārtībā darbā iesaistīti: ar Valsts aizsardzības komitejas 1944. gada 30. novembra lēmumu Nr. 7028 Mežrūpniecības tautas komisariātam nosūtīti 6726 kājnieki un 4799 vedēji, Galvenajam mežu apgādes trestam — 396 kājnieki un 51 vedējs, Ceļu satiksmes tautas komisariātam — 503 kājnieki un 248 vedēji. Saskaņā ar PSRS TKP 1944. gada 13. novembra lēmumu Nr. 2187 mobilizēti 2187 kājnieki un 428 vedēji; ar PSRS TKP 1945. gada 9. janvāra lēmumu Nr. 431–r — 500 kājnieki un 175 vedēji; ar Komitejas 1944. gada 26. oktobra rīkojumu Nr. 1052 Pārtikas rūpniecības tautas komisariātam mobilizēti 730 kājnieki, Galvenajai kara rūpniecības celtniecībai — 391, Ceļu satiksmes tautas komisariātam — 455, Galvenajai naftas apgādes pārvaldei — 50; ar Komitejas 1944. gada 12. decembra rīkojumu Nr. 1216 — 30 kājnieki; ar Valsts aizsardzības komitejas 1944. gada 25. novembra lēmumu Nr. 7005 — 2511 kājnieki un 635 vedēji; ar Valsts aizsardzības komitejas 1944. gada 3. novembra lēmumu Nr. 6505 —2203 kājnieki un 345 vedēji; ar Komitejas 1944. gada 25. oktobra rīkojumu Nr. 1467/450 — 2733 kājnieki un 381 vedējs.

LPSR TKP priekšsēdētāja vietnieks I. Trinklers

Rīga

1945. g. 12. decembrī Nr. 270

LVA, 270. f., 2. apr., 6049.l., 56.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Ziņojums

par mobilizēto strādnieku sadzīves apstākļiem

LPSR TKP Darbaspēka uzskaites un sadales biroja

vadītājam b. Trinkleram no biroja inspektores O. Gustsones

Dienesta ziņojums

Par to strādnieku, kuri strādā Sarkankarogotās Baltijas flotes inženieru daļas 55. celtniecībā, darbā iekārtošanas, kulturālās un sadzīves apkalpošanas pārbaudi.

Celtniecības darbaspēks sastāv no mobilizētajiem strādniekiem, kurus LPSR apriņķu kara komisariāti ir iesaukuši, pamatojoties uz Valsts aizsardzības komitejas 1944. gada 14. decembra lēmuma Nr. 7070–ps pamata.

Pārbaudot celtniecības Nr. 55 kokmateriālu sagatavošanas vietas kopmītni Bauskas apriņķa Brantmuižā, tika konstatēts:

1. Pavisam strādā 472 mobilizētie strādnieki.

2. Kopmītnes nav, strādnieki dzīvo tajās mājās, kuras agrāk bija aizņēmušas vācu karaspēka daļas. Pirms strādnieku ievietošanas dezinfekcija un dezinsekcija netika veikta. Telpas ir pilnas ar blusām un blaktīm. Jumti ir tik slikti, ka ir redzamas debesis. Strādnieki guļ divstāvu vācu gultās. Viņi ir saspiesti ļoti cieši. Katram strādniekam ir matracis, sega un spilvens ar spilvendrānu. Palagu nav.

3. Ēdnīcas nav. Strādnieki ēdienu gatavo paši, taču bieži ir apgādes pārtraukumi un par kartiņām produktus izsniedz ar nokavēšanos, un ir pat dienas, kad maizi neatved un maizes taloni tajās dienās iet zudumā.

4. Speciālo apģērbu un apavus neizsniedz nemaz. Strādnieki strādā basām kājām (lielais vairākums), kamdēļ daudziem ir kāju savainojumi.

5. Darba alga tiek izmaksāta ar nokavēšanos. Sakarā ar to, ka mobilizētie nav kokmateriālu sagatavošanas speciālisti, viņu izstrādes samaksa ir ārkārtīgi maza (120–200 rubļi mēnesī). Ir gadījumi, kad izpildīto darbu uzskaite ir neprecīza. Strādniekiem nav zināmas normas un kategorijas. Kokmateriālu sagatavošanas tarifikācijas komisijas nav.

Visa tā rezultātā strādnieki ir noskaņoti ļoti slikti. Bez tam lielais vairums no viņiem ir jaunsaimnieki, kuri ir atrauti no savas zemes. Pēc viņu aiziešanas saimniecībās ir palikušas tikai sievas ar mazgadīgiem bērniem, un visi strādnieki griezās pie manis kā pie Tautas komisāru padomes pārstāvja ar lūgumu gādāt par viņu atbrīvošanu no mobilizācijas un rast iespēju viņiem atgriezties savās saimniecībās, īpaši uz ražas novākšanas laiku, jo rudenī viņiem uz vispārējiem pamatiem būs jānodod valstij labības piegādes.

Kaut arī viņus ir mobilizējuši kara komisariāti, tomēr pagastu izpildu komitejas neatzīst viņu kā karavīru atvieglojumus labības sagādē valstij.

Inspektore Gustsone

1945. gada 25. augustā

LVA, 270. g., 2. apr., 6049.l., 140.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Tādi bija klaušu laiki 1944.—1945. gadā. Smagos, daudzos gadījumos pat necilvēciskos apstākļos mobilizētajiem Latvijas iedzīvotājiem nācās pildīt dažādus PSRS augstāko iestāžu rīkojumus un pavēles par kokmateriālu sagādi, dzelzceļa atjaunošanu un citiem darbiem. Vēlākajos gados klaušu veidi nedaudz izmainījās, taču saturs un būtība palika tā pati. It īpaši tas attiecas uz meža darbiem.