Mēs un Indija

Šodien noslēdzas Valsts prezidenta valsts vizīte

Ceturtajā dienā

Vakar, 23.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis ieradās Bombejā, kas ir viens no lielākajiem Indijas biznesa centriem.

G.Ulmanis tikās ar daudznozaru koncerna TATA vadību. Kopā ar Valsts prezidentu koncernu apmeklēja ekonomikas ministrs Atis Sausnītis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Voldemārs Gavars.

Koncerna vadība īsā apskatā iepazīstināja Valsts prezidentu un delegāciju ar nozarēm, ko aptver TATA. Šis koncerns ražo “Mercedes” automašīnas un 65% no pasaules programmnodrošinājuma; tam pieder ceturtā lielākā cementa rūpnīca pasaulē, metāla ražošanas uzņēmumu tīkls Āzijā un citur pasaulē. Starp citu, TATA nesen uzcēlusi “Hotel Tashkent”. Koncerns nodarbojas arī ar kosmētikas ražošanu, tekstilrūpniecību, ādas apstrādi, tam ir kopuzņēmums ar “British Petroleum”.

Uzsākot lietišķu sarunu, koncerna TATA vadība piedāvāja Latvijai savas telekomunikāciju iespējas, kā arī izrādīja īpašu interesi par celulozes rūpniecību un iespējām eksportēt no Latvijas liellopu ādas apavu un apģērbu ražošanai. Koncerns TATA vēlas investēt Latvijas uzņēmumos, ieguldot kapitāla daļas līdz 30 — 35% procentiem.

Valsts prezidents sarunā ar koncerna vadību aicināja speciālistu grupu iespējami drīz doties uz Latviju, lai runātu jau par konkrētiem ieguldījumu projektiem. G.Ulmanis izteica pārliecību, ka TATA ieguldījumi būtu lietderīgi vairākām Latvijas tautsaimniecības nozarēm.

Ekonomikas ministrs A.Sausnītis konkrēti uzskaitīja tās nozares, kurās Latvija ir ieinteresēta investīcijās. Tās ir eneģētika, telekomunikācijas, automobiļu būve, ādas pārstrāde, transports. Vienlaikus A.Sausnītis uzsvēra, ka Latvijas tirgus paver uzņēmējiem iespēju ienākt ne tikai Baltijas, bet arī Baltijas jūras valstu tirgū. Īpaši ekonomikas ministrs atzīmēja priekšrocības, ko sniedz Latvijas speciālo ekonomisko zonu statuss. Ekonomikas ministrs aicināja veidot kopuzņēmumus brīvajās ekonomiskajās zonās.

Piektajā dienā

Šodien, 24.oktobrī, vizītes pēdējā dienā, Valsts prezidents priekšpusdienā apmeklēs Velsas prinča muzeju Bombejā. Pusdienlaikā G.Ulmanis tiksies ar Indijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru federācijas locekļiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Indija — par tranzītu caur Latviju,

Francija — par Latviju Eiropas Savienībā

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs — preses konferencē

Vakar Ārlietu ministrijā ministrs Valdis Birkavs informēja žurnālistus par savām nule notikušajām vizītēm Indijā un Francijā.

Indijā, kur ārlietu ministrs bija kopā ar Valsts prezidentu (Gunta Ulmaņa vizīte Indijā vēl turpinās), Latvijas politiķi tikušies ar Indijas prezidentu, premjerministru un viceprezidentu, kā arī ar daudziem biznesa pārstāvjiem Indijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā, kur parakstīts līgums par Indijas un Latvijas tirdzniecības kameru sadarbību. Valdis Birkavs un Indijas ārlietu valsts ministrs parakstījuši līgumu par gaisa satiksmi.

V.Birkavs atzīmēja, ka Latvijas delegācija bijusi pārsteigta, ka Indijas premjerministrs labi pazīst Latviju. Savā laikā, būdams Indijas vēstnieks PSRS, viņš septiņdesmitajos gados vairākkārt apmeklējis arī Rīgu, tādēļ Latvijas politiķu sarunas ar premjerministru bijušas ļoti konkrētas. Galvenais akcents Indijas sarunās bijusi pasaules otras lielākās valsts vēlme maksimāli palielināt preču tranzītu, galvenokārt kravas konteineru plūsmu caur Latviju uz NVS valstīm — jo, sabrūkot Padomju savienībai, ir būtiski mainījusies Indijas preču plūsmas tehnoloģija un samazinājies tās eksports. Premjerministrs izteicis vēlēšanos iespējami drīz apmeklēt Latviju ar Indijas uzņēmēju delegāciju. “Šī ir viena no izdevībām piepildīt mūsu tranzīta iespējas ar jaunu saturu,” teica ārlietu ministrs, uzsverot konteinerpārvadājumu efektivitāti.

Raksturojot sarunas ar Indijas prezidentu un viceprezidentu, V.Birkavs teica, ka “sapratne atrasta ļoti augstā līmenī”. Lai gan Indija ir 400 reizes lielāka par Latviju, tās vadītāju izpratne par mūsu valsti bijusi dziļa. Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra arī Indijas dinamisko attīstību un plašās iespējas — pēc pašu aplēsēm, gadsimta beigās Indija ražošanas potenciāla ziņā būs jau trešajā vietā starp pasaules valstīm. Jau tagad šajā gigantiskajā valstī, kuras iedzīvotāju skaits strauji tuvojas miljardam, ir lielāks turīgo iedzīvotāju slānis nekā jebkurā citā valstī. “Indijas tirgum neapšaubāmi ir lielas priekšrocības saskaņā ar lielo valsts iedzīvotāju skaitu,” teica V.Birkavs, izsakot nožēlu, ka Latvijas Valsts prezidentam nav bijis iespējams paņemt līdzi vizītē Latvijas uzņēmēju delegāciju.

Paredzot jau tradicionālos žurnālistu jautājumus par pieciem Indijā arestētajiem lidotājiem no Latvijas, kuri tiek apsūdzēti par ieroču kravas nomešanu Indijas teritorijā, V.Birkavs teica: “Oficiālajās sarunās šis jautājums nekur nefigurēja. Tas figurēja manās sarunās ar premjerministru un prezidentu pusdienu laikā. Indijas vadītāju nostāja bija ļoti skaidra un nepārprotama: Indijā nedz prezidents, nedz ministru prezidents nevar iejaukties tiesu funkcijās.”

Atbildot “Latvijas Vēstnesim”, ārlietu ministrs Valdis Birkavs teica, ka jautājums par eventuālu vēstniecību atvēršanu Rīgā vai Deli nav apspriests — Latvijas ārlietu ministrijai šādiem mērķiem trūkst līdzekļu, un arī Indijas puse pagaidām nav izšķīrusies par šādu risinājumu (Latvijā akreditētā Indijas vēstnieka rezidence ir Stokholmā). “Cita lieta ir Indijas informācijas un biznesa centrs, kas jau aizsāka savu darbību Latvijā, bet tā apsīka finansiālu apstākļu dēļ,” teica Valdis Birkavs. “Es atgādināju par to gan premjerministram, gan prezidentam. Arī Ulmaņa kungs runāja par to, iespējams, ka šī ideja atdzīvosies.”

Īsa, bet auglīga bijusi Latvijas ārlietu ministra vizīte Francijā, kur Valdis Birkavs ticies ar Eiropas lietu ministru Moskoviču un žurnālistiem, kā arī — neoficiālās sarunās — ar vēl citiem franču politiķiem.

“Francija ļoti pozitīvi raugās uz Baltijas valstu iesaistīšanos Eiropas Savienībā,” teica V. Birkavs. “Tā redz tālāko notikumu attīstību caur Eiropas konferenci.”

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka tikšanās ar Francijas Eiropas lietu ministru viņam bijusi īpaši svarīga, jo tā notika starplaikā starp Francijas un Vācijas pārstāvju tikšanos 22. oktobrī Parīzē politiskajās konsultācijās par Eiropas Savienības paplašināšanu un jau sestdien un svētdien paredzēto ES valstu ārlietu ministru tikšanos, kurā, kā sagaidāms, Francija izklāstīs savu pozīciju Eiropas konferences jautājumā. “ Man bija ļoti svarīgi tikties šajā starplaikā, lai izklāstītu Latvijas pozīciju un uzzinātu Francijas pozīciju,” teica V. Birkavs. “Uz manu jautājumu, kādas bijušas politiskās konsultācijas ar Vāciju, Moskovičs atbildēja, ka faktiski Vācijas un Francijas pozīcijas pamazām tuvinās.” Franču politiķi ES konferenci redzot kā struktūru, kurā katru gadu notiek Eiropas samits — tātad valstu un valdību vadītāju, atsevišķi ārlietu ministru, Eiropas lietu ministru tikšanās, nozaru ministru sanāksme...” Interesants priekšlikumus, pēc V.Birkava domām, esot Eiropas konferences prezidentūru vadīt ES prezidentūrai un vienai no asociētajām valstīm. “Līdz ar to asociētās valstis jau būtu tieši iesaistītas šajā procesā,” teica V.Birkavs. Francijas Eiropas lietu ministrs arī uzsvēris, ka Eiropas Komisijas lēmums nav galīgs, ka tā ir tikai rekomendācija un galīgo lēmumu pieņems Luksemburgā.

Valdis Birkavs izklāstīja žurnālistiem arī savu viedokli: “Konferencei jābūt pilnīgi atklātai. Jābūt pilnīgi skaidram, ko apspriež konference, kāda ir stratēģija, kāds ir mehānisms pārejā no konferences uz sarunām. Šīs lietas vēl tālu nav skaidras.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors