MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Ir izvēles iespējas

Vītauts Landsberģis

Ik dienas Lietuvas laikrakstos aizvien plašāk un daudzpusīgāk raksta par visas tautas izraudzīta prezidenta vēlēšanām. Lietuvas sociāldemokrātu partija par kandidātu valsts prezidenta vēlēšanām izvirzījusi 46 gadus veco Vīteni Andrjukaiti, partijas priekšsēdētāja vietnieku.

Ja V.Andrjukaiti ievēlētu par prezidentu, viņš stimulētu tautsaimniecības attīstību un investīcijas, kā arī ieteiktu plašāk lietot pašu valstī ražotas preces.

Pēc jaunākajiem socioloģisko pētījumu datiem, sociāldemokrātu kandidātam gan ir visai mazas izredzes ieņemt valsts vadītāja posteni - par viņu balsotu viens līdz trīs procenti vēlētāju.

Lietuvas tiesa izspriedusi, ka Valds Adamkus - pretēji Galvenās vēlēšanu komisijas viedoklim - tomēr var kandidēt uz Lietuvas prezidenta amatu. Tieši V.Adamkus, A.Paulausks un V.Landsberģis pagaidām ir nopietnākie pretendenti, kas varētu nomainīt līdzšinējo Lietuvas prezidentu A.Brazausku pēc viņa pilnvaru laika beigšanās nākamā gada februārī.

Uzturoties Klaipēdā, par saviem galvenajiem konkurentiem izteicies Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis. Bijušais prokurors Artūrs Paulausks neesot sevi parādījis kā politiķi un īpašu uzticību neviešot, pavisam citādi esot ar ekologu Valdu Adamku, kura politiskā biogrāfija nevienā neizraisot šaubas.

Prezidenta pienākumus V. Landsberģis uzskata par nemitīgu darbu tautas labā, tāpēc pirms vēlēšanām ir vērts apdomāties, lai izraudzītos īsto. "Vieni uzskata, ka tieši viņš vislabāk padarīs darbu, bet citi teic - tur tam, lūk, būs labākas izredzes, jo viņam ir vairāk naudas. Tomēr īsts saimnieks izraudzīsies to, kas labāk padarīs darbu."

Ar datoru pret autozagļiem

Jau trešo gadu Lietuvā risinās akcija, kurā iesaistījušās 12 valstis, - policijas operācija pret automobiļu zādzībām, lai novērstu Rietumos nozagtu automašīnu nokļūšanu Austrumeiropā. Interpola Lietuvas biroja vadītājs A.Racevičus stāsta, ka Lietuvā nonāk aizvien mazāk spēkratu, kas nozagti Rietumos. Tas izskaidrojams ne tikai ar šādu starptautisku operāciju efektivitāti vien, jo tās tomēr netiek rīkotas nepārtraukti, bet arī ar to, ka Interpola Lietuvas birojs strādā augu diennakti un spēj daudz operatīvāk noskaidrot aizdomīgo automašīnu izcelsmi.

Interpola Lietuvas biroja vadītājs apgalvo, ka tagad vairs gandrīz nemēģina ievest zagtas automašīnas, izmantojot Klaipēdas ostu. Šī straume nu pavērsta Rīgas ostas virzienā, jo Latvijas Interpola birojs strādā tikai dienā un steigšus noskaidrot automašīnas datus nespēj.

Starptautiskās operācijas laikā Lietuvā līdzās ar vietējiem Interpola pārstāvjiem strādāja četri policisti no Vācijas. Viņi atveda datorus, kas pa mobilo sakaru līnijām bija savienoti ar Šengenas līguma valstu kopīgo datu bāzi. Vienas automašīnas izcelsmes noskaidrošanai bija vajadzīgas ne vairāk kā divas minūtes. Varēja pārbaudīt datus jebkurai automašīnai, kas radīja kaut mazākās šaubas. Interpola Lietuvas biroja iespējas ļauj saņemt atbildi pēc pāris stundām.

Vienas nedēļas nogalē aizturēti seši aizdomīgi automobiļi, kurus stūrēja krievi vai poļi. Pārbaudot izrādījās, ka visi šie spēkrati ir zagti - gan Polijā, gan Vācijā, arī Holandē. Kāda smagā mašīna, kas nozagta Lietuvā, aizturēta uz Latvijas un Lietuvas robežas.

Klaipēdas terminālu rekonstruē

Lietuvas un ASV kopuzņēmuma "Klaipēdas nafta" akcionāri nav apmierināti ar to, ka naftas termināla rekonstrukcijas tempi ir palēninājušies. Viņi gatavojas apsūdzēt starptautiskajā arbitrāžā Holandes projektēšanas firmu "Tebodin", kas nepilda līgumā paredzētos nosacījumus.

"Klaipēdas naftas" ģenerāldirektors Martīns Gusjatins teica, ka naftas terminālu bija paredzēts pilnībā rekonstruēt līdz 1998.gada martam, taču holandieši, kuri nav laikus sagatavojuši naftas produktu estakādes projekta dokumentus, piedāvā koriģēt līgumā paredzētos nosacījumus.

Ar palēninātiem rekonstrukcijas tempiem nav apmierinātas sabiedrības "Osman Trading" un "Woodison", kuras pārvalda 20 procentus "Klaipēdas naftas" akciju. Ja Holandes firma aizkavēs rekonstrukciju, šīs sabiedrības caur Klaipēdas terminālu uz Rietumiem nevarēs eksportēt visu Krievijas rūpnīcās pasūtīto melno naftas produktu daudzumu, tādējādi zaudējot ap 2 miljoniem ASV dolāru peļņas.

Tagad Klaipēda spiesta daļu tumšo naftas produktu nepieņemt, bet sūtīt uz Tallinas un Ventspils ostām tikai tāpēc, ka to akvatorijas ir dziļākas. Ja tā nebūtu, kravas apgrozījums Klaipēdas ostā palielinātos par 1 miljonu ASV dolāru mēnesī.

Igaunijas Republikā

Igauņi pērk Rīgu

Igaunijas uzņēmēji pēdējos mēnešos ir uzsākuši aktīvi Rīgas centrā un Vecrīgā iepirkt dzīvokļus un namus, apgalvo nekustamā īpašuma firmas "Arco Vara" Rīgas biroja izpilddirektors Indreks Porila.

"Pašlaik ir īstais laiks iegādāties dzīvokļus Rīgas centrā, jo īstais cenu kāpums ir tikai priekšā," iesaka I.Porila. Pēc tam izīrējot dzīvokli, investīcijas atmaksāšoties divu trīs gadu laikā.

"Lielākoties tiek pirktas skaistas atraktīvas mājas, kuru vērtība nākotnē tikai pieaugs," teica I.Porila. Ar "Arca Vara" Rīgas biroja starpniecību Igaunijas biznesmeņi ir noslēguši 30 nekustamā īpašuma pirkšanas darījumus.

Rīgas nekustamā īpašuma tirgus attīstību bremzē ilgtermiņa aizņēmuma iegūšanas iespēju trūkums. Līdz tam, kamēr bankas neizsniedz ilgtermiņa kredītus, lai iegūtu nekustamo īpašumu, cenas ir neproporcionālas. "Nekustamā īpašuma cenas celsies ievērojami, kad Pasaules banka atvērs ilgtermiņa kredītlīniju Latvijas bankās dzīves apstākļu uzlabošanai valstī" prognozē Porila.

Gada laikā arī Rīgā nekustamā īpašuma cenas ir cēlušās par 10 līdz 20 procentiem. Lielākais cenu kāpums ir vecpilsētā, kur dzīvokļa kvadrātmetra cena var sasniegt pat 500 ASV dolāru (aptuveni 7000 kronu).

Latvieši dod priekšroku nevis veclaicīgajām centra mājām, bet gan padomjlaika paneļbūvēm. Tādēļ šeit dzīvokļi ir dārgāki. Vairums nekustamā īpašuma darījumu ir ar aptuveni 70 m2 lieliem paneļkastīšu dzīvokļiem, kuriem nepieciešams remonts. Situācija mainīsies pēc tam, kad būs iespēja iegūt ilgtermiņa kredītu, prognozē Porila.

Latvijā lielākā daļa dzīvokļu vēl nav privatizēti, tādēļ nekustamā īpašuma tirgū tirgojas bez dzīvokļu iegūšanas privātīpašumā tiesībām. Pēc Porilas izteikumiem, latvieši nav ieinteresēti iegūt īpašuma tiesības uz dzīvokli.

Cenas Igaunijas nekustamo īpašumu tirgū:

dzīvokļu vidējā cena (kronas par m2)

dzīvokļu īre (kronas mēnesī)

PHARE palīdzība kļūst elastīgāka

Igaunijas finansu ministrs Marts Opmans un Eiropas Savienības delegācijas vadītājs Igaunijā Arhi Palosno parakstījuši memorandu, kas paredz līdz 1999. gada beigām investēt Igaunijā 423 miljonus kronu.

Prioritārie virzieni ir vides aizsardzība, transports, lauksaimniecība, bez šaubām, arī muita, statistika un enerģētika.

Finansu ministrija un Eiropas Savienības delegācija izsludinās konkursu par pieciem ierēdņiem, kas nodarbosies ar šīm PHARE naudas lietām Igaunijā, būs arī konkurss par banku, kas apkalpos šo naudu.

PHARE programma ir paredzēta galvenokārt valstiskām institūcijām, lai tās pārkārtotu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Igaunija šajā programmā ir iesaistījusies jau kopš 1991.gada decembra. Ja līdz šim naudas sadalījumu noteica Eiropas Savienības padomnieki, tad kopš 1998.gada 75 procenti naudas būs neatmaksājamas investīcijas.

PHARE programmas līdzekļu sadalījums līdz 1999.gadam Igaunijā (pēc finansu ministrijas datiem) miljonos kronu:

Tallinas universālveikala pārvērtības

Padomju laikā tūristu iecīnītais Tallinas universālveikals iegūs jaunu fasādi. Darbus uzsākusi celtniecības firma "Wiklar". Universālveikala fasādē jāiebūvē divi desmitvietīgi lifti ar stikla sienām. Universālveikala valdes priekšsēdētājs Peters Tohvers apstiprinājis, ka pārbūves darbi izmaksāšot maksimums 7 miljonus kronu. Lifts atvieglos pircēju nokļūšanu tirdzniecības nama trešajā stāvā. Ar liftiem varēs braukt arī uz ceturto stāvu, bet tur pašlaik vēl nav tirdzniecības zāles.

Pilnīgi tiks pārbūvēta arī tirdzniecības nama galvenā ieeja, kur uzcels nojumi pāri gājēju celiņiem. Skatlogos iemontēs jaunu apgaismes sistēmu, arī logus pārbūvēs.

Darbi jāpabeidz līdz 10.decembrim, bet liftiem jāsāk darboties nākamā gada februārī.

Nosaukti trīs visu laiku labākie igauņu rakstnieki

Laikraksta "Eesti Ekspress" ("Igaunijas Ekspresis") pielikums "Arēna" ("Areen") veica radošās inteliģences ekspresaptauju par labāko igauņu rakstnieku un labāko darbu.

Pēc aptaujas datiem, pirmo un otro vietu dala Antons Hansens Tamsāre un Karls Ristikivi, bet trešajā vietā - Frīdeberts Tuglass. Kā igauņu rakstnieku trīs nozīmīgākie darbi tiek minēti Tamsāres "Zeme un mīlestība", Oskara Lutsa "Pavasaris", kas dala pirmo un otro vietu, trešajā vietā ierindojās Jāna Krosa "Ķeizara ārprāts" un "Starp trīs mēriem", Vīvi Luikas "Septītais miera pavasaris" un Emila Todes "Robežvalsts".

Materiāli "Latvijas Vēstnesim":

par Lietuvu - Andris Sproģis

un Evija Liparte

par Igauniju - Katrīna Ducmane