DIPLOMĀTIJA

Mēs un Indija

Pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizītes Indijas Republikā 20.–24.oktobrī

Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Latvijas goda konsuls Indijā Sudirs Gaundri ar kundzi Anitu

Mahatmas Gandija memoriāla apmeklējumā Delī.

Foto: Juris Krūmiņš

Preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

Guntim Ulmanim tika arī jautāts, kā viņš vērtē Borisa Jeļcina paziņojumu par eventuālām Krievijas drošības garantijām Baltijas valstīm. — Drošības garantijas ir jautājums, ko neizvēlas viena puse otrai pusei, — atbildēja Valsts prezidents. — Latvijas valdība nav šīs drošības garantijas lūgusi, un šis paziņojums man šobrīd izklausās mazliet dīvains. Pēc paziņojuma saņemšanas un iepazīšanās ar to es varēšu sniegt kādus sīkākus paskaidrojumus.

Žurnālistus interesēja arī Valsts prezidenta domas par Krievijas puses atteikumu plānotajai ministra Anatolija Gorbunova vizītei Maskavā — vai Valsts prezidents piekrīt Latvijā izskanējušajam vērtējumam, ka Krievija šobrīd nevēlas runāt ar Latviju. G.Ulmanis atbildēja:

— Es negribētu dramatizēt šo atteikumu un uz karstām pēdām dot kādus pārsteidzīgus spriedumus. Manuprāt, viens no iemesliem varētu būt tas, ka Krievija nav gatava runāt ar Latviju par jautājumiem, kas bija paredzēti šajās sarunās. Tāpēc Krievija, manuprāt, nekorektā veidā šoreiz atteica mums šo tikšanos. Tas nav pirmoreiz, un pasaule pie tā jau ir pieradusi. Tas apliecina, ka mūsu politiskajiem spēkiem ir nopietni jāpārdomā situācija, kāda izveidojusies mūsu ārpolitikā — gan domājot par mūsu iespējamo iestāšanos ES, gan arī par Krievijas garantijām. Gan arī par to, ka atteica vizīti Gorbunova kungam. Un jāmeklē ir pārdomāti, politiski pamatoti ceļi, lai Krievija tomēr savus solījumus, ko tā dod pasaulei, pildītu un šī tikšanās tomēr tuvākajā laikā notiktu.

Žurnālisti pretstatot Latvijas Valsts prezidenta vizīti Indijā Lietuvas prezidenta Maskavas apmeklējumam, vaicāja arī par pagājušās nedēļas situāciju, kad trīs Latvijas valsts augstākie vadītāji vienlaikus atradās ārvalstu vizītēs.

— Pats par sevi saprotams, ka abi reizē mēs nevarējām aizbraukt uz Maskavu vai uz Indiju. Otrs jautājums, jā, atzīsim visi: tas, ka vienlaikus no valsts izbrauc trīs augstākās amatpersonas, nav pareizi, un nākotnē tādām lietām vairs nevajadzētu atkārtoties. Es ceru, ka nākotnē attiecīgās amatpersonas attiecīgajās ministrijās un institūcijās šos jautājumus koordinēs tā, lai tas vairs neatkārtotos.

Ekonomikas ministram Atim Sausnītim, kurš arī piedalījās preses konferencē, tika vaicāts, kādus konkrētus ekonomiskās sadarbības faktus starp Indiju un Latviju var sagaidīt drīzākā laikā.

— Sadarbībā ar tādu valsti kā Indija pirmajam jābūt mērķim nodibināt sakarus valsts vizīšu līmenī. Lai varētu uzsākt ekonomiskās sadarbības kontaktus, lai varētu noslēgt konkrētus līgumus, tāpat lai mēs varētu nodrošināt viņu uzņēmējiem vajadzīgo informāciju, vispirms vajadzīgas tikšanās augstāko valsts vadītāju līmenī. Mēs tikāmies ar daudziem uzņēmējiem Indijā, gan Deli, gan Džaipūrā, gan Bombejā. Varu teikt, ka informācija par Latviju, par mūsu ostām, mūsu tranzītu, arī par mūsu izejvielu pārstrādes bāzi tekstilam, ādas rūpniecībai, tāpat par attiecībām, kādas kādreiz bijušas ar austrumu tirgu un mūsu ostām — tas, protams, viņus interesē. Īpaša interese bija par jauno celulozes uzņēmuma projektu — vienu no lielākajiem projektiem, pie kā strādājam. Piedalījās arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors Gavara kungs, tika parakstīts līgums ar Indijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru federāciju un mūsu Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Tas nozīmē, ka ir ielikti pamati. Protams, mums jau tuvākajā laikā jānoslēdz vēl trīs līgumi.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Vēl par Valsts prezidenta vizīti Indijā —

nākamajā “LV” mumurā