Mēs un Turcija

Pēc Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa darba vizītes Turcijā 20.–24.oktobrī

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis sarunas laikā ar Turcijas Lielās nacionālās sapulces spīkeru Hikmetu Cetinu

Foto: Anita Vītoliņa

Saskaņā ar Turcijas Lielās nacionālās sapulces spīkera ielūgumu no šā gada 20. līdz 24.oktobrim Saeimas delegācija Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa vadībā apmeklēja Turciju. Delegācijas sastāvā bija arī Saeimas deputāti Anta Rugāte, Andrejs Panteļējevs un Guntars Grīnblats (apakšējā attēlā). Vizītes laikā bija tikšanās ar Lielās nacionālās sapulces jaunievēlēto spīkeru Hikmetu Cetinu (kurš Latviju apmeklēja 1994.gada 13.jūlijā, būdams Turcijas ārlietu ministrs), spīkera vietnieku Ulucu Girkanu, Turcijas Republikas prezidentu Suleimanu Demirelu un Turcijas premjerministru Mesutu Jilmazu.

Tikšanās laikā ar parlamenta spīkeru H.Cetinu tika pārrunātas abu valstu savstarpējās sadarbības iespējas ceļā uz Eiropas Savienību. H.Cetins sarunā ar Saeimas delegāciju uzsvēra, ka Eiropa veidojas no jauna, arī aizsardzības, politikas un ekonomikas jomā. Turcijas parlamenta spīkers atzīmēja, ka nav saprotama Eiropas Komisijas divējādā nostāja, jo, no vienas puses, tiek runāts par vienotu Eiropu, no otras, attiecībā uz kandidātvalstīm izvirzītajiem kritērijiem tiek pieņemti divējādi standarti. Sarunu partneri izteica kopīgu viedokli, ka svarīga ir abu valstu parlamentu delegāciju sadarbība starptautiskajās organizācijās.

Turcijā ir aktuāla cīņa pret terorismu. Ir nozīmīgi izveidot visām valstīm pieņemamu kārtību cīņai ar starptautisko terorismu. Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis un Lielās nacionālās sapulces vadītājs H.Cetins pārrunāja arī abu valstu parlamentu ievēlēšanas un frakciju veidošanas principus. Viņi bija vienisprātis, ka ir nepieciešams plašāk attīstīt sakarus uzņēmējdarbības un tūrisma jomā.

Tikšanās laikā ar Turcijas parlamenta spīkera vietnieku Ulucu Girkanu sarunu dalībnieki runāja par nepieciešamību veicināt preču apgrozījuma pieaugumu starp abām valstīm, par iespējām izmantot tranzīta pakalpojumus Latvijā. A.Čepānis pastāstīja, ka Latvijā ir pieņemti trīs likumi par brīvajām ekonomiskajām zonām, kas varētu interesēt Turciju kā jūras valsti. Ipaši spraiga izvērtās saruna par Turcijas pieredzi parlamentārās demokrātijas un vēlēšanu likumdošanas jautājumos, kas šobrīd ir aktuāli arī Latvijā. U.Girkans sarunā apliecināja, ka Turcija atšķirībā no citām lielajām NATO dalībvalstīm iestājas par ātrāku NATO paplašināšanu.

Turcijas Republikas prezidents Suleimans Demirels sarunā uzsvēra, ka attiecības starp Latviju un Turciju ir ļoti senas un ka Turcija nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS sastāvā. Sarunas gaitā tika runāts par abu valstu virzību uz Eiropas Savienību un Eiropas Komisijas viedokli, par Turcijas pozitīvo nostāju un atbalstu attiecībā uz Latvijas nodomiem iestāties NATO, uzskatot, ka aizsardzība ir katras nācijas tiesības. Turcijas Republikas prezidents sarunā pieskārās arī abu valstu attiecībām ar Krieviju un atzīmēja, ka milzīga nozīme valsts attīstībā ir politiskajai stabilitātei. Sarunu dalībnieki piekrita, ka jāveicina sadarbība arī kultūras jomā.

Turcijas premjerministrs Mesuts Jilmazs iepazīstināja Saeimas delegāciju ar valdības svarīgākajiem uzdevumiem un pašreizējo valsts ekonomisko stāvokli, norādot, ka pēdējo desmit gadu laikā Turcijā ir hroniska inflācija un valdība strādā, lai līdz 1998.gadam inflāciju samazinātu līdz 50 procentiem. Īsajā sarunā uzsvērts, ka ir daudz nozaru, kurās abas valstis varētu sadarboties, tāpēc būtu vēlama abu valstu premjerministru tikšanās.

Visas sarunas noritēja patiesas savstarpējās ieinteresētības gaisotnē.

Anita Vītoliņa,

Saeimas priekšsēdētāja palīdze