INFORMĀCIJA

Par Valsts prezidenta liecību krimināllietā

Vakar, 27.oktobrī, pēc Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Ulda Strēļa lūguma Valsts prezidents Guntis Ulmanis sniedza liecības krimināllietā, kas ierosināta par pirmās LPSR valdības līdzdalību genocīdā pret Latvijas iedzīvotājiem.

Valsts prezidents G.Ulmanis ar lēmumu atzīts par vienu no cietušajiem šajā krimināllietā, kas ierosināta un tiek izmeklēta jau vairākus gadus.

Valsts prezidents sniedza atbildes uz jautājumiem, kas skar viņa ģimenes apcietināšanu un izsūtīšanu uz Sibīriju 1941.gadā. Pēc nopratināšanas Valsts prezidents pauda uzskatu, ka šī krimināllieta ir jāizmeklē, lai tie, kas piedalījušies genocīdā, saņemtu pelnīto sodu.

Valsts prezidenta preses dienests

Par Ministru prezidenta padomnieku

Ar šo esam pilnvaroti paziņot, ka ar šā gada 23.oktobri Ministru prezidenta padomnieka pienākumus aizsardzības jautājumos pildīs Didzis Nīmants.

Didzis Nīmants dzimis 1963.gada 29.janvārī Smiltenē. 1987.gadā beidzis Rīgas Medicīnas akadēmiju un ieguvis militāro specialitāti. Pēc militārā dienesta nozīmēts par LR Aizsardzības ministrijas militāro pārstāvi Monsā, Beļģijā, Partnerattiecību koordinācijas centrā. Divus gadus strādājis programmas “Partnerattiecības mieram” (PfP) ietvaros, plānojot Latvijas piedalīšanos NATO/PfP mācībās un IFOR/SFOR operācijā Bosnijā, piedalījies dažādu līmeņu pasākumos NATO štābā Birselē un NATO spēku Eiropā virspavēlniecības štābā kā Latvijas Republikas militārais pārstāvis. D.Nīmants kopā ar LR vēstniecības Briselē pārstāvjiem piedalījies NATO un Latvijas individuālajā dialogā, kā arī bijis Latvijas militārais pārstāvis Rietumeiropas savienības militārās plānošanas pasākumos Briselē, RES štābā. 1997.gadā Didzis Nīmants pildījis LR aizsardzības ministra sevišķo uzdevumu virsnieka pienākumus. Apbalvots ar Aizsardzības ministra apbalvojumu “Atzinības goda zīme”.

Par Satiksmes ministra pilnvaroto personu

Ministru prezidents Guntars Krasts ar savu šā gada 16.oktobra rīkojumu uzdevis iekšlietu ministram Ziedonim Čeveram atlikt pilnvarojuma līguma slēgšanu ar satiksmes ministra Viļa Krištopana pilnvaroto personu valsts pilnvarnieka amatam VAS “Valsts robežbūve” Alfonu Čupānu, Satiksmes ministrijas vecāko referentu, un izveidot komisiju A.Čupāna darbības pārbaudei viņa darbības laikā Aizsardzības ministrijā.

Pamatojoties uz saņemto apstākļu noskaidrošanas komisijas slēdzienu, kurā konstatēti nopietni pārkāpumi A. Čupāna darbības laikā Aizsardzības ministrijā, Ministru prezidents Guntars Krasts parakstījis rīkojumu satiksmes ministram Vilim Krištopanam sagatavot ziņojumu valdības sēdē.

Materiāli par Valsts kontroles un Aizsardzības ministrijas pārbaudēm ir nodoti pārbaudei prokuratūrā.

Valdības preses departaments

Par semināru Dānijā

Svētdien, 26. oktobrī, uz semināru Kopenhāgenā par svarīgākajām ar Eiropas Savienību saistītajām problēmām devās Saeimas deputātu delegācija. To rīko un finansē Dānijas Ārlietu ministrija un Dānijas Valsts administrācijas skola.

Seminārs ilgs trīs dienas, un tajā plānots izskatīt jautājumus, kas saistīti ar ES veidošanu, paplašināšanos, pēdējiem notikumiem Eiropas Savienības institūcijās un to iekšējo lēmumu pieņemšanas procedūru, Eiropas Savienības padomi, Eiropas Komisiju, Eiropas parlamentu un Eiropas tiesām, kā arī ES kā vienotu tirgu un ES likumdošanas līdzekļiem. Delegācijai plānots arī Dānijas parlamenta apmeklējums un tikšanās ar parlamenta Ārējās politikas komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.

Latvijas parlamentāriešu delegāciju vadīs Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns. Rīgā tā atgriezīsies trešdien, 29. oktobrī.

Saeimas preses dienests

Par ugunsdrošību

Šogad laikā līdz 21. oktobrim Latvijā reģistrēti 4645 ugunsgrēki, kas ir par 18 procentiem mazāk salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu 1996. gadā. Šogad ugunsgrēkos gājuši bojā 129 cilvēki, to skaitā 7 bērni. Ugunsgrēkos izglābti 347 cilvēki, kā arī materiālās vērtības 6,5 miljonu latu izteiksmē. Ugunsnelaimēs nodarītie materiālie zaudējumi ir 1 915 362 lati.

Galvenie ugunsgrēku izcelšanās iemesli ir neuzmanīga rīkošanās ar uguni — 2099 gadījumos, bērnu draiskulība ar uguni (346), elektrotehniskie iemesli (656), nepareizi izmantota krāšņu apkure (387).

Līdz ar auksto laiku valsts iedzīvotāji telpu apsildīšanai nereti izmanto bojātas elektriskās un gāzes apsildīšanas ierīces, kā arī bojātas krāsnis un dūmvadus, kas pirms apkures sezonas nav pārbaudīti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina visiem uzņēmumu vadītājiem, juridiskām un fiziskām personām neizmantot bojātas un paštaisītas elektroapsildes ierīces. Par elektrotīklu bojājumiem nekavējoties jāziņo energoinspekcijai, bet krāšņu remontu un dūmvadu tīrīšana jāpiesaka Latvijas skursteņslauķu amata brālībā Rīgā, J. Asara ielā 13, tālrunis 598652.

Nepieļaujama ir uzņēmumu un firmu vadītāju bezatbildīgā attieksme pret ugunsdzēsības normu prasībām. Tā, šā gada 3. septembrī akciju sabiedrība “Alfa ekspo” Rīgā, Brīvības gatvē 372, rūpniecības ēkas telpās rīkoja izstādi “Kokapstrāde. Mežizstrāde”. Šīs ēkas ekspluatācija nav iespējama, jo tajā nav ievērotas ugunsdrošības normu un noteikumu prasības. 19. septembrī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izstāžu rīkotājfirmai SIA “Ekspolats” iesniedza rīkojumu pārtraukt minētās ēkas ekspluatāciju. SIA “Ekspolats” direktors Alekss Lukašenko vairākkārt tika saukts pie administratīvās atbildības. Taču šā gada 14. oktobrī tajā pašā ēkā tika sarīkota izstāde “Papīrs. Poligrāfija. Iepakojums”. Administratīvi sodīts tika SIA “Ekspolats” izpilddirektora v.i. Uldis Vītis. Par ugunsdrošības normu ļaunprātīgu neievērošanu informēta Vidzemes priekšpilsētas prokuratūra.

LR Iekšlietu ministrija atgādina visiem ugunsdrošības noteikumu un normu pārkāpējiem, ka Latvijas Kriminālkodeksa 217. pants paredz kriminālatbildību par ugunsdrošības noteikumu ļaunprātīgu pārkāpšanu, ja tā izdarīta pēc administratīvu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas. Soda mērs ir brīvības atņemšana līdz vienam gadam vai naudas sods līdz desmit minimālajām mēnešalgām. Ja, pārkāpjot šos noteikumus, ir izraisītas smagas sekas, soda mērs ir brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem vai naudas sods trīsdesmit minimālo mēnešalgu apmērā.

Par veco pasu nomaiņu

Oktobra sākumā iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers parakstīja pavēli par bijušās PSRS pasu nomaiņu Latvijas pilsoņiem, lai palīdzētu laikus saņemt pilsoņu pases un paātrinātu šā dokumenta saņemšanas procedūru.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, līdz oktobrim aptuveni katrs septiņpadsmitais Latvijas pilsonis nebija saņēmis pasi. Pēc ministra ziņojuma pagājušajā valdības sēdē Ministru kabinets pieņēma lēmumu pagarināt pasu nomaiņas termiņu līdz šā gada beigām.

Piektdien, 24.oktobrī, PMLP priekšnieks Ints Zītars informēja ministru par to, kā pašlaik rit pasu nomaiņa pārvaldes nodaļās un ar kādām tehniskām grūtībām saskaras PMLP darbinieki.

Vissaspringtākā situācija ir Rīgas pilsētas rajonos un priekšpilsētās, tāpēc visās teritoriālajās nodaļās tiek pagarināts apmeklētāju pieņemšanas laiks un apsvērta iespēja strādāt arī sestdienās.

Pēc sarunas ar I.Zītaru ministrs ierosināja kopā ar preses pārstāvjiem apmeklēt PMLP Kurzemes rajona nodaļu Mārtiņa ielā 9. Kopā ar Z.Čeveru un I.Zītaru uz šo nodaļu devās arī IeM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Bluķis.

Ierodoties PMLP Kurzemes rajona nodaļā, ministrs uzklausīja gan apmeklētāju, gan arī darbinieku domas par to, kā notiek pasu nomaiņa. Gandrīz visi apmeklētāji, ar kuriem runāja ministrs, izteica sašutumu un neapmierinātību par pazemojumu, kas jāizjūt cilvēkam, stāvot garajās rindās, lai saņemtu dokumentus un aizpildītu visas nepieciešamās anketas. Gados vecākiem cilvēkiem vairākas stundas jāpavada, stāvot kājās, pie pieņemšanas telpām nav izvietoti paraugi, kā pareizi aizpildīt anketas. Savukārt tiem, kuri ir samaksājuši valsts nodevu par to, lai dokumenti tiktu noformēti īsākā laikā, tāpat katru dienu pulksten 17 jāierodas nodaļā, lai reģistrētos speciālā burtnīcā, jo citādi rinda tiek zaudēta.

Z.Čevers teica, ka šāda situācija tagad, septiņus gadu pēc neatkarības atgūšanas, nedrīkst turpināties un tas ir kauns visai mūsu valstij.

Ministrs uzdeva PMLP priekšniekam I.Zītaram divu nedēļu laikā izstrādāt kompleksu pasākumu programmu, lai novērstu visus konstatētos trūkumus pārvaldes teritoriālo nodaļu darbā un noteiktu, kāda finansiāla vai cita palīdzība ir nepieciešama no Iekšlietu ministrijas, lai katram Latvijas pilsonim vai nepilsonim tiktu radītas civilizētas iespējas saņemt jaunos dokumentus.

PMLP vadībai uzdots arī noteikt reālus termiņus pasu nomaiņai Latvijas Republikas pilsoņiem, kā arī izstrādāt precīzu kārtību, lai katrs iedzīvotājs būtu informēts par to, kādi dokumenti viņam ir vajadzīgi, lai veiktu šo procedūru, un kā pareizi aizpildīt visas nepieciešamās anketas.

Ministrs teica, ka nevar būt pieļaujama tāda situācija, ka vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju — pilsoņu un nepilsoņu — Latvijā dažādu objektīvu vai subjektīvu iemeslu, t.i., ierēdņu paviršības vai neizdarības dēļ nevar saņemt savus dokumentus.

IeM preses centrs

Par Iecavas jauno “olu ceļu”

Akciju sabiedrība “Balticovo”, kurai nule 1. oktobrī — apritēja 25 gadu jubileja kopš dienas, kad ar Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrijas pavēli tika izveidota “Iecavas putnu fabrikas” direkcija, apstiprināts štata darbinieku saraksts un atvērts norēķinu konts bankā, šo apaļo jubileju atzīmēja, uzdāvinot savam uzņēmumam olu šķirošanas un pakošanas iekārtu “Moba Omnia 330”, kas ražota Holandē. Šī iekārta spēj vienā stundā apstrādāt 40 000 līdz 120 000 olu. Iepriekšējā iekārta, kas bija kalpojusi 14 gadus, stundas laikā sašķiroja un iepakoja tikai līdz 20 000 olu, daudz vairāk tika izmantots roku darbs. Jauno “Moba Omnia 330” atkarībā no nepieciešamā darba ātruma apkalpo tikai 7 vai 9 operatori. Iekārta darbam tiek sagatavota un vadīta ar diviem datoriem, un olas savā ceļā tiek sadalītas kategorijās pēc svara, caurskatītas ovoskopā, novirzītas uz konkrētām pakošanas līnijām, norādot katrai līnijai iepakojamo olu skaitu — 10 vai 30, norādot olas apdrukas tekstu (to veic lāzeriekārta), kā arī pircēja nosaukumu un kodu. Datori arī ziņo par kļūmēm “olu ceļā” vai iekārtas kļūdām. Visa informācija tiek uzkrāta. Uz datoru ekrāniem vai - pēc vēlēšanās arī izdrukātā veidā — ir iespējams saņemt informāciju par olu skaitu noteiktā laika posmā, to svaru, kategoriju un sadalījumu katram klientam, pakošanas līniju noslodzi un rezerves līniju struktūru. Tas atvieglo uzņēmumam darba procesa kontroli un regulēšanu, jo šobrīd “Balticovo” ir 820 000 dējējvistu un vienā dienā tiek izdētas 650 000 olas (gadā — vairāk nekā 210 miljoni). Datori ar darbiniekiem “sarunājas” latviski. Papildus visām iepriekšminētajām iespējām nepieciešamības gadījumā ir iespējams iekārtas vadības datorus caur modemu saslēgt ar Holandes izgatavotājrūpnīcas datoriem, lai varētu pēc iespējas operatīvāk novērst darbības traucējumus. Šī dāvana savam uzņēmumam jubilejā izmaksāja 1 300 000 Vācijas marku, taču, kā uzskata darbinieki, nauda ir ieguldīta ražošanai ļoti vajadzīgā lietā.

Kopš “Iecavas putnu fabrikas” uzbūvēšanas uzņēmumam pāri gājuši dažādi vēji, tajā skaitā arī “zviedru laiki” 1993.–1994. gadā, kad strauji kritās ražošana, lai gan zviedri ar savām zināšanām un pieredzi uzņēmumā ienesa daudz jauna. Taču darbinieki nepadevās, un 1994. gadā “Balticovo” kļuva simtprocentīgs Latvijas uzņēmums, bet par akciju sabiedrību tas kļuva 1996. gada 2. jūlijā. Dažos gados tas izveidojās par vienu no trijiem lielākajiem šīs nozares uzņēmumiem Eiropā. “Balticovo” ģenerāldirektors Valdis Grimze (attēlā — pa labi, kopā ar uzņēmuma tehnisko direktoru Aivaru Janeku) šo straujo uzņēmuma ražošanas paaugstināšanos skaidroja šādi:

-— Pats svarīgākais ir pareizi sabalansēta barība putniem, jo ļoti būtiski ir tas, kā vistas tiek barotas un turētas. Jau pirmā akciju sabiedrības darbības gada (1996) beigās bija jūtami labi rezultāti. Tagad paši ražojam barību, bet barības koncentrātu ievedam no Zviedrijas. Esam uzlabojuši putnu turēšanas apstākļus atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Dējība vistām šobrīd ir vidēji 80%, un tie arī vēl nav “griesti”, jo jaunajā cehā esam sasnieguši 94% dējību (šajā skaitā nav brāķētās olas). Varētu teikt, ka katra vista katru dienu izdēj vienu olu. Tas ir ļoti tuvu Eiropas līmenim. “Balticovo” saražo 65% no visām Latvijā ražotajām olām. Taču ko darīt mums vēl ir ļoti daudz. Jānomaina arī pārstrādes iekārtas, jārekonstruē putnu mītnes, gaļas pārstrādes iecirknis un saldētavas. Apmēram 95% olu pārdodam Latvijā, pārējo eksportējam uz Igauniju un Lietuvu, lietuvieši labprāt no mums pērk inkubācijas olas, bet vistu gaļu izvedam arī uz Ukrainu un Krieviju.

Runājot par 25 gadu jubileju uzņēmumā, Valdis Grimze teica, ka to varēs svinēt vēl ilgi. Piemēram, nākamā gada 12. novembrī apritēs 25 gadi, kopš tika atvesti pirmie cāļi ganāmpulka audzēšanai. Pēc diviem gadiem 19. martā 25 gadi apritēs kopš pirmās olas izdēšanas fabrikā, bet 2000. gadā jubileju atzīmēs par godu olu rūpnieciskās ražošanas uzsākšanai. Taču 25 gadus kopš brīža, kad tika pabeigta pēdējās ēkas — olu pulvera ceha — celtniecība, varēs svinēt 2010. gadā.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares virsredaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”