Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie deputāti! Es lūdzu ieņemt savas vietas! 1997.gada 23.oktobra sēdi pasludinu par atklātu.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, kur viņš komisijas vārdā lūdz, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu, izdarīt izmaiņas 23.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības jautājumus, sākot no 22.līdz 32., tas ir, vienpadsmit punktus, tas ir, likumprojektus un lēmuma projektu par kārtību, kādā priekšlikumi 1998.gada valsts budžeta likumprojekta paketei otrajam lasījumam, dokumenta nr.3264, izskatīšanu pirmajā lasījumā, kā darba kārtības pirmo punktu, pirms sadaļas — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Deputāti var runāt par vai pret šo priekšlikumu. Šādu vēlēšanos deputāti neizsaka, iebildumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām mūsu darba kārtībā pirmais jautājums, kuru šodien izskatām, tas ir ar nr.22. Pamatojoties uz Kārtības rulli, tātad mēs izskatām visus šos likumprojektus kopumā, bet balsojam par katru likumprojektu atsevišķi. Es aicinu tribīnē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Ventu Balodi.

V.Balodis (TB). Godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti zālē! Es gribu pateikties sēdes vadītājam Andrim Amerikam, ka viņš jau atgādināja šos grozījumus Kārtības rullī, kādi izdarīti, un pievērsa uzmanību tam, ka šoreiz pirmo reizi tiek izskatīts budžets vienotā paketē kopā ar nodokļu pavadošiem likumiem, un tādēļ arī gribu atgādināt vēl vienu reizi to, ka debates šodien ir kopumā par visu šo budžeta paketi, un varbūt pirmo reizi arī, kad Saeimas sēdē šādā veidā tas tiek izskatīts, šie jautājumi ir darba kārtībā sadalīti no 22.līdz 32., un lūdzu, lai tos tomēr izskatītu kā vienu punktu.

Budžeta komisijas sēdē 14.oktobrī tika izskatīts budžeta likumprojekts pirmajā lasījumā. Protams, deputātiem bija ļoti daudz jautājumu par budžetu. Paldies finansu ministram Robertam Zīlem, kurš arī piedalījās komisijas sēdē un deputātiem ļoti daudz skaidroja, un es ceru, ka arī viņš būs šodien un piedalīsies, un arī ar savu referātu izskaidros jums daudzas lietas. Es nebūtu godīgs, ja teiktu, kad šis budžeta projekts ir ideāls un apmierina visus, jo mēs redzam, ka šodien ārā pie Saeimas ēkas ir sapulcējušies daudzi mediķi un izglītības darbinieki, arī Pašvaldību savienība šodien un daļa arī rajonu pašvaldības atzīmē šo dienu kā sēru dienu ar darbiem kapsētās. Komisijas loceķliem ir zināmas visas šīs problēmas, kuras galvenokārt šogad budžetā skar medicīnas finansējumu, izglītības darbinieku algas un pašvaldības budžetu. Jāteic, patīkami, ka varbūt šodien mēs neredzam pie Saeimas ēkas zemniekus piketējam ar dakšām rokās, jo valdība ir pildījusi savu solījumu, un budžetā ir šie 17,1 miljons latu, kas ir 3% no budžeta, kā tas ir noteikts Lauksaimniecības likumā, un es saprotu, ka zemniekiem varbūt šoreiz nevajadzētu šeit nākt.

Gribu arī pastāstīt, tā kā debates ir par visu kopumā, par šiem pavadošiem likumprojektiem. Šoreiz nevienā no likumprojektiem saskaņā ar Valdības deklarāciju, kāda tā ir bijusi, nav paredzēti nodokļu palielinājumi. Tā kā likumos par akcīzes nodokli, par akcīzes nodokli naftas produktiem, par pievienotās vērtības nodokli, galvenokārt ir šo likumprojektu sakārtošana un papildināšana, lai varētu pilnībā iekasēt nodokļus, lai neaizietu tie garām valsts kasei, bet neparedz nekādu atvieglojumu atņemšanu vai nodokļu paaugstināšanu. Komisijas sēdē, izskatot šo nodokļu paketi, bija nesaprašanās, un pirmo reizi netika atbalstīts nekustamā īpašuma nodoklis un īpašuma nodoklis. Jā, tas notika tādēļ, kad deputātiem netika pienācīgi sākumā izskaidrots, ko šie nodokļi nozīmē, tika saprasts, ka tiek paralēli vēl zemes nodoklim uzlikts arī nodoklis uz ēkām un būvēm, bet tika tomēr tas izskaidrots, ka tas neattiecas uz dzīvojamām mājām un ka mēs turpinam iedzīvotāju šo īpašuma nodokļu iekasēšanu, turpinām tikai tādēļ, ka tas ir nepieciešams pašvaldību budžetiem. Un salīdzinājumā ar pagājušo gadu šis nodoklis tiek vēl samazināts, jo netiek aplikts ar īpašuma nodokli uzņēmumu pamatlīdzekļi, netiek apliktas iekārtas, autotransports, un tiek apliktas tikai būves un ēkas.

Gribu aicināt arī šodien opozīcijas deputātus varbūt neieslīgt milzīgās debatēs ar šī likumprojekta kritizēšanu, bet nākt komisijā ar konstruktīviem priekšlikumiem uz otro lasījumu, jo šogad jums arī būs iespēja tā parādīt kur naudu iegūt, palielinot ieņēmumu daļu budžetā, jo varēsit arī paralēli dot savus priekšlikumus nodokļu likumos, varbūt jūs vēlaties paaugstināt kādu nodokli, lai iegūtu naudu. Es domāju, ka šodien ļoti daudz izskanēs jau šīs debates par tām lietām, kur nauda ir vajadzīga. Budžeta komisija ir sagatavojusi arī priekšlikumus, kādā veidā ir iesniedzami šie budžeta grozījumi, un mēs gaidīsim jūsu priekšlikumus Budžeta komisijā, kopīgi arī palīdzēsim, ja vajadzīgs, jums viņus noformēt. Paldies, un lai mums ietu ātrāk budžeta izskatīšana un lai pirms budžeta projekta apspriešanas otrajā lasījumā mums jau būtu sakārtoti šie nodokļu likumi, tādēļ komisija ir pieņēmusi savā sēdē lūgumu — atzīt šos nodokļu likumus visus par steidzamiem. Es lūgšu balsot jums par steidzamību šiem likumiem.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ņemot vērā to, ka mūsu nākamā gada budžeta izskatīšanas procedūra, kas ir paredzēta Kārtības rullī, ir jauna, jo Saeima tikai septembra beigās pieņēma izmaiņas Kārtības rullī, es vēlreiz atgādināšu precīzi to procedūru, kādā tiek izskatīts šodien mūsu valsts budžeta projekts nākamajam gadam. Saeimas Kārtības ruļļa 87.1 pants skan sekojoši: “Ja Saeimā izskatīšanai ir iesniegta budžeta projekta pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta vai gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījuma projektiem, turpmāk likumprojekts par budžetu un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza valsts budžetu, turpmāk ar budžetu saistītie likumprojekti, tad budžeta likumprojekta pakete pirmajā lasījumā izskatāma pēc kārtas šādā secībā. Pirmkārt ar budžetu saistītie likumprojekti, otrkārt, likumprojekts par budžetu.” Un šim pantam ir arī otrā daļa, kurā ir teikts, kad debates pirmajā lasījumā atļautas par visa budžeta likumprojekta paketi kopumā, bet balsošana pirmajā lasījumā notiek par katru likumprojektu atsevišķi. Tātad, godātie deputāti, mēs debates organizējam par visu šo paketi kopumā, bet balsošana, bez šaubām, notiks par katru likumprojektu atsevišķi. Bet pirms mēs atklājam debates, komisijas vārdā ir lūgta steidzamība likumprojektiem, kuri skar šīs nodokļu izmaiņas, tas ir darba kārtības 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 30.jautājums. Ņemot vērā šo procedūru, tā ir jauna, tātad mums steidzamība katram no šiem likumprojektiem ir jāpieņem atsevišķi. Līdz ar to, ja nav iebildumu, tad mēs varētu tagad ātri... ja deputāti neiebildīs par kādu konkrēta likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā, tad vispirms mēs paudīsim savu attieksmi par komisijas priekšlikumu — atzīt katru no šiem likumprojektiem par steidzamu.

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Budžeta un finansu komisijas ierosinājumu — atzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu atkārtot zvanu! Balsojumā piedalījās 44 deputāti. (Starpsauciens: “Bloķē budžetu! Par ko jums naudu maksā?”) Par — 44, pret — nav, atturas — nav. Godātie deputāti, es aicinu piedalīties balsojumā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu atkārtoti balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — nav, atturas — nav. Es izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 9.20.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Pulkstens ir 9.20. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties kvorumam! Ir 66 deputāti. Tātad ir nepieciešamais kvorums.

Godātie deputāti, izskatām atkārtoti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — atzīt par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, ir likumprojekts “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”. Vai deputāti vēlas runāt par steidzamību? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Jūs runāsit pret, Čerāna kungs?

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi, es saprotu, ka šeit ir Sadarbības padomes vienošanās, kas bija gatava “izgrūst” cauri šādu likumprojektu par katru cenu. Bet tomēr mēs uzskatām, ka šeit šajā likumprojektā ir vajadzīgi būtiski grozījumi, tāpēc es aicinu šo steidzamību šeit neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par steidzamību deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Deputāti par vai pret steidzamību vēlas runāt. Kārlis Čerāns vēlas runāt. Frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt ne šo, ne arī visu tālāko nodokļu likumprojektu atzīšanu par steidzamiem. Paldies! (No zāles deputāts O.Grīgs: “Tu esi pret mediķu algām...”)

Sēdes vadītājs. Par deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — nav. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas rezīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Steidzamības ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””. Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.—1997. gadā””. Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.—1997.gadā”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija lūdz atzīt par steidzamu, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Par vēlas runāt Vents Balodis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Lūdzu!

V.Balodis (TB). Godātie deputāti zālē un radioklausītāji! Mani tiešām pārsteidz iepriekšējais opozīcijas balsojums, kurā viņi nevēlējās, lai būtu steidzams īpašuma nodokļa atvieglojums sabiedriskajām organizācijām, bet es ceru, ka nākamos likumprojektos, tas ir, “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas ir saistīts ar nodokļa atvieglojumiem īpašiem reģioniem, tas ir tieši Latgales reģioniem un... es ceru, ka viņi atbalstīs steidzamību. (Zālē liels troksnis. No zāles deputāts A.Sausnītis: “Nevajag muldēt!”)

Sēdes vadītājs. Pret steidzamību vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Godātais Baloža kungs! Tautas kustība “Latvijai” neapšaubāmi atbalsta to, ka Latgalē ir vajadzīgi nodokļu atvieglojumi, bet tas, ko šeit piedāvāja, patiesībā nav nekādi reāli nodokļu atvieglojumi, šeit ir vajadzīgs ļoti liels darbs, kas šajā likumprojektā ir jāiestrādā, lai tiešām šeit kaut ko reāli noteiktu. Tā tiešām ir absurda šī valdošo partiju zīmēšanās, kas aiz skaistiem lozungiem it kā pasludina, ka viņi darīs šeit labas lietas, bet patiesībā reālais segums tam praktiski visam ir nulle. Tāpēc es kopumā atbalstu šo nodokļu likumprojektu pieņemšanu, bet, lai tie tiešām būtu kvalitatīvi, pie viņiem ir vajadzīgs nopietns darbs. Tāpēc steidzamību es nekādā gadījumā nevaru atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti par un pret ir runājuši par šo likumprojektu steidzamību. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodoli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība ir pieņemta.

Nākamais likumprojekts, kuru komisija ierosina atzīt par steidzamu, ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Deputāti par vai pret steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība ir pieņemta. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus atbildīgās komisijas priekšlikumus par likumprojektu atzīšanu par steidzamiem, mēs varam atbilstoši Kārtības ruļļa 87.1. pantam sākt debates par visu šo likumprojektu paketi kopumā. Pirmais debatēs ir pieteicies Roberts Zīle, finansu ministrs. Lūdzu!

R.Zīle (finansu ministrs). Godāto sēdes vadītāj! Godātie Prezidija locekļi! Cienījamie deputāti! Izmantojot iespēju, pirmkārt, gribu pateikties visiem, kas vairāk nekā pusgadu strādājuši pie nākamā gada budžeta sagatavošanas, rūpīgi saskaņojot katru ciparu vairāk nekā 100 lappušu biezā grāmatā. Vēlos izteikt īpašu gandarījumu par Saeimas deputātu sapratni un atsaucību, visai ātri mainot līdzšinējo budžeta pieņemšanas procedūru, kas mums visiem kopā ļaus paiet soli tuvāk sakārtota budžeta projekta izskatīšanai.

Un tā. Man ir gods un pienākums šodien valdības vārdā jūs iepazīstināt ar Latvijas budžetu 1998.gadam, bet šogad pirmo reizi iesniegt Saeimā vienotā paketē ar grozījumiem nākamā gada nodokļu likumos. Ar to valdība ir vēlējusies pateikt vienā no pēdējā laika nepārprotamiem signāliem sabiedrībai — Latvija ir kļuvusi par prognozējamu valsti. Un tas jau ir stabilitātes jautājums. Ar šo stabilitāti arī gribu sākt, jo bez politiskās un bez ekonomiskās stabilitātes valstī nebūs “jā” gan investīcijām, aizsāktajām pensiju reformām un pārmaiņām privātajā sektorā. Man ir patiess gandarījums, ka, runājot par šīgada ekonomiskajiem rādītājiem, varam apgalvot — Latvija pēdējā laikā ir panākusi ekonomisku stabilitāti, tikai divi fakti. Nu jau droši varam apgalvot, ka šogad pirmo reizi savas patstāvīgi veidotās valsts ekonomikas īsajā vēsturē sasniegsim inflācijas līmeni viencipara skaitļa līmenī. Iekšzemes kopprodukta pieaugumu varam prognozēt 5% apmērā kā šogad, tā arī nākošgad.

Taču vienlaikus gribas atgādināt, kā šī stabilitāte tika sasniegta. Es gribu atgādināt, ka par 1995.gada budžeta deficītu Latvija, jeb precīzāk — mēs visi, visu nodokļu maksātāji, procentos pērn un šogad maksājām tik daudz, ka pietiktu vēl vienam šī gada aizsardzības budžetam. Gribu, lai mēs visi atcerētos, ka, pateicoties vienīgi mūsu spēkam izšķirties par bezdeficīta budžetu, esam panākuši, ka valsts, realizējot savas parādzīmes, šobrīd var aizņemties naudu, maksājot zemākus procentus, nekā ir inflācija. Un es gribu arī, lai mēs apzinātos, ka tieši radītā ekonomiskā stabilitāte devusi garantiju katram Latvijas iedzīvotājam — viņš nezaudēs savus ietaupījumus inflācijas dēļ. Un tā ir zīme tam, ka jēga ir naudu vairs ne tikai tērēt, bet arī atsākt to uzkrāt.

Taču der atcerēties, ka reizēm grūtāk par kāpšanu kalnā ir noturēties tā virsotnē. Arī tālākai valsts attīstībai valdība neredz citu iespēju, kā vienīgi turēšanos pie šī paša bezdeficīta budžeta jeb, vienkārši runājot, pie pamatprincipa — nedzīvot pāri savām iespējām.

Nevēlos radīt ilūzijas. Arī šis, tāpat kā iepriekšējās valdības piedāvātais budžets, nebūs lielu iespēju budžets. Taču valdība ir spērusi soli attīstības virzienā, gandrīz dubultojot nākamgad investīcijām atvēlētos līdzekļus, un esmu pārliecināts, ka pēc kāda laika šiem ieguldījumiem būs atdeve. Tāpat kā pirmos reālos panākumus dod aizsāktā sociālā reforma. Tās rezultātā sociālais budžets šogad un arī nākamgad pieaugs straujāk, nekā vidēji ieņēmumi pārējos budžetos. Šis pieaugums devis iespēju jau šogad būtiski palielināt bērnu piedzimšanas un atsevišķus invaliditātes pabalstus. Arī nākamgad tiks paaugstināta virkne pabalstu, tajā skaitā valdība var apsolīt — nākošā gada laikā līdz 30 latiem tiks paaugstināts sociālā nodrošinājuma pabalsts un tātad arī minimālā pensija cilvēkiem ar 10 gadu darba stāžu. No 12 uz 30 latiem tiks paaugstināts bērnu kopšanas pabalsts mātēm, kas kopj mazuļus līdz pusotra gada vecumam. Sociālajā budžetā ieplānotā nauda arī likumā paredzēta pensiju indeksācijai.

Es negribu vērtēt to, ko es minēju, ka tas ir daudz vai maz. Bet tas ir fakts, ka šīm sociālajām vajadzībām Latvija tērē ievērojami vairāk nekā kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Tāpat kā fakts ir tas, ka šie sociālie izdevumi ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc finansējums aizsardzībai, par piemēru, Latvijā ir mazāks, nekā šajās manis minētajās valstīs.

Viens no lielākajiem naudas palielinājumiem nākamā gadā plānots lauksaimniekiem. Par gandrīz 22%. Tajā skaitā subsīdijas laukiem pieaugs par 70%, tā pirmo reizi sasniedzot Lauksaimniecības likumā rakstīto 3% līmeni no pamatbudžeta, un gribētos ticēt, ka nākamajā gadā to izjutīs katrs zemnieks.

Tāpat kā gribētos ticēt, ka daudzi jauni cilvēki pamanīs valsts šogad aizsākto studentu kreditēšanu un varēs saņemt kredītus savai studiju nodrošināšanai.

Nākamā gada budžetā paredzēts minimālās algas palielinājums par 10%, kas, pēc valdības domām, ir pietiekoši konservatīvs solis, lai nepalielinātu bezdarbu vai slēpto nodarbinātību. Valdība cer, un tā izmantojot savas ekonomiskās sviras, darīs visu iespējamo, lai šis bezdarba līmenis nepalielinātos arī lielo uzņēmumu privatizācijas rezultātā.

Diemžēl ļaunu joku ar veselības finansējumu ir izspēlējis iezīmētais nodoklis jeb veselības naudas piesaistīšana ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tas pieaug diemžēl lēnāk, nekā kopējie ienākumi budžetā. Man gribētos ticēt, ka šogad mēs visi kopā vēl atradīsim pieņemamu veselības aprūpes problēmu risinājumu nākamā gada budžetam.

Neraugoties uz ierobežotā budžeta iespējām, valdība turpina sakārtot arī ilgāku termiņu lietas — reformas, kuru rezultātus rīt vai parīt vēl neredzēsim. Taču tāpēc šīs lietas nav mazāk svarīgas. Īpaši gribu atzīmēt, ka veikti priekšdarbi, lai nākamgad varētu sākt darboties privātie pensiju fondi, investīciju fondi un fizisko personu depozītu garantiju fonds, un tas nozīmē uzkrājumu un investīciju veicināšanu Latvijā. Ar valdības atbalstu nākamajā gadā plānots sākt arī hipotekāro kreditēšanu, kas ievērojami atvieglos mūsu mājokļu sakārtošanu.

Cienījamie deputāti! Vēlos skaidri pateikt — budžeta vispārīgais pieaugums nākamajam gadam ir 9%, bet plānotā inflācija — 7%, un tas nozīmē, ka reālais budžeta pieaugums ir 2%. Tas nav pietiekošs, taču tas ir tieši tik daudz, cik un ko mēs visi kopā varam nākošgad atļauties.

Tieši tāpēc ir vēl kāds princips, kuru sava finansu ministra darbības laikā esmu uzskatījis par svarīgu, — domāt ne tikai par to, cik naudas tika iedalīts vienai vai otrai nozarei, bet arī par to, kā šī nauda tiek iztērēta. Man diemžēl jāatzīst, ka pagaidām man nav šīs pārliecības, ka katrs lats valsts budžetā tiek tērēts labākajā veidā. Tas ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc izpalikusi arī iepriekšējās valdības aizsāktā ideja par divu gadu budžetu, un šodien līdz ar to budžeta projektā jūsu mapītēs ir tikai aile par 1999. gada kontrolskaitļiem.

Kolēģi! Uz jūsu galdiem ir nākamā gada budžeta projekts, kas nav un nevar būt gana labs visiem, bet man gribētos ticēt, ka šajā budžetā ir atrasti kompromisi starp mūsu iespējām saprātīgi tērēt ikdienišķajām vajadzībām un atļauties atlicināt arī nākotnes attīstībai.

Jau pieminēju, ka esam atļāvušies nākamgad par trim ceturtdaļām palielināt investīciju apjomus. Liela daļu šīs naudas valdība plāno izmantot informātikas projektiem, tajā skaitā lai sakārtotu nodokļu iekasēšanu. Investīciju programmām pašvaldībām dotācija no pamatbudžeta ir pieaugusi ievērojami straujāk, nekā vidēji pārējiem. Pašvaldībām paredzēti arī gandrīz 70% no visiem nākamā gada valsts kases aizdevumiem.

Viens no principiem, kas man kā finansu ministram veidojot budžetu, bija svarīgs — valdība naudu aizņemas tikai investīciju vajadzībām. Visiem tā sauktajiem kārtējiem izdevumiem jābūt samērotiem ar to naudu, kādu šodien mēs kā valsts ieņemam nodokļos un citos maksājumos. Bet mēs nedrīkstam aizņemties arī pārāk daudz, mēs nedrīkstam ierast dzīvot uz parāda, jo neviens cits kā mūsu bērni nākotnē būs tie, kas maksās šo parādu.

Un visbeidzot nosaukšu tikai dažus skaitļus priekšstatam, cik un par ko katrs no mums maksā nodokļos. Vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs nākošajā gadā nodokļos samaksās 494 latus. Gandrīz puse no šīs naudas jeb nepilni 199 lati tiek tērēti sociālajām vajadzībām, tātad pensijām un pabalstiem. Veselības aprūpei katrs Latvijas iedzīvotājs maksās 50 latus un 22 santīmus. Par piemēru minēšu vēl dažus skaitļus. Valsts prezidenta kancelejai katrs no mums maksā 36 santīmus, Saeimai — divarpus latus, Ministru kabinetam — pusotra lata, bet visu ministriju centrālajam aparātam — gandrīz 6 latus. Katrs pats var salīdzināt, cik tas ir daudz vai maz, un izvērtēt, ko mēs varam šeit mainīt.

Cienījamie kolēģi! Tūliņ pēc manas uzrunas šajā tribīnē debates sāksiet jūs. Atšķirībā no citām reizēm jūsu vērtējumam līdz ar budžetu tiek nodoti visi nodokļu likumu grozījumi, kādus valdība plānojusi nākamajam gadam. To projektus jūs atradīsiet savos dokumentu eksemplāros, tāpēc apstāšos tikai pie pamatprincipiem.

Valdība nākamajam gadam nav plānojusi palielināt esošās nodokļu likmes. Izņēmums ir akcīzes nodoklis naftas produktiem, par kuru palielināšanu Saeima nobalsojusi jau pirms pusotra gada. Lai pašvaldībām nodrošinātu pietiekošus ieņēmumus, valdība izšķīrusies saglabāt īpašuma nodokli ēkām un būvēm juridiskajām personām arī nākošajos gados. Citus būtiskus grozījumus nodokļu likumos valdība neplāno, un man gribētos ticēt, ka šī nodokļu stabilitāte būs pietiekošs apliecinājums ārvalstu ieguldītājiem, ka Latvija veidojas par investīcijām drošu un stabilu zemi.

Noslēdzot šo uzrunu, es gribētu izteikt cerību, ka pēc visām diskusijām mums pietiks prāta un apdoma, lai izšķirtos par atbalstu šim sabalansētajam budžetam, jo citas iespējas mums nav, ja vien nedzīvojam un nedomājam vienai dienai. Pal-dies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Nākamā debatēs runās Ilga Kreituse — pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Vispirms es gribētu izteikt zināmu izbrīnu par to, kādā noformējumā un kādos skaitļos mēs esam saņēmuši budžetu. Mēs esam saņēmuši 1998.–1999. gadam. Ja gribat atrast 1997. gadam, — ejiet, meklējiet bibliotēkā vai meklējiet citur. 5. un 6. Saeimas laikā pirmo reizi budžets ir sastādīts tik pavirši, lai būtu viss noslēpts, ko var noslēpt. Arī budžeta atšifrējumā es nevarēju atrast darbinieku skaitu, uz ko ir izrēķināta darba samaksas summa. Un atbilde ir pavisam vienkārša — tāpēc, ka galvenais darba samaksas palielinājums skar tikai ministriju aparātus. Tas nu mums ir jāatzīst.

Ja mēs skatāmies tālāk uz to, kas ir noticis ar šo budžetu, tad pirmais, kas mums ir jāatzīst, ka 1998. gada budžets ir pieņemts, pārkāpjot to likumu, kas ir pieņemts 1998. gada... 1997. gada 19. jūnija budžeta grozījumos, jo tur tika noteikts, ka ir mērķdotācija darba samaksai izglītības darbiniekiem 3,7 miljoni. 1998. gada budžetu sastādot, šī mērķdotācija, kas bija jāieskaita darba samaksas fondā, nav ņemta vērā. Un līdz ar to ir šodien jāsaka, ka izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš, vienlaicīgi arī Saeimas deputāts Juris Celmiņš, Pieprasījumu komisijas loceklis, kad tika izskatīts pieprasījums ministram, tas tā jocīgi šodien mums Latvijā ir, ka deputāts izskata pieprasījumu pats sev komisijā, atklāti ir melojis deputātiem, es iepriekš saņemu aizrādījumu par šo vārdu, bet no viņa neatsakos, teikdams Pieprasījumu komisijā, ka šī summa ir ieskaitīta darba samaksas fondā. Es nezinu, kā šobrīd jūtas Pieprasījumu komisijas deputāti, kas noticēja tam, ko teica Juris Celmiņš. Bet summas 1998. gada budžetā parāda mums pavisam kaut ko citu. Un te jau ir cits jautājums. Ja mēs skatāmies tā, kā tam būtu jābūt pēc likuma, tad diemžēl, Zīles kungs, neiznāk 5% algas pielikums, bet izglītības darbiniekiem, reālajiem, nevis ministrijai, pielikums ir knapi 3%. Līdz ar to ir jautājums par valdības doto solījumu un Valdības deklarācijā ietvertajiem norādījumiem par 5% algas pieaugumu izglītības darbiniekiem. Tātad tā ir pirmā lielākā pretruma, kas ir ietverta šinī budžetā.

Tālāk ir jautājums — cik izsvērts ir budžets, un kas ir tajā izmaināms? Es varu pateikt viennozīmīgi — budžets nav izsvērts, budžets nav pārdomāts, un budžets nav pieņemams tāds, kāds tas ir tagad. Atcerieties 19. jūnija sēdi šajā gadā, kad notika tik asi strīdi par 3,7 miljoniem un viņu paņemšanu no investīciju programmas un novirzīšanu izglītības darbinieku samaksai. Zālē tika draudēts ar visu — sabruks valdība, sabruks ārpolitika, sabruks viss, kas var sabrukt, un aicināja visi, kas vien varēja no pozīcijas ar “Tēvzemi un Brīvību” priekšgalā, nebalsot par šo naudas summu. (No zāles deputāts O.Grīgs: “Mēs nobalsojāmÉ”) Paldies Dievam... paldies Dievam, jāsaka, ka daļai no pozīcijas deputātiem tanī brīdī pirmais bija Satversmes pants par to, ka deputāts atbild sev un sirdsapziņai, nevis tā sauktajam politbirojam, tas ir, Sadarbības padomei, un nobalsoja. Kas nav izpildīts no investīciju programmas pēc šīs naudas izņemšanas un novirzīšanas izglītības darbiniekiem? Izpildīts ir viss, ārpolitika darbojas, mājas ir nopirktas, vienīgais laikam, kas nav nopirkts, un, ja es šeit melošu, mani kāds palabos, tā ir jauna māja prokuratūrai no “Turības”. Bet, cik saprotams, tad prokuratūras darbu kavē nevis šīs mājas nenopirkšana, bet pavisam citi momenti. Un 3 miljonu lietu arī nekavē tas, ka “Turība” nesaņēma 600 000 latus par savu, kā lai saka, visai sabrukušo māju Dzirnavu ielā.

Tāpat mums ir jāatbild uz citu jautājumu. Šogad investīciju programma ir vēl lielāka, un vislielākā daļa investīciju programmā, tātad tanī daļā, ko dalīs Ministru kabinets, neprasot šeit deputātiem jā vai nē, ir paredzēts informātikai un datorizācijai. Bet man šķiet, ka būtu jāsāk pavisam no otra gala, vispirms jāuzceļ tā māja robežapsardzes punktā, kurā ielikt to kompjūteru, nevis papriekš jānopērk kompjūters. Vispirms ir kompjūters jāaizved uz lauku skolu, un pēc tam jāmaksā 2,5 miljoni par skolu informācijas tīkla izveidošanu, jo ko tad dod tas tīkls un ko dod šīs naudas novirzīšana? Un līdz ar to es gribētu teikt, ka investīciju programma ir jāpārskata — jāpārskata samazināšanas virzienā, jo ir parādījusies vēl viena īpatnēja lieta, ka investīcijas trīs gadus pēc kārtas arī izglītības sistēmā saņem tikai vienas un tās pašas izglītības iestādes. Tas arī rada ļoti lielu izbrīnu.

Nākamais jautājums. Valsts politika izglītībā, Valdības deklarācija un realitāte. Universitātē ievēlēti valsts profesori. Jā, ir. Bet vai ir izpildīts noteikums, ka viņiem ir jāsaņem arī atbilstoša alga? Nē, nav. Naudas budžetā nav.

Nākamā lieta. Jā, ir ideja noņemt no studentu kreditēšanas šo summu un novirzīt valsts profesoriem. Bet vajadzētu padomāt arī par tādu lietu: valsts profesors nav pamatkursu un visu lekciju lasītājs, bet tas pats asociētais profesors, līdz ar to nonāk pilnīgā diskriminācijā attiecībā pret valsts profesoru, jo citiem Universitātes pasniedzējiem algu pielikums vismaz šobrīd nav redzams.

Nākamais jautājums. Universitātē notiek akreditācija. Es varu jūs informēt, kā notiek šī akreditācija. 6000 latu no fakultātes, un piedevām vēl prasība. Un tā ir ļoti aktuāla šodien saistībā ar diskusiju par Valodu likumu — dokumentus iesniegt latviešu un angļu valodā. Kopš kura laika Latvijas Augstskolu likums un Latvijas Valodu likums pieprasa Universitātes un citu augstskolu pasniedzējiem savas programmas savai ministrijai iesniegt angļu valodā? Tik tālu mēs esam nonākuši. Tas ir jādara. Tagad jau ar ministrijas rīkojumu. Bet tūlīt sākas plaša akcija par skolu direktoru atestāciju un skolotāju atestāciju. Kam tā ir vajadzīga? Tā ir vajadzīga Valdības deklarācijai un vajadzīga tiem ierēdņiem, kuri uz šī rēķina palielinās savas algas, jo budžetā solītais algu pielikums pedagogiem pēc atestācijas nav paredzēts.

Nākamais jautājums — par direktoriem. Direktori tiek atestēti, un tiek paziņots, ka atestācijas rezultātā viņus var atbrīvot no darba. Nevar viņus atbrīvot no darba, jo skolu direktorus darbā ieceļ pašvaldības — ar balsojumu. Pašvaldībām šobrīd nav saistošs nedz Izglītības ministrijas norādījums, nedz darba kolektīvu negatīvā nostāja, un tas visspilgtākais piemērs ir tas, kas notiek Saldū ar 1.ģimnāzijas direktoru. Un tāpēc es gribētu deputātiem teikt kādu līdzību. Šodien pie Saeimas ir ārsti, un šie ārsti ir nolikuši slimnieku, it kā jau mirušu diemžēl sev pie kājām. Man gribas teikt, ka šodien 1998.gada budžets man atgādina tur tās nestuves, kas bija ārstiem pie kājām, tikai ir viena cita lieta, ka šis slimnieks gan ir uz nestuvēm, bet nav vēl miris. Un tāpēc ir jautājums — ko darīt ar slimnieku uz nestuvēm? Pagaidīt, kamēr viņš nomirs, vai sākt ārstēt? Tas ir tas pats, kas ar šo budžetu. Es domāju, ka valdībai vajadzētu šo slimo budžetu, un to, ka tas ir slims, atzīst visi, paņemt atpakaļ, pārstrādāt, iestrādāt 1998.gada budžetā tās finansiālās izmaiņas, ko žurnālistiem un sabiedrībai ir solījis labklājības ministrs Makarovs un ko ir solījis izglītības un zinātnes ministrs Celmiņš, un tad, kad šis budžets būs pārstrādāts, sabalansēts atbilstoši reālajai situācijai, izvērtēts atbilstoši prasībām, ko izvirza pašvaldības, — tas ir ļoti svarīgs moments, — tad tas atgrieztos Saeimā. Lai šeit nav lieku diskusiju, lai šeit nav tukšas runāšanas. Jo aizbildināties ar to, ka var iesniegt labojumus uz otro lasījumu, un tanī pašā laikā norādīt, ka budžets ir sabalansēts un viss ir kārtībā, ir apmēram tas pats, kas gripas slimniekam, kam ir 40 grādu temperatūra, dot destilēto ūdeni un teikt, ka varbūt pāries pats no sevis.

Sēdes vadītājs . Nākamais debatēs runāt vēlas Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Budžeta likumprojekts ir sastādīts, par pamatu ņemot aplamas pamatvērtības, un kā tāds tas ir noraidāms un nododams valdībai atpakaļ pārstrādei. Diemžēl šeit nav valdības vadītāju, arī ministri ir tikai daži. Acīmredzot valdību neinteresē tas, kādā veidā Saeima izskatīs šo budžeta projektu un kādu lēmumu pieņems, vai arī tiek uzskatīts, ka viss ir jau tiktāl sarunāts Sadarbības padomē, ka nekādu iebildumu šeit vispār nevarētu būt un deputāti jau visi ir “striķīšos piesieti”, un ir panākta vienošanās, ka šis balsojums būs jebkurā gadījumā. Bet mēs jau redzējām no rīta, ka tik viennozīmīga jums šī iespēja nav, taču valdību, vismaz valdības vadītāju, šie jautājumi acīmredzot neinteresē.

Atgriežoties pie šī budžeta sastādīšanas principiem, jāteic, ka mēs redzam, ka valsts pārvaldes izdevumiem nepieciešamie līdzekļi tiek atrasti jebkurā gadījumā. Visās programmās izdevumus mehāniski palielinot vismaz par 5% un citur pieliek klāt vēl daudz vairāk, un nemaz neinteresējas par to, cik vajadzīga ir šī attiecīgā programma un cik sabiedriski nozīmīgas ir tās funkcijas, kas ar šīs programmas palīdzību tiek attiecīgajā iestādē veiktas, un vai tiešām šīs naudas izmaksas ir pamatotas sabiedriski.

Tajā pašā laikā medicīnas budžets ir, pat absolūtos skaitļos rēķinot, samazinājies par 3 miljoniem latu, un tādēļ ļoti pamatots ir mediķu jautājums valdošajai partijai “Tēvzemei un Brīvībai” par tās priekšvēlēšanu solījumiem mediķu algas tuvināt ierēdņu algām. Kā mēs redzam, ir noticis tieši pretējais, un tas tikai parāda to, ka tēvzemiešu politiķiem ir absolūti vienaldzīgi savi priekšvēlēšanu solījumi un ka viņiem tie absolūti nav saistoši. Viņi rīkojas pilnīgi pretēji. Tāpat pilnīgi pretēja rīcība valdošajām partijām bija tad, kad 1997.gada budžeta apspriešanas laikā tika samazinātas skolotāju algas attiecībā pret ierēdņu algām, kaut gan bija pat fiksēts Valdības deklarācijā, ka tiks darīts pretēji.

Šodien, runājot par medicīnas darbinieku algām, vienu no šī budžeta projekta pamataktualitātēm, jāsaka, ka tās nav mainījušās pat vairākus gadus pēc kārtas. Mēs redzam, ka valstij un valdībai, un valdošajiem politiķiem absolūti nerūp tas, kā mediķi dzīvo, kā viņi strādā. Finansu ministrs, izrādās, atļaujas kļūdīties par veseliem 1,5 miljoniem latu, neieplānojot tos medicīnas budžeta projektā. Tā vismaz izriet no labklājības ministra publiski teiktā preses konferencē. Nav brīnums, ka tad, ja ir šāda situācija ar medicīnas budžetu, valstī tiek pasludināta krīze veselības aprūpē, kā to ir izdarījuši arodbiedrību pārstāvji. Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka šīs situācijas pārvarēšanai medicīnas budžets ir palielināms vismaz par 25% attiecībā pret to, kas šobrīd medicīnai ir paredzēts.

Otra ļoti būtiska problēma, kura šajā budžeta projektā nav atrisināta un kuru nav mēģināts atrisināt, jo valdībai ir citas intereses, ir atkal pašvaldību daļas samazināšanās valsts kopbudžetā. Gadu no gada tiek veikta sistemātiska, konsekventa līdzekļu izņemšana no pašvaldībām un to centralizēšana centrālā valsts pārvaldes aparāta rokās. Tiek pavisam aizmirsts tas, ka tieši pašvaldības ir tās, ka realizē daudzas funkcijas, kas tieši nepieciešamas ir cilvēkiem uz vietām. Pašvaldībām ir jādomā par savas teritorijas attīstību, pašvaldībām ir jāgādā par sociālajiem pabalstiem, pašvaldībām jāgādā par bezdarbnieku pārkvalifikāciju, pašvaldībām jāuztur skolu un slimnīcu infrastruktūra, un diemžēl tam naudas šobrīd nav. Mediķu sanāksmē arī tika pilnīgi skaidri pateikts, ka pašvaldības slimnīcu infrastruktūru šāda budžeta apstākļos atbalstīt nevarēs.

Tāpat kā līdz šim, iepriekšējo gadu budžetos, arī 1998.gada budžeta projektā ļoti aktuāls ir jautājums par skolotāju algām. Kaut kāds neliels palielinājums šeit tiešām varbūt arī ir, kurš absolūtos skaitļos nekādā gadījumā nenosedz inflāciju, un tāpēc tas nav uzskatāms par palielinājumu, bet, ja mēs gribam valstī nopietni pieiet izglītības jautājumu risināšanai, tad šāda politika attiecībā uz skolotāju algām absolūti nav pieņemama, un šeit arī ir vajadzīgs radikāls šis algu paaugstinājums. Tikai šāda algu paaugstināšana var būt arī kā nosacījums tam, lai skolotāji nopietni nodarbotos ar savas kvalifikācijas celšanu, lai no skolām neietu projām spējīgākie skolotāji, kā tas daudzviet notiek, un palikušie cilvēki bieži vien ir ļoti lieli patrioti, un tikai patriotisms ir tas, kas viņus skolā ir noturējis. Un patiesībā ar šāda veida budžeta līdzekļiem, kas tiek doti skolām, šo cilvēku, šo skolotāju patriotisms, tas tiek ekspluatēts. Un es uzskatu, ka šo patriotismu ekspluatēt nedrīkst. Mums ir jādomā par mūsu valsts nākotni. Un šajā jautājumā tieši par skolām. Es gribu veikt nelielu salīdzinājumu ar Igauniju. Un tas ir jautājumā par skolu datorizāciju. Tiešām, daudzas no mūsu skolām datorus vēl nav redzējušas, un es saprotu, ka šāda situācija varēja būt Latvijā pirms pieciem gadiem, kad šie datori tur vēl nebūtu bijuši. Bet tagad ir pagājuši jau praktiski, mēs skaitām formālo valstisko neatkarību, ir jau seši gadi. Un, ja mēs skaitām visus šos atmodas procesus, ir jau desmit gadi, un šajā laikā šeit nav panākts absolūti nekāds risinājums. Bet, ja mēs paskatāmies uz mūsu kaimiņvalsti Igauniju, tad, neskatoties uz to, ka Igaunija ir iedzīvotāju skaita ziņā apmēram pusotras reizes mazāka par Latviju, viņas investīciju izdevumi skolu datorizācijā 1997.gadā 10 reizes pārsniedz Latvijas izdevumu līmeni šim mērķim. Un arī 1998.gadā šis līmenis Igaunijā ir trīs reizes lielāks. Un tad mēs pēc tam brīnāmies par to, kāpēc Igaunijā un Latvijā veidojas dažādi ekonomiskie rādītāji, par to, ka veidojas dažāda sabiedrības attieksme pret nākotnes perspektīvu. Iemesls tai bezcerībai un diemžēl arī objektīvai bezperspektivitātei, kas Latvijā tiek ielikts, ir valdības rīcība, kas absolūti ignorē šīs mūsu nākotnes attīstības pamatnosacījumus.

Līdzīgā veidā mēs varam arī apskatīties uz finansējumu zinātnei, kas tiek atvēlēts dažādās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Un mēs redzam, ka Latvija arī šo valstu vidū pēc rādītāja, kas ir zinātnes finansējuma attiecība pret iekšzemes kopproduktu, ir pašā pēdējā vietā. Arī jautājums — par kādu konkurētspēju nākotnē mēs šeit varam runāt?

Nākamā problēma. Šeit Zīles kungs runāja par to, cik lielā mērā valsts ir pavērsusi savu seju pret zemniekiem. Es tiešām esmu pateicīgs par to, ka budžeta projektā beidzot ir iestrādāti līdzekļi, lai izpildītu Lauksaimniecības likuma prasību par 3% subsīdiju nodrošināšanu. Bet tajā pašā laikā mēs redzam, ka absolūti tiek ignorēta vēl Lauksaimniecības likuma 10.panta ceturtās daļas prasība par lauksaimniecības produkcijas un lauksaimniecībā izmantoto ražojumu cenu un tarifu paritātes nodrošināšanu. Šī norma, kas, tautas valodā runājot, prasa sabalansētas cenas piena un degvielas litram, šī likuma norma tiek šobrīd vēl absolūti ignorēta. Šeit arī ir valdības absolūta neizpratne par to, ka tieši lauku attīstība un cilvēku dzīvotspēja laukos, spēja saimnieciski pastāvēt laukos ir nepieciešama mūsu valsts harmoniskai un sabalansētai attīstībai. Kas notiks tad, ja visi sabrauks uz Rīgu? Mums jau tā Rīga ir pārāk liela metropole. Diemžēl šeit risinājuma nav, un atkal ir pilnīga ignorance.

Valdības piedāvātos pasākumus demogrāfijas jomā, ko šeit finansu ministrs mēģināja uzskaitīt, es nevaru vērtēt citādi, kā tikai kā lētus priekšvēlēšanu trikus, divus mēnešus pirms vēlēšanām palielinot vienu vai otru pabalstu. Protams, pabalstu palielināšana ir laba, bet arī tie palielinājumi, kas šeit tiek piedāvāti, ir absolūti nepietiekami, un tie nedod reālu atbalstu ģimenēm ar bērniem, ģimenēm, teiksim, kurās bērni ir skolas vecumā, kur mēs zinām, ka skolēniem ir vajadzīgi ļoti lieli izdevumi, lai viņi varētu... lai vecāki viņus varētu palaist uz skolu. Un diemžēl līdzšinējā traģiskā valdības demogrāfiskā politika, kas īpaši izpaudās 1997.gada budžeta pieņemšanas laikā, kad tika kā ar nazi nogrieztas ļoti daudzas sociālās garantijas, kuras vēl joprojām netiek atliktas atpakaļ. Diemžēl šīs politikas rezultātā mēs esam mūsu valstī tādā situācijā, kad mirstība gandrīz divreiz pārsniedz dzimstību, un pēc dažiem desmitiem gadu mēs valstī nonāksim tādā situācijā, kad mums nebūs vairs neviena latvieša.

Tautas kustībai “Latvijai” šāda politika nevar būt pieņemama, Tautas kustība “Latvijai” neuzskata šādu valdošo politiku par nacionālu, un tā nevar būt nacionāla, jo tā ir vērsta uz tautas izmiršanu. Tāpat valdība arī nav piedāvājusi nekādus reālus pasākumus valsts tālāko reģionu atbalstam, un atkal attīstība tiks koncentrēta Rīgā. Šeit es tiku runājis par daudzām... par virkni no sabiedriski absolūti nepieciešamām vajadzībām, kam ir budžeta līdzekļi. Jūs, protams, varat jautāt, no kurienes es šos budžeta līdzekļus varētu ņemt. Daļēju atbildi es devu jau pašā sākumā, pasakot, ka šajā budžetā ir iestrādātas nepareizas pamatvērtības. Un ir nepieciešams īstenot absolūtu taupības režīmu valsts pārvaldē, ja mēs gribam palikt pie šī bezdeficīta budžeta principa. Tāpat arī jāplāno efektīvi pasākumi valsts ieņēmumu radikālai palielināšanai, gan uzlabojot nodokļu iekasēšanu, gan arī neatļaujot dažiem atsevišķiem valsts uzņēmumiem sponsorēt dažādus pasākumus par miljoniem latu un nepieļaujot tādu situāciju, kad lielas summas iet burtiski garām valsts budžetam. Iespējas ir, un nauda budžetā ir, to tikai vajag pareizi novirzīt atbilstoši humānām un cilvēciskām prioritātēm, kuras ir orientētas uz valsts attīstību. Pašreizējā budžeta projektā tas nav izdarīts. Šis budžeta projekts atkal orientējās tikai uz neliela elitāra slāņa paša vajadzību apmierināšanu, un tautas lielākā daļa ir palikusi aiz svītras. Nav godīgi pieprasīt bezdeficīta budžetu uz tautas lielākās daļas rēķina. Ja šis bezdeficīta budžets tiek veidots, tad tajā gadījumā tas ir jāveido ar taupību valsts pārvaldē, bet nevis tādā veidā, kā tas noticis šobrīd. Es aicinu neatbalstīt šo ačgārno valsts budžeta projektu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Par budžeta likumu kopumā es runāšu. Vispirms man daži vientiesīgi jautājumi. Vai šo budžeta projektu sastādījuši bērni vai jokdari? Otrs jautājums, kā var tāda valdība noorganizēt valsts vadību, ja nevar noorganizēt kvorumu šorīt budžeta apspriešanai, un no pozīcijas klāt nebija 40% deputātu. Trešais. Kāpēc likumprojektā par 1998.gada valsts budžetu ietilpināti skaitļi par 1999.gada valsts budžetu? Kā tad īsti ir? Vai tas ir budžeta projekts vienam — 1998.gadam vai diviem gadiem, vai mēs pieņemsim budžetu 1998.gadam vai 1999.gadam? Ja reiz likumā ir uzrakstīti skaitļi par 1999.gadu, tātad mums būs jābalso arī par tiem. Tas nozīmē, ka budžets vispār juridiski nav pieņemams, jo nosaukums neatbilst saturam. Vēl viens jautājums. Kāpēc ne budžeta projektā, ne paskaidrojošā pielikumā nav norādes, vai skaitļi ir faktiski vai salīdzināmās, vai vidējās cenās? Parasti budžetus veido, nerēķinot inflācijas pieaugumu, tātad neindeksējot summu, citiem vārdiem, nerēķinoties ar lata vērtības zudumu. No tā izriet, ka 1999.gada valsts pamatbudžeta ienākumi, salīdzinot ar 1998.gadu, iecerēti reāli mazāki nekā 1998.gadā. Vai arī inflācija 1998.gadā ieplānota mazāka par 1%? Paskietaties, lūdzu, šajos skaitļos, jūs redzēsiet šo aplamību. Arī kopējais budžets šajā salīdzinājumā nav spožs, tam plānots nesamazinājums tikai tādā gadījumā, ja inflācija būs mazāka par 6,6% gadā. Vai tas ir iespējams? Tātad mēs plānojam valsts budžeta samazinājumu.

Ceru, ka finansu ministrs paskaidros, kāpēc šāda kliedzoša pretruna budžeta pamatskaitļos. Pavisam jocīga ir 22.sadaļa — Kultūras ministrija. Pavisam 17 pozīcijas divās ailēs. Tātad pavisam 34 skaitļi, un visi vienādi — 1 200 000. Kāda jēga vispār taisīt tādu tabulu? Tā izskatās pēc rotaļāšanās. Pēc rotaļāšanās izskatās arī 1999.gada plānojums daudzās pozīcijās, jo tas ir vienāds ar 1998.gadu burts burtā, cipars ciparā. Tādu pavisam vienādību ir simtiem pozīcijās. Valsts prezidenta kancelejai visi posteņi 1999.gadā ir tādi paši kā 1998. gadā. Tāpat Augstākai tiesai, Valsts kontrolei, Cilvēktiesību birojam un tā tālāk. Valsts pārvaldes reformas vadībai gan algas pieaugs, nav tikai skaidrs, no kā... kas tā par īpašu institūciju, kura ir 100 tūkstoš latu vērtībā. Ko reformē, ko vada? Vienādi maksāšot nākošgad un aiznākošgad pati valsts pārvaldes reforma, kurai ir vērtība aprēķināta 676 tūkstoši, frakcija “Latvijai” pārstāvji ir aprēķinājuši, braucot pa Latviju, ka šī reforma, kāda tā ir iecerēta, īstenībā nodarīs Latvijai zaudējumus nevis 676 tūkstošus, bet vairākus simtus miljonu zaudējumus, šī pārvaldes reforma, būs simtiem pamestu un izdemolētu ēku pagastos, skolu, kultūras namu, pašvaldības celtņu, bērnudārzu un tā tālāk. Gribas jautāt pozīcijas deputātiem, vai jūs esat apskatījuši, kas notiktu laukos, ja iztaisītu šo reformu? Cik šādu celtņu ietu bojā? Cik saprotams, tad tie 676 tūkstoši izmaksās tikai šīs izdemolēšanas valstiska organizēšana, uzspiešana tautai. Vai gan citādi gadiem ilga valsts pārvaldes reforma vajadzīga, kurā ir speciāla, ļoti dārgi izmaksājoša institūcija. Visus posteņus, pozīcijas programmas un kodus, kuru skaitļi izskatās pēc rotaļas, nenosaukšu, to ir pārāk daudz, simtiem.

Nesaprotami, kāpēc 1999.gadā plānoti līdzekļi vispārējai izglītībai par 3,2% mazāk nekā 1998.gadā? Tas ir relatīvos skaitļos, ja rēķināsim, ka inflācija būs vismaz 6—7%, tad kopumā šis ieplānojums būs mazāks par 10%, un tas ir apstākļos, kad skolas brūk kopā un skolotāju algas ir zem iztikas minimuma. Es uzsveru — apstākļos, kad ir zem iztikas minimuma algas skolotājiem, ieplānots vēl pamazinājums par 10% reāli.

Pats dramatiskākais ir tas, ka valdība negrib ne redzēt, ne dzirdēt, ka Latvijas tauta ir uz izmiršanas sliekšņa, ka piedzimst tikai puse, lai atjaunotos iepriekšējā paaudze. Nākošā paaudze jau četrus gadus dzimst divreiz mazāk par iepriekšējo, bet budžetā nav redzams, ka te kaut kas radikāls būtu iesākts, lai novērstu tautas bojāeju. Kad Kārlis Čerāns te tikko runāja par šo dramatisko stāvokli, es novēroju, ka pozīcijas deputāts no “Latvijas ceļa” teica — nevajag naktī gulēt, tad būs bērni. Un no frakcijas “Saimnieks” viens večuks labsirdīgi krekšķināja un nicīgi smējās, piekrītoši smējās. Lūk, tāda ir attieksme pret Latvijas nākotni valdošā pozīcijā, kuri viens pārstāv Latvijas attīstību, viens pārstāv nacionāļus, viens pārstāv valstisko nacionālismu. Kur te ir vairāk nekā tikai frāzes, nevis nacionālisms, nevis valstiskums? Frāzes, ar ko maskē savu būtībā prettautisko, pretvalstisko rīcību. Nacionālo frāžu varoņu un nacionāli provokatīvo izlēcienu varoņu valdība netaisās neko darīt tautas izdzīvošanas un valsts saglabāšanas labā. Latvijas noturēšana viņus neinteresē. Šogad valsts kopējais parāds palielinās par 90 miljoniem un sasniedzis pusmiljardu, apskatiet, lūdzu, šos lielos skaitļus. Nākošgad un aiznākošgad to paredzēts palielināt vēl par 50 miljoniem ik gadu. Valsts ārējās tirdzniecības deficīts kopā ar pakalpojumiem šogad sasniedz 352 miljonus, tas ir vienā gadā. Maksājumu negatīvā bilance 292 miljoni. Viss tas nākošgad ieplānots vēl lielāks, bet, ja rēķinām no 1995.gada, kopš sākās šis ārējās tirdzniecības deficīts, tad kopā jau ir sakrājies deficīts tuvu miljardam latu, kas agri vai vēlu būs jāsedz uz tautas dzīves līmeņa rēķina, savelkot ciešāk jostas. Bet, ja nesegs, tad sabruks lats, kas būs vēl traģiskāk tautai, jo mums jau ir pieredze, kas notika, kāda aplaupīšana notika, kad sabruka rublis. Neviens par to nedomā, nekādās piezīmēs, nekādos paskaidrojumos šī drūmā situācija nav apgaismota ne finansu ministra ziņojumā, ne arī pašā budžeta projektā.

Šoreiz neminēšu lielos valsts izlaupīšanas noziegumus, kuri galu galā arī atspoguļojas budžetā un kuru dēļ Latvija ir novesta nabadzībā. Gan paši laupītāji, gan viņu draugi gluži labi zina, kas ir izdarīts un par kādām summām ir izdarīts.

Paskatīsimies tikai uz elementāru saimniecisku neizdarību. Joprojām cehus un uzņēmumus izdemolē, mājas sabrūk, radot zaudējumus simtiem miljonu latu vērtībā. Tikai tāpēc, ka valdībai un Finansu ministrijai pietrūkst dažu miljonu latu jumtu, notekcauruļu, apkures sistēmu un tā tālāk izremontēšanai. Šogad mēs neieguldām miljonu, lai nākošgad zaudētu simts miljonus. Lūk, tā ir vēl ļaunāka saimniekošana nekā krievu laika pēdējos gadu desmitos, kad sāka par to jau normāli domāt. Valdības pārstāvji skraida apkārt pa Eiropu, piedodiet, bet citādi nevaru nosaukt — mērkaķīgi atdarinādami eiropiešu izdarības, bet nav ne reizi pabijuši savas zemes novados, nezina, vai šie atdarinājumi tur ir derīgi. Tie bieži vien ir stulbāki nekā krievu laikos. Tas viss atspoguļojas arī šajā budžeta projektā — nepārdomātība, nenopietnība, galveno problēmu nesaskatīšana, galveno briesmu nepamanīšana vai arī tīša ignorēšana. Dievs vien zina, kādās interesēs tas tiek darīts. Saimniecisko nopietnību nemanīja ne Šķēles, ne arī mūsu šīs valdības rīcībā. Tā ir rotaļa ar skaitļiem un vadīšanas imitācija. Principā šis projekts nav pieņemams tāpēc, ka mēs nezinām, par ko balsot. Tas ir juridiski nekorekti sastādīts un principā ir noraidāms, nododams pārstrādāšanai. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Elmārs Zelgalvis. Zelgalvja kungs, bet jums runa būs jāsadala divās daļās. Jūs esat ar mieru? Tādā gadījumā nākamais debatēs runās Uldis Veldre. Arī negribat?

Godātie kolēģi, tādā gadījumā lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aleksandrs Bartaševičs, Edgars Bāns, Martijans Bekasovs, Jānis Bunkšs, Alfreds Čepānis, Juris Dobelis, Indulis Emsis, Ervids Grinovskis, Guntars Grīnblats, Edvīns Inkēns, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kalviņš, Jānis Kazāks, Ģirts Kristovskis, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Antons Seiksts un Anna Seile. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pulkstenis ir 11.00, bet man nav pārliecības, ka zālē ir kvorums. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu kvorumam! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 38 deputāti.

Lūdzu atkārtotu zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Es lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 41 deputāts. (No zāles deputāts Saulītis: “Par ko algu saņemat?”) Pārtraukums līdz 11.07 minūtēm. Pārtraukums piecas minūtes — līdz 11.07.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Pārtraukums piecas minūtes ir beidzies. Zālē ir acīmredzams kvorums, bet, tā kā mēs divas reizes jau esam reģistrējušies, tad reģistrēsimies arī trešo reizi. Lūdzu zvanu un reģistrāciju kvorumam! Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē 51 deputāts ir reģistrējies. Tātad ir kvorums. Turpinām debates. Vārds debatēs Elmāram Zelgalvim, frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (TKL). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Vispirms es gribētu tādu nelielu polēmiku izteikt sakarā ar mūsu finansu ministra vienu tēzi, kuru viņš izteica šeit savā ziņojumā. Proti, par to, ka mūsu valstī ir iestājusies stabilitāte, ir pieaugums, ir tāds labklājības uzplaukums, bet tajā pašā laikā es gribētu jautāt — ja jau tiešām tas tā būtu, vai tad mums šeit pie Saeimas ēkas būtu jāsastop izglītības darbinieku pikets, būtu jāsastop zemnieku pikets, šodien būtu jāsastop medicīnas darbinieku pikets? Vai tiešām šādi notikumi liecina, ka mums ir stabilitāte, ka mums ir pieaugums? Diemžēl, lūk, šādā aspektā mēs neredzam un nedzirdam mūsu valdības atzinumus un valdības slēdzienus.

Par budžetu. Ja man šodien būtu īsumā jāraksturo tas budžeta projekts, kas ir iesniegts un kas ir mūsu apspriešanā šodien, tad es teiktu tā, ka tas ir valsts birokratizācijas un valsts un mūsu tautas izmērdēšanas budžets. Kāpēc tā? Kāpēc tāds slēdziens? Kas par to liecina? Valdība turpina valsts budžeta līdzekļu neefektīvu, ekonomiski un sociāli nepamatotu izlietošanu. To darīja iepriekšējās valdības, kuras veidoja šī Saeima un pieņēma budžetu 1996. gadam, 1997. gadam. Kā tas izpaužas? Tas izpaužas tādējādi, ka valdība nemitīgi palielina finansējumu ierēdņu aparāta algošanai un jaunu ie-rēdniecības struktūru veidošanai. Finansu ministrija noteica, ka nākamam gadam atalgojuma pieaugums var būt 5% no šī gada. Bet kas tad ir noticis faktiski? Faktiski šis pieaugums ir daudz lielāks, faktiski pieaugums ir 7,8%, kas kopumā sastāda 10 miljonus latu. 10 miljonus latu! Varētu minēt šeit skaitļus arī pa atsevišķām ministrijām, kā tas ir, bet to deputāti paši zina. Bet šajā sakarībā es gribu minēt arī citu skaitli. Tātad šis 5% atalgojuma pieaugums ministriju darbiniekiem, ierēdņiem bija paredzēts sakarā ar inflāciju. Inflācijas tātad segšanai. Bet tajā pašā laikā mēs dzirdam, ka labklājības ministrs Makarova kungs priecīgi paziņo, ka inflācijas temps mums ir zems, un tāpēc, lūk, ir ļoti labi, tagad var ietaupīt līdzekļus, jo pensijas nav jāindeksē par lielāku summu, un pensiju pieaugums ir paredzēts tikai 1,63 lati. Lūk, tā! Tātad ierēdņiem var par miljoniem palielināt atalgojumu, bet pensionāriem — par 1,63 latiem.

Tālāk. Projektā budžeta projektam atsevišķās ministrijās ir paredzētas jaunas programmas, kuras faktiski arī palielina, kā rezultātā palielinās ierēdņu štata vienības, darbinieku skaits un, protams, arī atalgojums. Šajā sakarībā es gribu minēt to faktu, ka valdības paspārnē ir izveidota jauna programma, valsts pārvaldes reformu programma, kurā darbojas Valsts pārvaldes reformu birojs, darbojas ierēdņu apmācība, civildienests, un visām šīm struktūrām atkal ir ievērojams atalgojuma un vispārējo izdevumu pieaugums. Mēs tajā pašā laikā visi ļoti labi dzirdam un arī mūsu ārzemnieki to apliecina, kas šeit atbrauc, ka mūsu ierēdņu armijas strādā ļoti slikti, nekvalificēti, nav kompetenti, nav pieklājīgas attieksmes pret iestāžu apmeklētājiem un tā tālāk. Tātad rodas jautājums. No vienas puses, ierēdņu armija strādā slikti, bet tajā pašā laikā izdevumus, lūk, šai uzturēšanai mēs arvien palielinām, palielinām un palielinām. Jautājums — cik ilgi tad tas šie procesi turpināsies? Palielināsim finansējumu un strādāsim slikti. Cik ilgi tas ies? Atbildes mums nav.

Bez tam vairākās ministrijās ir paredzētas dažādas programmas. Es tikai gribu minēt vienu. Šeit, piemēram, varam minēt ļoti daudz. Piemēram, Finansu ministrijā. Programmai “Valsts ieņēmumi un muitas politikas nodrošināšana”. Papildus 1998. gada bāzes izdevumu līmenim paredzēti 3 miljoni latu, tajā skaitā 640 štata vienību ieviešana jauno dienesta funkciju veikšanai. Tajā skaitā 300 000 latu — likumdošanas piemērošanas metodoloģijas izstrādāšanai, darba ar nodokļu maksātājiem un nodokļu maksājumu kontroles nodrošināšanai, tajā skaitā 90 000 latu valsts amatpersonu, ierēdņu likumības kontrolei. Tātad atkal kontrole, kontrole, kontrole. 200 000 latu — Finansu policijai, 800 000 latu paredzēti tiesību jautājumu risināšanai, starptautisko līgumu izstrādāšanai, Valsts ieņēmumu dienesta analītiskā darba organizēšanai un tā tālāk. Citā vietā atkal ir cita programma. Atkal ir valsts ieņēmumu muitas politikas nodrošināšana. Atkal 1 miljons ir klāt. Rodas jautājums — ja jau visām šīm programmām Valsts ieņēmumu dienestā nepārtraukti ir vajadzīgi jauni līdzekļi, tad rodas jautājums — ko šodien Valsts ieņēmumu dienests dara, un par ko šodien tur saņem algu tie ierēdņi, kas tur strādā, tie darbinieki? Par ko? Ka atkal ir ieņēmumu politika... Starp citu, šo ieņēmumu politiku, muitas politiku mēs vispār neredzam. Par to es vēlāk pateikšu. Par kādu politiku vispār ir runa? Bet, lūk, budžetā nauda šiem pasākumiem ir.

Tālāk. Tajā pašā laikā tādām nozarēm kā veselības aprūpe, tur, lūk, ir nākošajam gadam paredzēts par 12 miljoniem mazāk naudas. Lūk, tādai nozarei nav valdība atradusi pienācīgu finansējumu!

Tas pats sakāms par izglītību. Pagājušā valdība ar lielu tādu entuziasmu, varētu teikt, ķērās pie izglītības reformas. Akreditācijas, akreditācijas... skolās skolotāju, direktoru, profesoru un tā tālāk, augstskolu un tā tālāk... Bet rezultāts? Rezultāts ir tāds, ka, lūk, tagad, kad budžetā jāieliek nauda visiem šiem pasākumiem, tad izrādās, ka naudas nav. Par kādu reformu mēs runājam? Mēs, no vienas puses, runājam par reformām, reformām un nemitīgām reformām. Bet finansējumu tajā pašā laikā pretī šīm reformām nedodam. Tad kāpēc... cik ilgi šādi procesi turpināsies? Nav tai pašai skolotāju akreditācijai, direktoru akreditācijai, profesoru algām universitātē. Nav naudas. Tur neatrodas nauda.

Vēl par veselības aprūpi. Arodbiedrības pārstāvji ir aprēķinājuši un ir atsūtījuši, lūk, vēstuli mums, kurā lūdz, parāda, ka par 12 miljoniem ir samazināts finansējums jeb par 17%. Viņi lūdz klāt vēl 40 miljonus latu, lai kaut cik normāli nodrošinātu finansējumu.

Vēl runājot par budžetu. Pēc manām domām, nav pareizi, un ne tikai pēc manām domām, arī pašvaldību pārstāvji pauž tādu viedokli, ka nav pareizi, ka mēs šodien izskatām budžetu bez otra budžeta, proti, pašvaldību budžeta un pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda. Bez šī likuma. Es uzskatu, ka šiem likumiem vajadzētu iet kopā abiem, mēs nevarētu dalīt, jo tie ir, varētu teikt, divi savienotie trauki, kurā, ja līmenis vienā ir augstāks, tad arī otrajā ir tāds pats, tāpēc šie jautājumi bija jāskata kopā, šeit vajadzētu būt otrajam likumprojektam, un nevis pieļaut tādu situāciju kā līdz šim, ka, lūk, mēs valsts budžetu pieņemam un tad kaut kad pēc tam skatām pašvaldību budžetu. Un tad nu rodas dažādas pretrunas, jautājumi, problēmas un tā tālāk, kuras mums jārisina ir vēl veselu gadu pēc tam. Tā, kā tas bija šogad. Kāpēc? Tas viss bija skatāms kopā, sabalansējams, līdzsvarojams un tad pieņemams. Tas diemžēl nav, kaut gan mums sola, ka tas kaut kur apritē drīz būs, bet kad tas būs un kā tas būs, to mēs nezinām.

Vēl par pašvaldībām. Vēl ir tāda interesanta lieta, ka budžeta projektā ir paredzēts noteikt ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 71,6 latu apmērā, kas ieskaitīti pilsētu un pagastu budžetos. Bet tālāk Labklājības ministrijas valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā — 28,4%, kas sastāda ne mazāk kā 54,5 miljonus latu. Veselības aprūpei, redziet, ir paredzēts arī absolūtais cipars. Mēs labi atceramies visi, kādas problēmas šogad ir ar šo iedzīvotāju ienākuma nodokli un ka visi no tā cieš, no šīm prognozēm. Es negribu teikt neko pret veselības aprūpi. Tas ir ļoti labi un pareizi, ka tas tā ir ierakstīts. Bet kāpēc šī pati frāze vai šis moments nav ierakstīts attiecībā uz pašvaldībām? 71,6% un ne mazāk kā tik un tik miljonu latu. Lūk, tad ir jautājums skaidrs. Kaut arī ienākumu nodokli neieņems tik daudz, bet šis cipars jeb šī summa ir jānodrošina budžetā. Lūk, atkal tātad pašvaldības tiek nostādītas zem sitiena, ja neizpildīsies, viņu budžets arī nepildīsies, ja neieņems ienākumu nodokli. Mēs ļoti labi zinām, ka ar šo ienākumu nodokli ir lielas problēmas. Un nav nekādu cerību, ka stāvoklis nākošajā gadā mainīsies vai uzlabosies. Par to liecina arī visi šie grozījumi likumprojektos par nodokļiem, jo arī tur nav šādi būtiski risinājumi paredzēti.

Vēl par ieņēmumu politiku. Šodien mēs vairāk tam budžetam pievēršam uzmanību, respektīvi, izdevumiem, par to vairāk runājam. Bet es domāju, ka vajadzētu runāt arī par ieņēmumiem, respektīvi, par tiem likumprojektiem, nodokļu likumprojektiem, par to paketi, par ko šeit nobalsojām. Ko es gribu teikt šajā sakarībā? Šeit var teikt tā — iepazīstoties ar šo nodokļu likumu paketi, mēs redzam, ka šodien valdībai faktiski nav tādas nopietnas nodokļu vai valsts ieņēmumu politikas. Nav. Tur mēs neredzam konkrētus pasākumus vai kompleksu pasākumu, es pat teiktu, vajadzētu, kas ir virzīts tiešām uz būtisku valsts budžeta ieņēmumu palielināšanu, pieaugumu. Vienīgo šo politiku, ja tā to var saukt, un vienīgo šo pasākumu mēs redzam, lūk, akcīzes nodokļa paaugstināšanā uz degvielu. Vai tas ir glābiņš? Vai tas ir, kā saka, tāds radikāli principiāls problēmas risinājums? Es domāju, ka nav. Tāpēc acīmredzot, ka mums visiem ir jādomā un jāstrādā kopā, un arī šajos nodokļu likumos, kas ir paredzēti, ir jādod savi priekšlikumi. Arī mēs no savas puses tādus dosim, lai tiešām nodrošinātu būtisku nodokļu ieņēmumu palielinājumu valsts budžetā. Un to, ka ir iespējas, ka ir tādas rezerves, par to liecina ārkārtīgi daudzi fakti. Vispirms jau tā pati, ko tagad sauc par neoficiālo ekonomiku. To arī šeit budžetā mēs redzam, ka tas tiek minēts kā faktors, kurš samazina nodokļu ieņēmumus. Tad — cik ilgi mēs to jau daudzus gadus redzam — šo, ko agrāk sauca par “ēnu ekonomiku”, tagad sauc par neoficiālo ekonomiku. Cik ilgi tas turpināsies?

Un nobeigumā es gribu vērsties pie valdības, es teiktu, “balstfrakciju” deputātiem. Es esmu pārliecināts, ka šeit ir daudzi deputāti, kas balsos šodien par budžetu, bet balsos pret savu sirdsapziņu. Un ļoti žēl, ka tas tā ir. Opozīcijas deputātus es aicinu būt vienotiem un neatbalstīt šo budžeta projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais debatēs ir pieteicies Uldis Veldre. Viņš gan sevi piesaka kā frakcijas “Latvijai–2” deputāts. Tāda nav pašreiz reģistrēta mums Saeimā, Veldres kungs. Ir frakcija “Latvijai”. Lūdzu, Veldres kungs! (No zāles deputāts Veldre: “Kā otrais runāšu no frakcijas “Latvijai”, tā bija.”)

U.Veldre (TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj! Ļoti godātie kolēģi deputāti! Pēc 63 gadiem Alūksnei atkal Saeimā ir deputāts. Iepriekšējais deputāts no Alūksnes bija Milbergs, kurš Saeimā darbojās no 1925. līdz 1934.gadam. Un pēdējos divus gadus bija iekšlietu ministrs. Būdams iekšlietu ministrs, viņš ir sarakstījis, es ļoti īsas dzejas rindas nolasīšu, kas attiecas uz mūsu dienām:

“Mūsu dienās, kad cīņu vairs nava,

Ierūsēt sācis latvieša gars,

Mūsu dienās, kur palicis senais,

Kauju ugunīs rūdītais spars?

Mūsu dienās, cik sīki nu esam,

Santīmu sākuši pielūgt jau mēs,

Sīkajās rūpēs, strīdos un niekos

Paglābt un pestīt, kas mūs vairs spēs?

Meli un māņi tagad ir godā,

Svešajiem vējiem līdzi skriet tīk,

Cerētais, kārotais, iegūtais — nieks,

Gānīt to, nicināt neapnīk.

Skaļi vārdi nu guvuši slavu,

Svešzemes idejām zelta svars,

Agrāk pielūdza Dievu un daili,

Tagad lielībai līdzi skrien bars.

Mūsu dienās vai atgriezties spēsim?

Kur ir nesenais rūdītais spars?

Latvija gaida, kad skaidrosies sejas,

Un kad atdzims latviskais gars.”

Godātie deputāti! Šodien pie Saeimas nama gaidīja mediķi. Gaida visa latviešu tauta, lai Saeimā mēs tiešām strādātu un arī būtu kaut kādi rezultāti. Es šodien runāšu tikai par 1998.gada budžetu. Uzskatu, ka tas jāveido tā, kaut minimāli spētu apmierināt gan valsts, gan pašvaldību, gan ministriju, dažādu nozaru, resoru, strādājošo, pensionāru vajadzības un intereses. Šajā sakarībā es gribu arī pateikt, ka pašvaldībās, pagastos un pilsētās dzīvo mūsu tauta.

Un tieši svarīgākais pašlaik ir jautājums, kāds būs pašvaldību finansējums. Diemžēl ar katru gadu samazinās pašvaldību budžeti. Agrāk, 1995., 1996.gadā, ar Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda palīdzību izdevās kaut minimāli pašvaldībās nodrošināt tām ar likumiem noteikto funkciju izpildi. Pašlaik ir tā, ka funkcijas pieaug, bet finansējums nenāk. Mēs zinām, ka pašvaldībās apkalpo iedzīvotājus, attīsta infrastruktūru, savu teritoriju vai reģionālo attīstību. Un šajā sakarā jau pagājušajā gadā pašvaldībām nepamatoti bez finansējuma iedalīšanas lika finansēt pirmsskolas mācību iestāžu pedagogu algas, ko agrāk saņēmām kā mērķdotācijas. Tika uzticēti arī citi pienākumi, kuri netika finansēti. Tagad valsts, valdība visu pašvaldības finansu izlīdzināšanas smagumu ir uzkrāvusi uz pašu pašvaldību pleciem, kā tautā saka — slīcējiem jāmācās pašiem peldēt. Tādējādi pēdējos divos gados budžeta deficīts ir paslēpts pašvaldību budžetā. Šogad netika atrasts nieka 3,1 miljons, lai spētu nabadzīgajām pašvaldībām atlīdzināt aizdevumus, ko tās bija paņēmušas sakarā ar to, ka nepildījās nodokļu iekasēšana. Valdība spēja iedot tikai 913 000 latus. Pārējo sola atdot vai nu nākošajā gadā, vai pat 1999.gadā. Tāpēc daudzas nabadzīgās pašvaldības tagad ir novestas bankrota priekšā. Bet nākošajā gadā Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam nav iedalīts ne santīms. Un tādēļ arī mēs, Pašvaldību un valsts pārvaldes komisija, nevarējām atbalstīt budžetu. Tas ir vairāk nekā nožēlojami.

Un pats būtiskākais ir tas, ka pašlaik ir katastrofāla demogrāfiskā situācija. Es runāšu tikai konkrēti par Alūksnes rajonu, bet tā ir daudzos — Latgales, Vidzemes, jāsaka, visas republikas rajonos. Katastrofāli Alūksnes rajonā ir samazinājusies dzimstība. Ja parasti bērni dzima 500, pat sasniedza 553, tad pēdējos gados dzimstība strauji krītas. 1993.gadā tikai 429, 1994.gadā — tikai 347, 1995.gadā — 308, pagājušajā gadā tikai 288. Un arī tāds stāvoklis pašlaik ir, ka mirstība ir divreiz lielāka nekā dzimstība. Atsevišķos pagastos ir pat katastrofālāks stāvoklis. Piemēram, Mārkalnes pagastā piedzimis viens, nomiruši desmit. Ziemeru pagasts, kur agrāk piedzima ap 30–25 bērniem, pagājušajā gadā piedzimuši 4 bērni, nomiruši 17. Tā vien liekas, it kā mēs paši ar savām rokām realizējam politiku — nav cilvēku, nav problēmu. Un es domāju, ka tieši demogrāfiskā krīze izraisa arī attiecīgo krīzi izglītībā un kultūrā. Ja tiks realizēta bijušā premjera Šķēles prasība, ka skolās klases varēs būt tikai tad, ja ir 15 audzēkņu, tad tuvāko 5–6 gadu laikā Alūksnes rajonā acīmredzot ar pilnu klašu komplektiem būs tikai skolas pilsētās — Alūksnē un Apē.

Es domāju, ka tas stāvoklis ir ārkārtīgi smags. Un es arī domāju, ja tā turpināsies, arī ar kultūru būs cauri, jo mēs zinām, ka pašlaik tiek izvesta tā saucamā teritoriālā reforma. Tās funkcijas, kas bija rajoniem, tiek nodotas pagastiem un pilsētām. Un mēs iepriekšējā pašvaldības komisijas sēdē klausījāmies Jelgavas rajona sadarbības padomes pārstāvi, kurš pateica, ka Jelgavas rajonā vairāk nefinansēšot ne centrālo bibliotēku, ne rajona kultūras namu, un acīmredzot, ja tāda nostāja būs arī turpmāk, tad laikam būs tā, kā maestro Pauls ir teicis, ka acīmredzot var gadīties, ka šie nākošā gada Latvijas Dziesmu un deju svētki var būt pēdējie. Es šajā sakarībā gribu pateikt, ka, teiksim, kultūrai, izglītībai ir vajadzīgi ļoti lieli līdzekļi. Uz pagājušajiem dziesmu svētkiem mēs spējām izdalīt 25 000. Šajā gadījumā nabadzīgie pagasti nespēs nodrošināt, lai piedalītos attiecīgie kolektīvi, kaut gan mums ir rajonā saglabājušies praktiski visi kori, visi deju kolektīvi, arī skolās kultūras līmenis ir ļoti labā līmenī, nebūs iespējams neko izdarīt.

Un frakcija “Latvijai” ir iesniegusi ļoti daudzus konkrētus priekšlikumus budžeta grozīšanai, jo mēs uzskatām, ka varētu pārdalīt līdzekļus, lai tiktu apmierinātas visu ieinteresēto pušu prasības. Es domāju, ja mediķi prasīja 8 miljonus latu, tad tas ir pilnīgi iespējams, vai arī skolotāju algām 4 miljonus. Es arī domāju, ka var atrast līdzekļus. Un tā tas ir arī citos jautājumos. Es domāju, ka visa nelaime ir tā, ka neskatāmies, kur varam iegūt naudu. Mēs ļoti labi zinām, ka netiek samaksāti apmēram 150 miljoni, vārdu sakot tas, ko saņem konvertos. Acīmredzot, ka kaut kā būtu jāpanāk, lai pašvaldības varētu kontrolēt, jo pašvaldības nezina par nodokļiem. Valsts ieņēmumu dienests iekasē, un es domāju, ka tur ir ļoti liela rezerve.

Runājot tālāk, es domāju, ka vajadzētu, neapšaubāmi, arī no valsts budžeta bērnudārza audzinātāju algas finansēt. Tie ir 10 miljoni. Pašvaldības nespēj izvilkt un tādēļ arī bērni nedzimst laukos. Jo vienkārši bērnudārzus aizslēdz ciet un nespēj apmaksāt bērnudārza audzinātājiem.

Man vēl būtu tāds konkrēts lūgums. Taisni izglītības ministram un arī Krasta kungam. Šopavasar nodega Alūksnes vidusskola. Izdega. Mēs pieprasījām 98 000 šīs skolas remontam. Jautājumu izskatīja Ministru kabinetā, un diemžēl viena ministra dēļ, Kiršteina, kurš iebilda, tika iedoti tikai 40 tūkstoši latu. Pašlaik jumts ir uzlikts, kaut kas vēl tur ar apkuri saremontēts, 58 tūkstoši vajadzīgi. Es domāju, ka ar nodegušām skolām, ar analfabētiem mēs neieiesim Eiropā. Un es domāju, ka gan ministra kungs, gan arī Ministru prezidents atradīs līdzekļus, lai īsā laikā to skolu mēs varētu savest kārtībā un bērni varētu mācīties. Un nobeigumā es izteikšu vēl vienu domu. Mana doma ir tāda, ka mums ir nepareiza nodokļu sistēma, varbūt ieklausieties. Es, piemēram, esmu centies noskaidrot, kā ievāca Latvijas laikā, kā ievāca senāk nodokļus. Un es domāju, ka vispareizākā nodokļu sistēma bija zviedru laikos, ievāca nodokļus, skatoties, nu, jāsaka, tie, kas ražoja, cilvēku galvas, zirgu galvas nodokļi bija, un galvenais rādītājs bija attālums no tirgiem. Un šajā sakarībā es gribu pateikt, ka Alūksnes rajonā mēs mēģinām atrast sadarbību ar Igauniju, ar Krieviju, un rīt mēs ar Amerika kungu piedalīsimies starptautiskā konferencē, kas sākās aizvakar Pleskavā, šodien turpinās Veros, lai tomēr rastu iespējas ar tirdzniecību un citiem pasākumiem atrast līdzekļus, lai varētu izpildīt budžetu. Un šajā sakarā es vēl gribu piebilst, ka diemžēl es nevarēšu balsot par budžetu, jo es neredzu, kā pašreizējā budžetā varētu iestrādāt nepieciešamos līdzekļus mediķiem, skolotājiem un daudzām, daudzām citām lietām. Psldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu Kreituses, Golubova, Saulīša, Dozorceva, Valdmaņa, Kreitusa, Grīnberga, Zelgalvja, Mauliņa un Liepas iesniegumu — saskaņā ar Kārtības ruļļa 135.pantu ierosinām 1998.gada budžeta likumprojektu neizskatīt pēc būtības, jo nav iesniegts likumprojekts par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1998. gadam. Atbilstoši Kārtības ruļļa 135.panta ceturtai daļai, ja šāds priekšlikums iesniegts, tad attiecīgās lietas izskatīšana uzsākta, tas izlemjams, vienam deputātam runājot — par, vienam — pret nekavējoties, ļaujot vienīgi izteikties runātājam, kuram vārds jau ir dots, šajā gadījumā tas bija Veldres kungs. Tātad atbilstoši šim 10 deputātu iesniegumam Ilga Kreituse vēlas runāt — par.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es līdz šim brīdim gaidīju, kad tribīnē nāks un ar tieši šādu priekšlikumu uzstāsies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kura vakar savā komisijas sēdē ar nospiedošu balsu vairākumu, kā pieņemts teikt, pieņēma lē-mumu neatbalstīt, Latvijas Republikas budžeta likumprojektu 1998.gadam. Tā kā diemžēl zālē nav komisijas priekšsēdētāja un citi komisijas locekļi neuzskata par vajadzīgu informēt Saeimas deputātus par savu lēmumu un pamatojumu, mēs, desmit deputāti, izmantojam savas tiesības un atgādinām valdībai un valdošajai pozīcijai, arī izglītības ministram, kuram šobrīd ir ļoti jautri, ka nevar pieņemt Latvijas valsts budžetu, kamēr nav pieņemts šis likumprojekts un kamēr nav mums sniegti paskaidrojumi, kā to var izdarīt. Līdz ar to budžeta pieņemšana šodien pēc būtības ir jāpārtrauc, izskatīšana, jāsagaida tas brīdis, kad mēs saņemsim pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumprojektu 1998.gadam, un tad turpināt darbu, jo, ja tas tiks šodien izdarīts bez šī likumprojekta, tādā gadījumā es jums varu garantēt pašvaldību tiesības, un es ce-ru, ka arī Pašvaldību komisija to izmantos, griešanos Satversmes tiesā par Latvijas Satversmes ievērošanu šeit, Saeimā.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu vēlas runāt Māris Vītols, viņš ir pieteicies kā Finansu ministrijas pārstāvis, šajā gadījumā tas ir Zīles kungs, kas šeit runā par šiem jautājumiem, jūs varat runāt kā LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZD, KDS, LDP). Labi, es gribu oponēt šajā gadījumā priekšlikumu iesniedzējiem divējādā veidā. Pirmkārt, neviens no likumiem nepieprasa, lai vienlaicīgi ar Valsts budžeta likumu Saeimā tiktu iesniegts Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums, tā nav likuma prasība, līdz ar to tas nav ierobežojums — neizskatīt šobrīd pēc būtības Valsts budžeta likumu un to pavadošos dokumentus. Otra lieta ir, valdība lūgs Saeimu, lai, izskatot Valsts budžeta likumu otrajā lasījumā, kā nākamais likumprojekts, kas tiktu izskatīts uzreiz pēc valsts budžeta likuma otrajā lasījumā, būtu Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums, un tādā veidā tie tiks sasaistīti tajā sēdē, kad mēs šos likumus izskatīsim galīgos lasījumos. Paldies, līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu priekšlikumu — saskaņā ar Kārtības ruļļa 135.pantu ierosinām 1998.gada budžeta likumprojektu neizskatīt pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputā-tus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezsultātu! Par — 20, pret — 50, atturas — 2. Priekšlikums nav pieņemts. Turpinām deba-tes. Nākamais debatēs vēlas uzstāties Andris Rubins, Tautas kopa “Brīvība”. Lūdzu!

A.Rubins (TKB). Deputāti! Partiju biedri un tēvzemieši! Es domāju, šodien, apspriežot mūsu valsts budžetu, vispirms sūtīsim kvēlus sveicienus mūsu prezidentam Ulmanim tālajā Indijā un mūsu priekšsēdētājam Čepānim tuvajā Turcijā. Tēv-zemiešu eleganti (pēdiņās) uzrakstītais bezdeficīta budžets, plus paskaidrojumi, plus pārpalikumi ir īss un kodolīgs. Paskaidrojumos 3.9 ir rakstīts, ierāmēts melnā nekrologa rāmītī, citēju: “Ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits valstī. Iedzīvotāju skaits valstī līdz 2002.gadam salīdzinājumā ar 1996.gadu varētu samazināties par 189 tūkstošiem cilvēku. Kāda precizitāte, jeb 7% kopsummā. Galvenais iemesls tam joprojām ir zemā dzimstība un augstais mirstības līmenis. Zemais dzimstības līmenis ilgstošā laika posmā novedis pie ievērojamas iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā arvien pieaug demogrāfiskā slodze strādājošiem.” Citātu beidzu. Tātad, tēvzemieši, kā saprast ka pieaugot demogrāfiskā slodze strādājošiem? Demos — no grieķu, nozīmē tauta, grafos — rakstīt, pierakstīt, tas ir strādājošie pieraksta, atzīmē savu tautisko slodzi, tas jau ir kaut kas jauns, nedzirdēts, bet kas gan šiem par slodzi, ja bērni nedzimst, un kur tā slodze, kurā orgānā...

Nākošā rāmītī — nodarbināto skaits līdz 2002.gadam samazināsies par 3,4%, te rakstīts: Uzņēmumu privatizācijas noteikumi paredz uz zināmu laiku, es tikai nezinu, nav zināms, uz kādu laiku, saglabāt arī noteiktu darbinieku skaitu, cik lielu, nav paskaidrots, kas samazinās bezdarba pieaugumu. Tālāk. Investīciju pieaugums, savukārt jaunu darba vietu pieaugums, līdz ar to bezdarba līmenis nākošajos gados, es gan tikai gribētu zināt, kuri ir domāti, 1988., 1989., 2000. vai 2002., varētu saglābties nedaudz virs 8%. Ko nozīmē nedaudz? 10% vai 15%? Kā gan būtu bijis labāk, ja Grīnblats vai Krasts ar TB jau būtu laicīgi nākuši pie varas, ātrāk mirt, ātrāk izšķirties par kaut ko, ātrāk pamosties?

Skaitļu valoda budžetā ir daiļa. Finansu ministrija, ministrs tēvzemietis Zīle — 104,5 miljoni lati, pārsvarā lai realizētu Ļeņina tēzi “veriķ, no proveriķ” vai latviski “uzraudzība vai kontrole”. Kontrole pār gāzi, pār azartspēlēm un pār neparedzētiem gadījumiem. Nez kādi tie varētu būt, labāk nedomāsim. Aizsardzības ministrija — 23,2 miljoni latu, Ārlietu — 10,2 miljoni latu, Ekonomikas ministrija — 4,6 miljonu lati, arī rūpēsies par ceļu uz Eiropas savienību, Briseli un Ženēvu reizēm dublējot Ārlietu ministriju. Iekšlietu ministrija — 89 miljonu lati, pirmkārt, jauns atalgojums, tam 3,5 miljoni lati, te redzams, ka iekšlietu ministrs rūpējas par savu darbinieku atalgojumu.

Bet ko dara tēvzemieši? Makarovs, Jaksons, Zīle, Krasts, runājot par veselības aprūpi, ārstu, medicīnas māsu algām? Te nu man pietiek tie skaitļi, tie pārvēršas jau par neķītru pornogrāfiju. Krasts uzņēmis cinisku toni, veselības aprūpei krahs, vai tik ātri ievedīšot, vai mēs ievedīsim viesstrādniekus? Kā apmirst TB aizstāvji — gan latvieši, gan cittautībnieki un mēs dakteri. Ne tikai no TBC, ne tikai no vēža, diabēta, alkoholisma, bet pavisam it kā vienkāršām kaitēm. Ministrs Makarovs 1997.gadā 7.oktobrī ”Dienā” raksta, kā reālais Labklājības ministrijas budžeta pieaugums 1998.gadā ir uz sociālā budžeta rēķina. Tas neesot korekti. Vai skopais nemaksā dubulti? V.Makarovs tālāk, citēju: mēs negribam nevienam neko atņemt, mēs negribam grozīt esošo budžetu, bet neesot nekā svētāka kā veselība. Makarovs nu grib pamest šo krēslu, tātad tik daudzus gadus ar tādu pieredzi un pašlaik virsotnē kopā ar saviem domu biedriem no “Tēvzemei un Brīvībai” — Krasts, Grīnblats, Zīle, Rasnačs, kā tā? Es nedzirdu arī ne Jaksonu, es nedzirdu Viņķeli, Požarnovu, Vidiņu, kā tā? Ko jūs domājiet, Krast, Makarov, Jakson, Požarnov? Kādi ir atrisinājumi? Vai veselības aprūpes standarti atbilst mums Eiropas Savienībai? Jā vai nē? Nekad neesat bijuši? Vai tālu aizgājuši? Es jums atbildēšu, neatbilst ne Eiropas Savienības standartiem, ne tiem, kuros norit katra cilvēka dzīve un pat nāve. Veiksmīgāk, vai ne, bet neapspļaudīta, nenopulgota. Es runāju par Latvijas valsts pilsoņu, mazu un lielu, jaunu un vecu dzīvēm, ne jūsu, es runāju par cieņu pret katru, es runāju par mūsu dakteriem, par med-māsiņām, kuru dzīve pabāzta zem šiem cipariem. Ne apbalvojumus, ne ordeņus vajadzēja Talsu dakteriem, bet aparatūru un darbiniekus, lai pirmajā pusstundā tik daudz nenomirtu.

Ja šāds budžets, tik cinisks, tik neadekvāts, faktiski prettautisks, veselībai aizsardzībai tiek pieņemts šodien, es kā ārsts aicinu šādu valdības un partijas darbības stilu neatbalstīt un atbalstīt Latvijas ārstu kopsapulci. Veselības aizsardzības budžets ir jāpārstrādā pilnīgi, pienāks brīdis, un vadzis lūzīs, kā tas jau notika Polijā, kur streiko anasteziologi, līdz ar to tiek izdarītas tikai steidzamas operācijas. Kā zināms, Polija ir valsts, kur arodbiedrība ar “Solidaritāti” priekšgalā, viņai bija vadošā loma cīņā ar nejēdzībām. Mums ir jāmācās, kā neļaut sevi apkaunot. Mums nespējīgi, mazspējīgi ministri, kas nevar aizstāvēt savu nozari, nav vajadzīgi. Budžets ir nepilnvērtīgs, nepamatots, pret veselību, izglītību, pret bērniem, pensionāriem, pret lielāko tautas daļu neatbilstošs. Līdz ar to tas ir jāpārstrādā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Gundars Valdmanis, frakcija Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Mums ir šogad atkal pienācis laiks izteikt savu politisko gribu, vai mēs turpināsim tautu iznīcināt ar likumiem jeb mēs sāksim tautu atdzīvināt. Mēs visi zinājām, tad, kad mēs gājām balotēties, kad vajadzētu ienākumu pusei nākt, lieliem ienākumiem no valsts monopoliem, no alkohola, no tabakas, no valūtas maiņām, mēs neko neesam darījuši. It kā mūsu tautai, mūsu nabagiem, maznodrošinātajiem, skolotājiem, viņiem nevajag, ka budžetā nāk tādi līdzekļi. Labāk, lai viņi iet pie padomes pārstāvju draugiem.

Man stāsta, es šeit nebiju, ka lielākā daļa no valsts budžeta nāca no valsts uzņēmumu ienākumiem. Bet tie uzņēmumi ir izsaimniekoti jeb atdoti, varētu teikt, pat privatizēti it kā par pareizu vērtību, bet kur tad no tās privatizācijas augļiem nāk tā nauda budžetā? Tie ienākumi vairs nav. Mums pagājušogad ap šo laiku amerikāņu vēstniecībā mēģināja iemācīt, ka monetārā un fiskālā politika nav otrās klases aritmētika. Ja mēs paaugstinātu izdevumus, uzreiz arī paaugstinātos ienākumi, jo tā papildu nauda, ko mēs maksātu ārstam vai skolotājam, tiktu izdota Latvijā, un būtu nodokļi. Bet mēs neesam iemācījušies jeb vismaz mūsu vagari nav atļāvuši mums iemācīties šādu aritmētiku. Tā mēs atkal dzenam tautu uz iznīcību.

Mēs esam piedāvājuši no Tautas kopas “Brīvība”, ka mums vajadzētu runāt par ekonomiskās attīstības jautājumu, bet mēs to neesam darījuši. It kā būtu kaitīgi, ja mēs sāktu domāt, kas mums ir jādara, lai būtu darbs, lai mēs veidotu bagātības. Lai būtu vairāk nodokļu, bet mēs to nedarām. Mūsu vagaru sadarbības padome un tie, kas stāv aiz viņiem, mums to neatļauj. Mēs esam bagāta tauta, kā labā zemē ar ļoti labu klimatu, ar tranzītceļiem, ar tradīciju, kur tauta ir labi izglītota un labprāt strādā. Bet nav ko strādāt. Mūsu tautas bagātības mēs atdodam citiem, it īpaši tādiem, kas labprāt maksā savus nodokļus ofšora zonās, lai mūsu tautai tur nekā nebūtu.

Mēs nepasakām, ka mūsu sertifikātiem nav nekāda seguma. Vismaz valsts nesedz un tā mūsu tautietim tie 28 lati, daļa no Latvijas, kļūst par 1 lata daļu.

Mēs nepasakām, ka mūsu zemei ir kāda vērtība. Un tajā izmisumā mēs viņu pārdodam vienalga kam, par 100 latiem par hektāru, kad vajadzētu prasīt tukstoš reižu vairāk. Mēs visur redzam, ka darba netrūkst. Mājas būtu jāatjauno, ceļi būtu jābruģē, un mēs neizprotam, ja mēs liktu šo cilvēku pie darba, ja to darītu, tad būtu divas lietas. Būtu lielāka bagātība tanī atjaunotajā mājā vai bruģētajā ceļā, būtu ekonomiska aktivitāte un nauda budžetā.

Mēs it kā saprotam, ka bez kredītiem saimniecības nespēs veidoties, bet mēs lētos kredītus vedam tikai priekš tranzītu ceļiem, kas kalpo mūsu bijušajiem kungiem. Tas latvietis to 6% kredītu nevar dabūt. Kāpēc? Ko mēs — tautas pārstāvji — darām? Ko mēs gribam? Šodien mēs atkal atkārtoti dzenam tautu uz iznīcību.

Mūsu nodokļu politika, mēs visi zinām, ir tāda, ka godīgi ražot ir gandrīz neiespējami. Mūsu muitas un nodokļu politika ir kopēji tāda, ka mums ir visaugstākās izmaksas pasaulē. Mēs tur neko nedarām.

Mēs zinām, ka mūsu algu līmenis ir tagad tāds, ka pat strādājošam ir grūti izdzīvot. Un mēs tur neko nedarām. Un kas notiktu, ja mēs darītu? Ja mēs vienkārši pateiktu, ka visiem algas Latvijā būs piecas reizes lielākas, tad saprotiet, tad mūsu budžeta ienākumi gandrīz būtu piecas reizes lielāki. Jo ekonomiskā aktivitāte mūsu zemei nāktu. Bet nē! Mūsu politiskā griba ir, lai mūsu tautieši būtu ubagi, lai viņi pārdotu visu, kas viņiem ir svēts. Un jūs, lielākā daļa manu kolēģu, esat jau savu dvēseli tāpat kā dakteris Fausts pārdevuši šādai padomei. Un jums ir pateikts, kura poga ir jāspiež, un jūs zināt, ko jūs tautai darāt, bet jums tas nerūp. Jums rūp vairāk, lai jūs varat paturēt šo vietu padomē, ar ko jūs varat vairākiem cilvēkiem, saviem tuviem draugiem, palīdzēt. Bet jūsu darbs ir tautas labā, nevis šauru draugu loka labā.

Nākot uz sēdi šodien, iegāju bibliotēkā un skatījos par Honkongu, kuru es labi pazīstu, kur es bieži, bieži esmu bijis. Honkongā, tāpat kā Latvijā ir 2,5 miljoni iedzīvotāju. Viņiem ir 1000 kvadrātmetru zemes, mums ir 64 000. Viņu zeme ir gandrīz nelietojama, jo tā ir kalnaina, bet Honkongā cilvēki dzīvo puslīdz labi, jo viņiem ir brīvostas. Honkongā, tāpat kā Latvijā, pienāk vairāk nekā piecdesmit miljonu tonnas viņu ostās katru gadu. Bet viņiem ir brīvostas, un Honkonga ne tikai plaukst, bet pāri robežām no Honkongas iet daudz augstākas algas nekā tālāk iekšzemes Ķīnā.

Bet mēs neizprotam, ka Latvija varētu būt viena liela brīvosta ar ziedošiem laukiem, priecīgu un bagātu tautu.Es ticu, ka mēs to zinām, bet mums vagars ir pateicis: “To latviešu tautu ir jādzen uz iznīcību! Viņai jāspiež pārdot viss, jāspiež aizmirst tās vēsturi, jāatņem no viņiem viss, kas viņiem ir.” Un tas spiediens ir tāds ekonomisks spiediens, ka cilvēkiem ir jāatdod sava pati svētākā lieta, lai viņi spētu izdzīvot. Mēs šodien atkal paceļam tādu budžetu, ar kuru mēs dzenam mūsu tautu uz iznīcību.

Draugi, kāpēc mēs to darām? Vai būtu tik grūti sākt runāt par to, kā mēs pilnveidotu savu ekonomisko spēju, kā mēs pateiktu, ka mūsu zeme ir tik un tik vērta. Un tam, kam tā zeme ir, ka viņš var aizņemties naudu par 6% kredītiem savā kredītsabiedrībā. Mēs visi zinām, kas jādara. Kāpēc mēs neveidojam tos tautas monopolus, no kuriem varētu nākt augļi? Kāpēc mēs nevaram pacelt algas vismaz tranzītceļos uz pasaules līmeņa?

Es nesen biju ostā, staigāju, prasīju, kādas ir algas. Man stāstīja, ka ostā laba alga ir 120 lati, caurmēra alga būs ap 100 latiem, bet tā ir tikai divdesmitā daļa no tā, ko ostas strādnieks saņem Amerikā. Saprotiet, ja tas ostas strādnieks saņemtu lielāku algu, tā lielākā alga ietu Latvijas ekonomikas apgrozībā, mums būtu vairāk naudas budžetā, ko maksāt tam lauku skolotājam. Bet mēs to nedarām. Mēs atļaujam mūsu tautai vergot ostā Lielkrievijas labā. Mēs tacu labi saprotam, ka tai kravai nav citur, kur iet, kā vien cauri mūsu ostai. Mums iet caur mūsu ostām 54 miljoni tonnu gadā. Ja mēs uzliktu 1 tonnai papildus 1 latu tikai, papildus tikai 1 latu nodevu tautas labā, lielākā daļa no tiem posteņiem, par kuriem mēs raudam, ka naudas trūkst, izdevumu pusei mēs varētu nosegt

Es esmu, starp citu, ļoti grūtā komitejā, kur mēs runājam par tautas izdzīves spējām, un man ir jāraud, kad mēs strīdamies, kur mēs 70 000 latu varētu dabūt. Un ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir nolēmusi, ka mēs to nevaram dabūt. Bet, draugi, naudas avoti Latvijai, bagātai Latvijai netrūkst. Nu tad iesim vēl vienu soli tālāk. Ja mums trūktu, tad saprotiet, ka attīstītajās valstīs ir parādi. Kanādā — 40 000 latu uz galviņas, lai mēs varētu pilnveidot mūsu tautu, mūsu rūpnīcas, mūsu skolas, mūsu slimnīcas. Ja mēs šo parādu aizņemamies un izdodam Latvijā, liela daļa no šī parāda atnāktu atpakaļ budžetā papildu nodokļos. Mēs šo papildu spēju, mūsu tautu pacelt ar kredītu, negribam izmantot. Mēs ņemsim kredītu tikai, lai lielajam brālim būtu labāka pieeja Ventspils ostai.

Draugi, mēs šodien izteiksim savu politisko gribu. Es negribu, ka mēs iznīcinām mūsu tautu. Es balsošu pret šo likumprojektu, pret šo budžetu kopumā. Es lūdzu jūs padomāt un darīt to pašu. Varbūt, ja Tautas kustība “Latvijai” parādīs, tad atturēsimies un “norausim” kvorumu un sāksim par jaunu, sāksim atdzīvināt mūsu tautu, nedzīsim viņu uz iznīcību! Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Juris Celmiņš, izglītības un zinātnes ministrs.

J.Celmiņš (izglītības un zinātnes ministrs). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Šeit, apspriežot budžeta projektu, daudz tika runāts par izglītības budžetu. Daudz tika norādīts arī uz pamatotiem trūkumiem šajā projektā, taču lielā mērā izglītī-bas budžets tika ekspluatēts, lai pierādītu, cik slikts ir mūsu budžets kopumā, un šāda pieeja, manuprāt, nav pamatota. Mēģināšu pierādīt šo tēzi.

Vispirms mums ir jārunā par izglītības budžetu kopumā, kāds tas ir nākošajam gadam paredzēts, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un kā ir šis budžets sadalīts pa atsevišķām sfērām izglītības sistēmā.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, izglītības budžets ir pieaudzis par 11,7%. Pieaugums ir lielākais Izglītības budžetā, kāds vispār pēdējos gados izglītības un zinātnes ministrijas sistē-mā ir bijis. Budžets ir palielinājies no 46,9 miljoniem pagājušajā, tātad šajā gadā, uz 52,4 miljoniem nākamajam gadam. Protams, pieaugums nesasniedz vidēji to pieaugumu, par cik ir palielinājies mūsu valsts kopbudžets. Mūsu valsts kopbudžets ir palielinājies par 13,2%, bet izglītības budžets par 11,7. Taču Izglītības un zinātnes ministrijas sfērā budžeta pieaugums ir lielāks nekā citās ministrijās, kuru pārziņā ir mācību iestādes. Salīdzinoši Aizsardzības ministrijā izglītības budžets ir samazinājies par 13,6%, Iekšlietu ministrijā pieaudzis par 4,5%, Zemkopības ministrijā — par 3,5%, Labklājības ministrijā — par 2,5%, Kultūras ministrijā — par 5,9%. Kādu daļu no valsts kopbudžeta mēs tērējam izglītībai? Izglītībai mēs tērējam 24,2% no valsts kopbudžeta, 24,2%, un protams, ir iespējas procentuāli un arī absolūtos skaitļos šo summu palielināt, bet šīs iespējas nav bezgalīgas.

Tanī pašā laikā es gribētu atzīmēt arī to, ka daudzas Lat-vijas pašvaldības ļoti pozitīvi izturas pret izglītības budžetu un izdala izglītības vajadzībām atkarībā no pašvaldības iespējām un pašvaldību lieluma 30 līdz pat 65% no pašvaldības budžeta. Lielākās summas, protams, ir mazajās pašvaldībās, kuras tērē lielāku daļu tieši izglītībai.

Runājot par skolotāju darba algām, kas šeit tika izvirzīts kā viens no pamatjautājumiem un kam pieskārās gandrīz katrs runātājs, atzīmējot, ka skolotāju darba algas ir nepietiekošas, es gribētu teikt, ka šobrīd izglītības budžetā skolotāju un pedagoģisko darbinieku darba algas vispārējās izglītības sistēmā un izglītības sistēmā kopumā nav tā sliktākā pozīcija, kur varētu teikt, ka sliktākā pozīcija mīnus... numur viens. Šobrīd ir jāatzīst, ka mums ir izdevies palielināt konkrētās summas skolotāju darba algām, kas pagājušajā gadā tika iekļautas pašvaldību izlīdzināšanas fondā 54,4 miljonu apjomā uz šo gadu — 60,65 miljonu apjomā. Jāpiebilst, ka šī summa šinī gadā vasarā tika palielināta ar Saeimas balsojumu par 3,7 miljoniem, un par to paldies arī deputātei Kreitusei par atbalstu šai pozīcijai.

Protams, mums nav izdevies palielināt tā, kā paredz Finansu ministrijas instrukcija un kā to prasīja arī arodbriedrības un pedagogi, palielināt nākošajā gadā pedagogu darba algas 5% apjomā. Līdz šai summai mums ir pietrūkuši 4 miljoni, bet es domāju, ka mēs varētu pastrādāt starplaikā starp pirmo un otro lasījumu, lai arī šeit izdarītu zināmas korekcijas.

Šinī nedēļā aizsākās skolu direktoru atestācija. Un mums ir arī iespējas atrast līdzekļus skolu direktoru atestācijai. Atbilstoši atestācijas rezultātiem mēs plānojam, ka skolu direktoru algas nākošajā gadā varētu palielināties atkarībā no skolēnu skaita robežās no 150 līdz 200 latu apjomā. Nu nevaram teikt, ka tās ir izcili lielas algas, bet tomēr tas ir pieaugums, tas ir normāls pieaugums, un varam uzskatīt, ka skolu direktoru algas ir pietuvinātas ierēdņu algām, un ja tik-tu... ja būtu iespējas atrast līdzekļus arī pedagogu atestācijai, tad mēs varētu palielināt nākošajā gadā arī pedagogu algas, valsts ekspertu pedagogu algas, pietuvinātu valsts ierēdņu līmenim. Šāda situācija ir, runājot par skolotāju algām.

Tanī pašā laikā mums ir izdevies nopietni palielināt arī virkni citas pozīcijas. Nākošajam gadam, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad šai vajadzībai tika paredzēti 300 000, mēs vairāk kā miljons latu varam paredzēt skolu informatizācijai. Tātad mums ir iespējas, šogad jau mēs uzsākām šo programmu un mēs ceram vēl vairākās skolās, vismaz 4—5, arī šogad atklāt informātikas klases, bet nākošajā gadā mēs varētu atklāt vismaz 30 šādas klases, bet, ja valsts budžeta līdzekļiem klāt nāks pašvaldību un sponsoru finansējums, šo klašu skaits varētu tikt ievērojami palielināts.

Nākošajā gadā mēs veiksmīgi varēsim turpināt mācību satura reformu, kam ir paredzēti arī līdzekļi, un varēsim arī turpināt un izvērst plašumā centralizēto eksaminācijas sistēmu.

Tātad izglītības sistēmā mums ir virkne pozitīvas ievirzes, un mēs nevaram runāt par sistēmu kā tādu, kura ir nonākusi ārkārtīgi grūtā situācijā.

Bet es gribētu runāt par četrām pozīcijām, kuras mūs ļoti neapmierina un kur tiešām situācija ir ārkārtēja. Un, runājot par šīm četrām pozīcijām, gribētu teikt, ka no iepriekšējiem runātājiem atsevišķas pozīcijas pat neviens neuzsvēra. Tātad ir pietrūcis profesionāla skatījuma par to, kas notiek izglītības sistēmas finansējumā kopumā.

Tātad kas tās ir par pozīcijām, kas mūs satrauc visvairāk. Protams, viena no pozīcijām tātad ir zinātnes un augstskolu finansējums. Un šobrīd veidojas situācija, ka augstskolu pasniedzēju un profesoru darba algas kļūst aktuālākas par pedagogu darba algām vispārizglītojošajās skolās. Jo, piemēram, skolu direktori tagad saņems lielākas algas nākošajā ga-dā nekā augstskolu docenti, un šis jautājums šobrīd mums ir jāizvirza priekšplānā.

Sakarā ar to, ka ir nepietiekošas algas, nepietiekošs finansējums augstskolu pasniedzējiem, vairākās augstskolās situācija veidojas ļoti kritiska. Un tā, runājot konkrēti par Latvi-jas Universitāti, tad no 90 profesoru vietām patreiz ir aizpildītas tikai 70. Ir virkne fakultāšu, kur nav neviena kandidāta, tā, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē uz trim vietām nav reāli neviena kandidāta. Tanī pašā laikā Radiotehnikas fakultātē ir tikai viens profesors. Būvniecības tehnoloģijā uz divam vietām ir pieteicies tikai viens kandidāts. Daudzu profesoru un arī to, kas piesakās uz šīm vietām, vecums ir ievērojams — 55, 60 vai pat vairāk gadu.

Jaunie zinātnieki iet prom no augstskolām sakarā ar nepietiekošu finansējumu, un šeit briest ļoti nopietna katastrofa. Ne visi studētgribētāji nākotnē varēs studēt ārzemēs, mums nav tik bagātas ģimenes. Tanī pašā laikā mēs varam nonākt situācijā, ja mēs nesagatavosim paši savu profesūru, mēs būsim spiesti pieaicināt pasniedzējus no ārvalstīm, kuriem darba algas būs jāmaksā desmitkārtīgi lielākas nekā mūsu valsts profesoriem. Tādēļ es brīdinu no kritiskās situācijas šajā jomā.

Līdzīga situācija ir arī zinātnē. Arī zinātnes finansējums ir palielinājies ļoti nedaudz, un faktiski, ja mēs nenodrošināsim pietiekošu zinātnes attīstību šeit Latvijā, mēs nonāksim arī pie situācijas, ka nepieciešamās ekspertu komisijas, kas būs jāveido zinātniekiem, mēs varēsim sastādīt, pieaicinot tikai ārzemju speciālistus un atkal viņiem pārmaksājot, salīdzinot ar vidē-jām algām šeit Latvijā. Ir jājautā, vai Latvijas valstī ir izdevīga šāda pozīcija, un tādēļ, apspriežot budžetu starp pirmo un otro lasījumu, mums ir ļoti nopietni jādomā par šo pozīciju.

Es gribētu norādīt uz vēl vienu pozīciju, kas mani neapmierina mūsu budžetā. Tā ir skolu celtniecība. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka nākošajā gadā budžetā mēs varam palīdzēt tikai divām pašvaldības skolām. Un faktiski nepieciešamība ir, mums ir pieprasījumi apmēram 70 skolām, un apmēram 30 miljonu latu ir nepieciešams palīdzēt pašvaldībām skolu pabeigšanai un skolu remontiem. Daudzas situācijas ir ļoti traģiskas. Traģiska situācija veidojas Dagdā, kur skola plaisā, skolas ēka draud sabrukt, bet mēs ar grūtībām ceram atrast tikai vēl šinī gadā 35 000 latu, lai palīdzētu šai skolai.

Ļoti kritiska situācija ir Majoros, kur ir iesaldēti milzīgi līdzekļi jaunās pamatskolas celtniecībai, bet mums trūkst naudas, lai pabeigtu šo skolu.

Tātad es pat nerunāju par to, ka mums vajadzētu Latvijā sākt kādu skolu celt jaunu no pamatiem, bet ir jāpabeidz un jāsakārto tas skolu fonds, kas mums ir pašreiz Latvijā. Var rasties tēze, un daudzi arī tā izsakās, kāpēc mums celt jaunas skolas, ja Latvijā skolēnu skaits samazinās. Bet šādi rēķināt mēs nevaram.

Es jums ierosinu padomāt, kas notiks, ja mēs gadā nodosim, piemēram, tikai vienu skolu. Pie situācijas, ka Latvijā ir jā-nodod 1126 vispārizglītojošās mācību iestādes, tad pēdējā mācību iestāde, kas stāvēs rindā un gaidīs jaunu skolu, jaunu skolas ēku, sagaidīs to 3023. gadā. Vai mūsu skolas, vai mūsu skolas ēku pamatfondi izturēs tūkstoš gadu? Neizturēs. Tādēļ skolas ēku atjaunošanai ir jābūt nepārtrauktam procesam, un pie situācijas, kad vairāk, kā 90% Latvijas pašvaldību pašas nespēj celt skolas, ir jāparedz investīcijas skolu ēku celtniecībai, un šī pozīcija pēc savas aktualitātes ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām izglītības budžetā Latvijā šobrīd. Mēs saņemam lielu skaitu investīciju pieprasījumu, uz kuriem Izglītības un zinātnes ministrija faktiski atbild formāli — ministrijas rīcībā nav šādu līdzekļu, lai palīdzētu skolu remontiem, skolu celtniecībai, bet, ja pašvaldībām šādu līdzekļu nav, tad šie līdzekļi ir jāparedz. Un ir jāatzīst, ka 20.—30. gados Latvijas Republikā skolu celtniecība notika daudz aktīvāk, nekā tā notiek tagad, un mums ir jāveido skolu celtniecības politika.

Vēl viena pozīcija, kas neapmierina mūsu ministriju un rada lielu satraukumu, ir finansējums speciālajām internātskolām. Un šis finansējums ir piešķirts nepietiekošs, un speciālajām skolām mēs esam pieprasījuši 18 miljonus latu, bet saņēmuši 15,4 miljonus. Ir jāsaprot, ka situācija speciālajām skolām pēdējos gados ir krasi izmanījusies. Speciālajām skolām ir nepieciešami papildu līdzekļi sakarā ar sociālās situācijas izmaiņām Latvijā. Šobrīd mums ir skolēni speciālajās skolās, internātskolās, kuri vairs nedodas mājup sestdienās, svētdienās.

Sēdes vadītājs. Celmiņa kungs, es ļoti atvainojos, bet sakarā ar to, ka jūs neesat atbildīgais ministrs ziņotājs no Ministru kabineta, jūsu rīcībā bija 15 minūtes. Jūs esat izsmēlis savu laika limitu.

J.Celmiņš. Jā. Paldies! Pabeigšu ar vienu teikumu. Pabeigšu ar pāris teikumiem. Tātad šī ir viena no asākajām po-zīcijām, arī speciālās skolas. Man būtu lūgums visām komisijām, deputātiem, kas starplaikā starp pirmo un otro lasījumu izskatīs izglītības budžetu un arī citas budžeta pozīcijas, atbalstīt šīs visaktuālākās budžeta nepieciešamības. Un viena īsa replika, ko es atbildēšu Ilgai Kreitusei. Instrukcija par augstskolu un studiju programmu novērtēšanu ir parakstīta 1996. gada 5.jūnijā, un to ir parakstījis Cimdiņa kungs. Un tur tiešām ir paredzēts iesniegt dokumentus angļu valodā. Es starplaikā devos uz ministriju un devu rīkojumu sagatavot, pārskatīt šo rīkojuma projektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamā debatēs vēlas runāt Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”. Kušneres kundze, bet jūsu rīcībā ir deviņas minūtes. Jūs neapmierina tas, ka jums būs jādala laiks?

Nākamais pēc Kušneres kundzes ir Dinēviča kungs. Dinēviča kungs, jūs būtu gatavs runāt tagad? Dinēviča kungs ir gatavs runāts. Vārds Viktoram Dinēvičam, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Godātie kolēģi! Ekonomēsim laiku!

V.Dinēvičs (DPS). Godājamais Prezidij, deputāti, klātesošās dāmas un kungi! Šodien gan opozīcijas, gan pozīcijas deputāti izsaka vairāk vai mazāk konstruktīvus priekšlikumus par budžeta palielināšanu vienām prioritātēm un to samazināšanu citām. Bet, neskatoties uz šādām nepilnīgām līdzekļu pārbīdēm, mēs tik un tā iegūstam neapmierinātos visos iedzīvotāju slāņos. Un cēlonis visam tam nav nekas cits, kā novecojušu metodiku un principu pielietošana budžeta projekta veidošanā. Budžets, ko mēs šodien apskatīsim, ir veidots pēc bāzes. Tie ir paņemti iepriekšējā gada cipari, tāpat kā padomju laikā to darījām, un pēc tam šiem cipariem direktīvā kārtā padomju laikā politbirojs noteica tos procentus, kas ir jāpieliek klāt, tagad mēs to procentu pieliekam, prognozējamo inflāciju samazinot mazliet. Un atkal tas viss notiek direktīvā kārtā. Visu to dara mums it kā uzticamie ierēdņi, sākot ar visām ministrijām un beidzot ar Finansu ministriju. Ko ierēdņi mums iesniedz, tam mēs uzticamies.

Bet tauta vēlējusi ir mūs un uzticas saviem deputātiem. Mēs šo uzticību bezatbildīgi valkājam un faktiski atdodam ierēdņiem un pēc tam paši ar visādām diplomātijas metodēm izlokāmies vēlētāju un sabiedrības priekšā. Ja vecā padomju laika plānošanas metodika pēc bāzes ar daudzām tās pozitīvām iezīmēm šodien sekmīgi tiek pasaulē pielietota, it sevišķi lieluzņēmumos, tad makroekonomikas ietvaros valsts mērogā, it sevišķi tirgus ekonomikas apstākļos, šāda metodika attiecībā pret tautu ir gandrīz vai noziedzīga. Ne jau velti PSRS sabrukuma viens no iemesliem bija cenšanās lielvalsti vadīt no vienota centra, plānojot pēc bāzes un bez pietiekoša zinātniska pamatojuma.

Kas tad būtu jādara, lai izmainītu šo metodiku un kārtību, kādā veidā mēs veidojam budžetu? Uz 1999.gadu jau tagad būtu nepieciešams uzsākt metodikas projekta izstrādāšanu, kas balstītos uz budžeta plānošanu pēc Saeimā iepriekš apstiprinātām valsts prioritātēm, kompleksām mērķprogrammām. Šeit arī tad mūsu deputātiem būtu darbalauks, un viņi būtu pirmie iniciatori veidošanā, bet nevis ierēdņi, kā tas ir tagad. Tagad, kad ierēdņi nosaka un veido budžetu, galvenā prioritāte vienmēr jau būs tāda, ka viņi neaizmirsīs sevi. Pašu uzturēšanai finanses vienmēr jebkurā gadījumā atradīsies. Šim nolūkam vajadzētu valdības līmenī izveidot arī kompleksu starpnozaru darba grupu, kura vismaz ienestu lūzumu mūsu stereotipu domāšanā un darbībā, veidojot budžetu. Te mēs varam izmantot ļoti daudz starptautisko pieredzi, kura nav jāmeklē aiz kalniem.

Otrs. 1998.gadam izveidoto budžetu ar iespējami optimāliem labojumiem tomēr vajadzētu apstiprināt. Budžeta neapstiprināšana būtu destruktīvs solis gan lēmējinstitūcijās, gan izpildvarā, gan tiesu varā. Tā būtu vienkārši destrukcija. Tauta kopumā no tā nekā neiegūtu. Domāju, ka jāpiekrīt arī Ventspils mēra Lemberga šī rīta radiorunai, ka pašreizējais budžets esot boļševistisks. Viņam, bez šaubām, var piekrist metodiskā plāksnē. Un tikai. Un tomēr labāk mēs apstiprinām ne sevišķi labu un vairākos lasījumos optimāli piegludinātu budžetu, nekā vispār to nepieņemam. Sabiedrisko sistēmu vadības teorijā un praksē sen jau eksistē tēze, ka labāk slikts lēmums, nekā sistēmas destruktīva un haotiska funkcionēšana. Bet stingri tomēr mums būtu jādomā par zinātniski pamatotas metodikas izveidošanu, par to tauta tikai mums pateiktu paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Kamēr norit reģistrācijas rezultātu sagatavošana, ir pāris paziņojumi. Vārdu paziņojumam lūdz Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

L.Kuprijanova (DPS). Es lūdzu Sociālo un darba lietu ko-misiju sanākt uz sēdi tūlīt pēc reģistrācijas komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārdu paziņojumam lūdz Kristiāna Lībane, “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). “Latvijas ceļa” deputāti un ministri! Lūdzu neaizmirstiet, ka ir frakcijas sēde pulksten 12.30.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ir vēl viens paziņojums. Es lūdzu ieklausīties, jo pulksten 12.35 viesu zālē tiek aicināti visi tie deputāti, kuri ir apstiprināti par Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komitejas Latvijas delegācijas locekļiem. Šie deputāti visi ir saņēmuši šo ielūgumu uz šo sēdi, pirmo sēdi, kuri mums ir jāprecizē mūsu delegācijas darba grafiks, kā arī atbildība. Līdz ar to es lūdzu tomēr atrast laiku un ierasties deputātiem, kuri ir apstiprināti par šī delegācijas locekļiem. Tādi kopumā ir 20 deputāti. 12.35 viesu zālē.

Tagad vārds Mārim Rudzītim — Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Lūdzu, uzmanību!

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Edgars Bāns, Martijans Bekasovs, Jānis Bunkšs, Alfreds Čepānis, Juris Dobelis, Ervids Grinovskis, Guntars Grīnblats, Edvīns Inkēns, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kalviņš, Jānis Kazāks, Ģirts Valdis Kristovskis, Aristids Jēkabs Lambergs, Andrejs Požarnovs, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Antons Seiksts, Anna Seile. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi. Turpinām debates. Vārds Janīnai Kušnerei, frakcija “Latvijai”.

J.Kušnere (TKL). Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Analizējot budžeta 1998.gadam iesniegto projektu, gribētos atzīmēt to, ka ir vērojams visām ministrijām budže-ta pieaugums 1998.gadam salīdzinājumā ar šo 1997.gadu, un ir ministrijas, kurām tas ir ievērojams. Piemēram, Satiksmes ministrijai 52,6% attiecībā pret šo gadu ir pieaugums nākamajam gadam. Tālāk — Ekonomikas ministrija — 36% pieaugums, Finansu ministrija — 14,8%, Iekšlietu ministrija — 18,3%, Zemkopības ministrija — 28,2%, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija — 14,4% un tā varētu nosaukt arī pārējās, bet viens īpatnējs fakts — visā Ministru kabinetā palikusi vienīgā ministrija, kura rūpējas par sociālām lietām, kuras pārziņā ir veselība un šī ministrija ir palikusi attiecībā pret 1997.gadu ar mīnuszīmi. Tajā pašā laikā mēs vērojam masu medijos Makarova kunga uzstāšanos, kurās viņš paziņo, cik ļoti viņš ir neapmierināts ar savas ministrijas budžetu. Taču, cienījamie kolēģi, kā lai saprot šīs savstarpējās spēles, citādi tās nevar nosaukt, vai vēl interesantāk — teātris tas būtu, kur Makarova kungs uzstājās kā sociālās sfēras lielisks aizstāvis pret saviem partijas kolēģiem. Kas liedz “Tēvzemei un Brīvībai”, kuras Ministru prezidents ir no šīs partijas, kur finansu ministrs ir no šīs partijas, kas jums liedza šai sfērai paredzēt mīnuszīmi. Nevajag te spēlēt politisko izrādi un censties pierādīt to, ka, lūk, es esmu labs, bet tie citi nav labi, galu galā tā ir valdības politika un valdības attieksme pret nabadzīgo slāni mūsu valstī.

Nākamais moments, es gribētu uzsvērt to, ka nepārtraukti tiek samazinātas sociālās garantijas, tās aizvien ar katru gadu paliek aizvien mazāk un mazāk. Nu un šeit mēs varam minēt tādas pozīcijas, ka joprojām nav skaidrības par invalīdu bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā. Ir noteikts, ka līdz 1998.gada 1.janvārim invalīdi šo sociālo garantiju drīkst izmantot, kas būs tālāk? Arī valsts budžetā tas netiek atspoguļots. Bērnu pabalsti vai ģimenes pabalsti, to apmērs joprojām nav mainījies šo vairāku gadu laikā, un tas ir palicis 1993.gada līmenī, taču dzīves dārdzība pieaug, jo pieaug arī patēriņa preču un sadzīves pakalpojumu cenas. Un, lai kā te arī valdība nerunātu par to, ka inflācija nepieaug, tā ir apstājusies vai pat ir ar tendenci uz leju, vienkāršajam cilvēkam ir tikai redzams, ka dzīves dārdzība paaugstinās. Un nepaaugstinās ne pabalsts, ne pensija, ne arī citi rādītāji, kā, piemēram, minimālā darba alga, tie paliek uz vietas. Mātēm pabalsti par bērnu kopšanu arī ir nepietiekami, kaut gan nupat tie tika it kā paaugstināti, bet te ir cits aspekts, varbūt jāņem vērā ir tas, ka principā šīs mātes ir atstātas bez sociālajām garantijām nākotnē. Te mēs varētu runāt par pensijām. Ja māmiņas, kuras audzina bērnus vai kuras vēl gatavojās kļūt par māmiņām, saprastu to, ka viņām pašreiz tiek nogrieztas šīs garantijas attiecībā uz pensijām nākotnē, tad jautājums, vai vispār viņas dzemdētu bērnus? Trūkst naudas arī veselības aprūpei, un šeit ir tas trūkums traģisks, jo šīs naudas iztrūkums ir īpaši izjūtams, iegādājoties medikamentus un sarunājoties ar mediķiem, atklājas tā patiesā aina, kura ir sekojoša, ka nerunāsim par citiem medikamentiem, bet, teiksim, tāds medikaments, kāds ir insulīns, pat tā iegādei nepietiek naudas, tad ir jautājums, vai tad cukura diabētiķi ir nolemti nāvei? Acīmredzot tā ir, mums viņi nav vajadzīgi, tie cilvēki ir lieki.

Tajā pašā laikā mēs budžetā redzam dīvainas, interesantas lietas. Reforma pēc reformas, vienā sfērā, otrā sfērā, trešā sfērā un līdz pat tam, ka tiek izveidots jumts Ministru kabinetā, tātad ir valsts pārvaldes reformu birojs. Kam tas ir nepieciešams? Ziniet, dakteri par šīm reformām izsakās ļoti īsi un konkrēti, reforma reformas pēc. Reforma, lai varētu izveidot dažādas starpniekfirmas, no kurām varētu novirzīt no valsts budžeta līdzekļus, un tādā veidā viņi aizplūstu pavisam citur, nevis tam, kam ir paredzēts. Saimnieciskā uzturēšana šajā pašā laikā faktiski no valsts budžeta nenotiek, tiek novadīta pašvaldībām vai vispār tiek pateikts, tieciet galā paši, kā redzat, bet kā var tikt galā, ja tās naudiņas pašvaldībām nav? Teiksim, tāda interesanta reforma kā ārstniecisko iestāžu sertifikācija. Kam tā var dot kādu labumu? Labums te var būt viens — tikai valsts budžetam, jo, ja ārstnieciskā iestāde nesaņem šo sertifikātu, tā likumīgi var tikt slēgta, un neviens nevarēs it kā teikt, lūk, Guntara Krasta valdība ir tā, kas samazinājusi slimnīcu skaitu Latvijā, vai tā, kas ir samazinājusi lauku skolu skaitu, jo tam būs likumīgs pamats, vai nu skola nav izgājusi šo atestācija, vai slimnīca nav izgājusi sertifikāciju. Tātad slēdzam ciet. Tajā pašā laikā notiek cita reforma. Pašreiz Ministru kabinetā tiek apspriesta slimokasu reformas programma, kur tiek plānots likvidēt rajonu slimokases un pāriet uz reģionālajām slimokasēm, pie tam rajona slimokasēm norakstot parādus. Atvainojiet, slimnīcām parādi paliek, kur tie tad tiks norakstīti, kam? Tādā veidā šīs reformas valstī neizraisa absolūti nekādu uzlabošanos sociālās sfēras tiem cilvēkiem, kas no šīs sfēras varētu gūt kaut ko. Vēl viena interesanta reforma. Valsts apdrošināšanas sociālā fonda reorganizācija, kura it kā arī notiek pēc likuma, un viss ir kārtībā, jā, notiek pēc likuma, bet cik tā ir vajadzīga? Manuprāt, ka arī sociālo lietu komisijā tad, kad bija VID darbinieki, nemācēja atbildēt uz šo jautājumu. Kad es uzdevu viņiem jautājumu par to, cik šī reforma būs ienesīga, kad tā atmaksāsies un kāds būs šis atmaksas koeficients? Viņi atbildēja skaidri un gaiši — par to mums aprēķinu nav, tad jautājums, kāpēc tā ir jāveic, varbūt šie līdzekļi būtu daudz labāk novirzāmi, kā jau teicu, dažādiem pabalstiem.

Vēl viena interesanta pozīcijas valsts budžetā 1998.gadam, ir tāda aile kā valsts nodokļu administrēšana. Un tajā pašā laikā parādās arī atsevišķa pozīcija — sociālā nodokļa administrēšana. Cienījamie ministru kungi, vai tad tas nodoklis nav nodoklis, un vai sociālais nodoklis nav tā paša valsts nodokļa administrēšanas programmas sastāvdaļa? Man tas nav skaidrs. Manuprāt, ka ir. Vai tas ir vēl viens mēģinājums dabūt Finansu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam papildus finansējumu?

Es vēl gribētu pieskarties tām lietām, par kurām arī šeit netika minēts. Ja mums būs šāds stāvokli sociālajā sfērā, bet likumprojekts 1998.gadam liecina par to, ka te iet viss tikai strauji uz leju, tad man ir jautājums arī ārlietu ministram un visiem tiem, kas tik ļoti cenšas iekļūt Eiropā, kā jūs varat atbildēt uz mums visiem zināmā dokumenta konstatācijām, respektīvi, Eiropas Komisijas slēdzienā. Kur mēs varam izlasīt sekojošas lietas. Tātad ir noteikts, ka bezdarba līmenis Latvijā ir 18,3%, nevis tā, kā mūsu oficiālā statistika rāda — 6—7%, atšķirības starp reģioniem ir lielas, es pašreiz citēju Eiropas Komisijas atzinumu. Jaunais 1996.gada likums par sociālo apdrošināšanu nosaka Latvijas pilsoņu galvenās sociālās tiesības un pienākumus, kaut arī sociālā palīdzība apmēram 11% no nacionālā kopprodukta vispār attiecas uz visiem iedzīvotājiem, oficiālais, komisija uzsver — oficiālais nabadzības līmenis ir zems, un neoficiālais, to mēs nemaz neuzrādām, mēs nemaz negribam zināt. Un Eiropas Komisija norāda, ka jāveic pasākumi, kas vērsti uz sociālās aizsardzības nodrošināšanu”. Īpaši uzsverot — Latvijā nepieciešams būtiski uzlabot veselības aizsardzības sistēmu. Vai mēs to pēc šī 1998. gada budžeta iesniegtā projekta redzam? Tieši otrādi. Mēs esam pretrunā. Un pēc tam runājam par iekļūšanu Eiropā.

Tālāk. Latvijai nepieciešams pieņemt attiecīgos veselības un drošības likumus, un tikai tad Latvijas likumi atbildīs pamatlikumiem. Darba likumu jomā Latvijai jāpievērš liela uzmanība tādām jomām kā masveida atlaišana no darba un darbinieku interešu aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā.Uzņēmuma pārņemšanas gadījumā vai pāriešana citu rokās, darbinieku informēšana par darba apstākļiem: līgumiem un darba laiku. Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām jāuzlabo darbinieku informēšanas un konsultēšanas līmenis uzņēmumos. Nav tā visa. Un tad, kad frakcija “Latvijai” iesniedza priekšlikumus attiecībā uz šīm norādītajām nepietiekamībām, tad Saeima diemžēl tās noraida. Tādā veidā mēs nevaram risināt šīs problēmas. Arī secinājumā. Eiropas Komisija uzsver — būtiski jāuzlabo valsts veselības aizsardzības sistēma, jāturpina uzlabot sociālais dialogs. Latvijai jāveic apjomīgs darbs, lai pieskaņotu savu likumu sistēmu Eiropas Savienības prasībām tādās jomās kā veselības aizsardzība un drošība. Darba likumi. Līdztiesība. Kā arī jāturpina attīstīt tādas struktūras, kas nodrošinās likumu efektīvu izmantošanu praksē. Vai šinī gadījumā ar reformām, ko es minēju, mēs turpinām un nodrošinām likumu efektīvu izmantošanu praksē. Kā intereses tad mēs galu galā aizstāvam?

Tātad, cienījamie kolēģi, jūs redzat, šis likumprojekts ir pilnīgi pretrunā arī ar vairākām Eiropas Savienības normām. Tādēļ, manuprāt, vien jau tas ir jānoraida un jāatdod atpakaļ Ministru kabinetam uz pārstrādi, lai sociālajā sfērā tiktu paredzēts citāds finansējums.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Viktors Stikuts, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

V.Stikuts (DPS). Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Man kā pozīcijas partijas pārstāvim laikam šodien ir ļoti smagi šeit runāt, jo visi tie cilvēki, kuri uzstājas no opozīcijas, viņiem ir tāda nostāja, ka it kā tie, kas būtu kā deputāti ievēlēti pozīcijā, viņi ir zagļi, blēži, viņi nevēl Latvijai neko labu, bet man šī politika nav pieņemama. Tas bauslis no tās pātaru grāmatas, kurā teikts: “Ja tev iesit pa vienu vaigu, tad pagriez otru!” man galīgi nav pieņemams. Šajā sakarībā es gribu teikt, ka budžets 1998.gadam ir tāds, kāds viņš ir. Zīles kungs pie labākās gribēšanas nevar šo budžetu uztaisīt, lai viņš būtu atbilstošs visām mūsu vēlmēm. Visi, kas esam ievēlēti, šeit, Saeimā, mēs neesam gadījuma cilvēki. Mēs esam tie, kuriem vajag šo valsti attīstīt uz priekšu un domāt par viņu, nevis, radot šajā zālē haosu, vienam otru apmelojot, apceļot, radīt tikai cilvēkos apziņu, ka mēs šeit nevaram neko normāli domāt un nevaram radoši strādāt, lai Latvija attīstītos. Es domāju, ka šī politika ir ļoti kaitīga, un es izsaku lielas bažas, ja tas tā turpināsies, nākotnē varam nonākt situācijā, ka faktiski Latvijā var izveidoties otra Albānija, jo cik cilvēkus var musināt ar domu, ka šeit viss ir melns, negodīgs. Man galīgi nav pieņemams kā Demokrātiskās partijas “Saimnieks” pārstāvim, ka mani bijušie kolēģi, es gribu teikt, Kreitusu ģimene, viņi bija mūsu kolēģi ilgu laiku. Kad aizstāvējām budžeta projektu 1997.gadam, tad man likās, ka viņi ar visu sirdi un dvēseli mēģināja man iepotēt šo ideju par bezdeficīta budžeta vajadzību, bet šobrīd izskan tāda doma no viņu puses, ka šis budžets 1998.gadam taču ne ar ko neatšķiras, ka viņš ir daudz sliktāks. Es domāju, ka tā nav. Viņš ne ar ko nav sliktāks par 1997.gada budžetu.

Šodien, apspriežot budžetu 1998. gadam, mēs varam konstatēt tikai to, kādi reāli līdzekļi ir mūsu rīcībā, ar ko mēs varam operēt un kā mēs tos varam labāk sadalīt, lai vismaz pie šīs trūcīgās situācijas katram tiktu kāds mazumiņš.

Vislielākās bažas man rada tas, ka valstī liela daļa līdzekļu tomēr aiziet ēnu ekonomikā. Šodien no rīta uzstājās Valsts statistikas pārvaldes cilvēks un teica, ka Valsts statistika, veicot analīzi, konstatēja, ka 15% no visa valsts budžeta aiziet “melnajā caurumā”. Tieši šī situācija būtu jāvērš par labu, iespējami par labu, jo mēs, protams, nekad nevarēsim apkarot šo noziedzību valstī, bet vismaz ir jācenšas to darīt. Šinī sakarībā es gribu teikt, ka mēs varam ministrijām šobrīd dot līdzekļus vēl daudz, daudz vairāk, bet, vienalga, to būs nepietiekoši, jo faktiski Latvija pēc valsts neatkarības atjaunošanas, ir iegājusi stadijā, kad mēs ieraudzījām un tajā skaitā arī ministriju darbinieki ieraudzīja daudz dažādu jaunu lietu, kuras agrāk nebija iespējams Latvijā ne nopirkt, ne redzēt. Un tad radās vēlme tērēt šo naudu gan lepniem ofisiem, gan iekārtām, kuras gan vajadzīgi, gan nevajadzīgi tiek iepirktas, un tādā veidā tiek tērēti budžeta līdzekļi.

Šinī sakarībā uz visstingrāko Valsts kontrolei būtu jāstrādā, lai mēģinātu ietekmēt tomēr šo budžeta līdzekļu izlietošanu iespējami efektīvāk, lai šie būdžeta līdzekļi nebūtu izniekoti pa ceļam līdz katram konkrētajam pilsonim. Kas tad ir budžets? Budžets — tā ir visa Latvijas pilsoņu nauda, kura faktiski ir iedota uz brīdi pārvaldījumā valstij, un valsts, šos budžeta līdzekļus apgrozot un regulējot, novada atpakaļ līdz katram konkrētam pilsonim. Šeit ir ļoti svarīgi, lai šie trūcīgie līdzekļi nekur nepazustu.

Man gribētos teikt, kolēģi, mēs varam šo budžetu, protams, labot un ieteikt kaut ko, bet kopumā tas ir jāpieņem tāds, kāds ir, jo, kā jau es sākumā teicu, Zīles kungs kā finansu ministrs nevar šo budžetu ne no kurienes radīt. Šiem līdzekļiem sākumā ir jāienāk valsts kasē. Un valsts kasē tie var ienākt tikai tad, ja mēs, šeit, Saeimā, vislielāko uzmanību pievērsīsim ražojošajai sfērai, jo tikai no turienes šos līdzekļus var papildināt.

Ja mēs tagad redzam, ka piketē pie Saeimas budžeta iestāžu darbinieki, tad es neredzu šinī gadījumā, ka pie Saeimas būtu atnākuši uzņēmēji, bet es domāju, ka tieši uzņēmējiem un tiem, kuri šo budžetu rada, ir tieši vissmagāk, jo uz viņiem gulstas tas lielais slogs, ka vajag noturēt šo valsti. Es ceru, ka mēs objektīvi spēsim izvērtēt šo lietu, un aicinu at-balstīt šo budžeta projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Odisejs... Es ļoti atvainojos! Pirms es dodu vārdu nākamajam debatēs, tas ir, Odisejam Kostandam, desmit deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam iesniegumu: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 65.pantu, lūdzam samazināt debašu laiku līdz piecām minūtēm, pirmo reizi runājot, un līdz divām minūtēm, otro reizi runājot, attiecinot to uz visiem 23.oktobrī sēdes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem.” Deputāti var runāt par vai pret šim priekšlikumam. Deputāti par vai pret runāt nevēlas. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti, balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — samazināt debašu laiku līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz divām minūtēm, runājot otro reizi, attiecinot to uz visiem šīs mūsu sēdes darba kārtības jautājumiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! (Aplausi.) Par — 33, pret — 4, atturas — 4. Zālē nav pietiekams daudzums deputātu, kuri ir piedalījušies balsošanā. Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu vēlreiz atkārtojiet zvanu, lai deputāti varētu sanākt zālē! (Zālē liels troksnis.) Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! (Ovācijas.) Par — 41, pret — 4, atturas — 4. Pārtraukums uz piecām minūtēm līdz pulksten 14.00.

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā to, ka divos balsojumos nebija kvoruma, es lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Deputātus lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Zālē ir 61 deputāts.

Mēs varam turpināt sēdi un izskatīt desmit deputātu priekšlikumu samazināt debašu laiku līdz piecām minūtēm, pirmo reizi runājot, un divām minūtēm — otro reizi runājot, attiecinot šo priekšlikumu uz visiem šodienas darba kārtības jautājumiem.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 4, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts. Nākamajam vārds debatēs Odisejam Kostandam, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Protams, ka šobrīd budžeta apspriešana paliek jau bezjēdzīga tāpēc, ka valdošā koalīcija kārtējo reizi nodemonstrējusi, cik liela izpratne tai ir par demokrātiju un cik ļoti gribas pieņemt sabalansētu, apspriestu no visiem viedokļiem budžetu. Nu redzam, ka debašu laiks pat pirmajā lasījumā jau ir ierobežots tāpēc, ka acīmredzot nekādas vēlēšanās nevienam šeit uzklausīt ne konstruktīvus priekšlikumus, ne konstruktīvus argumentus nav.

Es gribu tikai izteikt dažas piezīmes šajā īsi atvēlētajā laikā, kas man ir. Es biju sagatavojis analīzi par valsts budžeta sastāvdaļu “Aizsardzības ministrijas budžets 1998. gadam”, par tiem nelietderīgajiem izdevumiem, kas tur ir paredzēti, to man iespējas šobrīd Saeimā nolasīt nav un vērst uz to valdī-bas uzmanību, es varu tikai šajā īsajā laikā nolasīt Tautas kustības “Latvijai”, Zīgerista partijas valdes paziņojumu par 1998. gada valsts budžeta projektu.

Tautas kustības “Latvijai” valde konstatē, ka 1998. gada valsts budžeta projektā un ar to saistītajos nodokļu grozījumos, pirmkārt, nav atrastas iespējas sociālo un demogrāfisko programmu realizācijas būtiskai uzlabošanai. Patiesas pārmaiņas tiek maskētas ar lētiem priekšvēlēšanu trikiem, kas apliecina valsts varas pārstāvju pilnīgu neizpratni par reālo situāciju valstī. Otrkārt, netiek plānoti efektīvi pasākumi valsts ieņēmumu radikālai palielināšanai, tiek kultivēta bezdarbība gan attiecībā uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu, gan arī uz atsevišķu valsts uzņēmumu, piemēram, “Ventspils naftas” un citu iemaksu palielināšanu valsts budžetā. Treškārt, nav paredzēta stingra taupības un ekonomikas režīma ieviešana valsts pārvaldē, tā vietā visās budžeta iestādēs plānota mehāniska darba algas fonda palielināšana vismaz par 5%, kā arī vēl būtiski lielāks finansējuma pieaugums daudzām budžeta iestādēm. Ceturtkārt, ir paredzēta tālāka pašvaldību budžeta daļas samazināšanās valsts kopbudžetā, kas objektīvi ierobežo pašvaldību iespējas attīstīt savas teritorijas infrastruktūru, sniegt iedzīvotājiem nepieciešamo sociālo palīdzību, uzturēt to teritorijā esošās skolas, slimnīcas, bibliotēkas, kultūras namus, līdz ar to radot nosacījumus šķietami objektīvai to slēgšanai. Piektkārt, nav ņemts vērā Saeimas 1997. gada 19. jūnija balsojums par 3,7 miljonu latu novirzīšanu pirmsskolas iestāžu un izglītības iestāžu darbinieku darba algām jau šajā gadā, un skolotājiem nepieciešamā proporcionālā algu palielinājuma vietā tie 1998. gadā, iespējams, būs spiesti samierināties pat ar algu samazināšanos. Sestkārt, plānotie dotācijas sadales mehānismi skolotāju algām tieši veicinās mazo lauku skolu slēgšanu. Septītkārt, nav atrasts finansējums medicīnas darbinieku dzīves apstākļu uzlabošanai, primārās veselības aprūpes nodrošināšanai un medicīnas nozares materiālā nodrošinājuma minimālai sakārtošanai. Astotkārt, nav paredzēti līdzekļi Lauksaimniecības likuma prasību izpildei par zemnieku saimniecību ražojumu un resursu cenu paritātes nodrošinājumu, nemēģinot pat risināt šo problēmu. Devītkārt, nav paredzētas pienācīgas investīcijas zinātniskās darbības finansēšanai un skolu datorizācijas nodrošināšanai, tādējādi demonstrējot absolūtu neizpratni par valsts ilgtermiņa attīstības perspektīvām. Desmitkārt, netiek paredzēta politikas īstenošana, kas nodrošinātu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai. Vienpadsmitkārt, nav paredzēts valsts atbalsts īpaši atbalstāmajiem reģioniem, kas varētu būtiski ietekmēt to attīstību.

Tāpēc Tautas kustības “Latvijai” valde un frakcija neatbalsta 1998. gada valsts budžeta projekta izskatīšanu un pieņemšanu Saeimā tā esošajā redakcijā. Mēs aicinām balsot pret šī budžeta projekta pieņemšanu, un mēs aicinām arī visus Latvijas pilsoņus, sabiedriskās organizācijas un grupas pieprasīt, lai Saeima noraida šo budžeta projektu, aicinām pieprasīt arī prettautiskās tēvzemiešu valdības demisiju un ārkārtas Saeimas vēlēšanas.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs . Pēteris Tabūns, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Un es teikšu skaidri un gaiši — maz cienījamā opozīcija! Man nav grūti runāt, (No zāles “Esi jau trenēts!”) kaut es esmu no pozīcijas, jo es esmu tās partijas biedrs, “Tēvzemes un brīvības” un LNNK, kura vēlas kaut ko darīt valsts un tautas labā, nevis vienkārši runāt klaji, bezatbildīgi runāt. Opozīcija, es varētu saukt jūs vārdā visus, kā jūs šodien izturējāties, jūs šodien darījāt visu, lai budžets nākamajam gadam vispār netiktu pieņemts. Jūs bloķējāt to visādos veidos. (Starpsauciens: “Jūs paši bloķējat!”) Un tikai tad, kad tika pieņemts šis lēmums izskatīt budžetu, jūs kāpjat tribīnē un atkal, tāpat kā divus gadus jau, nodarbojaties ar klaju propagandu, kura ir tikai tīrā priekšvēlēšanu kampaņa. Jūs vēl neesat apjautuši tādu elementāru lietu, ka šī valdība darbojas pavisam īsu laiku, jūs vēl neesat laikam apjautuši, un tagad no šīs valdības jūs prasāt neiespējamas lietas, brīnumus. Tas būtu kaut kas fantastisks, ja Krasta kungs, vadot pašlaik šo valdību, pāris mēnešu laikā būtu izdarījis brīnumus un valsts kasē būtu ienākuši vēl kādi 100 miljoni, kurus varētu budžetā sadalīt attiecīgi pa nozarēm. Viss tiek darīts optimāli iespējamās robežās, un skaidrs, ka “Tēvzeme un Brīvība” un LNNK virzīja savu premjeru valdībā, lai nenotiktu haoss, kādu vēlaties jūs, opozīcija! Jums ir... es jau ne reizi vien esmu teicis no šīs tribīnes, jūs esat priecīgi un pašlaik arī tas parādās jūsu sejās un jūsu smīnos, jo sliktāk valstij, jo sliktāk tautai, jo lielāks haoss, jo jums ir labāk. Jums ir par ko kliegt. Redziet, jums jau nepatīk tas, ka nākamajam gadam lauksaimniecībai iedalīti līdzekļi... paredzēti, kur tomēr būs samērā noteikta pozitīva attīstība. Jums nepatīk, ka izglītībā arī skolotāju algām būs līdzekļi lielāki nekā līdz šim. Jums nepatīk... Čerāna kungs teica, redziet, ir pabalsti... jā, nu tas gan it kā labi, bet slikti, vai ne, tāpēc ka jūs vairs nevarēsit kliegt. Ja būs pensionāriem pielikums pie šiem pabalstiem vai pie pensijām šogad pat 3 latu vidēji apmērā... droši vien nākamajā gadā būs nešaubīgi jaunajām mātēm no dažiem desmitiem latu līdz 200 latiem paaugstinājums bērniem un tā tālāk, daudz kur citur iespēju robežās tiek meklēts viss tas, bet jūs tikai uz absolūtu tādu dezorganizēšanu darbā.

Cienījamie opozīcijas deputāti! Ir vajadzīgs konstruktīvs darbs, lai valstij un tautai kaut ko palīdzētu. Un tāpēc es arī varētu šeit iedziļināties daudzās lietās un praktiskos piemēros, kādā veidā te jau Celmiņa kungs pieminēja, teiksim, par to pašu Majoru skolu Jūrmalā. Mēs esam runājuši, un droši vien pie jums jau bija domes cilvēki, kur “Tēvzemei un Brīvībai” un LNNK jau sāka risināt šo jautājumu patiešām, lai konkrētā skola tiktu pabeigta, lai tur bērni mācītos normālā skolā un tā tālāk. Es varētu desmitiem piemēru minēt, kādā veidā mēs konstruktīvi mēģinām šajos nu spiedīgajos apstākļos.... protams, ja mafija darbojas, izlaupīšana vēl diemžēl turpinās... nav izdevies un arī neizdodas, nevienā valstī nav izdevies pāris mēnešos izskaust šādas lietas, kas ir ar saknēm iegājušas iekšā sabiedrībā, bet mēs darām visu iespējamo un arī šeit visu iespējamo naudu budžetā sadalām, un droši vien nākamajā lasījumā, kad mēs runāsim, būs arī attiecīgā pārdale iespēju robežās un tā tālāk. Bet jāpieiet taču, kolēģi, šai lietai konstruktīvi, pēc loģikas, nevis darīt visu un priecāties par to, lai iestātos valstī haoss. Redziet... ārkārtas vēlēšanas.

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūsu runas laiks beidzies...

P.Tabūns. Paldies!

Sēdes vadītājs . Ilga Kreituse — otro reizi, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti cienītā varonīgā pozīcija, kura nav zālē un līdz ar to taisa ob-strukciju budžetam! Es gribu precizēt dažas lietas. Vispirms pateikt paldies izglītības ministram, ka viņam vajadzēja pusotras stundas, lai novērstu nelikumību, kas Latvijā valdīja tik ilgi, runājot par valodu izmantošanu, bet, otrkārt, pateikt, Celmiņa kungs, man nebija jāatbalsta 3,7 miljoni, jo Darba partija to pieprasīja. Tikai jūs esat aizmirsis, ka izskatot grozījumus pirmajā lasījumā, jūs pats aicinājāt to neatbalstīt un nepieņemt kā summu, kas jums esot par maz.

Otra lieta, kad jūs runājāt par naudām... un te ,Tabūna kungs, paldies, ka jūs uznācāt. Es jums nosaukšu: Celmiņa skaitlis — Izglītības ministrijas budžeta pieaugums ir 11,7 %, skolotāju algu pieaugums — 3%. Kur tad pārējais? Ministrijas aparātam vai kaut kam citam ir aizgājis? Tad kāpēc jūs runājat, ka naudas nav? Un es jums pateikšu, kur paņemt naudu skolu pabeigšanai. Ministrijā paredzēto algu pielikumu novirziet skolu pabeigšanai, un viss būs kārtībā. Tur jums ir pietiekami daudz tūkstošu pielikti klāt, kas jums, manuprāt, godprātīgi nepienākas. Padzeniet pusi no saviem 300 ierēdņiem, kas sanāk kopā pa ministriju un visām institūcijām, un varēsiet uzbūvēt nākamo skolu, kas ir paredzēta.

Un pēdējais. Vītola kungs! Man žēl, ka jūs neesat iepazinies pat ar savas frakcijas darbību. Tad jūs zinātu, ka jums nebija taisnība tad, kad jūs runājāt par deputātu priekšlikumu par pašvaldības izlīdzināšanas... finansējumu izlīdzināšanu. Ja jūs vismaz būtu izlasījis Saeimas dokumentus, tad jūs nemaldinātu Latvijas iedzīvotājus un arī Saeimas zālē sēdošos. Un citreiz vispirms pajautājiet savas opozīcijas gudrākiem vīriem, kas zina, par ko viņi ir vakar balsojuši pret un kāpēc ir balsojuši pret šī budžeta pieņemšanu komisijā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs . Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kārļa Čerāna iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 135. pantu uzskatu, ka jautājums par valsts budžetu 1998. gadam nav 23. oktobra Saeimas sēdē izskatāms pēc būtības, jo daļai pozīcijas deputātu nav skaidrības par patiešo šī budžeta pieņemšanas ietekmi uz valsti. “

Godātie kolēģi! Viens deputāts var runāt par un viens pret. Vai par vai pret deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Balsosim par deputāta Kārļa Čerāna iesniegumu ar priekšlikumu, ka jautājums par valsts budžetu 1998. gadam Saeimas sēdē nav izskatāms pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 40, atturas — 4...

Lūdzu zvanu atkārtotai balsošanai! Lūdzu atkārtotu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 42, atturas — 4 ... Pār-traukums uz piecām minūtēm līdz 14.22.

Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas. Lūdzu zvanu! Es lūdzu reģistrēties kvorumam. Godātie deputāti! Lūdzu reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Zālē ir reģistrējušies 50 deputāti. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Kārļa Čerāna priekšlikumu — jautājumu par valsts budžetu 1998.gadam Saeimas sēdē neizskatīt pēc būtības. Nav izskatāms pēc būtības, jo daļai pozīcijas deputātu nav skaidrības par patieso šī budžeta pieņemšanas ietekmi uz valsti. Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus paust savu attieksmi par deputāta Čerāna priekšlikumu. (Starpsauciens no zāles: “Čerāna nav klāt!”). Lūdzu rezultātu! Lūdzu zvanu! Atkārtot balsošanas režīmu. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu piedalīties balsojumā. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 49, atturas — 1. Priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām debates! Godātie deputāti un it īpaši Kreituses kundze, kura ļoti uztraucas! Iepazīstieties ar Kārtības rulli! Tā kā sēdes vadītājs organizēja reģistrāciju kvorumam pirms otrā balsojuma un zālē bija kvorums, atkārtoti notiek divas reizes balsojumi, ja deputāti nepiedalās balsojumā. Nākošais debatēs uzstājas Leopolds Ozoliņš — frakcija Tautas kopa “Brīvība”. Lūdzu!

L.Ozoliņš (TKB). Cienījamā Saeima! Cienījamais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu mazliet runāt opozīcijas vārdā, jo man vienkārši te ir tāda vēstule no Balgavas pagasta deputātiem, kur viņi lūdz iedziļināties pašvaldību lietās, bet mēs nupat nobalsojām, ka mēs pašvaldības arī neskatīsim un nerunāsim par tām. Jo, kad bija iesniegums izskatīt budžetu pēc būtības, tad šī te nodaļa nav. Tāpēc to es nolasīšu citreiz. Es gribētu ieteikt Tabūna kungam atcerēties to, ka viņš bija visus šos te divus gadus vadošajā partiju koalīcijā. Un nekādu šķēršļu nebija viņam balsot toreiz, kad bija jābalso par Majoru skolas celtniecību, jo tas bija mans priekšlikums, ka vajadzētu pabeigt šo skolu, lai tie bērni nemocītos ziemā bijušajās izdrupušajās vasarnīcās, tad Tabūna kungs balsoja pret. (No zāles deputāts Tabūns: “Nebalsoju vis!”) Tāpat Tabūna kungam bija iespēja balsot pret zemes nodokli, kas pacēla šo te latu 40 reizes tiem, kam tās naudas nav. Un arī Tabūna kungs toreiz balsoja par. Tā kā, Tabūna kungs, jūs te velti skaidrojat radioklausītājiem, ka jūs esat bijis visu laiku tas labais un tie pārējie tie sliktie. Jūs kā izbijis žurnālists un tagad izcils diplomāts un trešā zvaigzne “Tēvzemes un Brīvības” debesīs varējāt mazliet precīzāk komentēt vēsturiskos faktus.

Un tieši tāpēc es gribu valdošajām jeb vadošajām partijām, viņu ministriem noteikt dažas iespējas, kā palielināt ieņēmumu daļu, jo mēs runājam te par izdevumu daļu. Bet neviens nerunāja par ieņēmumu daļu. Es gribētu pateikties, vakar es redzēju mūsu stingrā iekšlietu ministra Čevera kunga darbību, ka zemē gulēja visa Jelgavas organizētā noziedzība, un tas ir ļoti patīkami. Darbs ir sācies. Un vajadzētu no Rīgas reketa grupām vismaz ieņemt kādus nodokļus no administratoriem, un tad pamazām mēs tiktu pie ienākumiem, lai mēs varētu nobeigt gan skolas, gan slimnīcas, gan maksāt algas. Tāpat vadošās partijas ministre Počas kundze varētu iegūt naudu, pievienojot prostitūtu kases aparātam čeku sitamo mašīnu, un arī šeit būtu iespēja palielināt šo ieņēmumu daļu. Ļoti pozitīvi ir darbojies arī valdošais partijas tieslietu ministrs. Ir sācis domāt, kā ietaupīt, Eiropas Savienības likumu vadīts, izmaksas. Un tāpēc ļauj Sašam Laventam izciest sodu mājās. Tas ietaupīs 2 lati 75 santīmi katru dienu un 7 lati kopējos izdevumus dienā. Tāpat Tālis Freimanis tik daudz ir ietaupījis, atrazdamies mājās, un daudzi citi. Es ceru, mahinatoru advokāti arī mājās nejūtas slikti, un tās kameras pilnīgi pieejamas ir tagad tam Jelgavas grupējumam, ko Čevera kungs ir nokārtojis. Tāpēc, Tabūna kungs, lai tie banāni paliek labāk jums drusciņ tā ēšanai, nevis izmantojiet viņus, maucot man uz brillēm, prezidentam uz galvas un Saeimas deputātiem un klausītājiem ausīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātā sēdes vadība! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Tā kā šīs ir debates par budžeta paketi kopumā, tad faktiski šī ir tā reize, kad būtu jādiskutē jeb jāmēģina debatēt arī par atsevišķiem šo budžeta likumu pavadošiem nodokļu likumprojektiem. Jāteic, ka ir viena lieta, kas pārāk maz šeit izskan šodienas debatēs. Šeit pamatā deputāti izsaka, kam pietrūkst naudas, kam vajadzētu vairāk naudas, no kuras sfēras pārdalīt kurai sfērai. Bet faktiski neizskan priekšlikumi, kādā veidā, īstenojot nākamā gada budžeta likumu, mēs varētu palielināt ieņēmumus valsts budžetā. Kā mēs varētu radīt lielāku naudas daudzumu, kuru tad varētu dalīt visām tām sfērām, kas ir nepieciešams. Un tieši no šī viedokļa interesanti liekas šie šobrīd Saeimā iesniegti nodokļu likumi, tajā skaitā Likums par akcīzes nodokli naftas produktiem. To jau vairākkārt ir norādījuši Valsts ieņēmumu dienesta cilvēki, arī Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Sončika kungs, tiekoties ar deputātiem šeit, Saeimā norādīja, ka ir konceptuāli nepareiza pieeja, ka šajā likumā mēs ilgu laiku uz priekšu prognozējam jeb parādām, kādā veidā mainīsies nodokļu likmes. Tas ļauj un it kā, no vienas puses, stabilizē situāciju uzņēmējiem, pilnīgi precīzi dod viņiem iespēju prognozēt, par cik santīmiem mainīsies akcīzes nodokļa likmes degvielai. Tomēr mūsu valsts nav tik bagāta, lai mēs šādu greznību varētu atļauties. Jebkurā gadījumā tas, ka uzņēmēji zina jau gadu iepriekš, ka šīs akcīzes nodokļa likmes mainīsies, tas nozīmē to, ka viņi var ieplānot savu uzņēmējdarbību tā, ka lielu daudzumu degvielas ievestu Latvijā pirms gada beigām pa vecajām akcīzes nodokļa likmēm, tādējādi valsts budžets zaudē diezgan lielus līdzekļus. Piemēram, pagājušajā gadā viena mēneša laikā Latvijā tika ievests 10 mēnešu kopējais valsts patēriņš tieši degvielas patēriņa ziņā. Un faktiski, ja mēs salīdzinām, kādas ir iespējas uzglabāt šo degvielu, tad jāsaka, ka pat visas iespējamās tilpnes degvielas uzglabāšanai ir par mazu, lai šādu degvielas apjomu varētu ievest. Līdz ar to rodas pamatotas šaubas par to, vai reāli šī degviela ir vispār ievesta, jeb ir notikuši darījumi, kas ir bijuši tikai uz papīra. Tāpēc ir ļoti progresīvs tas papildinājums arī akcīzes nodoklī, piemēram, kas nosaka, ka turpmāk šāda veida uzņēmējdarbība būs ierobežota, un tie uzkrājumi, kas būs izveidojušies uzņēmējiem, kuri būs ieveduši degvielu līdz gada beigām, bet nebūs to realizējuši, tiks aplikti ar papildu nodokļu likmi, veicot šo uzkrājumu inventarizāciju un tātad iekasējot par to papildu nodokli pēc šīm jaunajām likmēm. Es gan domāju, ka šeit ir bijusi zināma nekonsekvence, jo šie noteikumi netiek attiecināti uz akcizēto preču noliktavām. Es uzskatu, ka šis arī būtu jāpārskata, lai spēles noteikumi būtu visiem vienādi. Domājot par šo likumprojektu otrajam lasījumam.

Otra lieta ir arī par alkohola likmēm, akcīzes likmēm, jo, piemēram, ir zināms, ka 1.jūlijā mainījās alkohola akcīzes nodokļa likmes, kas bija zināms trīs mēnešus iepriekš, un visas noliktavas faktiski bija pārpildītas ar alkoholisko dzērienu krājumiem, kuri bija ievesti par šīm vecajām likmēm. Es gribētu teikt, ka interesanta šeit ir pat Lietuvas valdības pieredze. Kolēģi Lietuvā, piemēram, akcīzes nodokļa likmes neapstiprina Saeima jeb neapstiprina parlaments, bet valdība. Šis ir vienīgais nodokļu veids, kur Lietuvas valdībai ir tiesības kā valdībai noteikt, pēkšņi ieviešot jaunas nodokļu likmes, izvairoties no šo uzkrājumu veidošanas, un tas nenotiek no 1.janvāra, bet tas notiek teiksim, nedēļas ietvaros, arī finansu gada, iespējams, vidū. Līdz ar to es domāju, ka jebkurā gadījumā mums ir jāiet uz šo pieeju, lai tirgus attiecības mēs nedeformētu, lai mēs papildus sev nodrošinātu lielākus ieņēmumus tieši no akcīzes nodokļiem, ka akcīzes nodokļa likmes būtu jāmēģina mainīt uz priekšu, nebrīdinot pirms tam uzņēmējus. Tādējādā veidā izvairoties no iespējamām mahinācijām. Es arī iesniegšu attiecīgus priekšlikumus pie otrā lasījuma, runājot par akcīzes nodokļa likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms dodu vārdu nākamajam debatēs pieteikušamies Ziedonim Čeveram, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu: Lujāna, Čerāna, Kreitusa, Saulīša un Stroda iesniegumu. “Pieprasām pārbalsot Čerāna ierosinājumu par likumprojekta “Par valsts budžetu 1998.gadam” neizskatīšanu pēc būtības, jo balsojuma izdrukā redzami deputāti Edgars Bāns un Guntars Grīnblats, kas neatrodas Saeimas sēžu zālē.” Atbilstoši Kārtības ruļļa 142.pantam mums ir, Saeimai ir jāpiekrīt vai nav jāpiekrīt šo deputātu priekšlikumam par pārbalsošanu. Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par? Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais prezidenta vietas izpildītāj! Saeimas priekšsēdētāja vietas izpildītāj! Sēdes vadītāj! Man ir jāizsaka dziļa nožēla par to, ka arī cienījamie radioklausītāji un visa tauta un arī Tabūna kunga mīlētā tauta var redzēt tās metodes, ka sīki kāršu “šulleri” lielās, frakcijas mēģina arī šeit blēdīties. Blēdīties budžeta balsojumā! Tad jautājums, kā viņi blēdas vispārībā, ja jau pat šeit, nevarēdami panākt disciplīnu! Krasta kungs, kur tad jūsu tā dēvētā disciplīna ir? Laikam jūsu kolēģi visi tagad vizinās pa ārzemēm un kārtējo reizi viņus budžets, izrādās, neinteresē. Nu tad organizējiet disciplīnu, bet nenodarbojieties ar sīku kāršu blēdībām un mēģinājumiem mirušās dvēseles vilkt ārā, es jau nebrīnīšos, drīzumā arī varbūt Krisberga kungs sāks balsot šeit. Cienījamie kolēģi, tādēļ nenodarbosimies ar tādu metodiku, ja paši nevarat savu disciplīnu organizēt, ka jūs gribat uzspiest gan opozīcijai, gan tautai šo amorālo plānā galdiņa urbēju projektu. Piedodiet, nu nedariet tā, nu organizējiet savu disciplīnu un tad arī balsojiet. Iznāk, man jālasa avīzēs, ka būs ārkārtas sēde par Satversmes jautājumiem, es nezinu, vai 5.novembrī jums būs tāda pati disciplīna, ja mēs no rīta sanāksim un pēc tam aiziesim uz mājām. Man vienkārši šajā gadījumā patiešām žēl šo Sadarbības padomi, kura vienkārši jau parāda tik klajā veidā savu mazspēju. Tātad es aicinu, cienījamie kolēģi, pārbalsosim, un nākošo reizi, cienījamie kolēģi no lielajām frakcijām, būsim korekti.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu runāt deputāti... Valdmaņa kungs, jūs runāsiet pret? Gundars Valdmanis, frakcija Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Es domāju, ka nav vērts balsot par jaunu, mēs jau zinām, ka Krasta kungam ir tāda disciplīna un ka sadarbības pārstāvji zina, kā viņiem tā jābalso, un tā, lai būtu visiem vieglāk, varētu ievest jaunu kārtību. Sadarbības padome deleģēs vienu deputātu, kas ies apkārt un spiedīs visas Sadarbības padomes pogas. Un pēc vajadzības mēs atkārtosim un darīsim to pašu, mīļā tauta, redzat, cik zemu mēs esam kāpuši! Un šitie cilvēki, kas sēž Sadarbības padomē, viņi sodīs savus blēžus? Atklāt blēžus, nē, bet kāpēc tad likt viņiem būt blēžiem? Nobalsosim, ka Sadarbības padome var iecelt vienu, kas spiedīs visas pogas. Varbūt arī opozīcijas pogas. Pilnīgi nekauņi. Es domāju, Krasta kungam vajadzēja pateikt savai komandai iet mājās nopērties un nākt atpakaļ, rīt strādāsim. Bet nav vērts balsot par jaunu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par piecu deputātu iesniegumu, kurā viņi ierosina pārbalsot Kārļa Čerāna ierosinājumu par likumprojekta “Par 1998.gada valsts budžetu” neizskatīšanu pēc būtības. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — nav, pret — 47, atturas — 4. Piecu deputātu priekšlikums nav pieņemts. Turpinām debates. Nākamajam vārds debatēs Ziedonim Čeveram, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

Z.Čevers (DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, es lūdzu ievērot zālē klusumu, ja ir nepieciešamas sarunas, tad tam ir blakus zāle, kurā jūs varat veikt savas diskusijas, ja tādas šajā brīdī ir nepieciešamas. Cienīsim runātāju, kā arī to, lai citi deputāti varētu dzirdēt to, ko saka deputāts tribīnē. Tas attiecas uz Grīga kungu, Krasta kungu, Ābiķa kungu arī lūdzu.

Z.Čevers. Cienījamie kolēģi! Kopumā ņemot, klausoties debates, man var veidoties priekšstats un faktiski ir izveidojies, ka absolūtais Saeimas vairākums pārdzīvo par budžetu. Ir neapmierināts ar budžetu. Ir neapmierināta ne tikai opozīcija, bet arī pozīcija. Ir neapmierināta tāpēc, ka šobrīd ir tā reālā situācija, kādā mēs atrodamies, lai nevienam nerastos priekšstats, ka iekšlietu ministrs apmierināts, es varu pateikt, jā, es neesmu apmierināts, tāpat kā iekšlietu sistēmas darbinieki. Man vēl vajag 30 miljonus latu, lai būtu daudz maz problēmas atrisinātas, lai varētu realizēt to, ko daudzi no šīs tribīnes, mani kolēģi, novēlēja valdībai un novēlēja ministrijām.

Bet kāpēc izveidojusies tāda situācija? Es gribētu uzdot to jautājumu. Diezgan bieži es pamanu šodien Saeimas zālē divas laimīgas sejas. Divas — Ilgu un Aivaru Kreitusus, vislaimīgākos cilvēkus šajā zālē, kas mēģina uzturēt šo anarhistisko situāciju, uzkurbulēt faktiski opozīciju nevis uz konstruktīvu kritiku, bet zināmā veidā uz emocijām. Es gribētu atcerēties nesenā pagātnē, kā tika veidota... iespējamās domas, kā tika veidota valdība uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām. Ilga Kreituse bija tā, kas baidījās ieņemt izglītības ministra amatu un bēga no šī amata tāpat kā velns no krusta. Tajā pašā laikā es gribētu uzdot to jautājumu, kāpēc šodien pašvaldības ir tādā izmisuma stāvoklī, un kāpēc šīs problēmas ir ļoti aktuālas valdībā, un notiek diskusija starp finansu ministru un Zundas kungu, kurš pārstāv pašvaldības. Kāpēc? Vai tad precīzi mēs neatceramies tos termiņus kādā veidā tika iepriekšējie budžeta gatavoti, kurus gatavoja Aivars Kreituss? Vai tur netika ielikta šī kļūda, kas radīja pastiprinātas problēmas gadu garumā un šodien uzkrautas uz šīs valdības pleciem? (No zāles deputāts Vidiņš: “Pareizi!”) Es gribētu atgādināt vēl ļoti daudziem klātesošajiem, kas šodien pietiekami aktīvi klausās un diskutē kā pozīcijai, tā opozīcijai tos faktus, kā tad mēģināja veidot bezdeficīta budžetu 1996.gadā, kad gāja runa, ka budžeta caurumus aizpildīs uz sociālās bāzes pamata, uz sociālo reformu pamata. Un tas atkal bija Aivars Kreituss. Un šodien divi laimīgākie cilvēki, varonīgākie un talantīgākie, kāpj uz šīs tribīnes un mēģina runāt par savu Darba partiju, es gribētu atgādināt, ja tā ir Darba partija, par ko tad tā īstenībā cīnās. Par darba ņēmēju, par darba devēju, es domāju, te ir vienkārši caurvējš. Caurvējš, kuru ietekmēt nevar nekas, izņemot siltu vietu valdībā, tad, kad tā vieta ir, tad ir vienas runas, kad ir jāiet Saeimas Prezidijā, tad ir citas runas, un tad pēkšņi ir nokļuvuši caurvējā, tas caurvējš iestājas galvā.

Un otrs moments. Es gribētu pateikt paldies patiešām daudziem opozīcijas deputātiem par pietiekoši konstruktīviem priekšlikumiem, bet, es atvainojos, es gribētu arī nokritizēt, nepārvērtīsim sevi un savas domas, kuras mēs ar sirdi un dvēseli gribam šeit izlikt, par parodiju. Ir atsevišķi priekšlikumi, kas ir diezgan nesimpātiski, kaut vai no ētikas, morāles pamatprincipiem. Es gribētu aicināt vairāk konstruktīvi darboties šajā Saeimas zālē. Man ir nepatīkami redzēt, ka viena daļa tiek kurbulēta, mēs pazaudējam paši sevi, mēs pazaudējam to atzinību, ko katra no opozīcijas frakcijām var paturēt kā savu vārdu un savu tēlu, un kurbulējas uz tiem cilvēkiem, kas ir dzīvojuši visu mūžu caurvējā. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs Robertam Jurdžam, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Es saprotu, ka klausītāji nav la-sījuši jauno budžeta likumu, un viņi nevar izspriest objektīvi, kas tur ir un kas tur nav rakstīts, bet es saprotu, ka tautas... Zīgerista harēms, ne harēms, bet kustība Latvijā, ir lasījusi, un daži biedri piedalās arī Sociālā komisijā. Un tad viņi, ja viņi ir labi lasījuši, tad viņi nevar teikt, ka nav nekā, jo vārds nekā nozīmē nulle. Es nezinu, vai, Kušneres kundze, 3 miljoni invalīdu pārvadāšanai ir nekas, vai priekš jūsu partijas tā ir sīka summiņa? Vai tas, ka par 7% ir palielināta pensija tagad novembrī? Tas ir nekas? Un tas, ka būs paaugstināta. Tāpat par pabalstiem, jūs taču visi dzirdējāt, ka pabalsti ir palielināti bērniem invalīdiem, ir palielināts piedzimšanas pabalsts divkārtīgi, un uzstāšanās, ka tie ir konstruktīvi opozīcijas priekšlikumi, ko tad viņi konstruē? Vienkārši viņi jūt, ka tomēr pa pilienam tā dzīve paliek labāka. Un tas ir viņiem vissliktākais, un es teiktu, ko viņi aicina. Viņi aicina fašistiskus saukļus, ja slimniekam ir kārpas, ja slimniekam ir cauri zobi, ja viņš ir aptaukojies, ja viņš ir bez matiem, tad opozīcija aicina šādus slimniekus, kas viņiem nepatīk, vienkārši nogalināt, tāpat arī viņi šodien izrīkojas ar mūsu budžetu. Tā kā es uzskatu, ka mums jāstrādā tiešām konstruktīvi, jo konstruktīvs ir tas, kas kaut ko rada. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamajam vārds debatēs Leonardam Stašam, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātam. Lūdzu!

L.Stašs (TSP). Cienījamie kolēģi, tautas kalpi! Es negribēju nemaz uzstāties, nebiju domājis, bet pēc kvēlās Tabūna kunga runas man radās tāda kā vajadzība drusku kaut ko pateikt. Es gandrīz apraudājos, ka es esmu tāds špicbuks un atrodos opozīcijā, un tā opozīcija ir taisni tie, kas grauj valsts ekonomiku un vispār valsti. Un tagad man jāsāk domāt, varbūt ka man jāpāriet būtu pozīcijā, un turpināt to valsts graušanas politiku, kāda līdz šim ir notikusi. Kas ir, Tabūna kungs, noticis mums tik smuks un tik skaists? Zemnieki, redziet, ir iedota zemniekam tagad nauda priekš zemnieku dotācijām, kā paredzēts likumā, un tā tālāk. Bet kur tā nauda palika, kas bija domāta zemniekiem zemes iemērīšanai, šodien neviens nezina, kur tā apgrozās un kas tā par naudu, kad iznāk uz vienu zemnieku 10 lati, nu 12 lati. Vai tas palīdzēs zemniecībai, ko mēs jau sagrāvām, pozīcija būdama, jūs, pozīcija, atceraties to, ja mēs runājam par zemniekiem. Bet es negribu pārāk daudz runāt un ilgi runāt, es tikai gribu pateikt vienu, ka tik tiešām mums tiek uzturētas... valsts līdzekļi aizplūst tādās ministrijās kā Ekonomikas, Vides aizsardzības, kuras nemaz nav vajadzīgas. Latviešu attīstības aģentūra, visādi biroji, Eiropas lietu biroji un Eiropas Savienības visādas vietas, priekš kam mums tas vajadzīgs šodien, priekš kā mums tas ir vajadzīgs? Valsts aparāta uzturēšanai budžets aug. Tas nozīmē, ka mēs budžetu taisām tikai priekš Rīgas un priekš tiem cilvēkiem, kas sēž “mīkstos krēslos”, kas vada valsti. Tiem aug ar katru gadu budžeta asignējumi. Un pārējiem Latvijā nekā nav. Bet Rīga taču nav Latvija! Es domāju, ka Latvija bez Rīgas var izturēt, bet kā Rīga var dzīvot, Rīga bez Latvijas nevar būt Rīga, bet Latvija bez Rīgas varētu būt. Tā ir jādomā, un taisni šodien man gribas pateikt to, ko mēs darām ar pašvaldībām? Ko mēs darām ar pašvaldībām? Te jau ļoti labi pateica no frakcijas “Latvijai” pārstāvji, ka uz pašvaldību pleciem mēs esam uzlikuši visu: skolas, siltumu, pensijas, palīdzību, sociālos pabalstus, visu ko. Ko pašvaldības šodien var izdarīt, ka tām nav nemaz naudas. Nauda tiek palielināta centrālajam aparātam.

Galu galā, ja jau pat Pašvaldību lietu komisija nepieņēma budžetu, neapstiprināja, tad mums par to ir jāpadomā, dārgā pozīcija. Ir jāpadomā par to! Arī Pašvaldību komisijā ir tāds pat spēku samērs kā šeit, Saeimā. Kāpēc neapstiprina? Tāpēc, ka pārāk ir “apcirptas”, pārāk ir noniecinātas pašvaldības, uz pašvaldību pleciem guļ viss. Un, ja pašvaldību nebūs un nebūs finansējuma, tad tiem cilvēkiem tur uz vietas, es nezinu, tur ir jāizmirst venkārši. Es uzskatu, ka šis budžets nav pieņemams. Tas ir jāpārstrādā, un jāpārstrādā, vispirms domājot par pašvaldībām, lai varētu strādāt un normāli funkcionēt visa Latvija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Andris Saulītis, Tautas kopas “Brīvība” frakcija. Lūdzu!

A.Saulītis (TKB). Godātais Prezdij! Godātie deputāti! To, ka opozīcija kritizē un dara to, ko viņa dara, tas ir... es speciāli runāju klusāk, lai jūs sāktu klausīties, tas arī ir viens no oratoru mākslas paņēmieniem, kolēģi, ja kāds to ir mācījies. Ja jūs gribat zināt tālāk par oratoru mākslu, tad balss ir jākāpina par divām trešdaļām savas uzstāšanās laikā. Tas tā, starp citu.

Redziet, es domāju par opozīciju. Opozīcija pelna sev maizi. Konstruktīvi, nekonstruktīvi, cik nu tai ir atvēlēts ekspertiem, tā to dara. Tā atstrādā to godīgi maksāto nodokļu maksātāju naudu, un tā tas ir, un cilvēki cenšas un strādā.

Bet man gribētos šodien runāt par pozīciju. Tieši par pozīciju. Kas ir visskumjākais? Visskumjākais ir tas, ka pozīcijas līmenis ir drausmīgi krities. Pirmām kārtām, intelektuāli. Mēs atcerēsimies kaut vai tādus pozīcijas profesionāļus kā Gorbunova kungs. Uz visaugstāko, visasāko kritiku Gorbunova kungs vienmēr atbildēja nevis ar personas aizskaršanu, bet ar ļoti konkrētiem skaitļiem, ar problēmas risinājumu, ar aktualizācijas iespēju. Mēs šodien uzklausām no pozīcijas viedokļus, kurai ir visa valsts pārvalde, jo valdība šodien iesniedz budžetu. Godājamie deputāti, ne jūs, kas atbalstāt valdību, šodien iesniedzat budžetu. Budžetu šodien iesniedz valdība, un es pirmām kārtām gribēju dzirdēt tā saucamo konceptuālo ziņojumu jeb vīziju, kā tad mēs dzīvosim nākošo gadu, un tas ir skaidrs katram, kas nopietni strādājis ar ekonomiku vai ģimene viņam ir, būs skaidrs, ka vienā vietā būs jātaupa, otrā vietā būs jāizdod vairāk, bet tā vietā notiek operatoriski ziņojumi. Cilvēki nenopietni atnāk priekšā. Es no pozīcijas uzstāšanās neesmu dzirdējis šodien nevienu skaitli, varbūt vienīgi Čevera kungs pateica sākumā ļoti labā runā, ka tiešām viņam ir problēmas, un es varbūt tiešām labāk gribētu dzirdēt to Čevera kunga problēmu izklāstu, nevis, teiksim, to daļu, ko viņš velta saviem kolēģiem un savstarpējām attiecībām. Tas mani šodien skumdina, ka valdība faktiski nav sagatavojusi konceptuāli, profesionāli šo budžetu un nevar normāli un jēdzīgi izskaidrot skaitļu valodā. Es vienkārši aicinu valdības pārstāvjus — ministrus — nevis nodarboties ar pretkritiku, jo tomēr jūs esat valdībā, tomēr uz jums gulstas atbildība, jums vienkārši ir jāmēģina izskaidrot, kur tas ir iespējams, kur tas nav iespējams.

Opozīcijas kritika jums jāuzņem kā svētīga lieta. Tas taču ir pilnīgi normāli, ka opozīcija uztur gaisotni, tas vienkārši normālai valdībai neļauj aptaukoties un iemigt, bet jūs to uztverat kā kaut kādu ārkārtas situāciju, un tad izrādās, ka tā ir kaut kāda traģēdija, ka vispār valstī ir opozīcija. Un nonākat vēl līdz tādām lietām kā blēdības pie balsojumiem. Nu tas vispār ir nepieņemami.

Un vēl jo vairāk, es skatos, deputāts no pozīcijas, te taču ir profesūra, ir nopietni cilvēki, ir līdzekļi, kāpēc neizvērst šeit konkrētu diskusiju, nākt katram ministram stāstīt, kas, kur, ko viņš domā, kā viņš to naudu plānos, bet tas viss nenotiek, un tāpēc tas viss pārvēršas operetē un farsā, un tas viss pārvēršas tikai un vienīgi pozīcijas impotences dēļ. Lai mani atvaino deputāti, kas atbalsta pozīciju. Tā nav jūsu vaina. Tā ir valdības vīru vaina. Ministru vaina. Viņu ierēdņu vaina. Viņiem šeit ir jānāk un jāstāsta. Protams, ka nopietnāka saruna būs otrajā lasījumā, šodien varēja iztikt tiešām ar tādu konceptuālu, ar skaidru ziņojumu, bet man liekas, ka Jurdža kungs šeit teica, es ļoti cienu Jurdža kungu un gribu, lai viņš arī mani kādreiz dzird, nevis, kā vienmēr, viņš teica, ka cilvēki nav lasījuši un cilvēki nesaprot. Normālā valstī 90% cilvēku, pat vairāk, nav lasījuši budžetu. Piemēram, Holandē, Vācijā, Kanādā, bet viņi sajūt to. Sajūt ar savu labklājību, sajūt caur dzimstības un mirstības attiecībām, sajūt caur citiem statistikas rādījumiem. Un, lūk, tur jau ir tā atšķirība, ka varbūt mēs saprotam šo budžetu, bet mēs to nesajūtam.

Un nobeigumā. Tik tiešām ir ļoti skumji, ka Pašvaldību komisijā tā arī nevienojās par vienu konkrētu spīkeru, kas šeit atnāktu un izskaidrotu vismaz to situāciju, kāda ir izveidojusies ar pašvaldību budžetiem.

Sēdes vadītājs. Saulīša kungs, jūs esat izsmēlis savu laiku.

A.Saulītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns. Kārlis Čerāns runās otro reizi, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Pirms neliela brīža ļoti skaidri no šīs tribīnes izskanēja Jurdža kunga viedoklis par to, ka sociālais budžets mūsu valstī nemaz nav tik ļoti slikts. Es gribu visiem atgādināt, ka Jurdža kungs ir Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, un es domāju, ka pilnīgi skaidrs, ja šādus vārdus viņš būtu atļāvies izteikt kādā no mediķu vai pensionāru sapulcēm, tad tādā gadījumā viņš būtu viennozīmīgi no turienes izsvilpts ārā, un būtu jācer, ka šī sapulce, šis pasākums nebeigtos godājamajam parlamentārajam sekretāram ar letālu iznākumu. Es domāju, ka šādā veidā tēvzemietis Jurdžs ir skaidri nodemonstrējis savu absolūto neorientēšanos par situāciju valstī. Diemžēl tāda ir visa šīs tēvzemiešu valdības rīcība, un tā ir viņu nostāja un šajā ignorancē viņiem ļoti veiksmīgi piebalso gan “Latvijas ceļš”, gan Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

Mēs šodien varam analizēt konkrētus skaitļus, daudzmaz esam to arī darījuši šajā jomā iepriekšējās runās, bet es gribētu akcentēt vēl to, ka patiesībā man šodien ir skumji. Skumjas ir par to, ka valdībā līdzās šai ignorancei, varbūt izrietot no šīs ignorances, ir absolūti sajauktas pamatvērtības un vispār aizmirsts tas, ka valsts pastāv cilvēka dēļ. Cilvēks mūsu valstī ir pēdējā vietā, un valdošā koalīcija neko nedara, lai situācija šeit kaut nedaudz mainītos.

Daudzās pašvaldībās šodien ir sēru diena, pašvaldības apzinās, ka tās nevarēs palīdzēt cilvēkiem, nevarēs ieguldīt izglītībā un medicīnā, bet valdība to neapzinās. Es aicinu neatbalstīt budžetu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Ēriks Zunda, bet līdz pārtraukumam ir divas minūtes. Jūs izmantosit jeb runāsit pēc pārtraukuma? Pēc. Tādā gadījumā, pirms izsludinām pārtraukumu, Dzintars Ābiķis lūdz vārdu paziņojumam.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs . Nākamais runās Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Ē.Zunda (DPS). Godātais sēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Vērojot budžeta apspriešanas gaitu, man radās pārdomas, vai mūsu procedūras jautājumi ir noregulēti tā, ka šī procedūra ļauj normāli apspriest jebkuru jautājumu. Bet es drīzāk secināju, ka tas nav procedūras jautājums, bet mūsu kultūras jautājums, mūsu politiskās kultūras jautājums.

Es gribētu, ka mēs katrs par visu drusciņ pārdomājam, pirms nākam šeit. Un man liekas, ka Saeima sadalās nevis pozīcijā un opozīcijā, bet drīzāk tā sadalās tādos, kuri ir atbildīgi un kuru pienākums ir būt atbildīgiem, un kuri jūtas atbildīgi, un arī tādos, kuri nejūtas atbildīgi, vai vēl ļaunāk, kuriem liekas, jo notiek sliktāk, jo labāk.

Bet tagad par jautājumu, kas attiecas par valsts budžetu un pašvaldībām. Es gribētu viennozīmīgi pateikt, ka pašvaldībām naudas nav pietiekoši, pašvaldībām nepietiek naudas šo funkciju izpildei, un, ja rēķina ļoti pieticīgi, tad tie varētu būt apmēram 20 miljoni latu, kas pašvaldībām trūkst šo funkciju izpildei. Bet šī ir realitāte. Kā mēs varam iztrūkstošo naudu pašvaldībām atrast? Ir divi varianti. Pirmais variants ir šo naudu budžetā aizņemties vai veidot budžeta deficītu, bet, ja mēs jūtamies atbildīgi par mūsu valsti, par valsts attīstību, tad mēs esam izšķīrušies par ceļu, ka mēs neveidojam budžeta deficītu. Aizņemties nozīmē dzīvot uz nākotnes rēķina, tas nozīmē, ka kādam šis parāds mūsu vietā būs jākārto un jārisina. Tas būs nākošajai Saeimai vai nākošajai valdībai.

Otrs ceļš ir pārdalīt, un drīzāk man gribētos teikt — nevis pārdalīt, bet sadalīt citādāk. Ko nozīmē budžetu sadalīt citādāk? Budžetu sadalīt citādāk nozīmē to, ka naudas trūkumu pārnes no vienas sfēras un otru. Jā, šinī brīdī, kas cieš visvairāk, ir pašvaldības. Un tā kā sākumā es aicināju jūs būt — gan pozīcijai, gan opozīcijai — konstruktīviem un pragmatiskiem, tad es piedāvātu šādu risinājumu. Man jāatzīst tas, ka valdībā, apspriežot budžetu, mēs gribējām sadalīt papildus vēl apmēram 4 miljonus latu, un, sākot apspriest šo jautājumu, mēs nonācām pie situācijas, ka uz šiem 4 miljoniem uzreiz radās pieteicēji par 48 miljoniem latu. Šāda uzreiz summa. Un tad mēs atradām par labāku risinājumu to, ka... mēs zinājām, ka šeit Saeimā būs ļoti daudz debašu, lai šie 4 miljoni tiek iestrādāti kā līdzekļi neparedzētiem gadījumiem papildus šai summā, kas ir tagad pie sešarpus miljoniem, ka šie līdzekļi aiziet tur, ka mēs šeit nesadalām, bet ņemam vērā debates, kas notiek Saeimā.

Un es tā jūtu — gan no pozīcijas, gan no opozīcijas, ir viennozīmīgs atbalsts tam un izpratne par to, ka pašvaldību līdzekļi ir nepietiekoši. Un, ja mēs gribam būt konstruktīvi un pragmatiski, un reāli uz realitātēm balstīti, ka mēs varētu atrisināt kaut kādā veidā pašvaldību problēmas un palīdzēt viņām, patiesi palīdzēt, ja mēs gribam būt solidāri — pozīcija un opozīcija, tad es saskatu — pēc tam, kad budžets pieņemts pirmajā lasījumā, iet ar priekšlikumiem un atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir par 3 līdz 4 miljonu piešķiršanu pašvaldībām, un šī nauda būtu pašvaldībām nepieciešama izlīdzināšanas fondā, lai pēc tam notiktu šo līdzekļu sadale. Ja mēs gribam būt solidāri un patiesi pašvaldības atbalstoši, un es pēc... šis priekšlikums, es zinu, ka noteikti parādīsies, es lūgtu visus pragmatiskā veidā pie šī jautājuma pieiet. Ja mēs ejam citādu ceļu, es neredzu cita ceļa, jo kā valdības loceklis es nevaru iestāties par to, ka lai pašvaldībām dod, teiksim, uz lauksaimniecības subsīdiju rēķina. Es nevaru iestāties par to, lai pašvaldībām dod uz Iekšlietu ministrijas rēķina, uz iekšlietu sistēmas sakārtotību....es nevaru par šādu ceļu iestāties. Bet vienīgais šis reālais ceļš, ko es šeit minēju, es lūgtu tad... kad jautājums nonāk līdz otrajam lasījumam, lūdzu būt visiem konstruktīviem un pragmatiskiem šajā sakarā. Es esmu runājis ar dažādu politisko pārstāvju... ar dažādu frakciju pārstāvjiem, un es jutu, ka šis priekšlikums varētu būt viens no tiem reālākajiem, to varētu atbalstīt gan pozīcija, gan opozīcija, un, ja jūs jūtat arī to, ka pašvaldībām līdzekļi būtu jāpiešķir kādam noteiktam mērķim, to var iestrādāt ša-jā priekšlikumā, apvienojot šo priekšlikumu arī ar citām pašvaldību vajadzībām. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs . Nākamais ir pieteicies Ernests Jurkāns, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Jurkāna kungs nav zālē. Debatēs vēlas runāt Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs apspriežam varbūt vienu no nozīmīgākajiem dienas kārtības jautājumiem pēdējā pusgada... nu pēdējās sesijas laikā. Ir runa par valsts budžetu, par tiem principiem, pēc kuriem mēs sastādām valsts budžetu, tātad par ieņēmumiem, izdevumiem un savstarpējo sabalansētību. Ir neapšaubāmi, ka mēs visi ļoti labi apzināmies, ka mūsu valsts ir grūtā ekonomiskā situācijā un ka tas mazumiņš, kuru mēs te tagad dalām un gribam pārdalīt, ka tas ir ārkārtīgi labi un nopietni jāpārdomā. Ar to es saprotu, lūk, ka šeit opozīcijas uzdevums ir atrast šī iesniegtā projekta trūkumus, kļūdas, vājās vietas viņu izpratnē, un pozīcijas uzdevums, protams, ir argumentēt, atspēkot šos te iebildumus.

Bet šodien, ja mēs tā redzam, kas tad te notiek... Te notiek vai nu personīga apsaukāšanās vai kaut kas līdzīgs, un katrā gadījumā netiek runāts par valsts līmeņa jautājumiem. Bet šādi valsts līmeņa jautājumi būtu pirmām kārtām tie, kā nodrošināt, lai budžets būtu vērsts nākotnē. Citiem vārdiem sakot, lai mums būtu attiecīgās prioritātes un šo prioritāšu stabilitāte. Vai šodien iesniegtajos dokumentos mēs saskatām šādas prioritātes un šo prioritāšu stabilitāti? Prioritātes es neredzu. Un vairākkārt no šīs tribīnes esmu norādījis, kas mums trūkst, kaut gan jau uz vienas rokas pirkstiem mēs nevaram saskaitīt savas neatkarības gadus, bet šīs sociālekonomiskās un tautsaimnieciskās prioritātes vēl joprojām mums nav zināmas. Un tie likumprojekti, kas ir saistīti ar budžetu un nodokļiem, tie nepalielina nodokļu stabilitāti. Runājot ar uzņēmējiem, skaidri izriet viedoklis, ka vissliktākais ir tas, ka neļauj šiem uzņēmumiem strādāt... uzņēmējiem... Citiem vārdiem sakot, ka ļoti strauji mainās likumi attiecībā uz nodokļiem. Vienu dienu ir tādi, citu dienu — tādi, tas viss traucē, lūk, šo stabilitāti un attiecību. Mums šis paņēmiens, ka iesniedz reizē katru gadu, lūk, šādus te nodokļu grozījumus likumos... šajos likumos... tas nerunā pretī stabilitātei, vēl jo vairāk, ja šos grozījumus izpētām, tad tur nekā tāda īpaši nopietna nav. Tas rada tikai nedrošību un vairāk neko, nedrošību uzņēmējos. Tas ir tanī pamatā, no kura nāk valsts budžetā naudiņa, kuru tad mēs varam sadalīt. Un ja mums nebūtu, teiksim, miljards un 300 000 kopbudžetā, bet ja mums būtu 3 vai 5 miljardi, ko sadalīt, tad tā lieta mums nevienam nekādas grūtības nesagādātu, un, es domāju, arī savstarpēja apsaukāšanās šeit nenotiktu.

Es ļoti, ļoti gaidītu opozīcijas ieteikto vājo vietu apspriešanu šajā likumprojektā, ļoti, ļoti gaidītu argumentētu uzstāšanos par labu šim budžeta variantam, kādu ir iesniegusi valdība. Diemžēl es šādu argumentāciju neesmu dzirdējis, atskaitot dažu deputātu runās. Un ar šādu apsaukāšanos mēs neko panākt nevaram. Opozīcija pildīs savu uzdevumu, tas ir neapšaubāmi.

Vienīgais vārds, ko es te tā dzirdēju, ka budžets ir sabalansēts. Attiecībā pret ko tas ir sabalansēts, un kā saprast vārdu — sabalansēts? Tas, ka plusi ir saskaņoti ar mīnusiem? Tas jau nav nekāds sasniegums. Bet kā šie plusi un mīnusi ir izvietoti, kāda ir to struktūra, lūk, to gribējās dzirdēt. Kāpēc tai sfērai ir tik, un kāpēc tai sfērai ir tik? Opozīcija ļoti labi saprastu, un es būtu viens no pirmajiem opozicionāriem, kas balsotu par šādu projektu, kurš ir loģiski pamatots. Un šo loģisko pamatotību šeit izskaidrotu. Diemžēl to es nedzirdēju. Paldies par uzmanību, mans laiks ir cauri.

Sēdes vadītājs . Nākamais debatēs vēlas runāt Uldis Veldre, frakcija “Latvijai”. Veldres kungs runās otro reizi.

U.Veldre (TKL). Godātie kolēģi! Es tomēr domāju, ka Zundas kunga priekšlikums, ja pašvaldībām trūkst vismaz 20 miljoni, bet mēs rēķinām vairāk kā 20, apmēram 30 miljoni, tikai pirmsskolu pedagogiem 10 miljoni, un iedalīt rezerves fondā neparedzētiem līdzekļiem 3—4 miljoni, ja nemaz nav finansu izlīdzināšanas fonda, tas nu vienkārši ir briesmīgi, jo jāņem vērā tas, ka ir dažādas pašvaldības. Mēs zinām, ka Rīga, Ventspils un citas ir bagātas, bet tieši ir vajadzīgs izlīdzināšanas fonds tām pašvaldībām, kurām līdzekļu nav. Un es aicinu pozīcijas deputātus tomēr izlīdzināšanas fondu nodibināt, jo mēs zinām, ka apmēram četrus desmitus līdz 50 miljoniem tajā izlīdzināšanas fondā 1995.gadā iedalīja. Un es domāju, ka tikai tad būs iespējams panākt kaut ko, lai netiktu iznīcināti lauki, jo neaizmirsīsim to, ja nebūs lauku, nebūs arī Latvijas tautas, jo laukos dzīvo trīs ceturtdaļas latviešu. Es tomēr aicinātu pēc iespējas rezerves fondā, ja ne pilnībā, kaut pusi rast iespēju iedalīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (TB, LNNK). Godātie deputāti! Saskaņā ar jauniem Kārtības ruļļa grozījumiem tagad mums ir nepieciešams atbalstīt pirmajā lasījumā visus pavadošos nodokļu likumprojektus.

Sēdes vadītājs. Baloža kungs, mēs tā darīsim, bet, pirms mēs sāksim pieņemt lēmumus par konkrētiem atsevišķiem likumprojektiem, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu, kurā deputāti Lujāns, Golubovs, Deņisovs, Kreituse, Bartaševičs, Ozoliņš — seši deputāti, es atvainojos, lūdz nodot valsts budžeta projektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai atpakaļ papildu datu ievākšanai. Tas ir atbilstoši Kārtības ruļļa 136.pantam. Šāds priekšlikums izlemjams pirms balsošanas par lietu pēc būtības.

Modris Lujāns ir pieteicies runāt par šo priekšlikumu. Lūdzu, Lujāna kungs! Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija. Lūdzu!

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Visu dienu es ļoti uzmanīgi skatījos un klausījos, un cerēju, ka beidzot arī pats Krasta kungs atļausies parādīt vai izstāstīt vismaz par šo budžetu savu vīziju. Tas tāds populārs vārds — vīzija. Bet tā kā mēs Krasta kungu šeit nesagaidījām, tad man beigās radās viedoklis, ka Krasta kungs... es sakļūdījos. Šis feļetons, kas saucas “Valsts budžeta projekts”, tas ir atnests, vajadzēja nest uz “Dadža” redakciju, nevis uz Saeimu. Šeit nav humora žurnāls. Tādēļ, cienījamie kolēģi! Es personīgi aicinātu visus patiešām nopietni pārdomāt un nosūtīt šo feļetonu atpakaļ uz Budžeta komisiju, tajā skaitā es arī ceru, ka sabiedrība atbalstīs un arī kolēģi no opozīcijas, varbūt arī kāds no vairākuma palīdzēs, un man ir tāds radošs priekšlikums. Varbūt šo budžeta projektu, mēs varam samesties pa 150 latiem kopā visi un nosūtīt ekonomikas konsultantam Šķēles kungam un viņa asiņainajiem punduriem, lai viņi izpēta, dod radošas iedvesmas un dod savu slēdzienu. Es domāju, ka tā varētu pat izdarīt, un būtu interesanti saņemt šīs firmas slēdzienu. Es ceru, ka tur nevajadzēs slēdzienam stundu, ka būs lētāk. Nevajadzēs 150 latu. Domāju, slēdziens būs diezgan interesants, iespējams.

Tādēļ es aicinātu, varbūt Prezidijs vai Saeima varētu atrast nelielu naudas summu un nosūtīt Šķēles kungam, konsultantam ekonomiskajam, un lai viņš nokonsultē šo budžetu kā biznesa cilvēks. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinu personīgi šinī brīdī atbalstīt to iniciatīvu, un es ceru, ka vienreiz arī vairākumam parādīsies morāle un nobalsos par šo iniciatīvu, un attiecīgi Budžeta komisijai būs mierīgāk, ar cilvēku palīdzību šis jautājums tiks izskatīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis, frakcija “Tēvzemei un Brī-vībai”/LNNK, vēlas runāt pret.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es runāšu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Un es šajā priekšlikumā nesaskatu īsti loģiku, jo Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nespēj šobrīd grozīt budžeta projektu, mēs to varēsim izdarīt tikai uz otro lasījumu, tad, kad ienāks jūsu priekšlikumi ar labojumiem, bet līdz šim mēs vienkārši to nevaram izdarīt komisijā un labot šo budžeta projektu. Gribu teikt tiem cilvēkiem, kas ierosina šo budžetu nosūtīt uz “Dadža” redakciju, varbūt šādiem cilvēkiem vieta būtu nevis parlamentā, bet cirkā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Deputāti par un pret šo priekšlikumu ir izteikušies. Tagad atbilstoši tām izmaiņām, kuras ir pieņemtas, grozījumi Saeimas Kārtības rullī un par lēmuma pieņemšanas procedūru, mums jāpieņem lēmumi atsevišķi par katru likumprojektu, kas skar šo valsts budžeta likumprojekta paketi, un tad, kad mēs atsevišķi nonāksim pie balsojuma par pašu valsts budžetu, jo iesniedzēji prasa nodot atpakaļ tikai valsts budžetu, nevis konkrētos nodokļu likumus, tad arī mēs vispirms balsosim par šo priekšlikumu. Tātad vispirms, atbilstoši Saeimas Kārtības rullim mēs balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, ko mēs esam atzinuši jau par steidzamu, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu!

Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais likumprojekts, par kuru mēs balsosim, tas ir likumprojekts ar nr.23 mūsu dienas kārtībā, likumprojekts “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” . Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Arī šis likumprojekts ar mūsu balsojumu ir atzīts par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” . Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” . Arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. Arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”” . Arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.—1997. gadā”” . Šis likumprojekts arī ir atzīts par steidzamu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.—1997.gadā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. (No zāles: “Kuprijanova par diviem nobalsoja...”) Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” . Arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” . Arī šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par valsts budžetu 1998. gadam”. Atbilstoši sešu deputātu priekšlikumam pirms balsošanas par būtību mums ir jābalso par tā nodošanu atpakaļ komisijai papildu datu ievākšanai. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par sešu deputātu Lujāna, Golubova, Deņisova, Kreituses, Bartaševiča, Ozoliņa priekšlikumu, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 136.pantu: “Lūdzam nodot valsts budžeta projektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai atpakaļ papildu datu ievākšanai.” Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 54, atturas — nav. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Līdz ar to, godātie deputāti, balsosim par likumprojektu “Par valsts budžetu 1998.gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 17, atturas — 1. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1998.gadam” pieņemts pirmajā lasījumā.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām mūsu Kārtības rullī, pirms mēs izskatām priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem, kad ir iesniedzami labojumi likumprojektiem, kas ir pieņemti pirmajā lasījumā, mums ir jāpieņem procedūra, pēc kuras šie priekšlikumi tiks iesniegti, tas ir mūsu dienas kārtības jautājums nr.32, — lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 1998.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam” , pēc kura tiks arī noteikti termiņi atbilstoši Kārtības rullim, līdz kuram tad mēs tos arī iesniegsim. Vents Balodis vēlas runāt par šo lēmuma projektu. Lūdzu, Baloža kungs!

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti un Prezidija lo-cekļi! Dokuments ir nr.3264. Šo Saeimas lēmuma projektu “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 1998.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”, mēs jau esam apskatījuši pirmajā lasījumā Saeimas sēdē. Uz otro komisijā nav ienākuši no deputātiem nekādi labojumi, un komisija to ir arī atbalstījusi to otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, balsosim par lēmuma projekta “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 1998. gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam” pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Saeimas lēmums par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 1998.gada valsts budžeta likumprojekta paketei otrajam lasījumam, pieņemts.

Tālāk atbilstoši izdarītajām izmaiņām Saeimas Kārtības rullī Baloža kungs lūdz priekšlikumus... līdz kādam datumam būtu iesniedzami deputātu priekšlikumi šajā valsts budžeta likumprojekta paketē.

V.Balodis. Lūdzu deputātus iesniegt savus priekšlikumus par nodokļu likumiem līdz 30.oktobrim Budžeta komisijā un otro lasījumu noteikt Saeimas sēžu zālē 13. novembrī. Un budžeta likumam iesniegt priekšlikumus līdz 7.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu! Jums ir citi priekšlikumi?

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es saprotu, ka vairākums šeit ir nolēmis, ka šis budžets viņiem ir jāpieņem, un šāds diktāts arī pastāv, un bez tam arī ir iespējams diktāts par to, ka tas ir jādabū šeit cauri Saeimai maksimāli īsos termiņos, bet tomēr es aicinātu noteikt nedaudz samērīgāku laiku darbam pie budžeta arī Saeimas deputātiem. Mums tomēr ir arī vēl jāievāc precizējoša informācija no valdības atsevišķos jautājumos, jo diemžēl mūsu valstī situācija ir tāda, ka informācijas pieejamība mums ir ļoti vāja, un līdz ar to arī deputātiem bieži vien ir pamatīgi jācīnās par to, lai tiktu pie vienas otras informācijas. Un, ņemot vērā to, ka opozīcija ir gatava konstruktīvi strādāt un mums ir arī šādas iestrādes, lūk, pozīcijai to respektēt un nedaudz... tomēr kaut nedaudz pagarināt šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu, ja mēs nodokļu likumus gribam izskatīt Saeimas sēdē 13.novembrī, tad tādā gadījumā varētu to arī akceptēt, bet noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu tad vēlāk, un man būtu priekšlikums to noteikt 7.novembrī. Nodokļu likumiem priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 7.novembrī, un paša likuma par valsts budžeta pieņemšanu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 14.novembrī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu deputātiem nav. Tātad atbilstoši mūsu lēmumu pieņemšanas procedūrai mums vispirms ir jābalso par priekšlikumu iesniegšanas termiņu nodokļu likumdošanas paketei, kuru komisija ierosināja 30.oktobri, Čerāna kungs — 7.novembri. Mums vispirms ir jābalso par tālāko datumu — 7.novembri. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Čerāna kunga priekšlikumu — noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu nodokļu likumprojektu paketei 7.novembri. Lūdzu paust savu balsošanas režīmu. Lūdzu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 45, atturas — 7. Šis priekšlikums nav pieņemts. Līdz ar to paliek priekšlikums — 30.oktobris.

Tā kā deputātiem nebija iebildumu par izskatīšanas termiņu — 13.novembri, nodokļu likumprojektu izskatīšanas termiņš Saeimas sēdē — 13.novembris, tātad šis datums arī tiek akceptēts no Saeimas puses.

Par budžeta izskatīšanas termiņiem, budžeta labojumu iesniegšanas termiņiem Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja 7.novembri, Čerāna kungs ierosināja nedēļu vēlāk — 14.novembri. Līdzīgi mums vispirms ir jābalso tālākais datums, tas ir, 14.novembris. Tāpēc lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Čerāna kunga ierosinājumu — noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam par valsts budžetu 1998.gadam — 14.novembri. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 49, atturas — 4. Arī šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad paliek akceptēts priekšlikums, ko ir izteikusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Par valsts budžetu 1998. gadam” — 7.novembris.

Līdz ar to šī likumprojekta pakete ir izskatīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus, kas ir saistīti ar izmaiņām mūsu šodienas darba kārtībā. Desmit deputāti — Jurkāns, Nagobads, Dinēvičs, Straume, Grīnblats, Leiškalns, Ābiķis, Bāns, Rāzna un Grīnbergs — ierosina Saeimas 23. oktobra sēdes darba kārtības 13.jautājumu — likumprojekts “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” — izslēgt no šodienas darba kārtības. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Šis priekšlikums tiek pieņemts.

Un vēl viens iesniegums, ko ir adresējusi Saeimas Prezidijam Sociālo un darba lietu komisija. Saskaņā ar Kār-tības ruļļa 51.pantu Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 1997.gada 23.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut pēc darba kārtības 34.punkta likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, dokumenta nr.3256, izskatīšanai pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti runāt nevēlas. Arī šis priekšlikums tiek akceptēts.

Turpinām izskatīt mūsu šodienas darba kārtību — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezdijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs dažas mi-nūtes atpakaļ nobalsojām, ka šo likumprojektu jau šodien iekļauj darba kārtībā, jo tas ir komisijas izstrādāts variants, tādēļ nevajadzētu vairāk nodot komisijai.

Sēdes vadītājs. Kuprijanovas kundze, pēc procedūras tas ir jānodod komisijai.

L.Kuprijanova. Es atvainojos, bet tas jau ir darba kārtībā, ja mēs šodien, protams, paspēsim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret dotā likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai nav. Tas tiek akceptēts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 37, nodošansu Itas Kozakevičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijai” . Saeimas Prezidijs ierosina doto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu vēlas runāt Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts, viņš vēlas runāt par.

V.Dozorcevs (TSP). Cienījamie deputāti! Jums priekšā ir trīs likumprojekti, kuri ir savstarpēji saistīti, un es runāšu par visiem trim kopumā. Tiem, kuri nezina lietas būtību, es atgādināšu, ka savā laikā mēs ar Tautas frontes iniciatīvu izveidojām 20 nacionālās kultūras biedrības, no kurām 1991. gadā izveidoja asociāciju. Mēs pieņēmām likumu par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomijām, kur bija tieši pateikts par valsts pienākumu sekmēt to darbību un materiālo nodrošināšanu, paredzot budžeta līdzekļus. Tajā gadā valsts daļēji mēģināja atrisināt telpu problēmu, sameklējot vienai otrai biedrībai mītni un māju asociācijai, tas ir Slokas ielā 37. Vispirms par šo likumu, līdzekļiem. Nesen Valsts prezidents Strasbūrā paziņoja par to, ka Latvijai ir brīnišķīga pieredze sadarbībā ar nacionālām biedrībām. Tas bija tieši tajā pašā dienā, kad Cilvēktiesību komisija savā sēdē nonāca pie secinājuma, ka šis likums vispār nestrādā tāpēc, ka piešķirtie budžeta līdzekļi 14,5 tūkstoši latu gadā uz visām sabiedrībām, tā nav ne sekmēšana, ne nodrošināšana. Visus gadus viena un tā pati summa. 1992.gadā Augstākās padomes Prezidijs ar savu lēmumu atdeva māju Slokas ielā 37 asociācijai lietošanā, 1994.gadā Nekustamā īpašuma aģentūra noformēja līgumu ar asociāciju par pārvaldījumu, bet šā gada 27.martā Šķēles kungs un Birkava kungs parakstīja Ministru kabineta rīkojumu par telpu pārņemšanu bez Augstākās padomes lēmuma atcelšanas. Šodien Ārlietu ministrija neoficiāli atvainojās un atteicās no objekta. Šajā mājā dzīvo un strādā 12 biedrības, pārējie izmanto savas vēsturiskās mītnes, tie ir ebreji, igauņi, krievi, vai daļēji izmanto asociācijas telpas, tas ir — rumāņi, bulgāri, ungāri. Šeit darbojas asociācijas juridiskais centrs, kurš pilda arī konsulārās funkcijas. Šeit funkcionē izstāžu telpas un pieņemšanas telpas. Ēka prasa restaurācijas un remonta līdzekļus, ekspluatācijas izdevumi arī ir lieli. Cilvēktiesību komisija, izvērtējot situāciju kopumā, nonāca pie šāda secinājuma, — atrisināt asociācijas problēmas var tikai kompleksā: 1) atdodot māju asociācijai īpašumā; 2) grozot likumu par uzņēmuma ienākuma nodokli; 3) grozot likumu par zemes nodokli.

Visi trīs priekšlikumi bija pieņemti vienbalsīgi, un komisija cer, ka arī deputāti atbalstīs tos, un tad mēs varēsim pateikt Strasbūrā vai šeit Latvijā, ka attiecības ar nacionālām minoritātēm ir valsts politikas daļa. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti pret Prezidija atzinumu runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Pieteicies runāt par ir Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcija. Dozorceva kungs runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu par Prezidija atzinumu nav. Tas tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komi-sija. Deputātiem iebildumu nav. Saeimas Prezidija atzinums tiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu” . Juridiskās komisijas vārdā — Māris Grīnblats, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

M.Grīnbalts (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Dokuments nr.32/54. Juridiskajā komisijā izskatīts jautājums par vairāku tiesnešu pilnvaru apstiprināšanu, un Juridiskā komisija visas šīs kandidatūras ir atbalstījusi. Kā pirmo iesakām balsot lēmuma projektu — “Apstiprināt Skaidrīti Hreptovu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Godātais Eniņa kungs, rakstiski neviens pieteicies runāt nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Skaidrītes Hreptovas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 1, atturas — 4. Balsošanā nepiedalās nepieciešamais deputātu skaits. Lūdzu atkārtot zvanu! (Starpsauciens no zāles: “Pozīcija uz darbu.”)

Godātie deputāti, atkārtoti balsojam par Skaidrītes Hreptovas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 2, atturas — 5. Skaidrīte Hreptova apstiprināta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats . Nākamais lēmuma projekts, godātie deputāti. “Apstiprināt Ivetu Melderi par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Ivetas Melderes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 5. Iveta Meldere apstiprināta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats . Nākošais lēmums. “Apstiprināt Sanitu Rūtenbergu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Es atvainojos, ir pieteicies debatēs par Sanitas Rūtenbergas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi runāt Guntis Eniņš, Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

G.Eniņš (LNRP, LZP). Augsti godātie skumjie deputāti! Mūsu stāvoklis un tautas stāvoklis patiešām šobrīd un šodien ir skumjš, sākot jau ar budžeta pieņemšanu, es nerunāšu tikai par šo konkrēto tiesnesi, bet par viņiem visiem kopumā. Mēs gribam veidot tiesisku valsti. Jāvēl atkal tiesneši uz mūžu. Mēs gribam iet uz Eiropu un gribam ieiet Eiropā kā tiesiska valsts. Eiropa mums ir kā tāda cerību Meka, bet mūsu tiesneši ir lielākie valsts noziedznieki. (Aplausi.) Tā man teica kāds valsts pilsonis. Un traģiskākais ir tas, ka man neizdevās viņu atspēkot. Man nav izdevies sastapt cilvēku, kurš uzticētos tiesnešiem. Visi cilvēki uzskata, ka tiesneši ir pērkami un pārdodami. Viņi uzskata, ka visu izšķir tikai liela nauda, nevis cietušā neapstrīdamā taisnība, jo lielāka nauda, jo lielāka taisnība. Tiesneši ir zvērējuši neiespaidoties ne no kādiem apstākļiem — draudiem, dāvanām, personīgām attiecībām, personīgām simpātijām vai antipātijām, bet spriest taisnīgu un godprātīgu tiesu ir zvērējuši, vadoties tikai pēc lietas būtības. Bet dzīvē mēs redzam lielākoties, ka ir otrādi — jo lielāka nauda, jo netaisnīgāka tiesa. (Aplausi !) Šādai tiesas varai jeb nevarai, jeb naudas varai pierādījumi nav jāmeklē ar palielināmo stiklu. Diemžēl tiesu ietekmējamība no naudas varas ir redzama pat katram aklajam. Nav vajadzības šeit demonstrēt piemērus.

Viszīmīgākais piemērs ar “Bankas Baltija” lietu ir redzams katram — no bērna līdz ministram. Cilvēks Lavents, kurš tiek apsūdzēts 200 miljonu latu krāpnieciskās kombinācijās un afērās ar simtiem tūkstošu noguldītāju naudu, ar tiesneses Saulītes...

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, es esmu spiests jūs pārtraukt, jo šajā gadījumā mēs apspriežam Sanitas Rūtenbergas kandidatūru Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesim, nevis runājam par tiesu varu un par tām problēmām, kuras jūs skarat. Es izsaku jums aizrādījumu un aicinu turēties pie tēmas!

G.Eniņš . Tā mazā lapiņa man nedod nekādu priekšstatu, lai es varētu būt pārliecināts par Rūtenbergas godaprātu. Mēs atkal ievēlēsim tiesnešus, kuriem mēs nevaram uzticēties. Ja mēs ejam uz tiesisku valsti, mums ir jāmaina šis likums. Mēs ievēlam tiesnešus uz mūžu kā tādus svētos vaidelošus. Es aicinu, kas ir ar godaprātu, īpaši pēc Laventa lietas, es negribu te runāt par tieslietu ministra lietu, bet par to, ka šeit pierādījās tiesneses Saulītes pilnīgā ietekmējamība tādā nozīmē, ka, ja viņa būtu neietekmējama, tad viņai nebūtu vajadzējis ietekmēties no Rasnača kunga izteikumiem un turpināt spriest. Šajā kombinācijā viņa panāca to, ka, lūk, tagad uz pusgadu šī 200 miljonu lieta... Šodien mēs runājam par miljoniem.

Sēdes vadītājs. Eniņa kungs, es aicinu jūs turēties pie tēmas!

G.Eniņš. Es aicinu nebalsot vispār par tiesnešiem. Manai sirdsapziņai tas ir pret, ja es balsoju par šādiem tiesnešiem.

Sēdes vadītājs . Debatēs ir pieteicies runāt Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

Z.Čevers (DPS). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es zinu, ka šo Saeimas sēdi klausās pietiekoši daudz iedzīvotāju, droši vien arī daudzi tiesu sistēmas darbinieki. Es gribētu atvainoties sava iepriekšējā kolēģa runas dēļ, jo uzstāties, kad tiek praktiski izvirzīta kandidatūra un nerunāt par šo izvirzīto kandidatūru, bet tanī pašā laikā nokritizēt caur šo pamatprincipu visu tiesu sistēmu, tas nav korekti. Tas nav ētiski, jo šim cilvēkam ir radi, draugi, šiem cilvēkiem — tiesnešiem, par kuriem mēs tagad spriedīsim, viņiem tomēr zināmā veidā ir sabiedrībā zināms statuss. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Debates ir slēgtas. Godātie deputāti, balsosim par Sanitas Rūtenbergas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 6. Sanita Rūtenberga apstiprināta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Godātie Saeimas deputāti! Gribu jūsu zināšanai piebilst sekojošo, ka Juridiskā komisija uzklausa visus apstiprināmos tiesnešus atklātās sēdēs. Parasti tas notiek trešdienās apmēram pulksten 11.45 vai mazliet vēlāk, visi deputāti arī no citām komisijām ir aicināti personīgi uzdot jautājumus tiem tiesnešiem, kurus apstiprina, un pārliecināties, vai šie tiesneši ir vai nav derīgi, ir vai nav cienīgi tikt apstiprināti.

Bez tam vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Satversmes grozījumos ir paredzēts noteikt stingrāku atbildību un stingrāku pārraudzību pār tiesnešiem, tas ir sīks labojums, kas dotu iespēju izveidot tiesnešu disciplināru kolēģiju. Bet šo grozījumu nevar izdarīt tādēļ, ka daļa deputātu aiz pārmērīgas taisnības mīlestības boikotē Satversmes grozījumu pieņemšanu. Kad šie grozījumi būs izdarīti, pārraudzība pār tiesnešiem būs stingrāka. Bet apmēram 30 — 40 Saeimas deputāti sistemātiski to traucē darīt.

Pāriesim pie nākamā jautājuma. “Apstiprināt Ingunu Tabori par Rīgas pilsētas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Par Rēzekenes pilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnbalts . Jā, par Rēzeknes, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Ingunas Tabores apstiprināšanu par Rēzeknes pilsetas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 5. Inguna Tabore apstiprināta par Rēzeknes pilsētas tiesas tiesnesi.

M.Grīnblats. Pēdējais lēmums. “Apstiprināt Guntu Vilmani par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Guntas Vilmanes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — nav, atturas — 6. Gunta Vilmane apstiprināta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

Nākamais darba kārtības jautājums, Pieprasījumu komisijas atzinums. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, I.Liepas, E.Zelgalvja, J.Kazāka, J.Mauliņa, G.Grīnberga, A.Rubina, L.Ozoliņa, G.Valdmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam un finansu ministram R.Zīlem par to, kādiem valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ar valsts kapitāla daļu 1997.gadā ir sniegtas atļaujas sponsorēšanai un par kādām summām. Dokumenta numurs nr.3231. Pēteris Tabūns, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Pieprasījumu komisijas vārdā. Lūdzu!

P.Tabūns (TB) Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu noraidīja. Komisija uzklausīja finansu ministru Zīles kungu un konstatēja, ka finansu ministrs rīkojies saskaņā ar likumu. Un komisija nesaskatīja vajadzību virzīt šo pieprasījumu uz Saeimu.

Es gribētu nelielu komentāru tomēr sacīt, ka opozīcija, iesniedzēji, pareizāk sakot, šajā gadījumā atkal gribēja no mušas uzpūst ziloni, un kā Čerāna kungs, uzstājoties komisijas sēdē, šo ziedojumu.. vispār šos ziedojumus nosauca par.. it īpaši to, ko ziedojusi “Ventspils nafta” Olimpiskajai komitejai, par finansu afēru, par milzīgu patvaļu, rīkojoties ar valsts naudu, un tā tālāk, un pieprasīja finansu ministra demisiju. Kā mēs pārliecinājāmies arī šodien, apspriežot budžetu, šāda rīcība ir vienkārši populistiska. Komisijas locekļi pārliecinājās par to, ka šāda ziedošana ir vajadzīga, ir pat atbalstāma, un to nosaka arī likums, jo mēs zinām un šodien pārliecinājāmies, ka budžetā naudas visām nozarēm pietrūkst, arī sportam, arī daudzām citām lietām — kultūrai un tā tālāk — un mēs ļoti labi zinām, kā mums, cik fiziski spēcīga aug jaunatne un varam tikai priecāties, ka ir uzņēmumi, kuri var atbalstīt šajā gadījumā arī sportu, bet ne tikai sports tiek atbalstīts, ziedojumi ir arī baznīcām, ziedojumi ir arī bērnu fondam un arī citur. Vārdu sakot, tāds ir komisijas lēmums — šo pieprasījumu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns,frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šī pieprasījuma būtība, kāpēc tas tapa, bija neoficiāla informācija par to, ka Zīles kungs ir atļāvis valsts akciju sabiedrībai “Ventspils nafta” sponsorēt dažādus sporta pasākumus par 4 miljoniem ASV dolāru. Saskaņā ar Finansu ministrijas sniegto informāciju šī neoficiālā informācija ir apstiprinājusies un tagad ir oficiāla — Finansu ministrija tiešām ir atļāvusi un pats finansu ministrs to ir atļāvis ar savu parakstu — valsts akciju sabiedrībai “Ventspils nafta” sponsorēt Latvijas Olimpisko komiteju par 4 miljoniem ASV dolāru.

Godātie kolēģi! Mēs šodien skatījām budžetu, un daudzi opozīcijas un arī viens otrs no pozīcijas pārstāvjiem, nu izņemot varbūt tēvzemieti Jurdža kungu, teica, ka budžetā ir jāatrod nauda. Un tad šeit, godātie kolēģi, tā nauda ir. Jo šeit finansu ministrs ir atļāvis ar vieglu roku valsts uzņēmumam tātad sponsorēt veselus 4 miljonus ASV dolāru, tas ir vairāk nekā 2 miljoni latu. (Starpsaucieni: “Ej, ej!”) Tātad finansu ministrs atļauj no valsts mantas ar vieglu roku atdot projām 2 miljonus latu. Es gribētu teikt, tas ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir absolūta vieglprātība rīcībā ar valsts naudu. Tātad 2 miljoni latu var pa labi vai pa kreisi, un jāsaka ir skaidri, ka šis uzņēmums “Ventspils nafta”, tas ar savu ģeogrāfisko stāvokli varētu valsts budžetā ievest ļoti lielas naudas, bet tas ir tas, ko mūsu dārgā pozīcija izmantot negrib. Un šeit Tabūna kungs teica, ka, lūk, šeit neesot likuma pārkāpuma. Tas jālemj tiesību sargājošām iestādēm, jo ir likumā teikts, ka sponsorēt var tikai tajā gadījumā, ja šim valsts uzņēmumam nav .... ja pret viņu nav tiesvedībā prasības par parādu piedziņu. Bet mēs visi ļoti labi zinām, ka prasība pret “Ventspils naftu” ir bankai “Baltija”, un tā ir arī viena no gatavotajām lielajām finansu afērām ar Lihtenšteinas firmas piedalīšanos. Tātad bija skaisti paredzēts, ka “Ventspils nafta” pārskaitīs Lihtenšteinas firmai 9 miljonus dolāru, un pēc tam banka “Baltija” saņems četrarpus miljonus dolāru. Un palikusī starpība tad paliktu Lihtenšteinas firmai. Tas darījums neizdevās, nu tad tagad mēs esam nonākuši situācijā, kur vienkārši nosponsorē, vienkārši nosponsorē 4 miljonus. Un mēs ļoti labi zinām, ka sports daudzviet ir viens no līdzekļu atmazgāšanas veidiem... sporta finansēšana. Un šeit es domāju, ka šis darījums ir pilnā mērā salīdzināms ar to darījumu, kas notika starp “Latvenergo” un “Banku Baltija”, kur par 3 miljoniem latu tagad šajā brīdī ir izveidota Saeimas Izmeklēšanas komisija. Tad šī ir tikai citāda tehnoloģija, bet tāpat ir veikta diezgan pamatīga naudas nozūmēšana. Un es domāju, ka mēs nevaram nenopietni izturēties pret šādu naudas summu patvaļīgu pārskaitīšanu.

Un es domāju, ka tā situācija, kas mums šobrīd ir izveidojusies ar budžetu, gan ar mediķu algām, gan ar skolotāju algām, gan ar pašvaldību finansējumu, nekādā gadījumā nedod motivāciju kaut ko tādu darīt, un es domāju, ka ministram bija arī labi jāzina gan par to, kādas ir “Ventspils naftas” parādu saistības, ja arī tiesā formāli šīs piedziņas nav, un tāpēc es uzskatu, ka jebkurā gadījumā ministrs ir politiski atbildīgs par šo pasākumu. Un es saprotu, teiksim, ka Tabūna kungam 4 miljoni dolāru ir muša, es saprotu, ka arī 3 miljonu latu varētu būt muša, kas ir pazudusi Lihtenšteinas firmā, nu tomēr Saeimas opozīcijai šī... ja naudas summas tiek mērītas miljonos, tā nav nekāda muša, mēs šeit, budžetu skatoties, cīnīsimies par priekšlikumiem, kur ir desmit tūkstoši latu vai piecdesmit tūkstoši latu, vai pat simttūkstoš latu, bet šeit notiek... šeit ir vienkārši miljoni paņemti un pārskaitīti projām no valsts uzņēmuma un es domāju, ka šo jautājumu nevar tādā pašā veidā atstāt, tā ir, manuprāt, liela bezkaunība, kas ir notikusi, un es aicinu Saeimu šo pieprasījumu pieņemt, un neatkarīgi no tā, vai tas tiks pieņemts vai netiks pieņemts, dokumenti jau ir iesniegti, un nākamajā plenārsēdē mēs izskatīsim jautājumu par neuzticības izteikšanu finansu ministram Robertam Zīlem. Šādā veidā finansu ministrs nevar ar valsts mantu rīkoties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Pauls Putniņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj, go-dātie kolēģi! Īstenībā mani satrauc kaut kas cits. Es mēģināšu lietas būtību šeit paskaidrot. Tātad 5. Saeimā mums izdevās panākt likumā par uzņēmumu ienākumu nodokli ieprojektēt un nobalsot šo 20. pantu — nodokļu atlaide ziedotājiem, un tas ir tas nelielais panākums, kas kaut kādā mērā kompensē to iztrūkumu, kas mūsu dzīvē joprojām ir, tātad kultūras, izglītības, labdarības, sporta, veselības aizsardzības sponsorēšanā.

Šis likuma pants darbojas, un kā jau Tabūna kungs teica, arī šeit neredz nekādu likuma pārkāpumu no Finansu ministrijas puses. Noteikumi ir ļoti, ļoti stingri. Un 20. pantam ir divas sadaļas, kas tieši šķiro šīs priekšrocības. Bez tam 1996. gada 26. septembrī ir arī pieņemts Ministru kabineta nolikums un tur nekādas nelikumības līdz šim nav manītas tādā nozīmē, ka no abām pusēm tiek izdarītas ārkārtīgi stingras pārbaudes.

Kāpēc mani satrauc šis gadījums? Tātad, respektīvi, opozīcijas rīcība. Un tā ir tāda, lūk, ka Finansu ministrija gluži dabīgi vienmēr ar finansu ministru priekšgalā cenšas visus budžeta līdzekļus koncentrēt ministrijā. Un ja... es tagad gribu uzrunāt Zīles kungu... jo vakardien arī jau mūsu komisijā, Pieprasījumu komisijā, Zīles kungs teica — labi, tad likvidēsim šo pantu un šo iespēju. Tas būs milzīgs trieciens jau nosauktajām mūsu dzīves sfērām, tas iznīcinās to mazumiņu, ko mēs šeit esam iedibinājuši. Un tāpēc, Čerāna kungs, ja daudzi citi to nesaprot, bet jūs, augstskolas pasniedzējs, jūs, kultūras cilvēks, ja nesaprotat, ko jūs apdraudat šajā brīdī, tad tas gan ir ļoti skumji un bēdīgi, un arī Mauliņu Jānis, mans draugs, un Leopolds Ozoliņš ir šo pieprasījumu parakstījis ar ļaunu gājienu, ar ļaunu perspektīvi jau šīm nosauktajām sfērām. Mēs izjaucam to, ko mēs esam iepretim stingrajiem, cietajiem budžetniekiem iedibinājuši. Un tātad es nobeidzu savu runu ar to Zīles kungam, ka neiznīcināsim to, ko mēs esam iedibinājuši, lai tas darbojas, un es neticu, ka jūs esat kaut ko tur, teiksim, nevadoties gan no nolikuma, gan no likuma, šajā gadījumā darīt, tās bija jūsu pilnas tiesības, un turpmāk atsaucieties šiem ziedotājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais debatēs vēlas runāt Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Nebūt neapšaubīdams mūsu finansu ministra tiesības izlemt šo jautājumu, nebūt neiestādamies pret sponsorēšanas jautājumu kā tādu, un tanī skaitā sporta atbalstam, taisni otrādi, visnotaļ to atbalstīdams, es tomēr gribu vērst, cienījamie kolēģi, uzmanību uz Finansu ministrijas nekonsekvenci šajā jautājumā, kas nekādā gadījumā nerunā par labu nedz Finansu ministrijai, nedz sponsorēšanas pasākumam kā tādam. Piemērs, kādēļ es tā varu izteikties.

Lūk, tagad bija runa par 4 miljoniem, un šos 4 miljonus Finansu ministrija akceptēja un atzina, bet bija iepriekš kāda cita summa, un tā bija tikai 50 000 apjomā, un šī summa no “Latvenergo” puses bija iecerēta tam nelaimīgajam puisim, kas ielīda elektrības būdā un kuram tā rezultātā, tika noņemtas abas rokas līdz pleciem, un kuram ir vajadzīga ilgstoša ārstēšanās un speciālas protēzes. Un, lūk, “Latvenergo” bija gatavs šādu sumu pārskaitīt, tikai vajadzēja Finansu ministrijas akceptu. Šajā gadījumā Finansu ministrija atrada par neiespējamu akceptēt. Laiks ir pagājis, un tagad šā puiša kontā tie 50 000 nav un nebūs, jo “Latvenergo” tagad ir iesaistīts tiesas procesā šajā sakarībā, un skaidrs, ka no šādas sponsorēšanas ir atteicies, jo gaida tiesas lēmumu, un kāds būs tiesas lēmums, to mēs nevaram prognozēt. Bet, ja Finansu ministrija toreiz nebūtu atteikusies, lūk, šim cēlsirdīgajam mērķim jau būtu 50 000. Un, ja vajadzētu vairāk, varbūt vēl kāds sponsors būtu atradies.

Lūk, es vēršu, cienījamie kolēģi, jūsu uzmanību uz Finansu ministrijas nekonsekvenci šajā sakarībā, un to es nekādi nevaru atbalstīt un atzīt, kaut gan vēlreiz pasvītroju — es esmu par tādu sponsorēšanu, es esmu par sporta un citu jautājumu atbalstīšanu, bet ja konsekvence, tad konsekvence, un nekāda locīšanās un šķobīšanās tādā vai citādā virzienā.

Ja nav, tad ir jāizstrādā attiecīgs algoritms, pēc kura var vadīties, šādus jautājumus risinot. Tas ir tikai tā nākotnei. Es negribu pašreiz nevienu kritizēt un pelt, bet nākotnes aspektā tas ir ļoti svarīgi. Bet tā puiša aspektā, kas palicis bez rokām un bez 50 000, man trūkst komentāru.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamā frakcija “Latvijai”! Vai tiešām jūs iestājaties pret to, lai jaunieši Ventspilī neklīst pa ielām, bet nodarbotos ar sportu? Man ir neērti par jums. (Starpsaucieni no zāles: “Ventspilī pa ielām neklīstÉ”)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Ekselence, godātais Valsts prezidenta vietas izpildītāj! Es gribu atgādināt, ka mēs šodien izskatījām budžeta likumu. Ar likumu noteicām 10 000, 50 000, sīkas summiņas. Sadalījām, un šis likums tūlīt tika pārvērsts par farsu, jo izrādās, ka viss tas ir, kā tautā tiek teikts, kaķiem. Jo vienkārši ar vienu spalvas vilcienu var finansu ministrs piešķirt pēkšņi kaut kam divus miljonus dolāru. Kāda jēga tad mums te sēdēt kopā un tēlot to teātra spēli? Es gribu vēl teikt to, ka Pauls Putniņš, kas pieminēja mani, un nesaukšu viņu par Putniņu Pauli, bet par Paulu Putniņa kungu, aizmirsa, ka teātrim netika iedoti 50 000, kad tika prasīts. Likumīgā ceļā un normālā ceļā. Un tagad Pauls Putniņš, teātra cilvēks, aizstāv vienu aplamību (Starpsauciens: “PārdeviesÉ”), kur tiek likums pārvērsts, labs likums par sponsorēšanu pārvērsts par farsu. Ka var ar vienu spalvas vilcienu sadalīt kā nu vajag, tos līdzekļus. Un, lūdzu, ņemiet vērā, ka šādus farsus nevar atbalstīt, sevišķi ja tie ir valsts līdzekļi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Čerāna kungs runās otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Līdzīgi kā deputāts Dzintars Ābiķis uzdod jautājumu frakcijas “Latvijai” deputātiem, tā es gribu uzdot pretjautājumu Ābiķa kungam un visiem pārējiem pozīcijas deputātiem. Vai jūs tiešām uzskatāt, vai jūs tiešām aizstāvat to situāciju, ka mums valstī mediķiem, medicīnas māsām jau trešo gadu pēc kārtas algas ir palikušas 40 latu līmenī. (Starpsauciens: “NemeloÉ”) Vai jūs tiešām aizstāvat to situāciju, ka mūsu valstī nevar samaksāt pienācīgi algas skolotājiem, un labākie skolotāji, kas var atrast darbu citur, ir spiesti to izdarīt. Vienkārši izdzīvošanas dēļ. Un vai jūs tiešām atbalstāt to situāciju, ka gadu no gada mūsu valstī samazinās pašvaldību budžeta ieņēmumu daļa. Ja jūs tiešām to atbalstāt, tad jūs varat izturēties vienaldzīgi pret šādu 4 miljonu dolāru jeb 2 miljonu latu sponsorēšanu.

Tālāk. Mana atbilde Putniņa kungam. Es nekādā gadījumā neesmu pret sponsorēšanu vispār. Mums ir jāveicina sponsorēšana kā privātās labas gribas izpausme par labu sportam vai kultūrai. Arī teātriem. Bet šeit problēma ir cita. Šeit problēma ir ar to, ka sponsorētājs, tas ir valsts uzņēmums. Uzņēmums, kuram būtu jādod peļņa valsts budžetā un jādod līdzekļi, no kuriem būtu uzturami gan skolotāji, gan mediķi. Man nekādā gadījumā nenāk prātā kaut kādā veidā aiztikt šo likumu vai ierobežot. Es esmu tikai pilnīgi strikti pret patvaļu ar valsts naudas līdzekļiem. Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais debatēs vēlas runāt Aigars Jirgens, “Tēvzemei un Brībībai”/LNNK frakcijas deputāts.

A.Jirgens (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es esmu spiests norādīt, ka frakcija “Latvijai” kārtējo reizi maldina Saeimas deputātus un kārtējo reizi maldina Latvijas sabiedrību. Čerāna kungs vakar piedalījās Pieprasījumu komisijas sēdē, un Čerāna kungs ļoti labi dzirdēja visu to informāciju, ko sniedza finansu ministrs, un pēc tam, kad šī informācija tika sniegta, viņam argumenti nebija Pieprasījumu komisijas sēdē, lai varētu atbalstīt šī pieprasījuma virzīšanu kā Saeimas pieprasījumu. Un nevar runāt par to, ka finansu ministrs šeit ar vieglu roku kaut ko kaut kam piešķir vai kaut kam nepiešķir, ka 2 miljonus vai 4 miljonus. Finansu ministrs rīkojas saskaņā ar tiem likumiem, kādus ir pieņēmusi Latvijas Republikas Saeima. Un, ja Saeima ir pieņēmusi likumu, ka valsts uzņēmums drīkst sponsorēt un drīkst saistībā ar to saņemt nodokļu atvieglojumus, tad finansu ministram ir pienākums šo likumu pildīt. Un nosacījumi šeit ir tādi, ka, lai varētu šo sponsorējumu izdarīt, šim uzņēmumam ir jābūt nokārtojušam saistības pret valsti. Tas ir — jābūt samaksātiem nodokļiem, kas šajā gadījumā tā arī ir. Tāpēc nevajadzētu šeit maldināt mūs tādā veidā, it kā šie būtu valsts budžeta līdzekļi, kas tiek sadalīti, ko finansu ministrs vienpersoniski sadala. Tas tā nav. Tie ir šie uzņēmuma līdzekļi, ar kuriem uzņēmums var brīvi rīkoties. Tāpēc es aicinu šo pieprasījumu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Cienītie radioklausītāji! Lūdzu, neticiet tiem meliem, kas skan no šīs tribīnes, it īpaši no Čerāna kunga mutes. Tik daudz, cik šodien Čerāna kungs ir melojis, viņš laikam sen nav darījis tā. (Starpsauciens: “Neticiet Dobelim!”) No šīs naudas, no šīs uzņēmuma naudas nav nekāda piešķiršana ne pensijām, ne algām. Un nevajadzētu jūs maldināt ar tik nekaunīgiem meliem.

Otrkārt, vai mēs gribam, lai latviešu jaunieši būtu fiziski attīstīti, vai mēs negribam? Jeb mēs tiešām gribam, lai spēcīgākais latviešu jaunietis izskatītos tāds kā Kārlis Čerāns? (Starpsauciens: “Kāda vaina Čerānam?”) Es tomēr domāju, ka nedaudz mums vajadzētu padomāt par to, uz kurieni mēs ejam. Vai mēs vēlamies atbalstīt savus sportistus vai nevēlamies. Un tāpēc es aicinu šīs muļķības neklausīties!

Sēdes vadītājs . Dobeļa kungs, jūs saņemat aizrādījumu par tādu vārdu lietošanu, apzīmējot citu deputātu uzstāšanos, kas tomēr nav cienīgi Saeimas deputāta runā. Vēlas runāt Andris Saulītis, Tautas kopas “Brīvība” frakcijas deputāts.

A.Saulītis (TKB). Godājamais Prezidij! Es izsaku savu pateicību sēdes vadītājam Amerika kungam. Tik tiešām, tas ir ļoti labs precedents, ka savu pozīcijas biedru aptur tādāÉ nu es teiktu, plūdos. Es šoreiz negribu runāt par Dobeli. Mēs visi zinām, kas ir Dobelis un kā viņš uzstājas, un domāju, ka visa Latvija zin un to novērtēs. Es vienkārši gribētu, lai atnāk pats Zīles kungs, jo es tomēr Zīles kungu cienu kā vienu no finansu ekspertiem, kā profesionāli, kā cilvēku, kurš spēj saredzēt zināmas vērtības, spēj tās izšķirt, un pagaidām īpaši tāda pamata nebija — apšaubīt godaprātu. Varēja saprast Zīles kunga varbūt to situāciju, kādā viņš ir nokļuvis, un redzot to visu politisko nestabilitāti un citas problēmas, bet to es negribētu uzkraut uz Zīles kunga pleciem.

Bet man gribētos no cilvēka, no atbildīga cilvēka, kas saprot, kā finanses funkcionē, kā nauda iet no vienas vietas uz otru vietu, kā cilvēki pieņem lēmumus, kas ir šajā lietā profesionāls. Vai viņš novērtē to praksi, kad budžetā izskata, kā jau šeit minēja kolēģi, 10 000, 20 000 latu un vēl mazākas summas, un tagad viens ierēdnis, ļoti augsts ierēdnis, ar savu parakstu, lai arī labos nodomos, lai arī, teiksim, ar kaut kādām izcilām pārliecībām, bet tomēr, manuprāt, tik lielas summas, apejot budžetu, apejot šīs budžeta debates, nevienam nav tiesību izsniegt. Es domāju, ka citā gadījumā, ja tas nebūtu Zīles kungs, es nemaz šeit neietu un nerunātu. Bet tā kā es uzskatu, ka Zīles kungs tomēr ir erudīts cilvēks, es tomēr viņu aicinātu tribīnē novērtēt šo rīcību. Varbūt viņam bija kaut kādi citi motīvi, es tomēr gribētu dzirdēt ministra viedokli.

Sēdes vadītājs . Nākamais debatēs vēlas runāt Elmārs Zelgalvis, frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (TKL). Godātie deputāti! Es redzu, ka mums ir izraisījies tāds neauglīgs strīds. Un šeit mēs jaucam pozīcijas un viedokļus. Opozīcijai pozīcijas deputāti pārmet to, ka mēs, lūk, esam pret sponsorēšanu, esam pret likumu un saskatām šeit Zīles kunga rīcībā kaut kādu nelikumību. Par to nav runa! Par to neviens nepārmet,un neviens šeit neuzstājas par to, ka nedrīkst sponsorēt un ka nedrīkst arī finansu ministrs šādu atļauju dot. Runa ir par ko citu. Runa ir par to, kā finansu ministrs, par cik ir aizstāvējis valsts budžeta intereses. Lūk, par ko ir runa un par ko ir šie pārmetumi. Ja šī sponsorētā summa būtu, teiksim, kaut kādi 100 000, mēs šeit neviens nerunātu par to. Bet kad summas iet vairākos miljonos, pie mūsu šodienas budžeta stāvokļa, par ko mēs jau veselu dienu runājam, un tad vēl atļauties, lūk, no budžeta. (Starpsauciens: “Nav no budžetaÉ”) Nav no budžeta, es saprotu, kolēģi, no kā tas ir.

Sēdes vadītājs . Zelgalvja kungs, saruna ar zāli jums nav atļauta.

E.Zelgalvis. Bet kāpēc tad finansu ministrs nenovirzīja šos līdzekļus budžetā un caur budžetu, lūk, tie nonāktu tanī skaitā atpakaļ arī finansu pasākumiem. Lūk, par ko ir runa. Kāpēc tika apiets budžets? Kāpēc tika apietas valsts intereses? Lūk, par ko ir runa! (Starpsauciens: “Tās jau ir valsts intereses.”)

Tāpēc pozīcijas deputātus lūdzu tomēr ievērot to, par ko ir runa, un necensties šeit kaut kā klaji demagoģiski novirzīt, kaut kā izteikt pārmetumus opozīcijai par šādiem priekšlikumiem, par šādām iniciatīvām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Godātie deputāti! Balsosim par 10 deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Krastam un finansu ministram Zīlem par to, kādiem valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) vai uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ar valsts kapitāla daļu 1997.gadā ir sniegtas atļaujas sponsorēšanai un par kādām summām. Mēs dzirdējām Pieprasījumu komisijas atzinumu, mēs dzirdējām debates. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu paust attieksmi pret šo deputātu pieprasījumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 41, atturas — 9. Pieprasījums nav pieņemts.

Godātie deputāti! Nākošais dienas kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” . Druvas kungs, mēs paspēsim izskatīt? Lūdzu! Ziņotājs Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Tikai ļoti mazs grozījums, lai lūgtu jūsu uzmanību. Mēs strādājam ar dokumentiem nr.3047 un nr.3047a, kas šodien tika jums izsniegti uz galda. Pirmais grozījums likumā “Par policiju” ir — noraidīt šo izmaiņu Policijas likumā un arī tā sauktajā “Valdības ziņotājā”. To mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz jūs noraidīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Druva . Nākamais grozījums ir 2.pantā, iesniedzis ir iekšlietu ministrs Čevers, tas ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā, un lūdz jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

K.Druva . Nākamais grozījums ir Aizsardzības un Iekšlietu komisijas iesniegtais grozījums — izslēgt 31.pantu un šis ir domāts, lai sabalansētu gan Policijas likumu, gan arī Obligātā militārā dienesta likumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Druva . Nākamais ir deputāta Kazāka iesniegtais grozījums, šo grozījumu komisija noraidīja, jo vairs nav šāds pēc budžeta.

Sēdes vadītājs . Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.Druva. Nākamais ir iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera iesniegts — izslēgt pārejas noteikumu pirmo daļu, un šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam arī piekrīt. Pieņemts.

K.Druva . Nākamais ir papildinājums pārejas noteikumos, ko iesniedzis deputāts Bartaševičs, un šo priekšlikumu komisija noraidīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Bartaševiča priekšlikumu, kur viņš lūdz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 45, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Druva. Paldies! Tagad es lūdzu nobalsot par visiem grozījumiem kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — 1. Likums pieņemts.

Godātie deputāti, līdz ar to nav nozīmes sākt nākamo darba kārtības jautājumu, jo ir saņemts desmit deputātu iesniegums, kas skar tālāko mūsu darba organizāciju. Desmit deputāti ierosina pārcelt Saeimas 23.oktobra jautājumu un atbilžu sēdi uz 30.oktobri pulksten 17.30. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Jūs visi ļoti labi zināt, ka tas ir Satversmes pārkāpums, un tāpēc es aicinu jūs balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par desmit deputātu priekšlikumu, kurā viņi ierosina pārcelt Saeimas 23.oktobra jautājumu un atbilžu sēdi uz 30.oktobri pulksten 17.30. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 20, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu, un deputātus es lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu. Godātie deputāti, sēde vēl nav pasludināta par slēgtu, lūdzu sagaidīsim reģistrācijas rezultātu, slēgsim sēdi, un tad mēs varēsim doties prom.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Martijans Bekasovs, Ilmārs Bišers, Jānis Bunkšs, Alfreds Čepānis, Ervids Grinovskis, Guntars Grīnblats, Edvīns Inkēns, Jānis Kalviņš, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Ģirts Kristovskis, Aristids Jēkabs Lambergs, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Anta Rugāte, Atis Sausnītis, Antons Seiksts, Anna Seile, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. 1997.gada 23.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies!