Frakciju viedokļi

Pēc 23.oktobra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Rubins (Tautas kopas “Brīvība” frakcija): Šodien galvenais jautājums bija, pirmkārt, par budžetu. Budžets tika iesniegts pirmajā lasījumā un kopumā Tautas kopa “Brīvība” neatbalstīja šādu budžetu tāpēc, ka šeit nebija parādīti tie jautājumi sociālajā sfērā, ko mēs vēlētos. Mēs nevaram piekrist, ka medicīnai, ārstiem, medmāsām ir tik zemas algas. Šodien bija arī mediķu streiks pie Saeimas, kur medmāsas teica, un tas ir pilnīgi sakarīgi, ka viņas nevar izdzīvot ar 40 latiem mēnesī. Mēs piedāvājām un mēs gribam, lai jau budžeta labojumos obligāti būtu paredzēti grozījumi, kas paceltu ārstu un medmāsu algas, kā to pieprasījusi Aizsardzības ministrija, kā to pieprasījusi Iekšlietu ministrija policijas darbiniekiem. Mēs uzskatām, ka algas budžeta iestādēs ārstiem un māsām vajadzētu pacelt vismaz par 50%, protams, valstī naudu atrast varētu.

Kā šodien G.Valdmanis uzstājoties teica, mūsu tranzītos caur ostām iet 59 miljoni tonnu katru gadu, un, ja uz katru tonnu uzliktu nodokli 1 latu, tad tas jau būtu 59 miljoni latu, ko varētu šiem līdzekļiem paredzēt.

Tāpat, protams, mēs iesniegsim daudzus priekšlikumus grozījumos par budžetu, jo šis ir tēvzemiešu budžets, un ministrs R.Zīles kungs ir to sastādījis kopā ar G.Krasta kungu. Mēs nepiekrītam viņiem, ka pilnīgi nav domāts par izglītību, par skolotājiem, par ārstiem un pārējām sociālajām sfērām.

Šodien arī izskatīja Pieprasījumu komisijas lēmumu par to, ka R. Zīle kā ministrs sponsorējis, tas ir, atļāvis valsts uzņēmumam “Ventspils nafta” pārskaitīt 4 miljonus Olimpiskajai komitejai. Protams, mēs atbalstām, to, ka sponsorē, bet šajā gadījumā sponsorēšana bija apšaubāma, jo valsts uzņēmumam “Ventspils nafta” ir zināmas saistības ar tiesu orgāniem, ar “Banku Baltija”, kā izskanēja runās, un tas tomēr vienmēr jākontrolē. Ja budžetā mums ir tik lieli robi, tad vairāk jāatļauj to sponsorēšanu privātajiem, nevis valsts uzņēmumiem. Vai arī jāsabalansē.

Domāju, ka pie budžeta mēs vēl atgriezīsimies, kad tas tiks pieņemts otrajā lasījumā, un līdz tam būs lieli labojumi.

Vēl gribu informēt, ka vakar Ārlietu komisijā notika vēlēšanas, jo atbrīvojās priekšsēdētāja vietnieka vieta. Par priekšsēdētāja vietnieku tika ievēlēts J.Sinkas kungs no “Tēvzemei un Brīvībai”.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija): Pēc ilgāka laika man ir iespēja jūs uzrunāt. Kristīgo demokrātu savienība un Zemnieku savienība izskatīja šā gada likumprojektu un diskutēja par to. Arī man personīgi jāsecina viena nelaime, kas joprojām ir mūsu politiķiem. Tad, kad mēs runājam par valsts naudu, tad, mēs runājam par valsts budžeta naudu, mēs it kā dalām deputātiem vai mistiski valstij piederošo naudu. Patiesībā tā ir nodokļu maksātāju nauda tādā izpratnē, ka šo naudu tikpat labi, ja nebūtu šie nodokļi, tērētu paši nodokļu maksātāji. Mums jāatrod šai naudai labākais izmantojums un jāsaņem piekrišana no nodokļu maksātājiem, ka tie mērķi, kuriem mēs šo naudu izlietojam, ir labākais izlietojums — lai cilvēki zinātu, kur viņu nauda aiziet.

Otrkārt, ja mēs domājam par nodokļu maksātājiem un Saeimas deputātiem, tad ļoti daudziem cilvēkiem no padomju laikiem palikusi tendence, ka daudzi deputāti ir ļoti veiksmīgi naudas dalītāji un pārdalītāji un vienmēr gudri pateikt, kuru naudu un no kurienes vajadzētu pārdalīt, bet ir diezgan maz tādu priekšlikumu, kā to naudu papildus radīt, kā palielināt ieņēmumus. Un tieši tas, manuprāt, ir būtiski — dot priekšlikumus par to, lai būtu vairāk naudas, ko dalīt, lai būtu lielāks šis budžets. Tāpēc arī kristīgie demokrāti izteikuši šo Saeimas debašu laikā priekšlikumu — mainīt akcīzes nodokli. Šo iekasēšanas kārtību, novēršot to, ka uzņēmēji jau labu laiku pirms tam zina, kad tiks mainītas nodokļu likmes. Piemēram, pagājušā gada janvārī, palielinoties degvielas akcīzes nodokļa likmēm, decembrī tika ievests ļoti liels daudzums degvielas, kas ir apmēram 10 mēnešu patēriņš jeb veselu 10 mēnešu norma. Par vecām, zemākajām nodokļu likmēm tādējādi valsts zaudēja diezgan lielus līdzekļus. Tas pats jāsaka arī par alkoholu. Tad, kad mainīja alkohola akcīzes nodokļa likmes, tās palielināja un to zināja jau trīs mēnešus pirms tam, un visās noliktavās bija lieli alkoholisko dzērienu uzkrājumi. Tāpēc mēs ierosinām, un tas pateikts arī likumā, ka tad, kad mainās šīs akcīzes nodokļa likmes, tiek veikta visu uzkrājumu inventarizācija un par šiem uzkrājumiem, kas izveidojušies pēc nodokļu likmju stāšanās spēkā, maksātājs samaksā šo papildu likmi, šo starpību starp veco un jauno likmi. Tas, es domāju, mums palī-dzēs iekasēt vismaz pa akcīzes līniju papildus 1,5—2 miljonus.

Vēl ir viena lieta, kurai mēs arī piekrītam un kam būtu svarīgi novirzīt līdzekļus nākamajā gadā. Tā ir veselība, jo, manuprāt, medīcinas darbinieki šoreiz ir apdalīti, jo veselības speciālisti sastādījuši viscaurspīdīgāko budžetu. Viņu programmas ir vispamatotākās, viņi spējuši šo naudu ietaupīt — mēs viņiem esam faktiski nevis likuši klāt naudu, bet viņu ietaupīto naudu noņēmuši no tā nost. Es uzskatu, ka tas nav godīgi, tādēļ kristīgie demokrāti aizstāvēs to, ka 1,5 miljoni nākamajā gadā papildus jānovirza bezmaksas medikamentiem un vismaz 2 miljoni latu jāparedz tam, lai atceltu pacientu līdzdalības iemaksu maznodrošinātajiem, lai viņiem par slimnīcas pakalpojumu izmantošanu nebūtu jāiemaksā šī sava daļa. Šo naudu mēs novirzīsim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kuri šā gada budžetā ir 6,3 miljoni. Mēs uzskatām, ka no šīs summas vismaz 4 miljoni novirzāmi veselības aprūpes pasākumiem. Šādā veidā mēs savus priekšlikumus iesniegsim uz nākamo lasījumu.

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”): Mani kolēģi katrs savā interpretācijā jau stāstīja par to, ka galvenais jautājums šodien bija valsts budžeta projekts pirmajā lasījumā. Teikšu atklāti, ka bija ļoti grūti, bija vairāki balsojumi, opozīcija mēģināja uzspiest savu viedokli, ka šis jautājums nav balsojams pēc būtības. Tā, protams, ir ļoti interesanta nostāja, kā viņi iedomājās, ka valsts var eksistēt bez budžeta vai izmantot 1/12 daļu no pagājušā gada budžeta, kas arī viņus neapmierina. Tad ko viņi ierosina? Es gan neesmu redzējusi alternatīvus budžeta projektus, ko viņi iesniegtu, arī viņu samērā naivie priekšlikumi par to, ka katru naftas tonnu vajadzētu aplikt ar lata nodokli. Tad interesanti gan, kurš gribēs to naftu caur Latviju vest? Jau tā liela daļa naftas tiek sūtīta caur Lietuvu, un ir arī citi ceļi. Mēs nebūt neesam tā vienīgā un, kā saka, bezkonkurences valsts, caur kuru visi tā vien skrien un rindās stāv, lai vestu naftu. Arī par to ir jācīnās.

Varbūt, ka tās konkrētās idejas pašlaik varētu arī neapspriest, es tikai pateikšu par valdību veidojošo frakciju Sadarbības padomi, kas ir vienīgais tāds apspriežu institūts, kas valdību veidojošajām frakcijām pastāv, lai kā arī opozīcija par to ņirgātos. Ir ļoti svarīgi nākt kopā, apspriesties un koordinēt savu rīcību. Noteikti ļoti nopietna saruna būs par disciplīnu, jo liela daļa vainas par situāciju, kāda šodien bija zālē, jāuzņemas arī valdību veidojošajām frakcijām — jāsaskaņo komandējumu grafiki, jābūt disciplinētiem, jāstrādā, un, ja opozīcija mūs kritzē par to, ka mēs varbūt neesam zālē, tad viņiem šajā ziņā ir taisnība. Rezultāts šodien galu galā tika panākts, bet mums jādomā par to, lai uz otro lasījumu disciplīnas problēmu nebūtu. Katrā ziņā — lai tās būtu daudz mazākas.

Attiecībā uz priekšlikumiem — patiešām, eksistē līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kuru sadalē valdību veidojošās frakcijas varētu būt samērā elastīgas. Pirms otrā lasījuma noteikti tiks rīkota frakciju kopsēde, kurā izskatīs visas prasības, kas ir frakcijām, visas idejas, teiksim, 1 miljona novirzīšana skolotāju atestācijai, M. Vītola kunga tikko izklāstītie priekšlikumi. Arī “Latvijas ceļš” gatavo priekšlikumus pašvaldību finansēšanai nākošajā gadā, jo mēs uzskatām, ka šobrīd valstī pašvaldības nes milzīgu slogu. To visu mēs liksim kopā un spriedīsim, ko varam atļauties un ko ne. “Latvijas ceļš” to ir deklarējis pagājušajā gadā, un mēs paliekam pie tā arī šogad, ka budžeta deficīts netiks pieļauts, lai arī kā tas kādam nepatiktu.

M.Lujāns (Tautas saskaņas partijas frakcija): Laikam viens no primārajiem jautājumiem ir valsts budžeta projekts. Šodien valdošais vairākums pielietojot gan, kā teikt, parlamentāras metodes, gan neparlamentāras metodes, vienkārši — sīkas blēdības, kad atsevišķi kolēģi balsoja neesošu kolēģu vietā, panāca to, ka budžets pirmajā lasījumā tika pieņemts.

Kādēļ opozīcija centās to neatbalstīt? Tādēļ, ka, pirmkārt, pats budžets ir diezgan diskutabls. Pirmkārt, papildu izdalītie līdzekļi, kas bieži vien vairāk tiek plānoti dažādiem remontu darbiem un valsts struktūru ierēdņu algu palielināšanai, mazāk uzmanības tiek pievērsts medicīnai, izglītībai, pašvaldību problēmām. Kārtējo reizi liels pieaugums ir Latvijas armijai, kas atkal ir diskutabls jautājums. Tas veido visas šīs problēmas, un es kā Tautas saskaņas partijas un opozīcijas pārstāvis tādu budžeta projektu nevarēju atbalstīt. Protams, mēs mēģināsim dot grozījumus un priekšlikumus uz otro lasījumu, bet jums noteikti būtu jāzina, ka šodien mūs visus sagaidīja daudzi mediķu streika dalībnieki. Domāju, ka uz budžeta otro lasījumu būs daudz vairāk cilvēku, kas beidzot sapratīs, ka tiek dalīta nodokļu maksātāju nauda un kā nākošajā gadā dzīvos pensionāri un mediķi.

Tāpat arī diemžēl jāsaka, ka Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Vītola kungs vienu lietu saka saviem vēlētājiem, otru lietu dara kā parlamentārais sekretārs.

Protams, viens no svarīgākajiem notikumiem, es uzskatu, šodien pat nebija tikai budžeta jautājums, bet arī Tautas saskaņas partijas atbalstītā un iniciētā neuzticības izteikšana tieslietu ministram Dz.Rasnača kungam, un šīs nedēļas sākumā arī tika iedots šāds projekts. Domāju, ka nākošajā sēdē šis jautājums tiks izskatīts, un ceru, ka šoreiz vairākums vienkārši nepieņems to mehānismu, ka visu, kas nācis no opozīcijas, it kā būtu noslēgts tāds līgums, nekad neatbalstīt. Jo šinī gadījumā mēs esam redzējuši, ka tieslietu ministrs parādījis klaju nekompetenci, izpildvarai iejaucoties tiesu varas darbībā. Šajā gadījumā nav jautājums par A. Laventa kungu, bet gan tiesas jautājums — tiesa spriedīs un pieņems spriedumu, kādu tiesa uzskatīs par pareizu. Bet tieslietu ministriem nav un nebija tiesību iejaukties tiesnešu darbībā, it sevišķi vēl paša procesa laikā. Līdz ar to Dz.Rasnača kunga iejaukšanās radījusi to, ka nomainīti tiesneši, tiesas process aizturēts uz pusgadu. Kādam jānes reāla atbildība! Un šinī gadījumā es un Tautas saskaņas partija redz, ka tam jābūt Dz. Rasnača kungam, kas kā jurists pieļāvis nekompetentu rīcību. Es ceru, ka šinī gadījumā arī “Tēvzemei un Brīvībai” sapratīs, ka ne jau opozīcija cer ieņemt šo krēslu un atradīs kvalitatīvāku ministra kandidātu uz šo posteni, kas varēs normāli strādāt tālāk. Šajā gadījumā es ceru uz vairākuma loģisko saprātu, ka kaut kādu ambīciju dēļ paturēt amatā nekompetentu cilvēku nevar.

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”): Šodien tiešām bija ļoti saspringta plenārsēdes gaita, jo tika apspriests, varētu teikt, gada galvenais likums, proti, likums par Latvijas valsts budžetu 1998.gadam.

Ko var teikt par budžetu? Vispirms tāds vispārīgs, īss secinājums būtu tāds, kā šis bija, varētu teikt, valsts birokratizācijas un tautas izmērdēšanas budžets — es tā to nosauktu tāpēc, ka, izanalizējot budžeta ieņēmumus, izdevumus un visu struktūru, mēs redzam, ka valdība arvien turpina šādu politiku — ekonomiski un sociāli nepamatoti turpina līdzekļu sadalīšanu un pārdalīšanu.

Kā tas izpaužas? Tas izpaužas tādējādi, ka valdība turpina paaugstināt ierēdņu algas, radīt arvien jaunas birokrātiskas struktūras valsts aparātā, ministrijās, kurās tiek palielināts darbinieku štata vienību skaits un finansējums. Tas, protams, nav pieņemams apstākļos, kad, piemēram, veselības aprūpes budžets nākošajam gadam tiek samazināts par 12 miljoniem latu. Tātad, no vienas puses, atalgojuma paaugstināšana ierēdņiem, kas virs atļautajiem 5% sasniedz 10 miljonu latu, no otras puses, nepietiek līdzekļu veselības aprūpei, tātad ārstiem, medmāsām, visiem citiem pasākumiem. Tur līdzekļus plāno izlietot mazāk.

Tas pats attiecas arī uz izglītības sistēmu — arī tur visas skolas tagad ir pašvaldību aprūpē. Skolotāju algām līdzekļi ir nedaudz palielināti, salīdzinot ar šo gadu, bet, protams, tie ir ļoti, ļoti nepietiekami.

Kāpēc opozīcijas frakcijas, tajā skaitā frakcija “Latvijai” iebilda pret budžeta pieņemšanu? Šeit izskanēja tāda doma — mūsu kolēģe K.Lībanes kundze teica, ka, lūk, ko tad opozīcijas deputāti iedomājas, vai tad valstij jāpaliek bez budžeta un tamlīdzīgi? Šādas domas ir pilnīgi nepamatotas, neviens neuzskata, ka valstij jāpaliek bez budžeta, ka valstī nav jāpieņem budžets. Bet runa ir par to, lai budžetu varētu atgriezt atpakaļ valdībā, tas tiktu pārstrādāts, ņemot vērā arī apspriešanu, kritiku un, es teiktu, konstruktīvos, nevis nekonstruktīvos, kā to cenšas apgalvot pozīcijas frakciju deputāti, opozīcijas priekšlikumus, lai šis budžets tiktu apspriests arī frakcijās un šeit uzstātos arī valdības pārstāvji un ministri, izskaidrojot savu viedokli, pamatojot savus izdevumus un tā tālāk. Lūk, tādā veidā, ja tas tiktu darīts, tad arī šeit plenārsēdē nebūtu nekādu lielu strīdu un iebildumu. Tāpēc arī šāds priekšlikums tika izvirzīts. Protams, to valdošais vairākums nepieņēma, un budžets tika nodots sagatavošanai otrajam lasījumam.

Frakcija “Latvijai” sagatavos arī savus priekšlikumus, un es atkal gribu uzsvērt, ka tie būs konstruktīvi, nevis nekonstruktīvi priekšlikumi, kā šeit cenšas apgalvot. Tie skars gan budžeta līdzekļu pārdali, izlietošanas mērķtiecību, gan tie būs virzīti tieši sociālajām vajadzībām, veselības aprūpei. Tie būs virzīti uz to, lai vairāk līdzekļu būtu izglītībai un, protams, pašvaldībām.

Šeit es nerunāju par pašvaldībām, bet arī šis jautājums viens no centrālajiem šodienas apspriedē. Tas arī bija pamats tam, ka tika ierosināta budžeta atlikšana. Proti, mēs uzskatām, ka valsts budžetu vajadzēja apspriest kopā ar pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu, kas nav sagatavots un iesniegts, un neviens nezina, kad tas būs. Šis pašvaldību finansu jautājums, kā mēs zinām, izraisa ārkārtīgi lielas diskusijas, iebildumus, likumu grozījumus un tā tālāk. To visu vajadzēja darīt tagad, vajadzēja visu saskaņot, sabalansēt un tad nākt ar šo budžetu. Lūk, tāds bija mūsu viedoklis, nevis kaut kāds destruktīvs, kā šeit daži izsakās, ka, mēs negribam pieņemt budžetu. Par to neviens nerunā. Tāpēc frakcija “Latvijai” uzstājās par to, ka budžetu vajadzētu atlikt. Mēs arī izstrādāsim savus priekšlikumus.

Arī jautājums par sponsorēšanu, tas pieprasījums, kas bija, izraisīja asas diskusijas. Šeit radās pārpratums starp opozīcijas un pozīcijas deputātiem, acīmdredzot, mēs vai nu tas iznāca tīšām, vai netīšām, bet mēs viens otru nesapratām, par ko ir runa. Mūsu viedoklis bija, ka tomēr tādas lielas summas kā 2,3 vai 4 miljoni dolāru no valsts uzņēmuma peļņas nevarētu novirzīt tieši sponsorēšanai, apejot valsts budžetu. Mēs uzskatījām, ka to vajadzētu valsts budžetā un tad attiecīgi rīkoties. Ne jau visi šie 4 miljoni nonāktu budžetā, bet attiecīga nodokļu summa no šiem līdzekļiem, un tad arī to varētu novirzīt attiecīgiem mērķiem, tajā skaitā arī Olimpiskajai komitejai, sporta pasākumiem un tā tālāk.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Šodien Saeimā pieņemts budžets pirmajā lasījumā, un tagad sākas periods, kad visi deputāti var iesniegt savus priekšlikumus par izmaiņām tajā.

Gribu teikt arī to, ka saskaņā ar jaunajiem Kārtības ruļļa grozījumiem šogad būs tāda prakse, ka likums par budžetu nāk kopā vēl ar desmit pavadošiem likumprojektiem par nodokļiem. Arī te opozīcijas deputāti varēs sniegt savus konkrētos konstruktīvos priekšlikumus, kā iedot naudu medicīnai, izglītībai un pašvaldībām, bet viņiem vienlaikus arī būs jānorāda, no kurienes šo naudu paņemt. Valdība deklarējusi, ka nodokļu likmes netiks paaugstinātas, to arī gaida visi uzņēmēji, un gribu teikt, ka šajā nodokļu likumu paketē nav neviena tāda nodoķļa, kas tiktu paaugstināts, salīdzinot ar pagājušo gadu. Vienīgais izņēmums varētu būt akcīzes nodoklis naftas produktiem, bet tas jau bija paredzēts pirms diviem gadiem — līdz 2000.gadam notiks nepārtraukta šī nodokļa palielināšana.

Gribu mazliet pieskarties šiem nodokļu likumiem. Akcīzes grozījumi uz akcīzes naftas produktiem vairāk sakārto šo akcīzes nodokļa iekasēšanu, precīzāk, lai šie līdzekļi valsts kasei neaziet garām.

Par pievienotās vērtības nodokli. Šis likumprojekts neatņem nevienu atvieglojumu, kāds bija pirms tam, ne zemniekiem, ne presei — visi atvieglojumi paliek, bet likumprojekts ir papildināts ar normām, kas nebija šajā likumā un kas pirms tam bija ietvertas Ministru kabineta noteikumos. Līdz ar to atkal bija grūtības ar piemērošanu.

Nākas runāt arī par īpašuma nodokli. Tā kā nekustamā īpašuma nodoklis līdz 2000. gadam darbosies tikai attiecībā uz zemi, bet īpašuma nodoklis darbojas līdz 1997. gada beigām, tad nākamajā gadā tomēr šo īpašuma nodokli turpinās iekasēt, jo nauda nepieciešama pašvaldību budžetā. Šobrīd ir izmaiņas, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, tiek aplikti tikai uzņēmuma pamatlīdzekļi — ēkas un būves, bet tas nekādā gadījumā neskars iedzīvotājus, tas neattiecas uz privāto personu ēkām un arī uz dzīvojamajām ēkām.

Gribu arī atzīmēt to, ka šogad nebija nekādi grozījumi nodokļos, kas samazinātu naudu sociālajai sfērai, kā tas bija pagājušajā gadā, kad tika pieņemti daži nepopulāri lēmumi un tādi nodokļu likumu grozījumi, kas samazinātu pabalstus. Gribu teikt, ka šogad tas nav noticis.

Jā, gribu pateikt arī to, ka šodien nebija sevišķi viegla diena, un opozīcijas pārmetumi, ka valdībai un ministrijām vajadzēja vairāk skaidrotÉ Gribu teikt, ka skaidrot var tiem, kas klausās, nevis tiem, kas visu laiku mēģina noraut kvorumu, lai šī sēde beigtos. Visas republikas pašvaldības un budžeta iestādes gaida, lai budžets tiktu izsludināts šogad, nevis kā tas ir bijis 1995. gadā un 1996. gadā, kad tas tika izsludināts februārī.

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Mani kolēģi jau runāja par šodien būtiskāko notikumu Saeimā — pirmajā lasījumā tika akceptēts budžets un noteikti termiņi priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.

Kāda ir Demokrātiskās partijas “Saimnieks” nostāja šajā sakarā? Mēs uzskatām, ka budžets tomēr nav akcentējis vairākas prioritāras nostādnes, kas ir valdības darbības un rīcības programmā, uz kuru arī mēs liekam savu uzsvaru. Savos priekšlikumos mēs gribam realizēt šo principu, lai budžetā būtu redzamas prioritātes — kurām nozarēm un kurām ministrijām šie līdzekļi tiek iedalīti vai pārdalīti.

Te nav runa par budžeta struktūras izjaukšanu vai kā citādi, vienkārši runa bija par prioritātēm. Šīs prioritātes mēs saskatām sekojošas: veselības aizsardzība, pašvaldības un izglītība, zinātnes jomā akcentu liekot uz tās finansējumu. Tāpēc uz budžetu mēs skatāmies kā uz attīstības budžetu, nevis kā uz patēriņa budžetu. Un šim budžetam, jāieliek pamati — tāda ir mūsu nostādne, lai veidotu 1999. gada budžetu kā attīstības budžetu.

Kur meklēt līdzekļus? Mums ir četri varianti, un savos priekšlikumos mēs šos variantus centīsimies realizēt.

Šonedēļ bija ļoti svarīga tikšanās ar Hipotēku un zemes bankas vadību arī šajā sakarā. Mūsu nostādne ir sekojoša — nepiedodami ilgi netiek realizētas Hipotēku un zemes kā valsts bankas iespējas, lai attīstītu un realizētu hipotekārās kreditēšanas sistēmu. Tas vairāk attiecas uz laukiem, bet, protams, arī uz pilsētām. Runa ir par to, ka jānostiprina šī banka un nākošā gada budžetā būtu nepieciešams caur Privatizācijas fonda līdzekļiem šai bankai izdalīt 5 vai 6 miljonus, lai papildinātu kapitālu un sāktos iespēja realizēt šo kreditēšanas sistēmu. Bez šādas bankas nostiprināšanas Latvijā nav un reāli nevar pastāvēt pietiekoši lēti ilgtermiņa kredīti, kurus varētu realizēt mūsu lauksaimnieki. Tāpēc bija runa par šīs bankas vadības nostiprināšanu, to struktūras samazināšanu atbilstoši Pasaules bankas prasībām. Līdz ar to arī Pasaules bankas attieksme attiecībā uz šo mūsu banku būtu citāda un būtu iespēja realizēt otro kredītu līnijas kārtu — 25 miljoni dolāru, kas ir pietiekošs pamats šīs kreditēšanas sistēmas attīstībai.

Mēs vēlreiz, arī kontekstā ar budžeta projektu, atgriežamies pie celulozes kombināta nākošās celtniecības. Diemžēl jau trīs reizes, tiekoties ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, mēs tā arī īsti nesapratām, kādā stadijā ir priekšlikumu izstrāde, cik ilgs būs šis process, jo kaimiņi lietuvieši un baltkrievi neguļ, un, ja šāds kombināts tiks uzbūvēts kaimiņu valstīs, līdz ar to būs problēma, vai vispār nāks investīcijas, lai celulozes kombinātu būvētu Latvijā. Kāpēc es to saku un uzsveru? Tāpēc, ka celulozes kombināta celtniecība nebūs tikai runa par mežu politikas realizāciju, bet par veselu kompleksu. Tas ir vesels valsts nozīmes objekts, kas tādā vai citādā veidā paātrinās ražošanas atsākšanu laukos. Ko tas nozīmē, ja zemnieku saimniecība, kurā ir mežs, būs spējīga labi un ātri realizēt papīrmalku, pat zarus, un iztīrīt mežu? Tie ir ātri apgrozāmie līdzekļi, kurus noteikti varēs ieguldīt zemē, lai ražotu graudus, lai attīstītu lopkopību, kurā šis kapitāla aprites process ir pietiekoši ilglaicīgs. Kā mēs zinām, laukos galvenā problēma ir tā, ka nav šo apgrozījuma līdzekļu, tāpēc maksimāls akcents jāliek uz šī celulozes kombināta paātrinātu projekta izstrādi un, protams, investīciju meklējumiem, lai varētu realizēt šo projektu. Mums rada bažas, ka paralēli notiek slikti procesi attiecībā uz mežu īpašumu un mežu nomas noteikšanu. Ja šie meži tiks saskaldīti īpašniekiem un nomniekiem, bet meži būs pamats, garants šiem kredītiem un investīcijām, kuras būs vairāk nekā miljards dolāru, tad mēs neredzam iespēju, ka kāds investors var atnākt, jo valsts budžets nevarēs garantēt miljardu dolāru investīcijas. Tas ir ļoti būtiski, un mēs esam nolēmuši vēlreiz tikties ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, varbūt arī pats zemkopības ministrs atnāks uz frakcijas sēdi, lai mums izskaidrotu situāciju un to, kā rīkoties tālāk.

Tas, protams, attiecas arī uz meža politikas realizāciju, kuras koncepcijas izstrāde ieilgusi un, kā mums teica Zemkopības ministrijā, tā varētu parādīties pēc divām nedēļām. Vismaz tas ir labi.

Par Privatizācijas fonda līdzekļiem attiecībā uz šī un nākamā gada budžeta iestrādēm. Mēs nevaram pieļaut, ka apmēram divas trešdaļas Privatizacijas fonda līdzekļu tiek realizētas tā sauktajā patēriņa budžetā. Galvenā loma šim Privatizācijas fondam ir attīstības realizācija, un ar attīstību es domāju to, ka šie budžeta līdzekļi caur investīciju programmām jāiegulda tikai tādās ražotnēs, tikai tādos uzņēmumos, kas spēj radīt jaunas darba vietas un paplašināt ražošanu. Tāpēc mūsu nostāja būs principiāla arī nākamā gada Privatizacijas fonda pārdalē, lai tieši liktu akcentu uz investīciju projektiem, uz ražošanas paplašināšanu, kas beigu beigās, mēs ceram, dos arī papildu darba vietas mūsu Latvijas iedzīvotājiem.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”,

Nr.126