Valsts statistikas komitejas informācija

1997.gada 8.oktobrī

Par Latvijas un ārvalstu ceļotāju izdevumiem

1997.gada jūnijā, jūlijā un augustā Latvijas iedzīvotāji, dodoties uz ārzemēm, 602 000 reižu šķērsoja valsts robežu, kas ir par 14 000 vairāk nekā pagājušā gada vasaras sezonā. Šai pašā laika periodā 611 000 reižu robežu šķērsojuši ārzemju ceļotāji ceļā uz Latviju, kas ir par 5000 mazāk nekā pagājušā gada vasaras sezonā.

Latvijas ceļotāji ārvalstīs

Apsekojuma rezultātā iegūtie dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķi salīdzinājumā ar iepriekšējām sezonām nav būtiski mainījušies - joprojām lielākā daļa ceļotāju devās uz Lietuvu, pēc tam uz Krieviju, Igauniju un Baltkrieviju.

Ceļotāji, kas devās uz Lietuvu un Poliju, kā galveno ceļojuma motīvu minēja iepirkšanos. Uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu ceļotāji galvenokārt devās nolūkā apciemot radiniekus un draugus, bet uz Igauniju, Vāciju un Zviedriju - darījumu braucienos. No visiem Latvijas ceļotājiem 34% devušies apmeklēt radiniekus un draugus, 25% - veikt iepirkšanos, 21% - kārtot biznesa darījumus un tikai 8% kā ceļojuma galveno iemeslu minējuši atpūtu.

Vasaras sezonā Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 52 milj. latu, t.i., par 15 milj. latu mazāk nekā pagājušā gada vasarā*. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu Latvijas ceļotāji ievērojami mazāk tērējuši Vācijā (par 6,2 milj. latu), Krievijā (par 2,8 milj. latu) un Polijā (par 1,7 milj. latu). Visvairāk samazinājušies to ceļotāju izdevumi, kuri kā galveno ceļojuma motīvu minēja iepirkšanos (par 6,2 milj. latu), kā arī draugu un radinieku apmeklēšanu (par 3 milj. latu). Latvijas ceļotāju ārzemēs iztērēto naudas līdzekļu apjoma samazinājums noticis arī ceļojuma vidējā ilguma saīsināšanās dēļ, par ko liecina tabulas dati.

Latvijas ceļotāji ārzemēs 1996. un 1997.gada vasaras sezonā

Pēc apsekojuma datiem, visvairāk tērēts Krievijā - 15,9 milj. latu un Lietuvā - 12,4 milj. latu (1996.gada vasaras sezonā attiecīgi 18,7 milj. latu un 11,3 milj. latu).

71% no Latvijas ceļotājiem, kas pabijuši ārzemēs, savu ceļojumu vērtē kā ļoti labu vai labu. Visaugstāko novērtējumu saņēmuši ceļojumi uz Zviedriju un Čehiju. Zemāko novērtējumu savam braucienam visbiežāk devuši ceļo tāji, kuri atgriezušies no Baltkrievijas un Ukrainas.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā

Pēc apsekojuma datiem, Latvijā 1997.gada vasaras sezonā ieradās 611 tūkst. ārzemju ceļotāju, no kuriem lielākā daļa bija tuvējo kaimiņvalstu pārstāvji - 30% ceļotāju kopskaita bija viesi no Lietuvas, 23% - no Igaunijas, 11% - no Krievijas. Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas un Zviedrijas ceļotāju galvenais ceļojuma motīvs bija draugu un radinieku apmeklējums. Savukārt vairākums Dānijas, Norvēģijas, Vācijas un Čehijas ceļotāju uz Latviju brauca atpūsties, bet ceļotāji no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Holandes visbiežāk Latvijā ieradās, tikai caurbraucot, un kā galveno ceļojuma iemeslu nosauca tranzītu.

Vasaras sezonā ārzemju ceļotāji Latvijā iztērējuši 31 milj. latu, kas ir par 11 milj. latu mazāk nekā pagājušā gada vasarā*. Šis samazinājums saistīts ar ceļojuma ilguma samazināšanos, kā arī būtisku izdevumu samazināšanos tiem ceļotājiem, kuri kā galveno ceļojuma iemeslu minējuši draugu un radinieku apmeklējumu un iepirkšanos.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā 1996. un 1997.gada vasaras sezonā

Visvairāk naudas Latvijā tērējuši ceļotāji no Krievijas (8,5milj. latu), Vācijas (3,6 milj. latu), ASV (2,5 milj. latu) un Zviedrijas (2,5 milj. latu). Uz jautājumu: "Vai, jūsuprāt, Latvijā ir izdevīgi tērēt naudu?" 32% no visiem ceļotājiem, tai skaitā arī iepriekš minēto valstu pārstāvji, atbildēja apstiprinoši, bet 37%, tai skaitā ceļotāji no tādām valstīm kā Baltkrievija, Igaunija, Lietuva, Polija, Ukraina, Čehija, Nīderlande, atbildēja noliedzoši. Tomēr gandrīz 90% no visiem aptaujātajiem pauž apmierinātību ar Latvijas apmeklējumu un savu ceļojumu vērtē kā ļoti labu vai labu.

Kopumā vēl joprojām vērojama tendence, ka ārzemju ceļotāju izdevumi Latvijā ir mazāki nekā latviešu ceļotāju izdevumi ārzemēs (skat. sekojošo grafiku).

Šā gada vasarā LR Valsts statistikas komiteja piekto reizi organizēja valsts robežu šķērsojošo personu apsekojumu. Apsekojums tiek veikts trīs reizes gadā (ziemas, vasaras un pavasara-rudens sezonā) 15 robežkontroles punktos (lidostā "Rīga", Rīgas pasažieru ostā un 13 sauszemes robežšķērsošanas punktos), kurus robežu šķērsošanai 1996.gadā izmantoja aptuveni 75% no kopējā ceļotāju skaita.

_________________

* Kopējā izdevumu summā neietilpst ceļa izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi.

Sagatavojusi VSK Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības aizsardzības statistikas daļa