Latvijas Republikas Ministru kabinets
1997.gada 28.oktobrī Noteikumi nr. 363
Rīgā (prot. nr.59 5.¤)
Ostu hidrotehnisko būvju speciālie būvnoteikumi
Izdoti saskaņā ar
Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka prasības tiešā ūdens iedarbībā esošo būvju (piemēram, moli, viļņlauži, piestātnes, krasta stiprinājumi, kuģu ceļi, kanāli, apgriešanās baseini, navigācijas ierīces) (turpmāk — ostu hidrotehniskās būves) projektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai un būvdarbu veikšanai, kā arī minēto procesu norises kārtību.
2. Šie noteikumi nosaka ostu hidrotehnisko būvju projektēšanas un būvniecības nosacījumus, ciktāl to nenosaka Latvijas jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss) un Vispārīgie būvnoteikumi.
3. Šie noteikumi ir attiecināmi arī uz citām būvēm, kas atrodas kuģu ceļu robežās.
II. Būvprojektēšanas sagatavošana
4. Ostu hidrotehnisko būvju projektēšanas uzsākšanai bez Vispārīgo būvnoteikumu 41.punktā minētajiem dokumentiem un materiāliem nepieciešami attiecīgās ostas pārvaldes un Latvijas Jūras administrācijas izsniegti tehniskie noteikumi vai, ja tādu nav, minēto institūciju rakstiska piekrišana objekta projektēšanai.
5. Ostu hidrotehnisko būvju projektēšanas uzdevums sagatavojams atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 3.6.apakšnodaļā noteiktajām prasībām un saskaņojams ar attiecīgās ostas pārvaldi, Latvijas Jūras administrāciju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldi (turpmāk — Jūras vides pārvalde).
III. Būvprojektēšana
6. Ostu hidrotehnisko būvju būvprojekts papildus saskaņojams ar attiecīgās ostas pārvaldi un Jūras vides pārvaldi, un to akceptē Latvijas Jūras administrācija.
7. Ostu hidrotehnisko būvju būvprojektu valsts ekspertīzi veic vai organizē būvprojektu valsts ekspertīzes institūcija, kas pieaicina attiecīgos hidrotehnisko būvju speciālistus.
8. Ja akceptētā būvprojektā ir izdarītas izmaiņas vai veikta tā atkārtota saskaņošana, būvprojekts iesniedzams Latvijas Jūras administrācijā atkārtota būvprojekta akcepta saņemšanai.
9. Ja ir beidzies akceptēta būvprojekta derīguma termiņš vai ja būvatļauja ir anulēta saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 120.punktu, būvprojekts no jauna saskaņojams būvvaldē, attiecīgās ostas pārvaldē un Jūras vides pārvaldē, un to atkārtoti akceptē Latvijas Jūras administrācija.
IV. Būvdarbi
10. Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 113.punktu Satiksmes ministrija deleģē ostu hidrotehnisko būvju būvatļauju izsniegšanas tiesības būvvaldei, kuras teritorijā atrodas attiecīgais būvobjekts.
11. Kuģu ceļu, kanālu un apgriešanās baseinu padziļināšanas darbiem atļauju izsniedz attiecīgās ostas pārvalde un Jūras vides pārvalde pēc saskaņošanas ar Latvijas Jūras administrāciju.
12. Katrā ostu hidrotehnisko būvju būvobjektā regulāri aizpildāmi Vispārīgo būvnoteikumu 140.punktā minētie žurnāli, kā arī būvdarbu žurnāla pielikums — zemūdens darbu žurnāls (pielikums).
13. Ostu hidrotehnisko būvju būvniecības valsts kontroli veic Valsts būvinspekcija saskaņā ar Būvniecības likuma 29. un 30.pantu un Latvijas Jūras administrācija saskaņā ar Latvijas jūrniecības noteikumu (Jūras kodeksa) 6.panta ceturtās daļas 15.punktu.
14. Viena mēneša laikā pēc būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs iesniedz Jūras vides pārvaldē aprēķinu par ūdens bioloģiskajiem resursiem radītajiem zaudējumiem un atlīdzina minētos zaudējumus saskaņā ar likumu “Par vides aizsardzību”.
15. Ostu hidrotehniskās būves pieņem ekspluatācijā Ministru kabineta noteikumos par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97) noteiktajā kārtībā. Pieņemšanas komisijas sastāvā iekļauj Latvijas būvnormatīva LBN 301-97 11.punktā minētos komisijas locekļus, kā arī Latvijas Jūras administrācijas pārstāvi.
16. Ostu hidrotehnisko būvju būvdarbus var apturēt Vispārīgo būvnoteikumu 165.punktā minētās institūcijas, kā arī Latvijas Jūras administrācija.
V. Pārejas jautājumi
17. Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.novembri.
Ministru prezidents G.Krasts
Satiksmes ministrs V.Krištopans