Ministru kabineta noteikumi Nr. 364

Rīgā 1997.gada 28.oktobrī (prot. nr.59 9.§)

Valsts atbalsta uzraudzības komisijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Ministriju
iekārtas likuma 15.panta 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts atbalsta uzraudzības komisija (turpmāk — Komisija) ir pilnvarotu amatpersonu koleģiāla institūcija, kura izvērtē valsts atbalsta projektus un nodrošina valsts atbalsta pasākumu uzskaiti.

2. Komisija savā darbībā ievēro Satversmi, likumus un citus tiesību aktus, šo nolikumu, kā arī Latvijas Republikas noslēgtos starptautiskos līgumus.

II. Komisijas informatīvais nodrošinājums

3. Valsts vai pašvaldību institūcijas vai to pilnvaroti valsts atbalsta sniedzēji piesaka Komisijā plānotos valsts atbalsta projektus, kā arī plānotos grozījumus spēkā esošajos valsts atbalsta projektos. Valsts atbalsta projekta pieteikuma saturs norādīts pielikumā.

4. Pēc Komisijas pieprasījuma atbildīgā valsts vai pašvaldību institūcija vai tās pilnvarots valsts atbalsta sniedzējs nodrošina Komisiju ar citu valsts atbalsta projektu izvērtēšanai nepieciešamo informāciju pieprasījumā norādītajos termiņos.

III. Komisijas tiesības

5. Komisijai pēc savas iniciatīvas vai pēc trešās personas (valsts atbalsta saņēmēja konkurenta, citas ieinteresētās personas) pieprasījuma ir tiesības apturēt uz izvērtēšanas laiku to valsts atbalsta projektu realizāciju, par kuriem Komisijai nav ziņots. Izņēmums ir Ministru kabineta 1997.gada 5.augusta noteikumu nr.284 “Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli” (turpmāk — Noteikumi) 18.panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi.

6. Lai apzinātu un izvērtētu valsts atbalsta projektus, Komisijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no atbildīgajām valsts vai pašvaldību institūcijām vai to pilnvarotiem valsts atbalsta sniedzējiem nepieciešamo informāciju, kā arī pieprasīt un saņemt pārskatus par valsts atbalsta projektu realizāciju.

7. Komisijai ir tiesības izdot rīkojumu atbildīgajām institūcijām vai to pilnvarotiem valsts atbalsta sniedzējiem pārtraukt valsts atbalsta sniegšanu, ja netiek ievēroti Komisijas lēmumā ietvertie nosacījumi, un pieprasīt, lai valsts atbalsta sniedzējs iekasētu vai dotu norādījumu attiecīgajai institūcijai iekasēt no valsts atbalsta saņēmēja tam nelikumīgi piešķirto valsts atbalstu.

IV. Komisijas pienākumi

8. Komisijai ir pienākums izskatīt valsts atbalsta projektu, ja valsts vai pašvaldību institūcija vai arī tās pilnvarots valsts atbalsta sniedzējs iesniedz attiecīgā projekta pieteikumu. Ja saņemtajā informācijā ir norāde, ka tā ir konfidenciāla, Komisijai ir pienākums neizpaust attiecīgo informāciju.

9. Komisijai ir pienākums izskatīt valsts atbalsta projektu, ja tiek saņemta sūdzība no valsts atbalsta saņēmēja konkurenta, citām ieinteresētām personām, kā arī to pārstāvjiem. Sūdzības jāiesniedz Komisijas sekretariātā. Sekretariāts reģistrē sūdzību un par tās saņemšanu izsniedz dokumentu, kurā norādīts sūdzības reģistrācijas numurs.

10. Komisija nedrīkst izpaust sūdzības iesniedzēja vārdu, izņemot gadījumus, ja notikusi abpusēja vienošanās par pretējo, kā arī sūdzībā ietverto informāciju, ja sūdzības iesniedzējs norāda, ka tā ir konfidenciāla.

11. Komisija ir atbildīga par valsts atbalsta pārraudzīšanu. Tās pienākumos ietilpst sagatavot pārskatu par valsts atbalstu, kā arī izveidot un atjaunot valsts atbalsta pasākumu reģistru.

V. Komisijas lēmumi, rīkojumi un atzinumi

12. Komisija beidz lietas izskatīšanu:

12.1. pieņemot lēmumu par valsts atbalsta projekta atbilstību Latvijas Republikas un Eiropas savienības brīvās tirdzniecības līgumam, citām saistībām, kas izriet no Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, un Noteikumiem un atļaujot attiecīgā projekta realizāciju;

12.2. pieņemot lēmumu par valsts atbalsta projekta daļēju apstiprināšanu un izvirzot īpašus nosacījumus tā realizācijai. Ja valsts atbalsta projekta iesniedzējs atsakās pildīt Komisijas nosacījumus, attiecīgā projekta realizācija ir aizliegta;

12.3. rakstiski informējot valsts atbalsta projekta iesniedzēju, ka attiecīgais projekts nav kvalificējams kā valsts atbalsts;

12.4. pieņemot lēmumu par valsts atbalsta projekta noraidīšanu sakarā ar tā neatbilstību Latvijas Republikas un Eiropas savienības brīvās tirdzniecības līgumam, citām saistībām, kas izriet no Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, un Noteikumiem:

12.4.1. ja valsts atbalsta projekta realizācija vēl nav uzsākta, lēmumā jānorāda, ka ir aizliegts uzsākt attiecīgā projekta realizāciju. Ja attiecīgā valsts atbalsta piešķiršana ir plānota tiešo maksājumu veidā no valsts budžeta līdzekļiem, lēmuma kopija tiek nosūtīta Valsts kasei;

12.4.2. ja valsts atbalsta projekta realizācija ir uzsākta, iepriekš par to nepaziņojot, lēmumā jānorāda, ka attiecīgā projekta realizācija nekavējoties jāpārtrauc. Minētajā lēmumā var noteikt, ka valsts atbalsta sniedzējam jāiekasē no valsts atbalsta saņēmēja tam nelikumīgi piešķirtais valsts atbalsts, kā arī Komisijas noteiktie procentu maksājumi. Komisijas priekšsēdētājs, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, izdod rīkojumu Valsts kasei pārtraukt attiecīgā valsts atbalsta projekta finansējumu, ja attiecīgais projekts tiek realizēts tiešo maksājumu veidā no valsts budžeta līdzekļiem. Ja nelikumīgais valsts atbalsts tika sniegts nodokļu atvieglojumu, nodokļu maksājumu pagarinājuma vai iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu samazinājuma veidā, Komisijas priekšsēdētājs var izdot rīkojumu Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts sociālās apdrošināšanas fondam, attiecīgajai pašvaldību institūcijai vai Nokavēto nodokļu maksājumu samaksas pagarinājumu komisijai atcelt nodokļu jomā piešķirto valsts atbalstu vai piedzīt attiecīgās summas;

12.5. sagatavojot rekomendējošu atzinumu par valsts atbalsta projektu, ja tas tiek plānots kādā no Noteikumu 3.panta otrajā daļā minētajām jomām.

VI. Komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība

13. Komisija lēmumu pieņem ar klātesošo Komisijas locekļu balsu vairākumu. Ja klātesošo Komisijas locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir Komisijas priekšsēdētāja balss.

14. Komisijai lēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc valsts atbalsta projekta pieteikuma pilna teksta saņemšanas. Ja Komisija uzskata valsts atbalsta projekta pieteikumu par nepilnīgu, tā var pieprasīt projekta iesniedzējam noteiktajos termiņos sniegt nepieciešamo informāciju.

15. Ja 30 dienu laikā pēc valsts atbalsta projekta pieteikuma pilna teksta saņemšanas Komisija nav pieņēmusi lēmumu vai paziņojusi par apstākļiem, kas kavē lēmuma pieņemšanu noteiktajā termiņā, valsts atbalsta projekta iesniedzējs atkārtoti informē Komisiju par gatavību piešķirt attiecīgo valsts atbalstu. Ja Komisija 10 dienu laikā pēc valsts atbalsta projekta sniedzēja atkārtotas griešanās Komisijā nav pieņēmusi lēmumu vai nav publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” atbilstoši šo noteikumu 16.punktam, valsts atbalsta projekts tiek uzskatīts par apstiprinātu.

16. Ja Komisijai nav iespējams lēmumu pieņemt 30 dienu laikā, jo ir pamatotas grūtības noteiktajā laikā kvalitatīvi izvērtēt valsts atbalsta projekta atbilstību Latvijas Republikas un Eiropas savienības brīvās tirdzniecības līgumam, citām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, kas izriet no Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, un Noteikumiem, Komisijai ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanai paredzētā termiņa beigām jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojums par valsts atbalsta projekta izskatīšanas gaitu, tās laikā izvirzītajiem iebildumiem un papildus nepieciešamajām ziņām, lai varētu pabeigt lietas izskatīšanu.

17. Jebkurai ieinteresētajai personai (arī uzņēmumam (uzņēmumiem), kas saņem atbalstu, citām personām, apvienībām vai uzņēmumam (uzņēmumiem), kuru intereses varētu tikt skartas valsts atbalsta projekta apstiprināšanas rezultātā) ir tiesības sniegt to rīcībā esošās ziņas 10 dienu laikā pēc paziņojuma publikācijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Komisija nedrīkst izpaust minēto personu vārdus, ja tās to pieprasa. Informācijas konfidencialitāte tiek nodrošināta, ja to pieprasa informācijas sniedzējs.

18. Valsts atbalsta projekta iesniedzējam 10 dienu laikā jāsagatavo atbilde uz lietas izskatīšanas gaitā izvirzītajiem iebildumiem. Sagatavot atbildi uz ieinteresēto personu sniegtajām ziņām valsts atbalsta projekta iesniedzējs var septiņu dienu laikā pēc šo noteikumu 17.punktā norādītā termiņa beigām.

19. Ja valsts atbalsta projekta iesniedzējs nevar nodrošināt Komisiju ar pieprasīto informāciju šo noteikumu 18.punktā norādītajā termiņā, Komisija ir tiesīga pieņemt galīgo lēmumu atbilstoši tās rīcībā esošajai informācijai.

20. Komisijai jāpieņem galīgais lēmums 14 dienu laikā pēc šo noteikumu 18.punktā norādītā termiņa beigām.

21. Jebkuram lēmumam, ar kuru tiek pabeigta lietas izskatīšana, jābūt skaidri motivētam, pamatojoties uz iegūtajām ziņām.

22. Komisijai paziņojums par lēmuma pieņemšanu valsts atbalsta lietā jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Komisijas sekretariāts veic visu publicēto lēmumu uzskaiti un nodrošina interesentus ar pilnu attiecīgā lēmuma tekstu.

23. Komisijas lēmumus paraksta Komisijas priekšsēdētājs. Viņa prombūtnes laikā Komisijas lēmumus paraksta Komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

24. Komisijas pieņemtie lēmumi valsts atbalsta jomā ir saistoši valsts un pašvaldību institūcijām, to pilnvarotiem valsts atbalsta sniedzējiem, kā arī valsts atbalsta potenciāliem un faktiskiem saņēmējiem.

25. Komisijas lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc paziņojuma par lēmuma pieņemšanu publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā pēc attiecīgā paziņojuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

VII. Kārtība, kādā apstiprināmi individuālie valsts atbalsta projekti, kas tiek plānoti Komisijas apstiprinātu valsts atbalsta programmu ietvaros, kā arī likumu un Ministru kabineta noteikumu ietvaros

26. Izskatot individuālo valsts atbalsta projektu, kas tiek plānots Komisijas apstiprinātu valsts atbalsta programmu ietvaros, kā arī likumu un Ministru kabineta noteikumu ietvaros, Komisijai lēmums jāpieņem 10 dienu laikā pēc attiecīgā valsts atbalsta projekta pieteikuma pilna teksta saņemšanas. Ja Komisija uzskata valsts atbalsta projekta pieteikumu par nepilnīgu, tā var pieprasīt attiecīgā projekta iesniedzējam Komisijas noteiktajos termiņos sniegt nepieciešamo informāciju.

27. Ja 10 dienu laikā pēc individuālā valsts atbalsta projekta pieteikuma pilna teksta saņemšanas Komisija nav pieņēmusi lēmumu vai paziņojusi par apstākļiem, kas kavē lēmuma pieņemšanu noteiktajā termiņā, individuālā valsts atbalsta projekta iesniedzējs atkārtoti informē Komisiju par gatavību piešķirt attiecīgo valsts atbalstu. Ja Komisija nepieņem lēmumu piecu dienu laikā pēc attiecīgā projekta iesniedzēja atkārtotas griešanās Komisijā, valsts atbalsta projekts tiek uzskatīts par apstiprinātu.

28. Komisijas lēmums par individuālo valsts atbalsta projektu, kas tiek plānots Komisijas apstiprinātu valsts atbalsta programmu ietvaros, stājas spēkā piektajā dienā pēc lēmuma pieņemšanas. Komisija rakstiski informē par to attiecīgo valsts vai pašvaldību institūciju un tās pilnvarotu valsts atbalsta sniedzēju.

VIII. Atbrīvojumi no lēmuma pieņemšanas pienākuma

29. Komisijai nav jāpieņem lēmums par valsts atbalsta projektu, ja ir piemērojami Noteikumu 3.panta otrās vai devītās daļas nosacījumi.

30. Komisijai nav jāpieņem lēmums par valsts atbalsta projektu, ja netiek pārsniegts valsts atbalsta neto subsīdijas ekvivalents 65000 latu apmērā uz vienu uzņēmumu triju gadu laikā no brīža, kad ir piešķirts pirmais valsts atbalsts, kas nepārsniedz šādus rādītājus:

30.1. valsts vai pašvaldību sniegtiem kredītiem (kredītu garantijām) — kredīta summa nepārsniedz 200000 latu;

30.2. subsīdijām un tamlīdzīgiem pasākumiem — summa nepārsniedz 30000 latu;

30.3. nodokļu parādu samaksas termiņu pagarinājumiem — pagarināto nodokļu parādu pamatsumma nepārsniedz 200000 latu;

30.4. citiem valsts atbalsta pasākumiem — valsts atbalsta neto subsīdijas ekvivalents nepārsniedz 30000 latu.

31. Ja tiek plānots ilgtermiņa valsts atbalsta projekts, lai noskaidrotu tā pašreizējo vērtību un pārbaudītu, vai triju gadu laikā netiks pārsniegts šo noteikumu 30.punktā noteiktais ierobežojums valsts atbalsta neto subsīdijas ekvivalentam, nākamajos gados paredzētās valsts atbalsta summas diskontē, ņemot par pamatu pēdējos Valsts statistikas komitejas datus par komercbanku vidējo procentlikmi ilgtermiņa kredītiem.

32. Šajā nodaļā minētie atbrīvojumi neattiecas uz eksporta atbalsta projektiem.

IX. Komisijas atzinumu sagatavošanas kārtība

33. Atzinumus par valsts atbalsta projektiem Noteikumu 3.panta otrajā daļā minētajās jomās Komisija sagatavo divu nedēļu laikā pēc attiecīgo projektu pieteikuma pilna teksta saņemšanas.

34. Ja Komisija uzskata valsts atbalsta projekta pieteikumu par nepilnīgu, tā var pieprasīt minētā projekta iesniedzējam Komisijas noteiktajos termiņos sniegt nepieciešamo informāciju.

X. Komisijas sastāvs

35. Komisijas sastāvā ir 14 valsts institūciju pārstāvji: četri Finansu ministrijas pārstāvji, trīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, divi Ekonomikas ministrijas pārstāvji, Monopoldarbības uzraudzības komitejas pārstāvis, Zemkopības ministrijas pārstāvis, Satiksmes ministrijas pārstāvis, Labklājības ministrijas pārstāvis un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis.

36. Komisijas personālsastāvu un izmaiņas tajā saskaņā ar šo noteikumu 35.punktā minēto institūciju priekšlikumiem apstiprina finansu ministrs.

37. Komisijas darbu vada Komisijas priekšsēdētājs, kuru ieceļ finansu ministrs no Finansu ministrijas pārstāvju vidus. Komisija no sava vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē priekšsēdētāja vietnieku.

38. Komisijas priekšsēdētājs ir pilnvarots pārstāvēt Komisiju tiesā. Viņa prombūtnes laikā šīs pilnvaras pāriet Komisijas priekšsēdētāja vietniekam.

39. Komisijas sekretariāta funkcijas veic Finansu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas Ekonomiskās integrācijas nodaļas darbinieki. Komisijas sekretāri ir atbildīgi par Komisijai iesniegto jautājumu sagatavošanu izskatīšanai Komisijas sēdēs un Komisijas pieņemto lēmumu noformēšanu protokolā.

40. Komisijas sēdes sasauc Komisijas priekšsēdētājs pēc vajadzības. Vismaz septiņas dienas pirms sēdes Komisijas locekļiem tiek nosūtīti izskatāmie materiāli un jautājumi.

41. Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no Komisijas locekļiem.

42. Komisijas darbā var pieaicināt attiecīgā profila ekspertus konkrētu valsts atbalsta projektu izvērtēšanai.

Ministru prezidents G.Krasts

Finansu ministrs R.Zīle

Pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 28.oktobra noteikumiem Nr.364

Valsts atbalsta projekta pieteikuma saturs

I. Vispārīgā informācija

1. Valsts atbalsta projekta nosaukums.

2. Valsts atbalsta projekta iesniedzējs.

3. Ministrijas vai citas administratīvas institūcijas nosaukums, kura ir atbildīga par attiecīgā valsts atbalsta projekta realizāciju; atbildīgās personas vārds un tālruņa numurs.

4. Normatīvā akta nosaukums, saskaņā ar kuru tiek plānots sniegt attiecīgo valsts atbalstu (pievieno attiecīgo normatīvā akta kopiju).

5. Valsts atbalsta projekta realizācijai paredzēto līdzekļu avots.

II. Valsts atbalsta veids
(norāda piemēroto variantu)

6. Valsts atbalsta projekti, kas saistīti ar šādiem budžeta izdevumiem:

6.1. subsīdijas, dotācijas, procentu likmju subsidēšana (ja uzņēmums saņem tiešu piemaksu) (norāda to summu un valsts atbalsta projektam piemērojamo nodokļu režīmu);

6.2. līdzekļu ieguldīšana uzņēmumos (norāda plānotās investīcijas summu).

7. Kredīti un garantijas:

7.1. kredīti ar preferenciālām procentlikmēm (norāda kredīta summu, kredītam piemērojamo procentlikmi, kredīta atmaksāšanas nosacījumus, kā arī paredzētās soda sankcijas, ja netiek ievēroti nosacījumi, saskaņā ar kuriem kredīts ir piešķirts);

7.2. valsts garantijas (norāda garantēto summu un paredzēto prēmiju summu).

8. Pasākumi nodokļu jomā:

8.1. nodokļu atvieglojumi;

8.2. nodokļu samaksas termiņu pagarināšana;

8.3. iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu samazināšana;

8.4. nodokļu parādu kapitalizācija (norāda plānoto budžeta ieņēmumu samazinājumu saistībā ar pasākumiem nodokļu jomā).

III. Valsts atbalsta projekta mērķis
(norāda piemēroto variantu un tā paveidu)

9. Horizontālais valsts atbalsts — valsts atbalsts, kas ir pieejams visu nozaru un reģionu uzņēmumiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem (spēj izpildīt noteiktas prasības). Pie horizontālā valsts atbalsta veidiem pieder mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšana, pētniecības projektu atbalstīšana, uzņēmumiem paredzētais atbalsts likumos noteikto prasību izpildei vides aizsardzības jomā, atbalsts uzņēmumiem krīzes situācijā u.c. (Ja valsts atbalsts tiek sniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, norāda šādus datus par attiecīgajiem uzņēmumiem: darbinieku skaits, gada apgrozījums, bilances vērtība, neatkarības pakāpe — saistība ar lielajiem uzņēmumiem.)

10. Reģionālais valsts atbalsts — valsts atbalsts, kas tiek sniegts uzņēmumiem pēc reģionālās piederības principa un ir paredzēts reģionālo problēmu, piemēram, bezdarba risināšanai.

11. Sektorālais atbalsts — valsts atbalsts, kas tiek sniegts tikai noteiktajā nozarē strādājošiem valsts uzņēmumiem. Norādīt sektoru (-us), kam ir paredzēts sniegt valsts atbalstu, atbilstoši šādai klasifikācijai:

11.1. enerģētika un ūdensapgāde:

11.1.1. kurināmā ieguve, sākotnējā apstrāde;

11.1.2. elektrības, gāzes, karstā ūdens ražošana un sadale;

11.1.3. ūdens piegāde, attīrīšana utt.;

11.2. derīgo izrakteņu ieguve un pārstrāde (izņemot kurināmā ieguvi), ķīmiskā rūpniecība:

11.2.1. metālu ražošana un sākotnējā apstrāde;

11.2.2. nemetālisko minerālo produktu ražošana;

11.2.3. ķīmiskā rūpniecība;

11.2.4. mākslīgo šķiedru ražošana;

11.3. metālrūpniecība, mašīnbūve, elektrisko iekārtu ražošana:

11.3.1. metāla izstrādājumu ražošana;

11.3.2. mašīnbūve;

11.3.3. biroja iekārtu un datu apstrādes iekārtu ražošana;

11.3.4. elektrisko un elektronisko iekārtu ražošana;

11.3.5. motortransporta līdzekļu un to daļu ražošana;

11.3.6. citu transporta līdzekļu ražošana;

11.4. citas rūpniecības nozares:

11.4.1. pārtikas, dzērienu un tabakas rūpniecība;

11.4.2. tekstilrūpniecība;

11.4.3. ādas un ādas izstrādājumu ražošana (izņemot apģērbus un apavus);

11.4.4. apģērbu un apavu rūpniecība;

11.4.5. kokapstrādes un mēbeļu rūpniecība;

11.4.6. papīra un papīra izstrādājumu ražošana un izdevējdarbība;

11.4.7. gumiju un plastmasu pārstrāde;

11.4.8. citas nozares;

11.5. celtniecība;

11.6. tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana, viesnīcu bizness, remonta pakalpojumi;

11.7. transports un sakari;

11.8. banku darbība, apdrošināšanas pakalpojumi, nomas pakalpojumi;

11.9. citi pakalpojumi.

IV. Valsts atbalsta saņēmēju skaits

12. Informācija par valsts atbalsta saņēmēju skaitu.

13. Ja nav pieejama precīza informācija, sniedz aptuvenu valsts atbalsta saņēmēju skaita novērtējumu, norādot piemēroto variantu:

13.1. mazāk nekā 10;

13.2. no 10 līdz 50;

13.3. no 51 līdz 100;

13.4. no 101 līdz 500;

13.5. no 501 līdz 1000;

13.6. vairāk nekā 1000.

V. Novērtējums par radīto (saglabāto) darba vietu skaitu

14. Novērtējums par radīto (saglabāto) darba vietu skaitu sniegtā valsts atbalsta rezultātā.

VI. Cita informācija

15. Cita informācija, kas attiecas uz konkrēto valsts atbalsta pasākumu (programmu).

Finansu ministrs R.Zīle