Mūsu Saeima — tā ir mūsu priekšstāvju kopdoma

Alfreds Čepānis, Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Iepriekšējā sarunā pirms mēneša jūs diezgan negatīvi novērtējāt Saeimas darbu, iesākot rudens sesiju. Vai pēdējā laikā, jūsuprāt, ir kas mainījies uz labo vai slikto pusi?

— Situācija, manuprāt, ir uzlabojusies. Pateicoties tam, ka tagad gandrīz pirms katras plenārsēdes no paša rīta desmit deputāti paraksta dokumentu, kurā ierosina saīsināt debašu laiku. Proti, piecas minūtes pirmajai reizei, bet divas vai trīs — otrajai reizei. Līdz ar to esam izkļuvuši no saviem parāda jūgiem, no daudzajiem neizskatītajiem jautājumiem.

Pirms pāris nedēļām vienu no plenārsēdēm mēs pat beidzām pāris stundas pirms noteiktā laika — pulksten 17. Tādēļ pašlaik vairs nav liela sastrēguma likumprojektu izskatīšanā. Mazliet iekavējāmies pagājušajā nedēļā. Bet tas ir visiem saprotams, jo pirmajā lasījumā tika izskatīts valsts budžets 1998.gadam. Es gan šajā plenārsēdē nepiedalījos komandējuma dēļ, kaut gan tajā, kā man zināms, gāja diezgan grūti, budžeta projekts pirmajā lasījumā tomēr tika pieņemts. Bet visi pārējie jautājumi, kas bija iekļauti šīs sēdes darba kārtībā, tiks izskatīti rīt, 30.oktobrī. Domāju, ka mēs ar tiem vairāk vai mazāk sekmīgi tiksim galā. Tātad situācija kopumā ir uzlabojusies.

— Un joprojām Saeimas galvenais darba lauks ir valsts budžets nākamajam gadam? Kā te lietas virzās uz priekšu?

— Jā. Tā tas ir. Pirms otrā lasījuma, protams, būs diezgan lielas batālijas un diezgan lieli un principiāli strīdi. Turklāt galvenokārt politiska rakstura strīdi par to, uz kuru pusi pavilkt šo budžeta “sedziņu”. Tādēļ Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izstrādājusi priekšlikumu iesniegšanas grafiku — pēc Ministru prezidenta Guntara Krasta padomnieces Ineses Vaideres ierosinājuma. Saskaņā ar to visi budžeta projekta labojumi vispirms tiek iesniegti un izskatīti Sadarbības padomē, lai arī cik negatīva ir daudzu deputātu un sabiedrības attieksme pret šo Sadarbības padomi. Tikai pēc tam, kad tā būs izskatījusi labojumus, tie tiks ierakstīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumos un iesniegti izskatīšanai Saeimai. Tāda ir tā budžeta projekta izskatīšanas tehnoloģija. Šajā procedūrā aizies vismaz divas trīs nedēļas, varbūt pat viss novembris. Bet esmu pārliecināts, ka decembra sākumā varēsim izskatīt valsts budžeta projektu otrajā, galīgajā lasījumā.

— Kā, raugoties no Saeimas priekšsēdētāja amata krēsla, patlaban darbojas Saeimas frakcijas un komisijas?

— Attiecībā uz frakciju darba produktivitāti man ir pagrūti izteikt objektīvu viedokli, jo es pats piedalos tikai savas — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” — sēdēs. Tās notiek regulāri katru trešdienu, un tajās galvenokārt tiek diskutēts par tiem jautājumiem, kas tiks izskatīti nākamajā plenārsēdē. Pirmdienās Saeimas Prezidijs akceptē plenārsēdes darba kārtību uz ceturtdienu. Bet trešdienās katra frakcija izdiskutē šos darba kārtības jautājumus, izsakot savu viedokli attieksmē pret to vai citu likumprojektu, proti, frakcijas balsojumu. Domāju, ka šajā ziņā frakciju darbs ir auglīgs. Mani personīgi vienīgi, kā parasti, mulsina un neapmierina tas, ka pēc tam kad frakcijas savās sēdēs ir vienojušās par savu viedokli, tomēr ceturtdien plenārsēdes laikā atsākas bieži vien neauglīgas un nevienam nevajadzīgas debates. Sevišķi no opozīcijas un pie frakcijām nepiederošo deputātu puses, izmantojot Saeimas tribīni tikai un vienīgi tam, lai popularizētu sevi vai savu partiju. Kaut gan tas, ko runā no Saeimas tribīnes, diez vai pārliecina kādu deputātu par viedokli, kas būtu pretējs tam, par ko panākta vienošanās dienu iepriekš frakcijas sēdē. Domāju, ka visumā frakciju darbs ir auglīgs, taču diemžēl deputāti nereti izmanto plēnārsēžu laiku savās politiskajās interesēs.

Par Saeimas komisijām. Kā parasti, visvairāk noslogota ir Juridiskā komisija. Praktiski nav neviena likumprojekta ar ļoti retiem izņēmumiem, ko neizskatītu šī komisija. Ļoti daudz darba ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kurā arī es esmu, un tāpēc zinu, kāds ir tās darba grafiks. Sēdes notiek divreiz nedēļā — otrdienās un trešdienās. Sakarā ar budžeta pieņemšanu mums tagad ir sevišķi saspringts darbs. Vismaz pašlaik trešajā vietā noslogotības ziņā es minētu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kurai arī jāizskata ārkārtīgi daudz ekonomiska rakstura likumdošanas aktu. Citām komisijām, manuprāt, neraugoties uz budžeta projekta izskatīšanu, ir samērā normāls darba režīms. Komisijas ar to rīcībā nodotajiem likumdošanas aktiem tiek galā sekmīgi.

Kopumā frakciju un komisiju darbu es vērtēju pozitīvi.

— Pēdējā laikā ir jūtams spiediens no dažādām starptautiskajām organizācijām attiecībā uz nepieciešamību izdarīt kādus grozījumus Pilsonības likumā un naturalizācijas kārtībā.

Taču šie jautājumi ir sarežģīti un saistīti ar pašreizējās valdības stabilitāti. Vai sestā Saeima varētu pieņemt kādus lēmumus šajos jautājumos?

— Mans viedoklis ir tāds, ka mums ir nepieciešami grozījumi Pilsonības likumā tā liberalizācijas viezienā, uz tā saukto “logu” likvidēšanas pusi. Un, ja nu vien Demokrātiskā partija “Saimnieks” pašlaik nebūtu valdību veidojošo frakciju koalīcijā, tās deputāti atbalstītu šos grozījumus. Bet, tā kā mēs esam vienojušies ar saviem koalīcijas partneriem, ka to nedarīsim, pirms pāris nedēļām iesniegtie grozījumi Pilsonības likumā no “Saimnieka” puses arī netika atbalstīti. Tādējādi mēs godīgi pildījām savus solījumus, kas tika doti, veidojot pašreizējo valdību. Tas pats droši vien attiecas arī uz “Latvijas ceļu”. Bet to, ka ir vajadzīgi grozījumi Pilsonības likumā un vajadzīga neliela liberalizācija nepilsoņu naturalizācijas noteikumos, ir pierādījusi pati dzīve, un agrāk vai vēlāk tas tiks realizēts. Droši vien, kamēr saglabāsies tagadējā koalīcija, tas nenotiks. Jau vairākkārt esmu paudis viedoki, ka mums šie šķēršļi, kas likti nepilsoņiem, iekārtojoties darbā, tā sauktajam profesiju aizliegumam, tomēr nav civilizēti, ka mums šajā ziņā vajadzētu izdarīt grozījumus vairāk vai mazāk atbilstoši Eiropas standartu prasībām. Bet, tā kā mēs esam devuši solījumu saviem koalīcijas partneriem to nedarīt, mēs to arī nedarām.

— Kas tuvākajā laikā varētu būt svarīgākais Seimas darbā?

— Esmu jau vairākkārt “Latvijas Vēstneša” lasītājiem paudis viedokli, ka visām valsts institūcijām — Valsts prezidentam, Saeimai, valdībai — būtu jāpanāk, lai iespējami drīzāk tiktu parakstīts Krievijas un Latvijas robežlīgums. Mani nedaudz uztrauc tas, ka tagad ir saņemts atteikums Gorbunova kunga vizītei uz Krievijas Federāciju pie viņa kolēģa vicepremjera Serova kunga. Es tā īsti nevaru pateikt, vai tie ir politiski motīvi, kuru dēļ Gorbunova kungs nevarēja aizbraukt uz Maskavu Serova kunga it kā lielās aizņemtības dēļ vai arī Serova kungs patiešām ir tik ļoti noslogots, ka viņš nevar atrast pusi dienas, lai aprunātos ar Anatoliju Gorbunovu. Es gribētu to pat saistīt — varbūt es kļūdos, bet man ir tāda iekšēja pārliecība — ar Krievijas Federācijas vēstnieka Udaļcova kunga vakar iesniegtajiem Jeļcina kunga priekšlikumiem Valsts prezidentam Guntim Ulmanim par Baltijas valstu drošības garantijām. Pirmkārt, ir taisnība, ka mēs neesam lūguši šādas drošības garantijas. Otrkārt, vēl neesmu iepazinies ar Jeļcina kunga priekšlikumu tekstu. Ceru, ka varbūt pat šodien, tiekoties ar Valsts prezidentu, man tas izdosies. Tas viss manī rada zināmas bažas. Vai tur atkal kādi politiskie spēki nemēģina ietekmēt to lietu tā, lai parādītu, ka, lūk, ar Lietuvu mums viss ir kārtībā — tur ir robežlīgums, viss sakārtots, panāktas vienošanās, bet, runājot ar “sliktajiem” latviešiem, atkal kaut kas nav izdevies. Man ir pamatotas bažas par to, vai tikai tur atkal nav kāda Krievijas Federācijas politika. Ja nu Serova kungs tomēr ir tik ļoti aizņemts, ka nevar tikties ar Gorbunova kungu, un ja šī tikšanās tuvākajā laikā notiks, tad, manuprāt, mēs šo jautājumu atrisināsim. Tas ir tas otrais svarīgākais jautājums pēc budžeta projekta izskatīšanas.

Trešais. Mani pagājušajā nedēļā stipri uztrauca no Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roblesa kunga saņemtā vēstule par to, ka šajā nedēļā ieplānotā Eiropas Savienības asociēto valstu parlamentu vadītāju tikšanās Bratislavā, Slovākijas galvaspilsētā, nevar notikt. Kad mēs martā tikāmies Briselē, vienojāmies par šādu tikšanos. Bet acīmredzot dažādu politisku apsvērumu un notikumu dēļ šī tikšanās nenotika. Tāpēc esmu lūdzis Saeimas Eiropas lietu komisiju un tās vadītāju Edvīnu Inkēnu rakstiski sagatavot Latvijas parlamenta viedokli par to, kā būtu risināmi jautājumi par Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā. Un to es gan nosūtīšu rakstiskā veidā Roblesa kungam, gan nākamajā nedēļā izteikšu, kad būs tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Santēra kungu. Viņš tiksies ar Valsts prezidentu, ar mani un ar ārlietu ministru.

Sanāksme Bratislavā bija paredzēta 27. un 28. oktobrī. Bet ziņa, ka tā nenotiks, pienāca tikai pagājušajā nedēļā. Es jau biju gatavs doties uz šo sanāksmi.

— Saeimā pastāvīgi darbojas dažādas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Vai nerodas šaubas par to darba efektivitāti un rezultativitāti?

— Pagaidām tā ir visai zema. Visas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kuras tika izveidotas jau piektās Saeimas laikā, faktiski neko nav devušas. Vienai, šķiet, Milberga kunga vadībā, bija uzdots izmeklēt iepriekšējās, konkrēti Godmaņa kunga, valdības darbības rezultātus. Tad tika izveidota “Lata International” darbības izmeklēšanas komisija. Tajā arī es vienu brīdi darbojos kā piektās Saeimas deputāts. Arī tā gandrīz neko nedeva. Kaut gan nevar teikt, ka gluži neko. Materiāli ir nodoti prokuratūrā, mēs ļoti cieši sadarbojamies ar prokuratūru, ar Piliksera kungu. Un tur lieta iet savu gaitu. Manuprāt, ne sevišķi rezultatīvi ir darbojušās arī pārējās komisijas. Tādēļ es uz to visu skatos diezgan skeptiski. Šajā sakarā pie manis nupat bija ieradies valsts kontrolieris Raits Černajs, un viņš ierosināja izveidot vai nu speciālu deputātu komisiju, kas vienmēr nodarbotos ar šādām lietām, vai arī izveidot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas ietvaros apakškomisiju. Lai deputātiem šādos ārkārtējas nepieciešamības gadījumos nebūtu jānodibina īpašas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, bet lai vienmēr Saeimas rīcībā būtu kāda komisija vai apakškomisija, kas nodarbotos ar šādu nepatīkamu vai netīru lietu izskatīšanu. Te gan ir jautājums, vai Valsts kontrole negrib daļu no savām funkcijām atdot Saeimai un pēc tam mazgāt rokas nevainībā. Otrs jautājums — vai mums atradīsies nauda šādas komisijas izveidošanai. Jo tur atkal ir vajadzīgas telpas un viss materiāli tehniskais aprīkojums. Treškārt, mums tādā gadījumā ir jāsamazina deputātu skaits citās komisijās. Jo Kārtības rullis nosaka, ka deputāts var strādāt tikai divās pastāvīgajās Saeimas komisijās. Ja vien Saeima nav lēmusi citādi. Šajā ziņā daži izņēmumi jau ir akceptēti.

— Kas tuvākajā laikā varētu būt svarīgākais Seimas darbā?

— Esmu jau vairākkārt “Latvijas Vēstneša” lasītājiem paudis viedokli, ka visām valsts institūcijām — Valsts prezidentam, Saeimai, valdībai — būtu jāpanāk, lai iespējami drīzāk tiktu parakstīts Krievijas un Latvijas robežlīgums. Mani nedaudz uztrauc tas, ka tagad ir saņemts atteikums Gorbunova kunga vizītei uz Krievijas Federāciju pie viņa kolēģa vicepremjera Serova kunga. Es tā īsti nevaru pateikt, vai tie ir politiski motīvi, kuru dēļ Gorbunova kungs nevarēja aizbraukt uz Maskavu Serova kunga it kā lielās aizņemtības dēļ vai arī Serova kungs patiešām ir tik ļoti noslogots, ka viņš nevar atrast pusi dienas, lai aprunātos ar Anatoliju Gorbunovu. Es gribētu to pat saistīt — varbūt es kļūdos, bet man ir tāda iekšēja pārliecība — ar Krievijas Federācijas vēstnieka Udaļcova kunga vakar iesniegtajiem Jeļcina kunga priekšlikumiem Valsts prezidentam Guntim Ulmanim par Baltijas valstu drošības garantijām. Pirmkārt, ir taisnība, ka mēs neesam lūguši šādas drošības garantijas. Otrkārt, vēl neesmu iepazinies ar Jeļcina kunga priekšlikumu tekstu. Ceru, ka varbūt pat šodien, tiekoties ar Valsts prezidentu, man tas izdosies. Tas viss manī rada zināmas bažas. Vai tur atkal kādi politiskie spēki nemēģina ietekmēt to lietu tā, lai parādītu, ka, lūk, ar Lietuvu mums viss ir kārtībā — tur ir robežlīgums, viss sakārtots, panāktas vienošanās, bet, runājot ar “sliktajiem” latviešiem, atkal kaut kas nav izdevies. Man ir pamatotas bažas par to, vai tikai tur atkal nav kāda Krievijas Federācijas politika. Ja nu Serova kungs tomēr ir tik ļoti aizņemts, ka nevar tikties ar Gorbunova kungu, un ja šī tikšanās tuvākajā laikā notiks, tad, manuprāt, mēs šo jautājumu atrisināsim. Tas ir tas otrais svarīgākais jautājums pēc budžeta projekta izskatīšanas.

Trešais. Mani pagājušajā nedēļā stipri uztrauca no Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roblesa kunga saņemtā vēstule par to, ka šajā nedēļā ieplānotā Eiropas Savienības asociēto valstu parlamentu vadītāju tikšanās Bratislavā, Slovākijas galvaspilsētā, nevar notikt.