EDSO augstais komisārs

— pie Valsts prezidenta

Vakar, 29.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar EDSO augsto komisāru cilvēktiesību jautājumos Maksu van der Stūlu. Sarunas gaitā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas jaunā valodas likumprojekta nozīmi, naturalizācijas procesu un EDSO misijas turpmāko lomu Latvijā.

Komisārs pauda viedokli, ka atsevišķi jaunā valodas likumprojekta panti neatbilstot starptautisko konvenciju normām, kurām Latvija pievienojusies. Tādēļ viņš ierosināja iztikt ar jau esošo Valodu likumu, vienlaikus intensificējot valsts valodas apguves procesus valstī. G.Ulmanis stingri noraidīja šādu iespēju principā, uzsverot, ka latviešu valoda pēdējos gados dažādās valsts dzīves jomās tiek atklāti diskriminēta, kas nav pieļaujams. “Situācija veidojas pat tāda, ka, redzot mūsu valsts liberālo attieksmi pret valodu, daudzi, kuri sākotnēji vēlējās apgūt valsts valodu, šobrīd vairs neuzskata to par nepieciešamu. Krievu valodas spiediens ir ļoti liels, latviešu valodas pozīcijas ir kļuvušas manāmi vājākas. Jaunais likums ir nepieciešams, lai šīs pozīcijas nostiprinātos, jo spēkā esošais likums tika pieņemts laikā, kad Latvijas neatkarība tikai veidojās,” uzsvēra Valsts prezidents, vienlaikus vēršot augstā komisāra uzmanību uz jautājuma psiholoģisko aspektu. G.Ulmanis teica: “Latviešu tautai bieži tiek pārmests, ka neskaitāmas lietas neatbilst Eiropas standartiem, lai gan zināms, ka daudzās Eiropas valstīs šādi likumi ir daudzkārt stingrāki. Šāda nemitīga priekšāteikšana var radīt latviešu tautā sajūtu, ka pat savas dzimtās valodas statusu mēs paši vairs nevaram noteikt. Savas valodas statuss latviešiem jānosaka pašiem.” Augstais komisārs solīja pirms minētā likumprojekta otrā lasījuma atsūtīt Valsts prezidentam savus apsvērumus par atsevišķu tā pantu atbilstību starptautiskajām tiesību normām.

Runājot par naturalizācijas gaitu Latvijā, M.Stūls atkārtoti akcentēja priekšlikumu piešķirt pilsonību visiem bērniem, kuri dzimuši neatkarīgās Latvijas laikā, uzsverot, ka vienīgi Igaunija un Latvija no Eiropas valstīm neesot spērušas nekādus soļus attiecībā uz bērniem bezpavalstniekiem. G.Ulmanis pauda viedokli, ka šāds secinājums neatbilst patiesībai jo arī Eiropas valstu vidū nevalda vienāda attieksme pret šo jautājumu. Pilsonības piešķiršana kādā valstī dzimušajiem bērniem ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp arī no tā, cik ilgi bērna vecāki dzīvo konkrētajā valstī. M.Stūls piekrita šādai iebildei.

G.Ulmanis sarunas izskaņā izteica ierosinājumu EDSO misijai, ņemot vērā situācijas maiņas Latvijā, pārorientēt savu darbību nepilsoņu integrācijas un naturalizācijas veicināšanas virzienā, nevis bieži vien pretēja efekta radīšanā, pārmetot Latvijai likumdošanas normu neatbilstību Eiropas standartiem. “EDSO misija varētu būt ļoti labs rupors, kas aicinātu nepilsoņus naturalizēties. Misija varētu daudz vairāk strādāt psiholoģiskā klimata veidošanas virzienā,” teica G.Ulmanis.

M.Stūls atbildot uzsvēra, ka EDSO misija esot daudzkārt noraidījusi Krievijas apgalvojumus par to, ka Latvijā hroniski tiek pārkāptas cilvēktiesības.

Valsts prezidenta

preses departaments