vēstules

ASV vēlmes un šodienas interese par Baltijas valstīm

Nesen ASV Kongresa Ārlietu komisija, ko vada Džesijs Helms (Jesse Helms) , uzklausīja ASV Valsts departamenta sekretāres Madelaines Olbraitas (Madeleine Albright) liecību par NATO paplašināšanas līgumu. Komisiju nodarbināja tikai divi jautājumi — kā līgums ietekmēs ASV valsts intereses un nodokļu maksātāju nostāju. Uz šiem jautājumiem Olbraita atbildējusi izvairīgi, radot iespaidu, ka Klintona valdībai NATO paplašināšanas politikā ir vēl citi iemesli, par kuriem līdz šim nav daudz runāts.

NATO paplašināšana Viduseiropas un Austrumeiropas valstu virzienā bija viens no Klintona vēlēšanu kampaņas stūrakmeņiem, šķietami, lai piesaistītu šo zemju izcelsmes vēlētāju balsis. Taču, ņemot vērā demokrātu agresīvos finansiālos meklējumus partijas darbībai, kā arī vēl citus apstākļus, varam secināt, ka Klintona NATO politika varbūt nav tik daudz saistīta ar rūpēm par drošību un stabilitāti Eiropā, cik ar ASV kara rūpniecības atdzīvināšanu.

Piemēram, ļoti aktīvu lobija darbu ASV ir uzsākusi bezpeļņas organizācija “ASV Komiteja NATO paplašināšanas atbalstam”, kuru vada Brūss Džeksons (Bruce Jackson) . Izrādās, ka viņš ir pasaules lielākās ieroču rūpniecības firmas “Lockheed Martin” stratēģijas plānošanas direktors. 1996.gadā šī firma ziedoja 2,3 miljonus dolāru prezidenta un ASV Kongresa deputātu vēlēšanu kampaņām. Par to liecina arī Gors Vidals žurnāla “Vanity Fair” oktobra numura rakstā, norādīdams, ka Klintona NATO politiku dzen iekšpolitiski apsvērumi — radīt lielākus ienākumus ASV militārajai rūpniecībai. Tāpēc nav brīnums, ka valsts sekretāre uzsvērusi, ka galvenais kritērijs uzņemšanai NATO ir kandidātvalsts spēja militāri aizstāvēties, citiem vārdiem sakot, būt apbruņotai.

Turpretī Sūzana Eizenhauera (Susan Eisenhower) , bijušā prezidenta D.Eizenhauera mazmeita, vada kādu politisku institūtu Vašingtonā, kura dalībnieki ir izteikti aukstā kara pacifisti un aktīvi darbojas pret NATO paplašināšanu. Eizenhauera vairākkārt ir izteikusies pret pastiprinātu apbruņošanos Krievijas pierobežā.

Šī informācija ir svarīga kā Latvijai, tā arī latviešu aktīvistiem ASV, lai pilnībā izsekotu un precīzi novērtētu ASV politiku NATO paplašināšanas jautājumā un izvirzītu tādu stratēģiju savai rīcībai, kas nāktu par labu Latvijas interesēm. Mums ir jāsaprot, ka ekonomiski, nevis politiski vai ideoloģiski apsvērumi spēlēs nozīmīgu lomu NATO paplašināšanās debatēs ASV Senātā.

Tā kā Baltijas valstis piedāvā ierobežotu ieroču tirgu, izredzes tikt uzņemtām otrajā kārtā ir vājas. Baltijas valstu valdībām ir jārīkojas daudz saprātīgāk un ir jāizstrādā dziļāka analīze par dažādo lobiju grupu nolūkiem, kā arī par senatoru un Kongresa deputātu viedokļiem, ko iespaido viņu pavalstu militārā rūpniecība. Šai darbībai ir jābūt cieši saistītai ar citām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, piemēram, Slovākiju un Rumāniju, kas kopā ar Baltijas valstīm varētu piedāvāt pietiekami lielu ieroču tirgu, lai padarītu šo valstu iekļaušanu NATO pievilcīgu ASV ekonomiskajām interesēm.

Baltijas valstīm arī nevajadzētu pārāk priecāties par topošo ASV un Baltijas hartu. Tā ir jāizvērtē ar vaļējām acīm, jo hartas radīšana ir tikai patīkams publicitātes gājiens, kas apslēpj ASV valdības politiskās gribas trūkumu sniegt nozīmīgas drošības garantijas Baltijas valstīm. Neraugoties uz to, ASV katru gadu palielina militāro palīdzību Latvijai, un 1998.gadā tā būs 4,7 miljoni dolāru. Interesanti, kādus priekšnoteikumus pievienos šo līdzekļu izmantošanai.

Iestāšanās NATO ir un būs viens no svarīgākajiem Latvijas ārpolitikas mērķiem, jo tas dod nepārprotamu mājienu Krievijas Federācijai par Latvijas virzību uz Eiropas drošības struktūrām. Tas arī piespiedīs Latvijas valsts iestādes sakārtot aizsardzības spēkus un likumdošanu. Tieši tāpēc Latvijas valdība nedrīkst paļauties tikai uz Baltā nama mierinošajiem apgalvojumiem par Baltijas valstu izredzēm NATO, bet gan meklēt atbalstītājus citās dalībvalstīs, kurām Eiropas drošība un stabilitāte patiešām ir prioritāte.

Debates par NATO paplašināšanu kā ASV Senātā, tā arī presē un sabiedrībā būs garas un asas. Tur piedalīsies vairākas interešu grupas: nodokļu maksātāji, patērētāji, pacifisti, militāristi un noteikti tie, kas domā, ka valdībai ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība iekšpolitiskajiem jautājumiem. Lai gan iznākumu pareģot ir grūti, tomēr gadījumā, ja netiks paaugstināti nodokļi un palielināts budžeta deficīts, varētu domāt, ka naudīgās intereses ASV uzvarēs un NATO paplašināšanas līgumu apstiprinās.

Vaira Paegle

1997.gada 29.oktobrī