Latvija un Somija — domāšanas veida un likteņu tuvībā

Pirmajā dienā

Vakar, 4.novembrī, sākās Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Somijā. Pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas notika Latvijas Valsts prezidenta G.Ulmaņa un Somijas Republikas prezidenta Marti Ahtisāri, un oficiālo delegāciju sarunas.

Šī ir Latvijas Valsts prezidenta pirmā vizīte pēc 1926.gada, un tā ir īpašs apliecinājums tam, ka abu valstu attiecības ir sasniegušas noteiktu dziļumu. Sarunu gaitā abu valstu prezidenti izteica gandarījumu, ka Latvijas un Somijas divpusējās attiecības ir tuvas un draudzīgas un attīstās veiksmīgi. Pašreiz jautājums ir par to, kā šo veiksmīgo sadarbību intensificēt.

Abu valstu prezidentu un delegāciju sarunās kā nozīmīgs fakts tika atzīmēts Somijas atbalsts Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā un nostiprināšanā. Atzinīgi tika novērtēta arī Somijas biznesa iesaiste Latvijas ekonomikā, kas veicina savstarpējo sadarbību un labklājību. Savukārt Latvijai ir jābūt aktīvākai Somijas ekonomiskajā telpā.

No šī gada 8.novembra starp Somiju un Latviju tiek ieviests bezvīzu režīms. Tika atzīmēts, ka šis lēmums mūsu valsts pilsoņiem ir kā psiholoģiska motivācija tālākai sadarbībai.

Latvijas iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers atzīmēja, ka ir tādas praktiskās sadarbības sfēras, kur Latvijai Somijas pieredze ir ļoti nozīmīga — robežkontrole, sadarbība ES “trešā pīlāra” ietvaros.

Tika diskustēts arī par ES paplašināšanu austrumu virzienā. Abas valstis konstatēja, ka tās vieno līdzīgs Eiropas procesu redzējums. Abas valstis apzinās, ka Baltijas valstis ir nākotnes ES dalībvalstis. Somijas puse atzīmēja, ka atzīstams ir tas darbs, ko Latvija veic, lai kvalitatīvi iekļautos ES. Latvija vēlētos, lai tās sasniegumi tiktu adekvāti novērtēti, iesaistot sarunās par iestāšanos ES visas Baltijas valstis. Pašreiz ir svarīgi saglabāt vienlaidu Eiropas attīstības procesus, nepieļaut šķelšanos. Baltijas valstu sadarbība ir papildinošs elements Eiropas kopējā virzībā uz stabilitāti un labklājību.

Pārrunāti arī reģiona drošības jautājumi. Abas puses uzsvēra, ka katrai valstij ir tiesības izvēlēties savus drošības risinājumus. Latvija uzsvēra, ka tā aktīvi turpina gatavoties iestājai NATO, un NATO ir un paliks Latvijas ārpolitikas prioritāte.

Abas puses bija vienisprātis, ka virzībā uz XXI gadsimtu ir jāņem vērā vēsturiskā pieredze. Savstarpēja pieredzes apmaiņa par procesiem reģionā nostiprina izpratni par savstarpēju uzticību un stabilitāti reģionā.

Otrajā dienā

Priekšpusdienā Valsts prezidents Guntis Ulmanis viesosies Helsinku pilsētas domē, tiksies ar Somijas rūpnieku un darba devēju konfederācijas pārstāvjiem un apmeklēs Mannerheima muzeju. Pēcpusdienā G.Ulmanis ieradīsies Rīhimeki pilsētā, kur apmeklēs bīstamo atkritumu rūpnīcu Ekokemā, apskatīs tehnoloģisko ciematu un Somijas medību muzeju.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar Ainu Ulmanes kundzi (attēlā pa kreisi) — uz Somijas zemes, Somijas prezidenta Marti Ahtisāri un Evas Ahtisāri kundzes viesis vakar, 4.novembrī