Latvija un Somija — domāšanas veida un likteņu tuvībā

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis — Pāsikivi biedrībā Helsinkos 1997.gada 4.novembrī:

Cienījamā priekšsēdētājas kundze!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Ir patiess prieks un liels gods uzrunāt tik godājamu auditoriju skaistās Somijas galvaspilsētā Helsinkos.

Simbolisks un īpaši pieminams ir šīs draudzīgi atklātās tikšanās kopā aicinātājs — ievērojamais Somijas prezidents Juho Kusti Pāsikivi, kura devums Somijas valsts attīstībā un uzplaukumā ir nozīmīgs un paliekošs.

Dāmas un kungi!

Šodienas uzrunas tematu es izvēlējos, domājot par to vērtību, kas Latvijā deviņdesmitajos gados ir bijusi īpaši nozīmīga. Tā ir brīvība, kuru atguvām tikai pirms septiņiem gadiem un kuru tagad cenšamies piepildīt ikdienas darbā. Lai to realizētu un izjustu kā lielāko izaicinājumu, katru dienu mums nepieciešams brīvību apzināties kā izvēli. Runa ir par izvēli pašam pieņemt kādu lēmumu situācijā, kad tiek dotas vairākas iespējas.

Šķiet, ka pati lielākā šī gadsimta ideja ir franču filozofu ideja par brīvību un izvēli, kas ar laiku aptvēra visu pasauli. Tā ir dziļi iespaidojusi visu šī gadsimta otro pusi — to laiku, kad lielā Eiropas daļā īstenībā nekādas brīvības nebija.

Pēc neatkarības un brīvības atgūšanas esam sev uzdevuši jautājumu par to, kā lai garantējam savu drošību un mierīgu attīstību. Domājams, ka divi paši svarīgākie secinājumi skar jēdzienus “neitralitāte” un “process”. Tie ir noderīgi, domājot par to, kā veidojas Latvijas drošības politikas identitāte.

Aukstā kara laikos drošība Eiropā kopumā ir bijusi statisks jēdziens, jo to noteica divu militāri politisko bloku pretstāvēšana. Tagad, aizvien vairāk gūstot pieredzi savas valsts pilnveidošanā un starptautisko kontaktu attīstīšanā, svarīga ir atziņa, ka drošība ir nevis statisks stāvoklis, bet nemitīgs process. Šī gadsimta dinamiskajā nogalē arī Latvija ir kļuvusi par daļu kopējā Eiropas drošības politikas procesā. Latvija nevēlas atrasties malā, bet vēlas aktīvi iesaistīties. Aktīvās iesaistes politika nav savienojama ar neitralitātes politiku. Tāda ir Latvijas izvēle, atrodoties uz gadsimtu sliekšņa.

Dāmas un kungi!

Turpinājumā raksturošu Latvijas drošības politikas identitāti tās vairākos aspektos.

Pirmo minēšu līgumu un sadarbības aspektu.

Eiropas valstis savu drošību vienmēr centušās veidot tā, lai to varētu saistīt ar dažādu līgumu slēgšanu. Līgumu forma ir saglabājusies kā svarīgākā arī pēdējo gadu desmitu laikā, taču īpaši būtiski šķiet tas, ka ir izdevies šo formu piepildīt ar divām pamatīgām idejām, kas būs noteicošās nākamajā XXI gadsimtā. Tā ir daudzpusējās sadarbības ideja un drošības izstarojuma ideja. Abu šo ideju attīstības saistās ar NATO vārdu.

Tāpēc viegli saprast, kāpēc Latvijas izvēle gadsimtu mijā ir vērsta uz iekļaušanos šinī organizācijā. Dziļā un visaptverošā sadarbībā Latvija kļūs par partnervalsti, ko tad varēs apstiprināt ar līgumu. Šādai izvēlei ir arī iekšpolitiskā vienprātība. Tas ir principiālākais priekšnoteikums — it īpaši, ja runa ir par drošības jomu.

Otrs aspekts saistīts ar dialogu kā politiku. Viens no aukstā kara simboliem katra atmiņā ir palicis kā “misters nē”. To pārstāvēja politiķi, kas neļāva veidoties nekādam dialogam.

Taču šobrīd savstarpējā sarunā var noskaidrot arī abpusējo izpratni par to, kas ir drošība kā pamatjēdziens. Drošības politika vairs nav ietverama nacionālo valstu robežās, un ir vajadzīga laba starpvalstu sapratne. Tāpēc Latvija arī turpmāk centīsies attīstīt dialogu ar citām valstīm un pirmām kārtām ar kaimiņvalstīm, lai labāk noskaidrotu visas šķautnes drošības politikā uz gadsimtu sliekšņa.

Šī ir svarīga iezīme drošības politikas identitātē, jo dialogs ļauj pārvarēt savstarpējos aizspriedumus un labāk iepazīt vienam otru. Valstu un cilvēku ciešie kontakti prasa pārvarēt psiholoģiskās barjeras, un esam liecinieki, cik tas ir grūti tiem, kas sevi kādreiz uzskatījuši par savstarpējiem pretiniekiem. Kā labs dialoga forums jāmin Eiroatlantiskās partnerības padome, jo tā ir iespēja brīvi diskutēt ļoti dažādām valstīm. Tā ir vērtība, kas jāsaglabā nākamajam gadsimtam.

Kā trešais jāmin tehnoloģiskais aspekts. Moderno zināšanu nozīmi parasti uzsveram, kad runājam par savu nākotni. Tas pats sakāms par drošību. Tāpēc tik lielu nozīmi pievēršam ar tehnoloģijām saistītajai dimensijai drošības politikā.

Trīs Baltijas valstis ir vienojušās strādāt kopā, lai kontrolētu gaisa telpu. Šis projekts ieguvis nosaukumu “Baltnet”. Tas simbolizē mūsu izpratni par tehnoloģiju nozīmi. Taču reizē tas ir simbols triju Baltijas valstu labajai sadarbībai. NATO valstu iesaiste šinī darbā ir nozīmīga.

Ceturtais ir iekšpolitiskais aspekts. Valsts drošības politika ir cieši saistīta ar tās iekšpolitisko stabilitāti. Tikai droša un mierīga attīstība ļauj kādai valstij izstarot drošību uz āru un tādējādi nebūt vairs tikai drošības patērētājai.

Nedaudz par tām aktualitātēm kas starptautiskajās attiecībās nodarbina prātus un sirdis Latvijā. Te kopumā jārunā par vitāli svarīgo un nozīmīgo Eiropas un transatlantisko struktūru atvēršanos un tālāko paplašināšanos. Latvijas arvien ciešākā integrācija Eiropā un iekļaušanās kopējos globālajos procesos savā ziņā garantē Latvijas tautas pastāvēšanu nākotnē, tautas identitāti un tās savdabīgumu.

Mēs esam gandarīti par NATO Madrides tikšanās lēmumiem, kuri skaidri apliecina mūsu ārpolitikas mērķa — dalības Ziemeļatlantijas aliansē — perspektīvu un liek mums papildus koncentrēt savus resursus, lai izveidotu modernu, uzticamu, NATO standartiem atbilstošu valsts aizsardzību. Atcerēsimies, ka tieši šeit, Helsinkos, tiekoties ASV prezidentam Bilam Klintonam un Krievijas prezidentam Borisam Jeļcinam šī gada martā, bija iespēja vēlreiz akcentēt Baltijas reģiona un Baltijas valstu situāciju šajā vēsturiski sarežgītajā kontekstā. Vēlreiz akcentēt katras valsts tiesības izvēlēties savus drošības risinājumus.

Droši varu apgalvot, ka Latvija aktīvi gatavojas līdzdalībai Eiropas Savienībā. Latvijas kardinālo ekonomisko un politisko pārmaiņu process attīstās droši un noteikti. Tagad, pēc Eiropas Komisijas ieteikuma publicēšanas, aktīvi mobilizējamies un gatavojamies tālākam ļoti nopietnam darbam.

Šobrīd viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir sekmēt lielāku sapratni Latvijā dzīvojošo dažādo tautību vidū, veicināt etniski neviendabīgās Latvijas sabiedrības integrāciju. Kā zināms, vēsturiski Latvijā vienmēr ir dzīvojušas vairākas etniskās minoritātes — krievi, baltkrievi, ebreji, čigāni, poļi, lietuvieši; īpaši Baltijas metropolē Rīgā, kas gadsimtiem ilgi ir bijusi viena no nozīmīgākajām tirdzniecības ostām Baltijas jūras reģionā.

Vēsturiskā skatījumā latviešu tautas liktenis nav bijis viegls. Pirmā pasaules kara laikā Vācijas un Krievijas frontes līnija divus gadus šķēla Latviju. 850 000 latviešu ar varu tika evakuēti uz Krieviju, citus izveda uz Vāciju. Tautas skaits samazinājās par 20 procentiem. Līdzīgs posts piemeklēja Latviju arī Otrā pasaules kara gados. Tā laikā iedzīvotājus ar varu deportēja uz austrumiem un rietumiem, un valsts zaudēja 30 procentus iedzīvotāju, to vietā padomju impērija ieveda un atvilināja gandrīz tikpat daudz cilvēku, kuriem Latvija pēc būtības nenozīmēja itin neko, jo formāli tā bija tikai viena no 15 republikām.

PSRS sabrukums un ražošanas pārstrukturēšanās radīja milzīgu sociālu problēmu — no Padomju Savienības ievestajiem cilvēkiem pēc būtības vairs nebija kur atgriezties, nebija nekā labāka, un viņi palika nogaidīt vietā, uz kurieni viņi bija atvesti vai atvilināti. Runa ir par tā saucamo krieviski runājošo minoritāti. Esmu gandarīts, ka atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā, kurā katram ir nodrošinātas tiesības lietot savu valodu, attīstīt un kopt savu kultūru, ir pilnīga ticības brīvība, šie cilvēki arvien vairāk apzinās savu nacionālo identitāti, un tādējādi bagātina mūsu valsti ar savu nacionālo kultūru daudzveidību.

Pašreiz ir sācies un norit naturalizācijas process. Pieredze, kas iegūta tā gaitā, parāda, ka šajā darbā nevar būt vienkāršu risisnājumu, jo mūsu mērķis nav mehāniski piešķirt Latvijas valsts pilsonību katram, bet gan panākt, lai pēckara gados no padomju republikām ieceļojušie Latvijas iedzīvotāji, brīvprātīgi izvēloties naturalizācijas procesu, patiesi kļūtu ne tikai tiesīgi, bet arī lemtspējīgi nācijas locekļi. Visi valsts iedzīvotāji, viņu labsajūta Latvijā ir Valsts prezidenta īpaša rūpe. Šis jautājums ir manā uzmanības centrā vienmēr. Tas ir jautājums, kurā, droši varam apgalvot, tiks ievēroti visi demokrātisko institūciju ieteikumi. Tā ir problēma, kuras sekmīga atrisināšana ir mūsu goda jautājums.

Dinamiski attīstās Latvijas tautsaimniecība, tiek īstenotas konsekventas ekonomiskās reformas, nobeigumam tuvojas valsts uzņēmumu privatizācija, nostiprinās banku un finansu sistēma, uzlabojas uzņēmējdarbības klimats, krītas inflācijas līmenis. Šī procesa dinamismu apliecina Latvijas iekšējā kopprodukta pieaugums — 1996. gadā tas bija 2,8 procenti, bet šī gada pirmajā pusē tā pieaugums ir 4 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Priekšsēdētājas kundze!

Drošība un stabilitāte ir kā stabils pamats tautas labklājībai — tās ir vērtības, kuru nozīmi Latvijas un Somijas tautas labi apzinās. To nozīmi mums ir bijis lemts īpaši novērtēt caur skarbu, brīžam traģisku pagātnes pieredzi. Somijas nesenā vēsture sniedz labu mācību arī Latvijai — būt aktīviem, nepadoties ārējiem apstākļiem, iespējami efektīvi izmantot visas vēsturiskās iespējas, izvēršot visplašāko sadarbību.

Latvijas un Somijas situācija ir ļoti līdzīga, jo dzīvojam blakus lielam kaimiņam — Krievijai. Latvija ar gandarījumu uztver tos pozitīvos procesus, kuri notiek Krievijā, un skaidri saskata savu attiecību perspektīvu ar Krieviju. Kopš principā pēdējais regulārās armijas kareivis ir atstājis Latviju, attiecības ar Krieviju attīstās uz neatkarīgu un līdztiesīgu valstu attiecību pamatiem. Abas puses ir guvušas panākumus, lai sāktu pārvarēt šķēršļus, kurus radījusi rūgtā pagātne.

Esmu gandarīts, ka ir praktiski pabeigts darbs pie Latvijas un Krievijas robežlīguma tehniskās sagatavošanas. Nepieciešama tikai politiskā griba un tautu sadarbības garam atbilstošs risinājums. Latvija ir gatava līgumu parakstīt vistuvākajā laikā. Robežlīguma noslēgšana būtu nopietns savstarpēji konstruktīvs Latvijas un Krievijas attiecību tālākas nostiprināšanas solis, uzticību un sadarbību padziļinošs notikums.

Latvija ir gatava un vēlas attīstīt dialogu ar Krieviju. Sadarbības iespējas sekmīgi apzināt ir sākusi Starpvaldību komisija. Krietns darbs iezīmēts arī Baltijas jūras valstu padomē.

Raugoties uz Somijas un Krievijas attiecību sekmīgo attīstību, esmu gandarīts, ka šādas savstarpēji ieinteresētas attiecības var veidoties starp Eiropas Savienības valsti un Krieviju. Viens no mūsu valdības prioritārajiem uzdevumiem šobrīd ir nostiprināt Latvijas austrumu robežu, kas nākotnē kļūs arī par Eiropas Savienības robežu. Mēs augstu vērtējam Somijas robežapsardzības pieredzi un uzskatām, ka tieši koncentrēta sadarbība šajā jomā varētu dot nozīmīgu rezultātu. Mēs apzināmies, ka valsts robežas tehniskā nostiprināšana ir tikai puse no darba. Skatoties uz Somijas paveikto, apzināmies, ka tikpat svarīgi ir veidot labas, savstarpēji ieienteresētas attiecības ar Krievijas pierobežas reģioniem, lai sekmētu savstarpējo uzticēšanos, drošību un labklājību abpus robežām. Šis darbs sevī ietver gan ekonomisko sakaru veicināšanu, gan kontaktu veidošanu starp pierobežas reģionu pašvaldībām, gan robežsargu sadarbību, lai radītu drošu un pārskatāmu valsts robežu. Mūsdienīgu un eiropeisku robežu.

Latvijas un Somijas attiecības ir jau vērtība pati par sevi. Tieši Somija ir viena no tām zemēm, ar kuru Latvijā gandrīz ikkatram ir reāla sadarbības pieredze — tas var būt gan partneris uzņēmējdarbībā, gan zināmā pašvaldībā, gan nevaldības — sabiedrisku — organizāciju daudzajos kopējos projektos. Latvija ir gandarīta, ka divpusējā sadarbība patiesi attīstās visos līmeņos — starp pašvaldībām, nevaldības organizācijām, partijām, valsts institūcijām un parlamentiem, un mēs saskatām plašas iespējas šo attiecību tālākai padziļināšanai.

Latvija pozitīvi vērtē somu uzņēmumu centienus vēl plašāk ienākt Latvijā. Esam gandarīti, ka Latvijā jau strādā somu firmas ar ilgtermiņa stratēģiskiem mērķiem un modernām tehnoloģijām. Somija ir viena no lielākajām mūsu tirdzniecības partnerēm. Arvien plašāku ekonomisko sakaru veicināšanu starp Latviju un Somiju mēs redzam kā būtisku instrumentu, lai attīstītu mūsu reģionu kā Eiropas Savienības ekonomiskās sistēmas sastāvdaļu, lai veicinātu kopēju drošību un stabilitāti reģionā.

Esmu gandarīts, ka šajās dienās stāsies spēkā bezvīzu režīms starp Latviju un Somiju, kas notiek vienlaikus ar vīzu režīma atcelšanu starp Latviju un Zviedriju. Līdz ar to faktiski ir radīta brīva pārvietošanās telpa Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Šim solim ir daudz lielāka nozīme nekā tikai šķietamu birokrātisku barjeru likvidēšanai. Būtiskākais — tas vairo Baltijas valstu pilsoņu piederības izjūtu reģionam, tādējādi veicinot mūsu sabiedrības dziļāku sociāli psiholoģisko intergrāciju Eiropā.

Latvija un Somija atrodas Baltijas jūras krastos, kas gadsimtiem ilgi ir kalpojusi kā nozīmīgs tirdzniecības ceļš starp rietumiem un austumiem, starp dienvidiem un ziemeļiem. Mūsu reģiona tautas, izmantojot transporta ceļus, kapitālu un savu uzņēmēju gribu, jau senatnē ir apliecinājušas spēju darboties vienotā ekonomiskā vienībā. Šodien, kad no jauna apzināmies, cik milzīgs ir reģiona ekonomiskais potenciāls, mūsuprāt, svarīgākais ir domāt reģionāli, lai katra reģiona valsts, plānojot savu attīstību, apzinātos, ka tā ir cieši saistīta ar visa reģiona kolektīvo labklājību nākotnē.

Latvijai un Somijai ir mūsdienīga sešus gadus ilga pozitīva sadarbības pieredze reģionā. Kopējā reģiona attīstība piedāvā mums jaunas, daudz plašākas iespējas un uzliek arī jaunu atbildību. Var pat teikt, ka izaicinājums reģionam ir sekmēt reģiona stabilu attīstību Eiropas un transatlantisko struktūru paplašināšanās kontekstā. Latvijai un Baltijai kopumā, tāpat kā Somijai, ir svarīgi noturēt līdzsvaru reģionā, darboties vienai otru papildinoši.

Priekšsēdētājas kundze!

Centrālā vieta Eiropas politiskajā un ekonomiskajā integrācijā ir Eiropas Savienības paplašināšanas procesam. Latvijas nostāja ir — panākt, lai sarunas ar visām kandidātvalstīm tiktu uzsāktas vienlaikus, lai ES paplašināšanās būtu nepārtraukts, iekļaujošs process. Latvija uzskata, ka mūsu reģiona valstīm šis process nozīmē augstāku valsts drošības pakāpes sasniegšanu, kas labvēlīgi ietekmēs visu reformu procesu. Mēs augstu novērtējam Somijas un pārējo Ziemeļvalstu sniegto atbalstu Latvijai reformu procesā, lai veidotu stabilu demokrātisku sabiedrību un nostiprinātu tirgus ekonomiku, tādējādi sekmējot Latvijas un Baltijas noteiktu un neatgriezenisku integrāciju Eiropā.

Priekšsēdētājas kundze!

Nobeigumā gribētos atgādināt somu sakāmvārdu, ka “slikts ir tas kalējs, kas baidās no dzirkstelēm”. Latvijai tradicionālā konstruktīvā atvērtība dažādiem viedokļiem, iecietība un cieņa pret citu domām ir tās starptautiskās pozīcijas un prestiža pamats. Savu nostāju un pasaules redzējumu veidojam un veidosim plašā sadarbībā un pacietīgā darbā.

Paldies par uzmanību.