Vēlreiz par mūsu vietu Eiropā

3. un 4. novembrī Rīgā notika ES un Latvijas

apvienotās parlamentārās komitejas izveidošanas sēde

Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Deklarācija

Rīgā 1997.gada 4.novembrī

1997.gada 3.un 4.novembrī Rīgā notika Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas (Komiteja) izveidošanas sēde, kuru vadīja Komitejas līdzpriekšsēdētāji: LR Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks un Eiropas parlamenta delegācijas attiecībām ar Latviju vadītājs Alfreds Gomolka.

Komiteja uzklausīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ž.Santēra viedokli par dokumentu “Agenda 2000”. Tā atsaucās uz Eiropas parlamenta 1996.gada 17.aprīļa rezolūciju, kurā tika atzīts par labāku sarunas par iestāšanos ES uzsākt vienlaikus ar visām kandidātvalstīm. Komiteja aicina Eiropas parlamentu un ES padomi tās 1997.gada 13.decembra sanāksmē Luksemburgā ņemt vērā, ka vienlaicīga sarunu uzsākšana nozīmētu Latvijas sasniegumu atzīšanu un būtu stimuls turpināt reformu procesu.

Komiteja akcentē iespaidīgos rezultātus, kādus varētu sasniegt Baltijas jūras reģionā, iekļaujot Latviju, Igauniju un Lietuvu to valstu grupā, ar kurām ES uzsāks sarunas 1998.gada sākumā. Šajā kontekstā Komiteja aicina Latviju, Igauniju un Lietuvu turpināt un padziļināt Baltijas valstu sadarbību visās jomās.

Komiteja lūdz ES padomi un Eiropas Komisiju nekavējoties sagatavot priekšlikumu par Eiropas konferenci un par pastiprinātu pirmsiestāšanās stratēģiju, lai tālāk sekmētu un atbalstītu reformu procesu Latvijā. Šajā kontekstā Komiteja atzīst, ka Latvijai ir problēmas valsts pārvaldes jomā, un aicina Latvijas valdību ar Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu atbalstu tās kopīgi risināt. Tas ir būtiski ne tikai sekmīgai Latvijas likumdošanas aktu saskaņošanai ar “acquis communautaire” (ES likumdošanas aktu kopums), bet arī jauno likumdošanas aktu efektīvai īstenošanai.

Komiteja atzīst, ka turpmākās institucionālās reformas, kā arī galveno stratēģisko nostādņu maiņa jāuzsāk pašā ES, lai sagatavotos ES paplašināšanai. Tas nenozīmē novilcināt paplašināšanas procesu, taču par nepieciešamajām institucionālajām reformām (īpaši par balsošanas sistēmu Padomē, Komisijas locekļu skaitu, kvalificētā balsu vairākuma pielietojuma paplašināšanu) ir jāvienojas laikus, lai tās varētu ratificēt kopā ar pievienošanās līgumiem.

Komiteja pozitīvi novērtē Latvijas ekonomikas progresu pēdējo divu gadu laikā, kā arī ārvalstu investīciju augsto līmeni Latvijā.

Komiteja atzinīgi vērtē Latvijas centienus panākt robežlīguma noslēgšanu ar Krieviju un aicina abas valstis turpināt sarunas, lai parakstītu un ratificētu šo līgumu uz abpusēji pieņemama juridiskā pamata. Komiteja mudina Latviju un Lietuvu atrisināt nenokārtotās problēmas, kas traucē noslēgt jūras robežas līgumu.

Komiteja atzīmē, ka ļoti neliels ir to nepilsoņu skaits, kuri iesnieguši pieteikumus Latvijas pilsonības iegūšanai, un aicina Latvijas valdību pārskatīt naturalizācijā piemērojamos noteikumus par vecuma grupām. Latvijas valdība un valsts iestādes tiek aicinātas izbeigt diskrimināciju pret nepilsoņiem, par ko ziņo Latvijas Cilvēktiesību birojs.

Komiteja atzīmē, ka Latvijas likumā vēl aizvien paredzēts nāvessods, taču atzīst, ka kopš 1996.gada rudens pastāv Valsts prezidenta noteiktais moratorijs attiecībā uz nāvessoda izpildi, un rekomendē Latvijai parakstīt Eiropas cilvēktiesību konvencijas 6.protokolu un Saeimai pēc tam nekavējoties nāvessodu atcelt.

Komiteja atzinīgi novērtē progresu sarunās starp Latviju un Pasaules tirdzniecības organizāciju un lūdz Pasaules tirdzniecības organizāciju uzņemt Latviju savā sastāvā 1998.gada sākumā.

Preses konferencē Eiropas Komisijas prezidents un Latvijas Ministru prezidents

Kā jau informējām, divu dienu darba vizītē mūsu valstī bija ieradies Eiropas Komisijas prezidents Žaks Santērs. Augstais viesis tikās ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni, Ministru prezidentu Guntaru Krastu un piedalījās Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentāras komitejas izveidošanas sēdē. Eiropas Komisijas prezidents savu viedokli izklāstīja arī kopā ar Latvijas Republikas Ministru prezidentu Guntaru Krastu sarīkotajā preses konferencē. Tās ievadā Ministru prezidents Guntars Krasts žurnālistiem teica:

—Man prieks jūs redzēt šeit tik kuplā skaitā. Tas liecina par mūsu sabiedrības interesi šajā Latvijai tik būtiskajā jautājumā - Latvijas integrācijas procesā Eiropas Savienībā. Es īsumā informēšu par šī procesa daļu, par ko liecina arī Santēra kunga vizīte Latvijā.

Aptuveni pirms pusotra mēneša man bija tikšanās, kad apmeklēju Briseli. Tikos arī ar Santēra kungu. Mēs pārrunājām Eiropas Komisijas viedokli par Latviju. Es vērsu viņa uzmanību uz tām, manuprāt, nepilnībām, kas bija izteiktas šajā viedoklī. Mēs uzdevām arī jautājumu, kā veidosies Latvijas tālākā sadarbība ar Eiropas Komisiju un kā tālāk veidosies integrācijas process Latvijai. Šajā tikšanās reizē jau process ir gājis uz priekšu. Mēs, kā zināt, esam valdībā sagatavojuši rīcības plānu, kurš mums ir līdzeklis darbā ar problēmām, uz kurām komisija objektīvi norādījusi savā viedoklī. Šī mūsu konstruktīvā attieksme pret norādītajiem trūkumiemn ir guvusi atzinīgu prezidenta novērtējumu. Mēs pārrunājām pievienošanās partnerības projektu, ko esam saņēmusi no EK un kas mums palīdzēs, turpinot gatavošanās procesu integrācijai ES. Šis dokuments faktiski ir individuālās pieejas forma katrai kandidātvalstij. Es sarunā ar Santēra kungu noskaidroju, ka šis dokuments būs analogs pēc formas visām kandidātvalstīm. Satura ziņā tas, protams, būs, atšķirīgs — atbilstoši katras valsts specifikai.

Mēs parrunājām PHARE finansējumu un atbalstu šo individuālo partnerības programmu veikšanai. Formu, kā notiks tālāk sarunas ar EK par pievienošanos Eiropas Savienībai, kā arī kopējos aspektus saistībā ar procesu kopumā. Kā EK redz tālāku asociēto valstu piesaisti ES. Tāpat arī es sarunās skāru jautājumu par Baltijas jūras valstu padomes tikšanos 22. un 23. janvārī, kur es uzaicināju arī Santēru kungu piedalīties. Tika arī skarts jautājums par pasaules tirdzniecības organizāciju: šobrīd Latvija beidz savu iestāšanos sarunu raundu, un sarunās ar ASV parādījās pretrunas, kas būtiskas tieši ES, bet nav vairs būtiskas Latvijai. Konkrēti audiovizuālajā jomā. Šajā gadījumā ES ir jāmeklē iespēja šo jautājumu risināt ar ASV. Tāpat arī tika skarts jautājums par iespēju rīkot Latvijā Eiropas rekonstrukcijas bankas gadskārtējo tikšanos 2000. gadā.

Savukārt Eiropas Komisijas prezidents Žaks Santērs žurnālistiem teica:

— Es gribu izteikt gandarījumu par savu vizīti Latvijā. Es uzskatu, ka visas sarunas Rīgā bija atklātas un konstruktīvas. Gan ar Valsts prezidentu, gan Saeimas priekšsēdētāju, premjerministru un ārlietu ministru. Pārsvarā mūsu sarunas risinājas Eiropas Komisijas dokumenta “Agenda 2000 “ ietvaros, arī par ES paplašināšanās procesu. Otrais — ņemot vērā finansiālās sekas, ko paplašināšanās izraisīs ES iekšējā politikā. Proti, par kopējo lauksaimniecības politiku, par sociāliem fondiem, par kohēzijas fondiem, kā arī par visu finansiālo sektoru. Mēs ar lielu gandarījumu konstatējām, ka Latvijā atzinīgi uzņemts iestāšanās partnerības dokuments. Mēs arī esam apmierināti ar pasākumu programmu, ko Latvijas valdība izstrādājusi, lai paātrinātu iestāšanās procesu ES. Mēs redzam, ka Latvijā tiek veikts nopietns darbs, lai iestātos ES. Tas attiecas arī uz likumdošanas jomu. Mēs esam ieviesuši ikgada revīzijas — tādu pārskata formu, lai redzētu, kā attiecīgajā valstī virzās uz priekšu reformas. Balstoties uz šo revīziju, Eiropas Savienības padomei tiek iesniegts ziņojums, kas arī būs pamats lēmumam par sarunu uzsākšanu ar kandidātvalstīm.

Mēs arī atbalstām Latvijas vēlmi iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā un darīsim visu, kas atkarīgs no mums, lai pārvarētu šķēršļus Latvijai iestāties šajā organizācijā. Man ir liels prieks, ka esmu uzaicināts piedalīties Baltijas jūras valstu padomes sēdē Rīgā. Atstājot Rīgu, visumā varu teikt, ka esmu apmierināts ar savām sarunām ar Latvijas pusi.

“Latvijas Vēstnesis”: — Prezidenta kungs, cik būtisks šķērslis Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību varētu izrādīties fakts, ka Latvijai vēl nav noslēgts robežlīgums ar Krieviju? Žurnālistu analīze rāda, ka Krievija šo apstākli cenšas izmantot kā šantāžas mehānismu , lai ievilktu mūsu valsti savā ietekmes sfērā. Vai Eiropas Savienība ņems vērā šo faktoru?

Žaks Santērs: — Es gribu teikt, ka ES paplašināšanās nekādi nav pakļauta vai pakārtota Krievijas interesēm vai Krievijas ietekmei. Runājot ar Krievijas Federācijas vadošajām amatpersonām, viņi nav izteikuši nekādu satraukumu par Eiropas Savienības paplašināšanos, ietverot Baltijas valstis. Šeit situācija ir citāda nekā Krievijas attieksmē pret NATO paplašināšanos. Krievijai, kā zināms, ir ļoti negatīva attieksme pret Latvijas eventuālo iestāšanos NATO. Bet mūsu pusei ir skaidrs, ka Krievija nekādi nevar ietekmēt Eiropas Savienības paplašināšanos.

Jautājums: — Vai, pēc jūsu domām, Santēra kungs, decembra lēmums varētu atšķirties no jūlija lēmuma? Un kādos būtiskos virzienos Latvija atšķiras no Igaunijas?

Žaks Santērs: — Gribu uzsvērt, ka EK pildīja mandātu, ko tai deva Eiropas Savienības padome Madrides sēdē. Mandāts bija — izstrādāt priekšlikumus attiecībā uz ES paplašināšanās procesu. Mēs izstrādājām šos priekšlikumus un 10. jūlijā iesniedzām ES padomei. Tad arī Eiropas parlaments sāka darbu pie šo priekšlikumu izpētes. Pašlaik turpinās darbs padomē. Ministru padome izstrādās ziņojumu, ko iesniegs Eiropas parlamentam. 12. un13. decembrī notiks ES padomes sēde, kurā tiks lemts par paplašināšanos. Var jau būt, ka Eiropas Savienības padome pieņems citu lēmumu. Taču pašlaik, cik man zināms, liela daļa ES dalībvalstu atbalsta Komisijas izstrādātos priekšlikumus. Gribu teikt, ka Komisija arī turpmāk pildīs lēmumus, ko pieņēmusi ES padome, kā arī ES dalībvalstu valdību vadītāji. Atbildot uz jūsu otru jautājumu, -— par Latvijas un Igaunijas atšķirībām: kā jau teicu, mēs analizējām katru valsti atsevišķi. Mēs analizējām atšķirības starp dažādām valstīm no to iekšējās struktūras un specifikas viedokļa. Mēs balstījāmies uz trim kritērijiem, kas tika pieņemti ES Kopenhāgenas sēdē. Tie ir politiskie, ekonomiskie — pāreja uz tirgus saimniecību — un, treškārt, ieviešanas spēja. Un tieši attiecībā uz šo trešo kritēriju mēs konstatējām atšķirības starp Latviju un Igauniju. Bez tam gribu atzīmēt, ka Latvija iet pareizā virzienā, un pieliek pūles, lai atbilstu šiem kritērijiem. Mēs atbalstām Latvijas centienus un domājam, ja Latvija turpinās iet šajā virzienā, tad arī Latvija drīz atbildīs šim trešajam kritērijam.

Jautājums: — Kā praktiski noritēs Latvijas integrācijas tālākais process?

Žaks Santērs: — Es gribu uzsvērt, ka paplašināšanās process ir vispārējs, attīstošs un iekļaujošs process. Tas attiecas vienādi uz visām 10 kandidātvalstīm. Atskaitot Kipru, jo Kipra ir atsevišķs jautājums. Ja Komisijas priekšlikums tiks ņemts vērā un sarunas sāktas ar tām kandidātvalstīm, par kurām EK iesniedz savu priekšlikumu, tas nenozīmē, ka pārējās valstis paliks ārpus sarunu procesa. Šajā gadījumā tiks uzsākta divpusēja sadarbība ar katru kandidātvalsti, katru gadu tiks izdarīts pārskats par tajā veiktajām reformām. Pēc šī pārskata Komisija iesniegs ziņojumu ES padomei, kura lems par iespējamu sarunu uzsākšanu. Katrai kandidātvalstij tiks iesniegts dokuments par iestāšanās partnerību. Mēs šādu dokumentu esam iesnieguši arī Latvijas valdībai. Iestāšanās partnerība būtībā nozīmēs iestāšanās stratēģijas nostiprināšanu. Un šai stratēģijai tiek piešķirts arī finansiāls atbalsts — 3 miljardi ekiju gadā 7 gadu periodam. Tātad 21 miljards ekiju. Skaitliskā izteiksmē šis finansiālais atbalsts ir lielāks, nekā bija Maršala plāns. Bez tam viens no elementiem ir daudzpusējā konferences nodibināšana. Šī konference būs apspriedes vieta par drošības problēmām — par cīņu pret noziedzību, korupciju, narkotikām u.c.jautājumiem. Gribu teikt, ka tas būs globāls paplašināšanās process.

Nobeigumā gribu atgādināt, ka pašlaik vairs nav jautājuma, vai notiks paplašināšanās. Jautājums ir — kad un kādos apstākļos notiks paplašināšanās. Es domāju, ka visas pašreizējās kandidātvalstis beigu beigās kļūs ES dalībvalstis.

Preses konferencē parlamentārās komitejas vadītāji

Abi komitejas līdzpriekšsēdētāji: Eiropas parlamenta delegācijas attiecībām ar Latviju vadītājs Alfreds Gomolka (attēlā otrais no kreisās), Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks un Eiropas parlamenta deputāts Ernesto Kakavale Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas izveidošanas sēdei beidzoties, komitejas vadītāji preses konferencē tikās ar žurnālistiem.

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks, apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētājs, teica, ka komitejas izveidošana bijis nopietns solis Latvijas ceļā uz Eiropu. Notikusi diskusija par visām dzīves jomām Latvijā. “Patiesa bija Eiropas parlamenta deputātu izpratne par mūsu problēmām un mūsu vēlmi iestāties ES,” teica A.Ameriks. “Mums izdevās apvienot, nevis dalīt viedokļus.”

Andris Ameriks uzsvēra, ka Latvijai saskaņā ar komitejas atziņām vēl nopietni jāstrādā pie teritoriālās reformas, naturalizācijas problēmām un nāvessoda atcelšanas jautājumiem.

Alfreds Gomolka, apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētājs no ES puses, uzsvēra, ka Rīgas sanāksme notikusi vienā laikā ar intensīvu politisko diskusiju pašā Briselē. “Divu līdzvērtīgu parlamentu pārstāvji Rīgā bija sanākuši, lai meklētu atbildes uz grūtiem jautājumiem. Piemēram, uz sarežģīto jautājumu par “krieviski runājošajiem” Latvijā. Mēs no ES puses mēģinām saprast jūs un nonākt līdz skaidrai analīzei,” teica Alfreds Gomolka.

Savukārt Eiropas parlamenta ārlietu komisijas ziņotājs Ernesto Kakavale atkārtoti uzsvēra savu atbalstu idejai par nepieciešamību sākt sarunas par iestāšanos ES vienlaikus visām kandidātvalstīm. “Baltijas valstīm visām ir kopēja vēsture,” teica E.Kakavale. “Tas nenozīmē, ka mēs neredzam problēmas. Divās dienās mēs Rīgā runājām kā draugi. Problēmas, kas pastāv, ir jāizanalizē. Taču Latvija, kas veic lielu darbu ES virzienā, ir pelnījusi būt sarunu sākšanas pirmajā vilnī.”

“LV” uzdeva apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētājam (no ES puses) Alfredam Gomolkam jautājumu par situāciju pašā Eiropas Savienībā, kam acīmredzami nepieciešama iekšēja pārstrukturēšanās: “Vai šis process neaizkavēs sarunas par jaunu dalībvalstu uzņemšanu?”

Alfreds Gomolka, uzsverot šī jautājuma pamatotību, akcentēja vienlaikus veicamo ES paplašināšanu un padziļināšanu. “Eiropas Savienībai pašai ir jāgatavojas — tāpat kā ikvienai kandidātvalstij,” teica A.Gomolka, uzsverot, ka Eiropas Savienībai pēc paplašināšanas būs jāfunkcionē efektīvāk. Citādi tā būs sastingusi, “fosīlijai līdzīga” struktūra. Pēc viņa domām, abiem procesiem jānorit reizē, un ES pārstrukturēšana nedrīkst aizkavēt sarunas par jaunu dalībvalstu uzņemšanu.

Jānis Ūdris,

“LV ārpolitikas redaktors

Pie tieslietu ministra Eiropas parlamenta deputāts

Pirmdien, 3.novembrī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar Eiropas parlamenta deputātu Ernesto Kakavali.

Tieslietu ministrs pastāstīja, ka saskaņā ar 1992.gada decembrī pieņemto likumu “Par tiesu varu” notikušas būtiskas reformas Latvijas tiesu sistēmā. Tās rezultātā Latvijā pašlaik pastāv trīs pakāpju tiesas un ir ievērojami paplašinātas tiesu nolēmumu pārsūdzības iespējas. Pašlaik aptuveni 70 procenti tiesnešu uzsākuši darbu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet 36 procenti jauno tiesnešu apstiprināti amatā pēc 1995.gada, kad pabeigtas svarīgākās reformas tiesu sistēmā.

Dz.Rasnačs informēja arī par pašlaik aktuālākajiem Tieslietu ministrijas uzdevumiem: panākt tiesnešu atalgojuma palielināšanu, vienlaikus paaugstinot tiesnešu atbildības principus; pilnveidot tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju; pārskatīt tiesnešu apstiprināšanas kārtību; panākt tiesas spriedumu un lēmumu publicitātes paaugstināšanu. Tieslietu ministrs runāja arī par jaunizveidotās Korupcijas novēršanas padomes funkcijām un tuvākajiem uzdevumiem, minot tās sastāvu un pirmo divu sēžu rezultātus.

Ernesto Kakavale runāja par divām būtiskām problēmām: tiesu procesu un spriedumu pieņemšanas ilgums un tiesas spriedumu izpilde. Eiroparlamenta deputāts interesējās, cik lielā mērā tiesas Latvijā ir neatkarīgas un kādas ir iespējas pārsūdzēt tiesas spriedumu, ja tas ir kļūdains. Viņš jautāja arī par iespējamām reformām Latvijas cietumos.

Tieslietu ministrs informēja Ernesto Kakavali, ka pašlaik tiek izstrādāta jauna tiesu izpildītāju koncepcija, izmantojot Beniluksa valstu un Francijas pieredzi. Paredzams, ka jaunajā sistēmā tiesu izpildītāji varētu būt brīvās juridiskās profesijas pārstāvji.

TM preses dienests