valdībā

Pēc Ministru kabineta4. novembra sēdes

Finansu ministra Roberta Zīles un kultūras ministres Ramonas Umblijas skaidrojumi, atbildes, komentāri

Otrs manā izpratnē ļoti būtisks šodienas sēdē akceptēts dokuments, ko saskaņā ar izmaiņām Kārtības rullī Ministru kabinets tiesīgs pieņemt, ir valdības vērtējums par Saeimas deputātu, frakciju, Juridiskā biroja vai komisiju priekšlikumiem attiecībā uz reizē ar budžeta projektu Saeimā iesniegto nodokļu likumu paketi. Šāds Ministru kabineta viedoklis dokumenta veidā šodienas sēdē tika arī apstiprināts, jo jau rīt šos pašus priekšlikumus skatīs Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā — tātad deputāti izskatīšanai saņems grozījumu projektus jau ar divu veidu atzinumiem, kā tas jau kopš pagājušā gada notiek, izskatot budžeta projektu.

Jāatzīst arī, ka, izvērtējot iesniegtos priekšlikumus, Ministru kabineta viedoklis principā neatšķīrās no Finansu ministrijas atzinumiem.

Diemžēl, neraugoties uz iepriekšējo vienošanos par deputātu priekšlikumu izskatīšanu un saskaņošanu Sadarbības padomē, Finansu ministrijai un Ministru kabinetam nācās izteikt negatīvu atzinumu arī par diezgan lielu skaitu Sadarbības padomi veidojošo frakciju deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem, kas nebija iepriekš izskatīti un saskaņoti.

Pēc tam Roberts Zīle atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kāpēc, jūsuprāt, iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze bija tik kļūdaina — neizpilde ir vairāk nekā 12 miljoni latu.

R.Zīle: — Tajā laikā es nebiju finansu ministrs, tomēr esmu konstatējis, ka Finansu ministrijas veiktās sākotnējās prognozes ir bijušas aptuveni tādas, kāda šobrīd ir izpilde. Tātad šīs prognozes palielinājums acīmredzot ir noticis kaut kur ceļā starp Ministru kabinetu un izskatīšanu Saeimā.

Tad runāja kultūras ministre Ramona Umblija par Rīgas Doma ansambļa nekustamā īpašuma sakārtošanu un par speciālā budžeta kultūras vajadzībām sadalījumu, kā arī par budžeta līdzekļa iedalījumu Baltijas asamblejas balvai:

— Runājot par Rīgas Doma ansambļa nekustamo īpašumu,tajā ietilpst Doma baznīca, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kas tad arī aizņem Rīgas Doma ansambļa telpu. No 10 000 kvadrātmetru apmēram 8000 kvadrātmetrus aizņem Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kas ir senākais šāda tipa muzejs Baltijā, dibināts 1773. gadā. Vēsturiski šī zeme un ēkas pieder Doma baznīcai. Ilgu laiku nekustamā īpašuma jautājums nebija sakārtots, konsistorija arī ir vērsusies pie valdības ar lūgumu to sakārtot. Tas nozīmē, ka vai nu no telpām būtu jāizliek Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kas būtu absolūti nepieļaujami, vai arī būtu jāatrod kompensācija naudas vai cita nekustamā īpašuma veidā. Ir bijuši vairāki risinājuma varianti, pēdējais no tiem — apmēram pirms diviem gadiem, kad tika atrasti trīs nekustamie īpašumi Herdera laukumā. No tiem divi namīpašumi tika privatizēti, palika namīpašums Doma laukumā 1, kurā šobrīd atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošās Medicīnas akadēmijas kopmītnes. Tomēr ir panākta vienošanās, ka šo celtni varētu nodot konsistorijai apmaiņā pret šo lielo Doma ansambli. Protams, šī apmaiņa nav adekvāta. Novērtējot Doma ansambli, kuru aizņem Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, tas ir 1 280 000 latu. Nams, kuru saņem pretī konsistorija, ir 180 000 latu. Tā ka ir jārisina kompensācijas jautājums. Pirms dažām dienām premjerministrs tikās ar arhibīskapu Jāni Vanagu, un tika panākta zināma vienošanās. Jau tuvākajā laikā, 7. novembrī, Ministru kabineta sēdē Izglītības un zinātnes ministrijai ar ekonomikas un finansu ministriju ir jāvienojas par to, kā notiks namīpašuma Doma laukumā 1 atbrīvošana. Man kopā ar izglītības un zinātnes ministru Juri Celmiņu un finansu ministru Robertu Zīli pēc mēneša ir jāiesniedz informācija par to, kā notiek šī konkrētā īpašuma pārņemšana. 1999. gada budžetā tiks iestrādāta šīs apmaiņas finansiālā kompensācija. Tas varētu būt trīspusējs līgums — konsistorija, Nekustamā īpašuma aģentūra un Kultūras ministrija.

Tad Ramona Umblija atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai šī starpība — 1 miljons 100 tūkstoši latu — tiks segta no valsts budžeta?

R.Umblija: — Jā, lielākā summas daļa tiks iestrādāta 1999. gada budžetā, bet, iespējams, zināma daļa summas no Kultūras ministrijas speciālajiem līdzekļiem un līdzekļiem, kuri ienāk Privatizācijas fondā, varētu tikt segta jau nākamgad.

Ramona Umblija runāja arī par speciālo budžetu kultūras vajadzībām:

— Divas reizes gadā Kultūras ministrijai tiek piešķirti speciālie līdzekļi, kas ienāk no azartspēlēm. Ar 1998. gadu budžetā ienākošie līdzekļi no azartspēlēm tiks piešķirti kultūrkapitāla fondam. šodien tika apstiprināti dokumenti deviņiem dažādiem piešķīrumiem, kas paredzēti nacionālas nozīmes kultūriestādījumiem. Tie ir Latvijas Nacionālajai operai — sociālā nodokļa parāda samaksai — 200 000 latu, koncertflīģeļa remontam — 6000 latu, Latvijas Nacionālās bibliotēkas remontam — 13 400 latu, Latvijas Nacionālā teātra remontam — 100 000 latu. Ir izdevumi, kas saistīti ar starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 97” organizēšanu — 200 000 latu. 10 000 latu ir piešķirts XXII Vispārējo Latvijas dziesmu un deju svētku rīkošanai. Līdzekļi ir piešķirti arī Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomei starptautiskā bērnu literatūras foruma sagatavošanai, kā arī grāmatai par Austrumos un citās bijušajās padomju republikās represētajiem latviešiem.

Dina Gailīte, Rūta Jaksona,

“LV” informācijas redaktores

Pēc “LV” diktofona ieraksta

Valdības namā