Preses konferences

Par Zemkopības ministrijas valsts uzņēmumiem

Vakar, 6. novembrī, Zemkopības ministrijas kārtējā preses konferencē zemkopības ministrs Andris Rāviņš pastāstīja, ka jau šobrīd tiek veikti nepieciešamie priekšdarbi nākamā gada pavasara sējas sagatavošanai. Taču viens no darbiem, kas ir būtisks un kas jāpabeidz šajā mēnesī, ir lauksaimniecības apakšnozaru politikas koncepciju izstrādāšana:

— Tas nav vienkāršs darbs, un par to ir pārliecinājušies visi, kas pie tā strādā. Tādēļ arī solītais termiņš — novembra sākums — pabīdīsies nedaudz tālāk. Novembris varētu būt tas laiks, kad mēs pabeigsim izstrādāt lauksaimniecības apakšnozaru politikas koncepcijas tādā kvalitātē, kādā mēs paši tās gribētu redzēt.

Nule ir izskatīta zivsaimniecības attīstības politika, un satraucošs ir fakts, ka nozvejas un zivju produkcijas realizācijas rādītāji šajā gadā strauji slīdējuši lejup. Zivsaimniecību nosacīti var iedalīt divās daļās. Viena daļa ir Baltijas jūras zvejniecība, otra — okeāna zveja. Un lielākais rādītāju krišanas cēlonis ir okeāna zveja, kura strādā nerentabli, varētu pat teikt — uz bankrota robežas. Zivsaimniecības attīstības politikā šo daļu ieviest nebūtu nozīmes, kaut arī tā ir viens no ceļiem, kā mūsu banku kontos ienāk valūta. Taču, ja šī joma netiek ārā no parādiem un ir zivsaimniecības rādītāju lejupslīdes cēlonis, tad to kultivēt būtu pilnīgi neauglīgi. Savukārt Baltijas jūras nozvejai un produkcijas realizācijai ir kāpums augšup, un tas liek likt galvenos akcentus tieši uz zvejniecību Baltijas jūrā, uz ko galvenokārt arī tiks vērsta zivsaimniecības attīstības politikas koncepcija. Iekšējā nozveja pašreiz ir 500 tonnas gadā jūras zivju un 500 tonnas karpu, kas arī tiek realizētas, tādēļ stingri jādomā par iekšējo ūdeņu apsaimniekošanas pamatprincipiem. Iespējams, ka te varēs izmantot arī 25 miljonu ASV dolāru kredītlīniju, kas paredzēta lauku attīstībai no Pasaules bankas, lai veidotu programmu un radītu jaunas darba vietas iekšējo ūdeņu apsaimniekošanas sistēmā.

Vēl Andris Rāviņš pastāstīja, ka pēc ilgāka laika notikusi Baltijas valstu lauksaimniecības ministru tikšanās. Pirmais, par ko šajā tikšanās reizē runāja, bija sava iekšējā lauksaimniecības tirgus aizsardzība. Otrais svarīgākais temats bija attiecības ar Eiropas Savienību, sagatavošanās sarunām un normatīvo aktu harmonizēšana.