preses konferences

Par Zemkopības ministrijas valsts uzņēmumiem

Turpinājums no 1.lpp.

Trešais jautājums — kā varētu notikt speciālistu pieredzes apmaiņa un praktizēšanās, lai Baltijas valstis labāk zinātu un izprastu savstarpējās norises. (Sīkāk par tikšanos var lasīt “LV” š. g. 4. novembra laikrakstā Nr. 287/288.)

Vēl zemkopības ministrs pastāstīja, ka ir saņemti pārmetumi par celulozes rūpnīcas projekta lēno virzību. Viņš teica, ka nākamajā Ministru kabineta sēdē tiks izskatīts piedāvājums — līgumi, kuri šobrīd varētu tikt veidoti sakarā ar celulozes rūpnīcas projektēšanu un būvēšanu. Sarunas ir bijušas ar trim nopietnām kompānijām, taču konkrēti par firmām un uzņēmumiem, kas būtu gatavi ieguldīt naudu celulozes rūpnīcā, varēs runāt tad, kad tiks pieņemts galīgais lēmums.

Zemkopības ministrijas Valsts īpašuma uzskaites un saglabāšanas departamenta direktors Rainers Juris Sproģis pastāstīja, ka līdz šāgada beigām ir jāpabeidz Zemkopības ministrijas sistēmā esošo privatizējamo uzņēmumu pilnīga privatizācija. Praktiski tā jau arī ir pabeigta. Palikuši tikai trīs līdz galam neprivatizēti agroservisa uzņēmumi. Divi no tiem ir Rīgas un Bauskas MCVU (meliorācijas celtniecības valsts uzņēmums), bet paredzams, ka tuvākajā laikā projekts par šo uzņēmumu privatizāciju tiks nodots izskatīšanai Ministru kabinetā. Trešais vēl neprivatizētais uzņēmums ir Valsts Preiļu starprajonu linu sēklkopības stacija, un uz šīm ražošanas ēkām izsludināta atkārtota izsole ar pazeminātu cenu.

Pavisam ir 328 uzņēmumi Zemkopības ministrijas sistēmā, kas privatizēti gan saskaņā ar speciālajiem, gan saskaņā ar vispārējo likumu par privatizāciju. No tiem 183 jau ir privatizēti, 3 uzņēmumos privatizācija turpinās, likvidācijai vai Privatizācijas aģentūrai ir nodoti 110 uzņēmumi, bet privatizācija nav uzsākta 32 uzņēmumos, kurus privatizē saskaņā ar vispārējo likumu par valsts uzņēmumu privatizāciju.

No 613 lauksaimniecības statūtsabiedrībām šobrīd darbojas un ir dzīvotspējīgas 116 statūtsabiedrības, lēmumu par pašlikvidēšanos ir pieņēmušas 218, bet no uzņēmumu reģistra šobrīd ir izslēgtas 279 statūtsabiedrības. Šobrīd diezgan būtiski ir pieņemt grozījumus attiecīgos likumos, lai tajās 218 statūtsabiedrībās, kas grib likvidēties, bet to vēl nav spējušas izdarīt — ir palikuši nodokļu parādi vai neprivatizēta manta —, varētu tikt paātrināts likvidācijas process, teica Rainers Juris Sproģis.

Zemkopības ministrijā ir uzsākta īpašas datu bāzes veidošana par tiem īpašumiem, kas palikuši valsts apsaimniekošanā Zemkopības ministrijas personā. Domājams, ka kopējais ZM īpašums būs 160 miljonu latu vērtībā (vairāk nekā 2500 nekustamā īpašuma pozīciju).

Rainers Juris Sproģis teica, ka grūtības šobrīd vēl ir ar zemes apzināšanu un tās reģistrēšanu valsts personā uz Zemkopības ministrijas vārda zemesgrāmatā. Patlaban reģistrēt izdevies zemi 1292,9 hektāru platībā, lielākoties izmēģinājumu saimniecību zemi. Sakarā ar jauno lēmumu par zemes reformas pabeigšanu zemes reģistrēšanas process būtu jāpaātrina, jo uzmērīta ir apmēram 4000 hektāru zemes platība, kas vēl jāiereģistrē zemesgrāmatā uz valsts vārda.

Zemkopības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Sintija Grigaļūna teica, ka ir noslēdzies darbs pie tā saucamajiem parauglīgumiem jeb līgumiem, kādus būtu ieteicams slēgt labības ražotājiem ar labības pārstrādes uzņēmumiem par samaksas kārtību par piegādātajiem graudiem. Līgumi ir nosūtīti apspriešanai rajonu lauksaimniecības departamentiem, Latvijas Zemnieku federācijai, Latvijas Zemnieku savienībai, Latvijas Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienībai un lielākajiem labības pārstrādes uzņēmumiem — Rēzeknes, Daugavpils, “Dobeles dzirnavniekiem”, “Rīgas dzirnavniekam”, uzņēmumam “Vidzemes labība”. Pagaidām visargumentētākos priekšlikumus un ierosinājumus sakarā ar parauglīgumu ir iesūtījis Rēzeknes “Dzirnavnieks”, tādēļ būtu lūgums nekavēties ar priekšlikumu iesūtīšanu.

Zemkopības ministrs Andris Rāviņš papildināja, ka šo līgumu sakarā ir bijušas sarunas ar “Unibanku”, Baltijas tranzīta banku un Rīgas komercbanku, lai varētu skaidri iezīmēt nākamā gada labības tirgus mehānismu. Tādēļ šis līgums ir paredzēts trīspusējs: graudu ražotājs, pārstrādātājs un banka. Mehānisms ir šāds: kad ražotājs labību ir piegādājis pārstrādes uzņēmumam, viņš saņem vekseli, ar ko ražotājs var doties uz banku un saņemt samaksu par graudiem tajā laikā, kad viņam pašam tas ir izdevīgi. Šādu samaksas modeli ir akceptējusi banku vadība.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības redaktore