Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos

1.pants. Šis likums nosaka kārtību, kādā pabeidzama zemes reforma lauku apvidos, kā arī līdz tās pabeigšanai sakārtojamas zemes lietošanas tiesības un īpašuma attiecības un izskatāmi strīdi ar zemes reformu saistītajos jautājumos.

2.pants. (1) Pagastu un pilsētu zemes komisijas attiecībā uz lauku zemi (turpmāk - pagasta zemes komisija) mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas pieņem lēmumus par iesniegumiem, kas iesniegti līdz 1997.gada 9.septembrim par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. Iesniegumi par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, kas iesniegti pēc šā termiņa, netiek izskatīti, izņemot fizisko personu iesniegumus, kas saistīti ar zemes lietošanas tiesību pāreju citai fiziskajai personai, kā arī juridisko personu iesniegumus par atteikšanos no zemes pastāvīgās lietošanas tiesībām.

(2) Ja pagasta zemes komisija ir pieņēmusi atzinumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu īpašumā, bet nav veikta zemes gabalu robežu ierādīšana (uzmērīšana) dabā, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zeme, uz kuru tiek atjaunotas īpašuma tiesības, līdz 1997.gada 30.novembrim piešķirama pastāvīgā lietošanā. Lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, kuram pievienota zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna kopija ar tā zemes gabala robežām, uz kuru tiek atjaunotas īpašuma tiesības, paziņojams bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Minētais lēmums stājas spēkā, ja 10 dienu laikā pēc tā paziņošanas ieinteresētās personas to nav pārsūdzējušas. Spēkā stājies lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā un tam pievienotā zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna kopija ir pamats zemes izmantošanas uzsākšanai un nekustamā īpašuma (zemes) nodokļa maksāšanas uzsākšanai likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Ja vēl nav uzsākta tās zemes robežu ierādīšana (uzmērīšana), uz kuru tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem ir tiesības no šīs zemes atteikties un pieprasīt par to īpašuma kompensācijas sertifikātus likumā noteiktajā termiņā.

3.pants. Zemes reforma uzskatāma par pabeigtu, ja attiecīgās pašvaldības teritorijā zemes reformas pirmās un otrās kārtas ietvaros izpildīti šādi darbi:

1) pagasta zemes komisija ir izskatījusi saņemtos iesniegumus par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā vai īpašumā par samaksu un pieņēmusi attiecīgus lēmumus (atzinumus);

2) pagasta zemes komisija ir izskatījusi bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku iesniegumus un, pamatojoties uz īpašuma vai mantojuma tiesības apliecinošiem dokumentiem, kas iesniegti līdz 1996.gada 1.jūnijam, šā likuma 2.pantā noteiktajā termiņā pieņēmusi attiecīgus lēmumus (atzinumus) par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu īpašumā, vai kompensācijas piešķiršanu;

3) pamatojoties uz šā panta 1. un 2.punktā minētajiem pagasta zemes komisijas lēmumiem (atzinumiem), izgatavots attiecīgās pašvaldības teritorijas zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāns ar ierādītām (uzmērītām) vai ieprojektētām zemes lietojumu un zemes īpašumu robežām;

4) ierādītas (uzmērītas) lietošanā un īpašumā piešķirto zemes gabalu robežas dabā, un visi zemes lietojumi un īpašumi reģistrēti Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā.

4.pants. Mēneša laikā pēc šā likuma 3.pantā minēto zemes reformas pirmās un otrās kārtas darbu pabeigšanas attiecīgā pašvaldība sagatavo un iesniedz Valsts zemes dienestam pārskatu, kurā uzrādīts pašvaldības teritorijā esošo zemju sadalījums atbilstoši to izmantošanas galvenajam mērķim.

5.pants. Tieslietu ministrs noteiktā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetam Valsts zemes dienesta sagatavotos rīkojumu projektus par zemes reformas pabeigšanu attiecīgo pašvaldību teritorijā.

6.pants. Ja tiek pieņemts Ministru kabineta lēmums par atsevišķu valstij piekrītošu zemes gabalu nodošanu kādai no pašvaldībām, īpašuma tiesības uz šiem zemes gabaliem nostiprināmas zemesgrāmatā uz attiecīgās pašvaldības vārda bez iepriekšējas īpašuma tiesību nostiprināšanas uz valsts vārda.

7.pants. (1) Uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (turpmāk - Latvijas Hipotēku un zemes banka) personā zemesgrāmatā nostiprināmas īpašuma tiesības uz zemi, kura:

1) līdz 1997.gada 9.septembrim pieprasīta un līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam piešķirta pastāvīgā lietošanā fiziskajām personām, ja šīs personas saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 15.pantu nav tiesīgas iegūt zemi īpašumā;

2) līdz 1997.gada 9.septembrim pieprasīta un līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam piešķirta pastāvīgā lietošanā juridiskajām personām, izņemot zemi, kura saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8.pantu ierakstīta uz valsts vārda citu institūciju personā;

3) pēc likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" noteiktā privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa izbeigšanās šā likuma 8. un 9.pantā noteiktajā kārtībā nav izpirkta.

(2) Zemes īpašuma tiesības uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā nostiprināmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz uzziņu, kas sastādīta saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 10.pantu. Šai uzziņai pievienojami:

1) pagasta zemes komisijas vai - pēc tās darbības izbeigšanās - Valsts zemes dienesta attiecīgā rajona nodaļas lēmums par pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala platības precizēšanu, samaksas apmēra vai kadastrālā novērtējuma apstiprināšanu, kā arī servitūtu un apgrūtinājumu noteikšanu;

2) likumā noteiktās institūcijas lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā ar lietošanas tiesību pāreju citām personām (attiecībā uz fiziskajām personām) vai lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā (attiecībā uz juridiskajām personām);

3) zemes gabala robežu plāns ar kadastra numuru.

(3) Zemes pastāvīgas lietošanas tiesības fiziskajām un juridiskajām personām izbeidzas līdz ar zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā, saglabājot fiziskajām un juridiskajām personām, kurām zeme bija piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemes nomas tiesības, kas nostiprināmas zemesgrāmatā.

8.pants. Latvijas pilsoņi, kuriem zeme laikā līdz 1996.gada 1.novembrim piešķirta pastāvīgā lietošanā, kā arī Latvijas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim, ir tiesīgi izpirkt zemi līdz likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" noteiktajam privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņam saskaņā ar likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 18.pantā minētajiem samaksas noteikumiem un kārtību.

9.pants. Latvijas pilsoņi, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā no 1996.gada 1.novembra līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam, kā arī Latvijas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra, ir tiesīgi izpirkt zemi par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes izpircējs. Pēc minētā termiņa zeme izpērkama par latiem. Zemes izpirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi - atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtējuma kārtību.

10.pants. (1) Šā likuma 7.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto zemesgrāmatā ierakstīto zemi, noslēdzot zemes pirkuma līgumus, pārdod Latvijas Hipotēku un zemes banka šādā kārtībā:

1) fiziskajām personām - Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem (ja viņiem ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi), kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996.gada 1.novembrim dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, dārzkopības vajadzībām un vasarnīcu, garāžu un citu ēku un būvju uzturēšanai, kā arī šajā punktā minētajām fiziskajām personām, kuras ieguvušas attiecīgās zemes lietošanas tiesības šo tiesību pārejas gadījumos, zemi pārdod, noslēdzot zemes pirkuma līgumus un ievērojot šā likuma 8.pantā noteikto samaksas kārtību un likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā noteiktos ierobežojumus;

2) fiziskajām personām - Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem (ja viņiem ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi), kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996.gada 1.novembra līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, dārzkopības vajadzībām un vasarnīcu, garāžu un citu ēku un būvju uzturēšanai, kā arī šajā punktā minētajām fiziskajām personām, kuras ieguvušas attiecīgās zemes lietošanas tiesības šo tiesību pārejas gadījumos, zemi pārdod, noslēdzot zemes pirkuma līgumus un ievērojot šā likuma 9.pantā noteikto samaksas kārtību un likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā noteiktos ierobežojumus;

3) juridiskajām personām, kuras minētas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā un kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam, zemi pārdod par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem vai tikai par latiem, noslēdzot zemes pirkuma līgumus. Maksāšanas līdzekļu proporciju nosaka Ministru kabinets. Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi - atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtējuma kārtību. Zemi, kas juridiskajām personām piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, šīs juridiskās personas var izpirkt par kompensācijas sertifikātiem vai latiem pēc pircēja izvēles;

4) juridiskajām personām, kuras minētas likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.panta otrajā daļā un kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā līdz šā likuma 2.pantā noteiktajam termiņam ēku un būvju uzturēšanai, zemi pārdod par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem vai tikai par latiem, noslēdzot zemes pirkuma līgumus gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas un ievērojot likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 29.pantā noteiktos ierobežojumus. Maksāšanas līdzekļu proporciju nosaka Ministru kabinets. Pēc minētā termiņa zeme izpērkama par latiem. Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi - atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtējuma kārtību.

(2) Fiziskās personas, kuras pērk uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā zemesgrāmatā ierakstīto zemi, ir atbrīvotas no valsts nodevas maksāšanas.

11.pants. Maksājumi, kas saistīti ar zemes īpašuma tiesību noformēšanu un nostiprināšanu uz valsts vārda zemesgrāmatā un zemes pirkuma līguma slēgšanu, kārtojami latos.

12.pants. Latvijas Hipotēku un zemes banka, kārtojot zemes pārdošanu šā likuma 10.pantā minētajām personām, piemēro likuma "Par pašvaldībām" 78.pantā noteiktās pirmpirkuma tiesības.

13.pants. Pagastu zemes komisijas izbeidz savu darbību divu mēnešu laikā pēc šā likuma 3.panta 1., 2. un 3.punktā minēto darbu izpildes dienas. Pagastu zemes komisijām šajā termiņā jānodod zemes komisiju protokoli un ar zemes reformu saistītā dokumentācija Valsts zemes dienesta attiecīgā rajona nodaļai. Dokumentācijai jābūt sakārtotai atbilstoši normatīvajiem aktiem par arhīviem.

14.pants. Pēc pagasta zemes komisijas darbības izbeigšanās likuma "Par zemes komisijām" 2.pantā un likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteiktās funkcijas pārņem Valsts zemes dienesta attiecīgā rajona nodaļa.

15.pants. Pēc pagasta zemes komisijas darbības izbeigšanās līdz zemes reformas pabeigšanai zemes strīdi izskatāmi šādā kārtībā:

1) ar zemes lietojuma un īpašuma robežām saistītos strīdus izskata Valsts zemes dienesta attiecīgā rajona nodaļas izveidota komisija, kuras lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt Centrālajā zemes komisijā vai tiesā;

2) lēmumus, kas saistīti ar zemes lietošanas un zemes īpašuma tiesībām, samaksu par zemi, par zemi paredzētās kompensācijas piešķiršanu, kompensācijas apmēriem, zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu, kā arī zemes īpašuma tiesību apgrūtinājumiem, mēneša laikā pēc to paziņošanas var pārsūdzēt Centrālajā zemes komisijā vai tiesā.

16.pants. Ja ir nokavēts termiņš, līdz kuram bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, zemes īpašuma tiesības var atjaunot Centrālā zemes komisija. Centrālās zemes komisijas lēmumus likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 271 "Noteikumi par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 18.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 30.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 13.novembrī