PIRMS NOTIKUMA
Rīgas zvaigžņotais tornis atkal savā vietā
Par torni — arhitekta iecerē un pilsētas debesīs
Profesora Eižena Laubes projekts Rīgas pils tornim, kam vēlāk
tika Trīszvaigžņu torņa vārds
Turpinājums no 1. lpp.
“Svētku krāšņumam tērptajā Valsts Prezidenta pilī šodien notika svinīga vārda došana jaunceltajam pils tornim, kas pret J.Čakstes laukumu gan vēl nav pilnīgi pabeigts. Smailajai būvei apkārt likts zilas drēbes un vītņu segums, kas to jo krāšņi izceļ pāri pazīstamajam pils siluetam. Torņa galā augstu virs citām pils smailēm mirdz trīs zelta(!) zvaigznes. “Bet “Jaunāko Ziņu” 1938.gada 17.novembra numurā ar virsrakstu “Sudraba plāksne Rīgas pils Triju zvaigžņu torņa pamatos” ir ievietota šāda informācija:
“Vairāk kā 700.g. vecā Rīgas pils šodien uzposta svētku rotā. Lieli sarkanbaltsarkani karogi apvijuši pils Svina torni un augstās ēkas četrus stāvus. Virs pils mirdz devīze: “Tev mūžam dzīvot, Latvija!” Latvijas valsts 20 gadu jubilejā pils ieguvusi jaunu torni, kas redzami un uzskatami architektoniskā simbolā pievieno vecai pilij jaunos laikus. Rīt grezna un atjaunota pils savās telpās uzņems lielo svētku viesus. Ievadot valsts svētku svinības, Valsts prezidents Kārlis Ulmanis šodien ierodas pie jaunceltā torņa un tā pamatos iemūrē vēsturiskos dokumentus. Svinīgajā aktā ir klāt ministru prezidenta biedrs un kara ministrs ģen. J.Balodis, Ministru kabineta locekļi, armijas komandieris ģen. Kr.Berķis, Rīgas pilsētas galva R.Liepiņš un būvuzņēmējs L.Neiburgs, kura firma veica pils pārbūves darbus. Pēc Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa uzrunas torņa pamatos iemūrē sudraba plāksni ar šādu saturu:
“Viens tūkstotis deviņi simti trīsdesmit astotā gadā novembra mēneša septiņpadsmitā dienā Latvijas Valsts un ministru prezidents, brīvās un neatkarīgās Latvijas valsts dibinātājs un vienotās latviešu tautas Vadonis Kārlis Ulmanis licis šo sudraba plāksni savas mītnes Rīgas pils jaunceļamā Triju zvaigžņu torņa pamatos kā vēstījumu nākamām paaudzēm par laikmetu, kad viņa vadītā latvju tauta sasniegusi tās vēsturē vēl nepieredzētu dzīves pilnību.
Ieguvusi viņa vadībā tieši priekš divdesmit gadiem gadu simteņiem ilgi karsti gribēto brīvību un neatkarību un aizstāvējusi to pēc tam varonīgās cīņās, tā ieguva vēl, kad viņš viens tūkstotis deviņi simti trīsdesmit ceturtā gada piecpadsmitā maijā uzņēmās vienīgā atbildīgā Tautas vadoņa pienākumus, iekšēju saticību un vienību. Tāpēc tagad latvju zemē tautas likteņupes Daugavas krastos valda miers un kārtība, jo visi pasargāti no netaisnībām un pārestībām, un arī ar kaimiņu zemēm latvieši dzīvo saticīgi, un tiem nav karu. Ne ārēju, ne iekšēju ķildu netraucēti, viņi tagad pievērsušies radošam darbam, savas zemes izkopšanai un izdaiļošanai. Nevienam darba netrūkst, valda pārticība, un zemes labklājība, augdama ar katru gadu, ir sasniegusi pakāpi, kādā tā līdz šim vēl nav bijusi. Latvieši pārņem savās rokās visas saimnieciskās nozares un kļūst arī saimnieciski neatkarīgi. Viņu kuģi iet līdz pasaules vistālākām malām ar pašu zemes ražojumiem, kas iekaro pasaules tirgu. Tiek veidotas nevien šīs paaudzes, bet arī nākošo paaudžu labklājības vairošanai domātās varenās techniskās celtnes: lielas upes tiek aizturētas savā plūdumā, tiek celtas elektrības ražošanas stacijas, lielas fabrikas, dzelzceļi utt., utt. Laukus pievieno pilsētām ar neskaitamiem skaistiem ceļiem, un zemkopji iegūst visas pilsētu labierīcības, tā ka viņu dzīve kļūst tikpat tīkama kā pilsētniekiem. Līdzās materiālai kultūrai uzplaukst arī garīgā. Latvju zinātnieki pētī visas dzīves nozares un rada ievērojamus darbus. Tiek celta gaismā latvju tautas īstā varonīgā pagātne, līdz ar tās senām un daiļām tradīcijām. Tiek rīkoti dziesmu svētki tagad Uzvaras laukumā, tiek kopta latviskā dziesma un muzika. Par skulpturas un glezniecības uzplaukumu liecina varenie pieminekļi Brīvības cīnītājiem un katru gadu rīkotās plašās izstādēs. Latvju rakstniecībā nekad nav parādījušies tik daudzi un tik ievērojami darbi kā šinī laikmetā.
Visu to latvju tauta ir panākusi, pateicoties savai karstai brīvības mīlestībai, savai centībai, savai nelokamai gribai un uzticībai, ar kādu tā ir sekojusi sava Vadoņa aicinājumam būt vienotiem un likt par visu augstāki kalpošanu tautas un tēvzemes labklājībai, godam un krāšņumam. Mēs vēlam jums, nākamās latvju tautas paaudzes, lai jūs būtu tikpat laimīgas un lai jūs turpinātu tuvināt vēl lielākai pilnībai mūsu dārgo tēviju. Dievs, svētī Latviju!”
Svinību dalībnieki vienojas tautas lūgšanā un dziesmā “Tev mūžam dzīvot, Latvija!” Torņa pamatos vēl iemūrē kapara lādi ar Valsts prezidenta rakstiem un citām laikmetīga satura grāmatām.”
Kā pastāstīja Rīgas pils pārvaldes vēsturniece Māra Caune, konkursu Triju zvaigžņu torņa smailes vaiņagojuma izveidei izsludināja tikai pēc valsts 20 gadu jubilejas. 1938.gada 30.decembrī pieteikumus iesniedza četri pretendenti: atslēdznieki K.Šteinerts un A.Bormanis, kā arī uzņēmēji M.Ozoliņš un L.Neiburgs. Maksas aprēķini bijuši šādi: K.Šteinertam — 7300 latu, A.Bormanim — 7550, M.Ozoliņam — 7400, bet L.Neiburgam — 7450 latu. Galu galā darbus veikt uzticēja būvuzņēmējam L.Neiburgam, jo viņš jau strādāja pie Rīgas pils pārbūves projektu īstenošanas.
Profesors E.Laube bija izstrādājis divus projekta variantus torņa smailē atrodošos zvaigžņu izvietojumam. Bet realizēts tika tāds pats trīs zvaigžņu izkārtojums kā Brīvības pieminekļa virsotnē, kas atšķīrās no sākotnējā projekta.
Triju zvaigžņu torņa vaiņagojuma darbus pabeidza 1939.gada jūlijā (akts par darbu pieņemšanu tika parakstīts 1939.gada 2.augustā). Šis metālā veiktais darinājums izmaksāja 7748 latus.
Pēc Otrā pasaules kara — 1949. vai 1950.gadā — tornim noņēma trīs zvaigznes. Atlikusī vaiņagojuma daļa bija torņa smailē līdz 1997.gada 18.martam, kad to bīstamas izrūsēšanas dēļ sāka noņemt. Piecu dienu laikā firmas “Nekustamā īpašuma aģentūra” uzdevumā torņa smaili demontēja alpīnisti Teodors Ķirsis, Imants Zauls un Pēteris Kūlis.
Triju zvaigžņu torņa rekonstrukcijas un restaurācijas darbus uzsāka 1997.gada 23.aprīlī, bet nupat, valsts proklamēšanas 79.gadadienas priekšvakarā, tie ir pabeigti. Torņa vaiņagojuma rekonstrukcijas projekta autori ir no arhitekta J.Gertmaņa biroja, bet torņa smailes rekonstrukciju un restaurāciju veikusi būvfirma “Nekustamā īpašuma aģentūra” (direktors B.Fībigs, darbu vadītājs J.Līdums) un apakšuzņēmējfirma “Arcus I.K.” (Liepājas filiāle, direktors J.Reimanis, darbu vadītājs M.Zitmanis).
Tagadējo Triju zvaigžņu torņa smaili veidojot, vara vietā izmantotas nerūsējošā tērauda cauruļu konstrukcijas (no Somijas), kas krāsotas pēc speciāli izstrādātas tehnoloģijas. Kopējais dekoratīvās smailes svars ir aptuveni 2,5 tonnas. Kā jauns elements izveidots smailes nobeigums — trīs apzeltītas zvaigznes ar karoga metu. Apzeltīšanas darbus veikusi restauratore J.Mežsarga.
Pēc dažām dienām — valsts svētkos, 18.novembrī— paredzēta atjaunotā Rīgas pils Triju zvaigžņu torņa svinīga atklāšana. Tornis atkal būs kādreizējās ieceres veidolā.
Mintauts Ducmanis,
dipl. vēsturnieks, “LV” redaktors