problēmas

Mūsu augstskolu absolventi bezdarbnieku kārtā

Ieva Marga Markausa, LZA Ekonomikas institūta pētniece

Izglītība ir ikviena indivīda un līdz ar to visas valsts attīstības pamats. Jo augstāka izglītība, jo lielāka atdeve sagaidāma no tās. Gan pats augstskolas absolvents, gan sabiedrība kopumā ir ieinteresēti, lai ikviens savas zināšanas varētu likt lietā savā un valsts labā. Speciālista ar augstāko izglītību sagatavošana maksā krietnu naudu; ja pēc tam cilvēks izrādās bez darba — bez morālas dabas pārdzīvojumiem un materiāliem zaudējumiem pašam tas ir liels materiālais zaudējums arī valstij.

Neiedziļinoties ar naudu saistītajos augstākās izglītības aspektos, šoreiz palūkosimies uz augstskolu absolventiem bezdarbniekiem no citas puses: cik viņu ir, no kādām augstskolām, kur viņi reģistrējušies kā bezdarbnieki, kādiem speciālistiem nav izdevies iekārtoties darbā uzreiz pēc augstskolas absolvēšanas. Šādu iespēju dod Nodarbinātības valsts dienesta apkopotie dati par 1995. un 1996. gada augstskolu absolventiem, kuri nebija atraduši darbu līdz attiecīgā gada 1. oktobrim un bija reģistrējušies kā bezdarbnieki. Šī bezdarbnieku uzskaite pakāpeniski pilnveidojas, un datu kvalitāte lielā mērā atkarīga no katra rajona nodaļās strādājošo kvalifikācijas.

Uzskaitē redzams, ka šīs kategorijas bezdarbnieku vidū līdz šim ir gandrīz tikai augstāko profesionālo izglītību ieguvušie: akadēmiskā izglītība acīmredzot paver plašākas iespējas. Jāņem vērā arī tas, ka maģistratūru beigušo līdz šim nebija daudz un liela daļa maģistrantu studiju laikā parasti jau arī strādā.

No visiem 1995. un 1996. gadā reģistrējušamies bezdarbniekiem, kuri bija absolvējuši profesionālās un augstākās izglītības mācību iestādes un līdz attiecīgā gada 1. oktobrim vēl nebija atraduši sev piemērotu darbu, augstskolu absolventu bija vismazāk (1. tabula — skat. turpinājumā, 4.lpp.), kas apliecina gan samērā mērķtiecīgu studiju priekšmeta izvēli, gan augstskolu absolventu salīdzinoši labās iespējas darba tirgū. No visiem augstskolu absolventiem 1995. gada rudenī 7% vēl bija bezdarbnieki, 1995. gadā — 5,3%. Vidējo speciālo mācību iestāžu absolventu vidū bezdarbnieku īpatsvars bija 20,4% 1995. gadā un 20,1% 1996. gadā, arodskolu — attiecīgi 24,1% un 25,8%.

 Turpinājums — 4.lpp.