no amatpersonu redzespunkta

Latvija savā ceļā uz Eiropu

No Finansu ministrijas analīzes par Latvijas gatavību Eiropas saimei. Sākumam — finansu ministra Roberta Zīles ievadvārdi

Kopš Latvija parakstīja Eiropas līgumu ar ES, ir pagājuši divi gadi, kas ir pietiekošs laiks, lai izvērtētu paveikto, kā arī identificētu problēmu sfēras un veiktu korektīvos pasākumus to pārvarēšanai.

Finansu ministrijas piedāvātais izdevums apskata gan makroekonomiskos Eiropas integrācijas aspektus, gan likumdošanas aspektus.

Makroekonomiskās stabilitātes sasniegšanai un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai ir tikpat liela nozīme integrācijas procesā ES kā likumdošanas harmonizācijai. Analizējot Latvijas gatavību pievienoties ES, tiek izmantoti starptautiskie salīdzinājumi, tajā skaitā ekonomiskās stratēģijas un tās rezultātu salīdzinājumi trīs Baltijas valstīm.

Viens no galvenajiem uzdevumiem Latvijas ceļā uz pilntiesīgu dalību ES ir samazināt Latvijas ekonomisko atpalicību no ES valstīm.

Stabila makroekonomiskā vide, kuras galvenie elementi ir sabalansētas sabiedriskā sektora finanses un cenu stabilitāte, ir viens no svarīgākajiem, kaut arī ne vienīgais priekšnosacījums ekonomikas attīstībai. Minētie ekonomiskās stabilitātes elementi Eiropas Savienībā tika ņemti par pamatu formulējot t.s. Māstrihtas kritērijus, kuru izpildīšana ir obligāta, lai pievienotos Eiropas Ekonomiskajai un valūtas savienībai. Izdevums piedāvā izvērstu to faktoru analīzi, kuri negatīvi ietekmē Māstrihtas kritēriju izpildi no Latvijas puses, kā arī valstī pastāvošo strukturālo problēmu izvērtējumu.

Izdevumā tiek pievērsta liela uzmanība likumdošanas sakārtošanai kā svarīgam priekšnosacījumam ekonomikas harmoniskai attīstībai.

Likumdošanas harmonizāciju būtu nepareizi uzskatīt par formalitāti, kuras izpilde ir nepieciešama, lai iestātos attīstīto valstu “klubā”, dēvētā par Eiropas Savienību. Likumdošanas sakārtošana atbilstoši attīstīto valstu standartiem ir pašas valsts interesēs un dos pozitīvu impulsu ekonomiskajai attīstībai neatkarīgi no valsts iestāšanās ES.

Izdevuma uzmanības centrā ir finansu sfēras likumdošana. Pēdējā laikā Finansu ministrijas darbs likumdošanas harmonizācijas jomā tika koncentrēts uz jaunā Muitas likuma, likuma “Par privātajiem pensiju fondiem”, kā arī likuma “Par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli” pieņemšanu. Drīzumā var gaidīt arī likuma “Par ieguldījumu sabiedrībām” pieņemšanu. Ir pabeigts darbs pie jauno likumu izstrādes apdrošināšanas jomā, depozītu garantijas jomā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā.

Ar cieņu, —

Roberts Zīle,

Latvijas Republikas finansu ministrs

“Latvijas Vēstneša” redakcijas rīcībā ar laipnu ministrijas darbinieku pretimnākšanu ir viss pārskats un speciālistu analīze “Latvija ceļā uz Eiropas Savienību”, kas gan var arī nesakrist ar ministrijas oficiālo nostāju vai citiem oficiālajiem viedokļiem. Tomēr par visu to tuvāk — nākamajās reizēs.

Satversmes tiesas loma valstī un sabiedrībā

AIVARS ENDZIŅŠ, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs,

ILMA ČEPĀNE, Satversmes tiesas tiesnese, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Pēdējā laikā jums bijusi izdevība piedalīties divos nozīmīgos starptautiskos saietos, ko rīkojušas Eiropas Padomes institūcijas par konstitucionālo tiesu darbību. Pastāstiet, lūdzu, par tur gūtajām atziņām!

A.Endziņš: — Jā, no 22. līdz 25. oktobrim es un Čepānes kundze bijām ielūgti uz Armēnijas galvaspilsētu Erevānu, kur notika Eiropas Padomes komisijas “Demokrātija caur tiesībām” rīkotais starptautiskais seminārs. Tajā piedalījās 17 valstu pārstāvji, un semināra galvenais temats bija “Cilvēktiesību aizsardzība un tās iespējas konstitucionālajā tiesvedībā”. Arī es nolasīju referātu “Pārejas perioda īpatnības un cilvēku aizstāvības iespējas konstitucionālajā tiesā”. Bez referātiem izraisījās arī diskusijas, dalībniekiem nācās atbildēt uz daudziem jautājumiem. Jautājumi pārsvarā bija ar praktisku ievirzi, bez politizēšanas. Lai ganÉ

I.Čepāne: — Gribu piebilst, ka mūs mazliet izbrīnīja tādas personas kā Krievijas Federācijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja Marata Baglaja replika pēc kolēģa Endziņa kunga saturīgā referāta. Proti, viņš jautāja, kā mums Latvijā esot ar krievvalodīgo diskrimināciju. Atkal tā pati vecā dziesma!

A.Endziņš: — Vēl nesaprotamāk tas šķita tādēļ, ka es savā runā neskāru politiskus aspektus, mūsu valsts attiecības ar Krieviju. Taču mēģinājums politizēt šādā seminārā bija jaušams. Man nācās izskaidrot patieso situāciju, pat uzdevu pretjautājumu M.Baglajam: vai viņš, teiksim, varētu iegūt Francijas pilsonību, ja neprastu franču valodu u. tml.? Pēc tam šādus jautājumus neviens vairs neuzdeva un pat nāca man klāt, meklējot izlīgumu. Taču publiski tas bija izskanējisÉ

— Bet kāpēc šāda semināra rīkošanas vieta bija tieši Erevāna? Vai tur jau būtu uzkrāta laba pieredze Konstitucionālās tiesas darbā?

I.Čepāne: — Armēnijā tiešām bija paveikts ļoti liels organizatorisks darbs šāda semināra rīkošanā. Turklāt tas šajā pilsētā notiek otro reizi. Semināra dalībniekus pieņēma Armēnijas prezidents Levons Terpetrosjans, tikāmies ar armēņu Augstāko Patriarhu, kā arī citām valsts amatpersonām. Liela bija saziņlīdzekļu interese. Turklāt brīvajā laikā bija izplānota plaša izklaides programma. Lai gan Armēnijas ekonomiskais stāvoklis ir visai smags, valsts gādība par Konstitucionālās tiesas darbu — vispirms jau lielisko ēku, tehnisko aprīkojumu, tiesnešu materiālo nodrošinājumu — mūs pārsteidza. Piemēram, Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājam atalgojums noteikts, vadoties no Valsts prezidenta vai valdības vadītāja algas, nevis kā pie mums — ievērojot ierēdņu atalgojumu. Ir arī citas “privilēģijas”, kā automobiļi, vēl daži atvieglojumi.

A.Endziņš: — Šī semināra dalībnieki noslēgumā pieņēma aicinājumu Eiropas Padomei, ka līdzīgas tikšanās ar praktisku ievirzi jāorganizē regulāri. Ir priekšlikums, ka pēc kārtas nu jau trešais šāds seminārs pēc gada atkal notiks Erevānā. Un tā pamattēma iecerēta “Konstitucionālā tiesa un vēlēšanu norises kontrole”. Mūsu valsts likumdošana gan neparedz pārsūdzēt vēlēšanu rezultātus Satversmes tiesā. Taču daudzās valstīs šo tiesu kompetencē ir gan vēlēšanu, gan referendumu rezultātu pārbaude.

Gribu vēl piebilst, ka visā drīzumā divi mūsu tiesneši dosies uz semināru Tbilisi. Arī tā rīkotāja ir Eiropas Padome. Tajā pārrunās konstitucionālo tiesu spriedumu un to izpildes nodrošināšanu. Tā ir specifiska problēma. Eiropas Padomes attiecīgās institūcijas, komisija “Demokrātija caur tiesībām” saistībā ar ASV Attīstības aģentūru, ANO attīstības programmām sniedz finansiālu atbalstu, lai praktiski palīdzētu tām tiesām, kuras izveidojušās pēdējos gados; tiek uzaicināti eksperti, to valstu pārstāvji, kurās jau ir pieredze konstitucionālo tiesu darbā.

I.Čepāne: — Seminārā Erevānā mēs tikāmies ar vairāku NVS valstu konstitucionālo tiesu kolēģiem un pēc sarunām secinājām, ka pat ekonomiski smagos apstākļos šādām tiesām tiek veltīta liela nozīme. Tām piešķirtas vai nu bijušo kompartiju, vai Augstāko padomju, vai citas reprezentablas ēkas, ir labs tehniskais aprīkojums un, galvenais, cita attieksme, nekā tas ir Latvijā. Jo tur uzskata, ka tādējādi tiek reprezentēta valsts.

— Jā, Latvijā Satversmes tiesa gan nevar ar telpām lepoties. Neliela sēžu zālīte, nerunājot jau par pārējoÉ

A.Endziņš: — Mums piešķirta ēka Alunāna ielā, kur kādreiz atradās Ziemeļu rajona padome, taču telpas jāremontē, jumts tekÉ Kā būs ar līdzekļiem, vēl nav īstas skaidrības. Turklāt pat Saeimā viens otrs deputāts jau izsakās, ka Satversmes tiesai neesot ko darīt un vai vispār tāda ir vajadzīgaÉ