no amatpersonu redzespunkta

Satversmes tiesas loma valstī un sabiedrībā

AIVARS ENDZIŅŠ, Satversmes tiesas priekšsēdētāja v.i.,

ILMA ČEPĀNE, Satversmes tiesas tiesnese, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

I.Čepāne: — Taču labi zināms, ka jaunizveidotajām konstitucionālajām tiesām pirmos gadus nav daudz darba. To pierāda arī mūsu kaimiņu — Lietuvas — pieredze. Toties šogad tur jau ir divas līdz trīs lietas, kas gadu uz priekšu skatāmas. Sākumā Satversmes jeb konstitucionālās tiesas galvenokārt veic preventīvas funkcijas, lai pieņemtie tiesību akti atbilstu konstitūcijai. Manuprāt, pārmetumus par “tiesas bezdarbību” galvenokārt izsaka tās personas, to skaitā arī deputāti, kurām ir tiesības griezties Satversmes tiesā ar pieteikumiem. Diemžēl, pat ņemot vērā un runājot par tiesību aktu nesakārtotību, tas netiek darīts. Izskanējuši viedokļi, ka Satversmes tiesai būtu jātulko tiesību aktu piemērošana. Mūsuprāt, to varētu darīt, izskatot konkrētas lietas. Citādi Eiropā, izņemot Bulgāriju, tas nenotiek.

— Kā jūs, Endziņa kungs, vērtējat sanāksmi Strasbūrā, no kuras atgriezāties novembra sākumā?

A.Endziņš: — Tur notika augstāko tiesu institūciju piektā starptautiskā konference. Tajā piedalījās 39 Eiropas valstis, arī ASV. Tā galvenokārt bija paredzēta Viduseiropas un Austrumeiropas, arī Kaukāza un Vidusāzijas, valstu pārstāvjiem. Divas dienas uzstājās daudzi augstāko tiesu un konstitucionālo tiesu vadītāji. No Latvijas referātu nolasīja Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš. Galvenie temati: pieci gadi jaunajos demokrātiskajos apstākļos, tiesu reformā sasniegtais; tautas, sabiedrības informētība; attieksme pret tiesu, likuma varu, tiesu neatkarība.

— Ļoti aktuāli tas šķiet arī Latvijā sakarā ar vairākiem pēdējiem notikumiem tiesu ikdienā un rītdienas, 14.novembra, Tiesnešu biedrības pilnsapulces sanākšanas priekšvakarā.

A.Endziņš: — Jā, arī Strasbūrā minētā konferencē tika uzsvērts, ka daudzās valstīs tiesu autoritāte ir visai zema. Un tam ir savi iemesli: piemēram, mainījies tiesu sastāvs, gadās, ka jaunie, nepieredzējušie tiesneši pieļauj kļūdas. Tika runāts par preses attieksmi pret tiesas spriedumiem un pašu tiesu.

Šai sakarā gribu atgādināt Francijas Konstitucionālās padomes locekļa Žaka Robēra runā teikto: francūžiem esot tāds teiciens par jaunajām tiesām — kādi advokāti, tāda tiesa. Tāpēc vieni no svarīgākajiem nosacījumiem ir tiesnešu kvalifikācijas paaugstināšana, viņu materiālais nodrošinājums, labi darba apstākļi. Demokrātiskajās valstīs arvien pieaug lietu skaits tiesās, tātad palielinās tiesnešu darba slodze. Nereti top ātri, sasteigti lēmumi. Par to Strasbūras konferencē runāja pat veco demokrātijas valstu tiesneši. Piemēram, pārstāvis no Beļģijas bija gaužām satraukts, ka valsts no budžeta tiesām atvēlējusi tikai divus procentus. Vairākās runās izskanēja doma, ka vai nu likumdevējiem, valdībām ir jāapsver, kā atrast nepieciešamos līdzekļus tiesu varas normālai pastāvēšanai, tiesnešu atalgojumam, tehniskajam nodrošinājumam, vai jāatstāj uz papīra cilvēktiesības, viņu aizstāvība. Labi saprotams, ka ne jau katrs cilvēks var atļauties apmaksāt kvalificēta advokāta darbu. Jāteic, ka tiesu varas nostiprināšanai, tiesnešu atalgojuma palielināšanai Lietuvā pēdējā laikā notikušas pozitīvas pārmaiņas.

I.Čepāne: — Manuprāt, cieņa pret tiesu sākas jau ar telpām, darba apstākļiem, kuros jāstrādā tiesu darbiniekiem, tiesnešiem. Mūsu rajona tiesās bieži vien nav pat garderobes, kur virsdrēbes novilkt, nav kur apmeklētājiem apsēstiesÉ

A.Endziņš: — Šovasar dažas nedēļas apmeklēju ASV dažādu līmeņu tiesas. Tajās visur ir juridiskās literatūras bibliotēkas, datu bāzē var sameklēt visus augstāko, federālo, štatu tiesu spriedumus. Tos var izlasīt ne tikai advokāti, bet jebkurš interesents. Mēs par tādiem apstākļiem, tādu valstisku attieksmi pret tiesām varam tikai sapņot. Protams, ASV ir bagāta valsts. Taču, kā pārliecinājāmies seminārā Erevānā, arī citās, ekonomiski vēl vājākās valstīs nekā ir Latvija, attieksme pret tiesas varu var būt citāda.

— Pēdējā laikā gan saziņas līdzekļos, gan sabiedrībā jūtama visai kritiska attieksme pret tādas vai citas tiesas spriedumiem, tiesnešu rīcību. Ko jūs varētu sacīt šajā sakarā?

A.Endziņš: — Domāju, ka (un tas izskanēja arī pieminētajos saietos) nepieciešams plašāks dialogs ar presi, sabiedrību. Vajadzīga objektīva informācija par notikušo. Jo tā bijis vienmēr, ka tiesas procesos allaž viens ir zaudētājs un tas meklēs ceļu uz redakciju, apelēs pie sabiedriskās domas, paužot savu sašutumu. Šādās reizēs vajadzētu ieklausīties abu pušu viedokļos. Esmu pret galējībām, arī pret tādiem izteicieniem, ka, lūk, visa tiesa ir korumpēta u. tml. Taču, nenoliedzami, tiesu darbā ir trūkumi, tiek pieļauta paviršība, pat kļūdas. Un ar to nedrīkst samierināties!

I.Čepāne: — Kas attiecas uz Laventa un Rubika lietu, manas domas ir tādas: tiesa abos gadījumos rīkojusies, ievērojot likumu. Taču cita lieta — vai tādai personai kā Lavents, kuru apsūdz tik smagā noziegumā, kad materiāli (un arī morāli) cietuši tik daudz cilvēku, vajadzēja piemērot tādu drošības līdzekli kā mājas arests. Atšķirīgāka situācija ir par Rubiku, taču arī šajā gadījumā tiesa izlēma par atbrīvošanu no apcietinājuma pirms termiņa saskaņā ar likumu. Ja Latvijas likumdošanā būtu paredzēti izņēmumu gadījumi, kas saistīti ar milzīgu kaitējumu vai draudiem valstij un sabiedrībai, bet tiesa to nebūtu ievērojusi, tad kritika būtu vietā. Taču likumdevēji līdz šim nav paredzējuši izņēmuma gadījumus.

— Paldies par sarunu! Cerams, ka Tiesnešu biedrības pilnsapulcē noritēs lietišķa, konstruktīva saruna par šīm un citām samilzušajām problēmām tieslietu nozarē.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore