Ministru kabineta noteikumi Nr.140

Rīgā 2000.gada 11.aprīlī (prot. Nr.16, 8.§)

Obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības medum

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma
4.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības Latvijas iekšējā tirgū piedāvātajam medum.

2. Medus ir dabīgs, salds pārtikas produkts, ko ražo medus bite (Apis mellifera) no augu ziedu nektāra, augu dzīvo daļu sekrēcijas vai sūcējinsektu izdalījumiem, ko tā ievāc, pārveido un sajauc ar savā organismā ražotajiem sekrētiem un novieto šūnās nogatavināšanai.

3. Pēc bioloģiskās izcelsmes ir šāds medus:

3.1. ziedu medus, kas iegūts no augu ziedu nektāra;

3.2. izsvīduma medus, kas iegūts no augu dzīvo daļu sekrēcijas un kuram ir gaiša, zaļganbrūna vai gandrīz melna nokrāsa;

3.3. lapu medus, kas iegūts no saldajiem izdalījumiem, ko uz augu lapām atstāj tur dzīvojošie sūcējinsekti;

3.4. jaukts medus (ziedu-izsvīduma-lapu medus), kas iegūts, bitēm vienlaikus vai dažādos laikos ievācot dažādas botāniskās izcelsmes nektāru.

4. Pēc ieguves ir šāds medus:

4.1. izsviestais medus, kas iegūts, ar speciālām ierīcēm izsviežot atvākotās bezperu kāres;

4.2. izspiestais medus, kas iegūts, izspiežot iepriekš uzsildītas bezperu šūnas mehāniskā spiedē;

4.3. tecinātais medus, kas iegūts, iztecinot atvākotās bezperu šūnas un to atvākojumus caur sietu;

4.4. šūnu medus, kas iegūts no jaunu, izvilktu bezperu šūnām un ko pārdod aizvākotās pilnās kārēs vai mazākās, atsevišķās šūnu daļās;

4.5. šūnu gabalu medus - viens vai vairāki sagriezti medus šūnu gabali.

5. Pēc konsistences medus ir:

5.1. šķidrs;

5.2. viskozs;

5.3. daļēji vai pilnīgi kristalizējies.

II. Obligātās nekaitīguma prasības

6. Medus nedrīkst saturēt:

6.1. toksiskas vielas, kas radušās no mikroorganismiem vai augiem, tādā daudzumā, kas var radīt risku lietotāju veselībai un dzīvībai;

6.2. citus produktus un medus sastāvam neatbilstošas organiskās vai neorganiskās vielas un piemaisījumus (piemēram, pelējumu, kukaiņus, kukaiņu atliekas, perus vai smilšu graudiņus);

6.3. vairāk par:

6.3.1. 0,002 mg/kg piesārņojuma no augu aizsardzības līdzekļiem, kas ražoti uz heksahlorāna bāzes;

6.3.2. 0,02 mg/kg dzīvsudraba (Hg);

6.3.3. 1,0 mg/kg vara (Cu);

6.3.4. 0,25 mg/kg svina (Pb);

6.3.5. 0,10 mg/kg arsēna (As).

III. Prasības marķējumam

7. Medu marķē saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Uz iepakojuma un fasējuma papildus norāda:

7.1. medus bioloģisko izcelsmi saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu. Ja ražotājs (fasētājs) vēlas, var norādīt augus, no kādiem medus iegūts;

7.2. medus bioloģiskās izcelsmes valsti;

7.3. medus ievākšanas gadu;

7.4. medus fasēšanas gadu un mēnesi.

8. Izplatot medu, lieto šādus tirdzniecības nosaukumus:

8.1. "Medus" - medum, kas atbilst šo noteikumu 6.punktā un pielikumā noteiktajām medus sastāva prasībām;

8.2. "Rūpnieciskais medus" - medum, kura sastāva kvalitātes rādītāji ir pazemināti un atbilst šo noteikumu 6.punktā un pielikumā noteiktajām rūpnieciskā medus sastāva prasībām. Rūpniecisko medu drīkst realizēt pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī lietot uzturā.

9. Mazumtirdzniecības vietā, kur realizē nefasētu, uz vietas izlejamu medu, redzamā vietā jābūt informācijai par medus bioloģiskās izcelsmes veidu, bioloģiskās izcelsmes valsti un ražotāju.

IV. Noslēguma jautājumi

10. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

11. Šo noteikumu 6.3.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.maiju.

12. Šo noteikumu pielikuma 7.punkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.maiju. 

Ministru prezidents A.Šķēle

Zemkopības ministrs A.Kalvītis

Pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 11.aprīļa
noteikumiem Nr.140

Medus sastāva prasības atbilstoši tirdzniecības nosaukumam

Zemkopības ministrs A.Kalvītis