Vācijas uzņēmēji piedāvā sadarbības padziļinājumu

Par VFR Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes Tautsaimniecības dienām Latvijā

No labās: Ziemeļreinas-Vestfālenes Ekonomikas un labklājības, tehnoloģijas un satiksmes ministrijas departamenta direktors Dr. Roberts Mainbergers, Latvijas finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras generālsekretārs Voldemārs Gavars

Oktobra nogalē viesnīcā Radisson SAS notika Vācijas Federatīvās Republikas Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes Tautsaimniecības dienas Latvijā. To galvenais mērķis — palīdzēt abu valstu uzņēmējiem rast sadarbības kontaktus. Atklājot dienas, Ziemeļreinas–Vestfālenes Ekonomikas un labklājības, tehnoloģijas un satiksmes ministrijas Ārējās ekonomikas attīstības departamenta direktors Reinhards Šucs sniedza nelielu ieskatu šajā Vācijas pavalstī, kurā dzīvo 18 miljoni cilvēku un kas ir Vācijas rūpniecības centrs. Tajā koncentrēta liela daļa Vācijas rūpniecības uzņēmumu. Svarīgākās nozares ir ķīmijas rūpniecība, mašīnbūve un tehnoloģisko iekārtu ražošana, kā arī pārtikas rūpniecība. Visas nozares ir savstarpēji cieši saistītas un papildina cita citu.

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Vanags savā runā atzina:

— Nostiprinās sadarbība ar Latvijai pazīstamo Vācijas federālo zemi, un šai sadarbībai ir jau diezgan sena vēsture. Gribu uzsvērt lielo ieguldījumu, ko tā devusi mūsu tautsaimniecības attīstībā, sākot ar dažādām mācību programmām un beidzot ar investoru piesaistīšanu mūsu uzņēmumu privatizācijas procesā. Veiksmīgi strādā Sauriešu būvmateriālu kombināts, Valmieras stikla šķiedras rūpnīca, “Latvijas gāze” un daudzi citi uzņēmumi, kur ieguldītas vācu investīcijas un vācu uzņēmējdarbības filozofija, kas ir ārkārtīgi svarīgi, lai varētu startēt ar savu produkciju gan iekšējā tirgū, gan arī to eksportējot.

Sadarbība ar Ziemeļreinas–Vestfālenes zemi Latvijai ir īpaši svarīga, jo tā ir viena no Vācijas zemēm, kas palīdzību Latvijai uzskata par savu prioritāti ekonomiskajā politikā. Jāteic, ka šī prioritāte Latvijā ir jūtama,un par to liecina dažādi organizatoriski pasākumi un projekti mūsu tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Īpaši jāuzsver palīdzība izglītības jautājumu risināšanā. Piemēram, Kazdangas lauksaimniecības tehnikumam un Latvijas Lauksaimniecības universitātei šīs zemes speciālisti palīdz sakārtot mācību programmu un papildināt uzskates līdzekļus, lai mūsu speciālisti būtu konkurētspējīgi darba tirgū, kas nav mazāk svarīgs faktors par mūsu preču konkurenci ārējā tirgū.

Izveidojusies sadarbība arī zinātnes jomā. Mēdz sacīt, ka valstij bez sava zinātnes potenciāla nav nākotnes. Mēs esam dilemmas priekšā: vai nu mēs spēsim atrast iespēju, jaunas idejas, resursus, lai mūsu zinātne spertu nākamo soli uz priekšu, vai arī mēs ļausim savai zinātnei eksistēt vārda tiešā nozīmē un pamazām zaudēt tās pozīcijas, kādas tai bija agrāk. Gribētu uzsvērt sadarbību starp universitātēm. Vairākas profesionālās izglītības skolas un vidusskolas saņēmušas tehnisko palīdzību mācību programmu veidošanā. Ar Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes līdzdalību izveidots Latvijas Zinātnes centrs. Tāpat atzīmējams atbalsts Minsteres latviešu ģimnāzijai. Arī sociālajā jomā rasti līdzekļi, lai varētu palīdzēt Rīgas Samariešu biedrībai veco ļaužu un sociālās aprūpes centra izveidē un atbalstītu ģimenes centru “Pakāpieni” Jūrmalā. Tāpat sniegta palīdzība Iekšlietu ministrijai policistu apmācībā, konsultācijās un citos jautājumos.

Īpaši gribu uzsvērt sadarbību starp Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru un Dienvidvestfālenes Rūpniecības un tirdzniecības kameru Hāgenā. Rezultātā Latvijā ir atvērti trīs speciālistu apmācības centri, kuros var apgūt visas uzņēmējdarbības gudrības, kas ļaus strādāt ne vien Latvijā, bet arī aiz tās robežām. Šādu palīdzību saņem Rīga, Liepāja, Daugavpils, Cēsis un Valmiera. Pēdējos trīs gados reizi gadā notikušas konferences un semināri, kuros mūsu uzņēmēji tiekas ar uzņēmējiem no Vācijas, lai risinātu apbusēji izdevīgas sadarbības jautājumus.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi mazo un vidējo uzņēmumu attīstības programmu. Mēs esam pārliecināti, ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi ir vieni no mūsu ekonomiskās politikas prioritātēm un tāpēc sadarbības jomā būs ļoti nozīmīgi tieši Latvijas pusei. Šajā laikā izveidotas brīvās ekonomiskās zonas, pēdējā no tām — šī gada vasaras nogalē Rēzeknē. Tā atšķiras no pārējām ekonomiskajām zonām, jo atrodas mūsu iekšzemē, nevis pie jūras kā Rīga, Liepāja un Ventspils. Rēzekne atrodas svarīgu transporta mezglu krustpunktā, ko šķērso stratēģiskie virzieni gan uz Austrumiem, gan uz Rietumiem. Šī zona varētu izmantot savas priekšrocības, lai attīstītos Rēzeknes pilsēta. Manuprāt, tas ir viens no jautājumiem, par kuru mums vajadzētu īpaši padiskutēt.

Nobeigumā gribu novēlēt mūsu speciālistiem intensificēt šo sadarbību, jo mums vēl ir daudzas svarīgas problēmas risināmas. Viena no tām ir lielo uzņēmumu privatizācija.Šai sadarbībai vajadzētu palīdzēt atrast pareizo virzienu, kādā doties lielajiem uzņēmumiem. Jāpanāk, lai daudzie tūkstoši strādnieku un ieguldītais darbs un pamatfondi tiktu pārkārtoti atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām un šie uzņēmumi varētu sākt strādāt. Līdz ar to tas būtu nozīmīgs ieguldījums mūsu zemes tautsaimniecības tālākajā attīstībā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs sveica viesus no Ziemeļreinas-Vestfālenes, atzīstot, ka viņi ir ļoti toleranti un pārbaudīti sadarbības partneri Latvijas ekonomikas atjaunošanā. Viņš iepazīstināja ar nozares attīstību Latvijā.

Trīs dienas Vācijas rūpnieki tikās ar Latvijas uzņēmumu pārstāvjiem, lai savstarpēji iepazītos un risinātu sarunas par sadarbības iespējām. Viesiem bija iespējams pabūt arī vairākos Latvijas uzņēmumos un iepazīties ar to darbu. Bija sarīkotas arī vairākas tikšanās neoficiālā gaisotnē, kas ļāva labāk iepazīt potenciālos sadarbības partnerus. Kādi ir iespaidi, vai paveikts viss iecerētais?

Ziemeļreinas-Vestfālenes Ekonomikas un labklājības, tehnoloģijas un satiksmes ministrijas departamenta direktora Dr. Roberta Mainbergera viedoklis:

— Šīs ir trešās Tautsaimniecības dienas un trešais šāda veida pasākums. Jau pirmās Tautsaimniecības dienas Rīgā deva pamatu nepārtrauktai sadarbībai. Ziemeļreinas-Vestfālenes zeme vistiešāk sadarbojas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un ar Vācijas rūpniecības pārstāvniecību Latvijā. Mums ir ļoti labi sakari ar Finansu ministriju un Ekonomikas ministriju. Latvijā strādā jau 70 uzņēmumi no Ziemeļreinas-Vestfālenes. Tautsaimniecības dienu sarīkojumā tika nodibināti kontakti ar turpat 70 Latvijas uzņēmumiem. Mūsu uzņēmēji no Ziemeļreinas-Vestfālenes stāstīja, ka bijusi ļoti liela un konkrēta interese par uzņēmumiem, kas piedalījās šajās Tautsaimniecības dienās.

Ziemeļreinas-Vestfālenes zemē kādreiz vadošā bija smagās rūpniecības nozare, tomēr mūsu tautsaimniecībā ir notikušas strukturālas pārmaiņas.Tagad mūsu tautsaimniecības kodolu veido 650 tūkstoši mazu un vidēju uzņēmumu.

Mūsu trešā lielākā nozare ir pārtikas rūpniecība. Šeit paveras sadarbības iespējas, piemēram, izstrādājot modernas pārtikas līdzekļu pārstrādes iekārtas. Ziemeļreina-Vestfālene šim mērķim ir izstrādājusi garantijas programmu. Skaidrs, ka Latvijas uzņēmumi nevar uzreiz apmaksāt dārgās iekārtas. Piegādājošie uzņēmumi no Ziemeļreinas-Vestfālenes ņem kredītu iepirkšanas cenas apjomā, un Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes ekonomikas ministrs palīdz mūsu uzņēmumiem garantēt kredītus iekārtām, ko pērk Latvijas firmas. Tā ir pilnīgi konkrēta sadarbības forma.

Patlaban tiek risinātas sarunas par pavisam citām piegādes iespējām. Radusies interese par Ziemeļreinas-Vestfālenes konsultāciju firmu darbību. Tātad Latvijas uzņēmēji apzinās, ka zināšanas un pieredze ir nākotnes vissvarīgākā izejviela.

Ziemeļreinas-Vestfālenes zemes kopējais eksports ir 170 miljardi vācu marku gadā. Ja mūsu pavalsts būtu patstāvīga valsts, tad pasaules rangu tabulā eksporta jomā tā ieņemtu 13. vietu. Mēs Latvijā saskatām svarīgu virzienu, kas ir nozīmīgāks par 2,5 miljonu lielo iekšējo tirgu. Latvija ir it kā posms starp Vāciju un Austrumiem. Mums ir ciešas un draudzīgas attiecības ar Rīgu, un Rīgai ir liela pieredze tirdzniecībā ar Austrumiem. Mēs esam kā radīti kooperācijai un tāpēc strādāsim kopā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerālsekretārs Voldemārs Gavars dalījās iespaidos:

— No Vācijas puses šajās Tautsaimniecības dienās piedalījās 13 firmas. Tas ir optimāls skaits. Uz tikšanos ar šo firmu pārstāvjiem atnāca turpat 70 Latvijas uzņēmēji. Interese no Latvijas puses bija pietiekami konkrēta, un abas puses sarunām bija labi sagatavojušās. Tirdzniecības un rūpniecības kamera organizēja šo firmu tikšanos, un Dr. Guntis Strazds, Vācijas tautsaimniecības pārstāvis, rūpējās par kopējo vadību. Mēs strādājām kopā kā vienmēr — kolēģi no Hāgenas Rūpniecības un tirdzniecības kameras un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Ziemeļreinas-Vestfālenes valdība atbalsta šādus pasākumus un sniedz palīdzību saviem uzņēmējiem, lai tiem būtu lētāk atbraukt uz šejieni. Interesanti, ka rezultāti ir ļoti labi. Skaitļi ir iespaidīgi, tās ir lielas preču piegādes no Latvijas uz Vāciju, miljoniem lielas investīcijas. Ziemeļreina-Vestfālene ir tradicionāls Latvijas sadarbības partneris jau kopš deviņdesmito gadu sākuma. Izveidojusies sadarbība gan starp Tirdzniecības un rūpniecības kamerām, gan starp valdībām, gan Ekonomikas ministrijām un visbeidzot uzņēmumiem. Mēs esam bijuši arī Hāgenā pie mūsu kolēģiem, tas bija labs iesākums sadarbībai starp mūsu tekstilrūpniekiem.

Mēs organizējam daudzus pasākumus. Piemēram, iepriekšējā nedēļā bija Bādenes-Virtembergas zemes Tautsaimniecības dienas, pēc tam būs Slovākijas dienas. Septembris, oktobris un novembris ir dažādiem pasākumiem ļoti bagāti. 13.novembrī sāksies Latvijas rūpniecības dienas Kaļiņingradā. Pasākumu ir ļoti daudz. Mēs orientējamies uz rezultātu, nevis ārēju izrādīšanos. Galvenais, lai uzņēmumiem būtu darbs.

Vācijas tautsaimniecības pārstāvniecības Latvijā vadītājs Dr. Guntis Strazds stāsta:

— Sadarbība ar Vāciju sākās 1991. gadā. Pirmās Latvijas dienas Hāgenā notika 1992. gadā, ļoti drīz pēc neatkarības atgūšanas. Pirmo projektu tekstilniekiem apmaksāja Ziemeļreinas-Vestfālenes valdība, jo toreiz pat naudas nebija, lai aizbrauktu. Šogad mēs tiekamies jau piekto reizi. Divas tikšanās ir bijušas Hāgenā un trīs — Rīgā. Otrajā un trešajā reizē bija vairāk uzņēmēju. Tagad esam palikuši pie skaitļa 15, jo tad sarunas vedas vislabāk.

Kopš pirmās tikšanās reizes Latvija strādā ar 70 Ziemeļreinas-Vestfālenes firmām. Kā liecina statistika, Vācijas investīcijas sasniedz aptuveni 60 miljonus vācu marku. Mēs vedam stingru uzskaiti un zinām, ko firmas investējušas. Vācija ir investējusi aptuveni 240 miljonus vācu marku, tai skaitā Ziemeļreina-Vestfālene — apmēram 180 miljonus vācu marku. Sākums 1991. gadā bija daudz grūtāks, jo tad firmas nāca Latvijā ar ļoti lielu risku, jo nezināja, kāda būs nākotne. Kokrūpniecībā aptuveni 20 miljonus vācu marku investēja Diseldorfas firma “Brugmann und Soehne”, kas tagad izveidojusi ražotnes Rīgā, Smiltenē un Inčukalnā. Firma no Brēmenes, kas uzbūvēja “Hotel de Roma” un Konventa sētu, arī investējusi vairāk nekā 20 miljonus vācu marku. Karls Danzers uzbūvēja jaunu finiera rūpnīcu Rīgā, tur arī ieguldīti 22 miljoni vācu marku. Tekstilrūpniecībā ienāca “Stellman” grupa, kas visā nozarē kopumā arī investējusi ap 20 miljoniem. Mazie investori ir “Weri Spezial”, “Schaefer”, kas ieguldījuši no 200 līdz 500 tūkstošiem vācu markau. Bet tas ir pietiekami, lai attīstītos nozare.

Bet ir vesela virkne problēmu, ko nevaram tik viegli atrisināt. Šajās Tautsaimniecības dienās pirmo reizi piedalījās firma, kas nodarbojas ar parādu piedziņu Vācijā un palīdz Latvijas firmām piedzīt parādus. Izrādās, ka arī vācu firmas savlaicīgi neapmaksā pasūtījumus. Šo informāciju var saņemt mūsu pārstāvniecībā Rīgā. Konkrēti, vakar bija sarunas ar astoņām Latvijas firmām, kam ir šādas problēmas Vācijā. Ir izdevies atgūt naudu no Vācijas. Jāteic gan, ka ir jārēķinās ar noteiktu procentu summu, ko jāmāksā firmai par pakalpojumu. Tie ir pirmie soļi, ko sper Latvija un Vācija, lai nebūtu negatīvās noskaņas pret atsevišķu uzņēmēju. Pat tad, ja uzņēmējs ir bankrotējis, Vācijā no viņa var piedzīt parādu. Pašā sākumā bija daudz gadījumu, kad mūsu uzņēmēji uzticējās cilvēkiem, kas bija ar skaistām vizītkartēm, un zaudēja naudu. Šajā gadījumā mēs līdzekļus nevaram atgūt. Tā bankrotēja daudzas Latvijas firmas. Tāpēc ir nodibināta šāda Vācijas tautsaimniecības pārstāvniecība, kur iespējams viegli pārbaudīt, vai firma ir reģistrēta un kāds ir tās imidžs. Iespējams saņemt arī precīzu informāciju par tās finansiālo stāvokli un ieteicamo sadarbības veidu — prasot priekšapmaksu vai nē.

Kopumā attiecības ar Ziemeļreinas-Vestfālenes zemi ir stabilas, mēs katru gadu tiekamies ar vācu uzņēmējiem. Saņemam ļoti lielu finansiālo palīdzību, piemēram, dažādās Latvijas izglītības programmās vien ieguldīti 60 miljoni vācu marku. Tā ir palīdzība ne tikai Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kam ir izglītības centri Rīgā, Daugavpilī un Cēsīs, bet arī atsevišķiem tehnikumiem, datoru iegādei skolām un tā tālāk un tā joprojām. Sadarbība ar Ziemeļreinu-Vestfāleni ir ļoti plaša. Ceram tuvākajā laikā nodibināt kontaktus arī ar jaunajām Vācijas zemēm.

Ingrīda Rumbēna, “LV”

Foto: Māris Kundziņš