Ar Latvijas misiju Amerikas Savienotajās Valstīs

Attīstot uzņēmēju starptautisko sadarbību

Vilnis Rantiņš, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Vilnis Rantiņš

Septembra nogalē Latvijas mašīnbūves uzņēmumu delegācija apmeklēja ASV Virdžīnijas un Džordžijas štatu rūpniecības uzņēmumus, tiekoties ar saimniecisko darījumu aprindu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

— Kas organizēja šo braucienu un kas tajā pārstāvēja mūsu valsti?

— Šo pirmo Latvijas tirdzniecības misiju ASV organizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar vācu kolēģiem, kuriem ir pārstāvniecības Amerikā. To vadīja LTRK ģenerāldirektora vietnieks Henriks Silenieks. Mūsu valsti pārstāvēja “Rīgas dīzelis”, Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, Rīgas elektromašīnu rūpnīca, Rīgas ķīmiskās mašīnbūves rupnīca “RINAR” un vēl dažu nozaru uzņēmumi. Arī “Valmieras stikla šķiedra” un “Rīgas aviolīnijas”.

— Kāds bija misijas mērķis?

— Devāmies turp, lai iepazītos ar tirdzniecības un sadarbības iespējām, izzināt, kas vajadzīgs, lai iekļūtu ASV tirgū. Mums bija svarīgi izvērtēt savas produkcijas realizācijas iespējas, izzināt investīciju piesaistes iespējas un iepazīt ar ražošanu saistīto nevalstisko organizāciju darbību. Tāpat vēlējāmies iepazīties ar ražošanas un organizācijas līmeni amerikāņu uzņēmumos, kā arī uzņemt personiskos kontaktus ar biznesa aprindu pārstāvjiem.

— Kā noritēja Latvijas delegācijas tikšanās ar biznesa aprindu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem?

— Latvijas delegācijas darba programmu bija izstrādājusi un vadīja mūsu sadarbības partneris Vācijas — Amerikas tirdzniecības savienība kopīgi ar mūsu valsts vēstniecības pārstāvjiem. Sevišķu rūpi par mūsu gaitām Amerikā uzņēmās vēstniecības darbinieki. Lai iepazīstinātu mūs ar ASV biznesa vides prasībām, notika vairāku dienu seminārs, kura programmā bija jautājumi: par likumdošanu, nodokļu sistēmu, tirdzniecības iespējām, bāzes industrijas nozarēm, enerģijas resursu izmantošanu un nākotnes rūpniecību, kā arī valsts institūciju un nevalstisko oganizāciju lomu ražošanas attīstībā. Lekcijas lasīja ievērojami starptautisko tirdzniecības institūtu un juridisko firmu pārstāvji.

Seminārā dzirdētais deva iespēju saprast, ka citu valstu uzņēmēju produkcijas ieiešana ASV tirgū ir ļoti sarežģīta — sākot ar iebraukšanas vīzām un beidzot ar federālo un štatu likumdošanu un nodokļiem. Šajā tirgū praktiski ir neiespējami iekļūt bez vietējā tirdzniecības aģenta vai izplatītāja palīdzības.

Kā obligāta tika uzsvērta nepieciešamība izmantot vietējo juristu pakalpojumus, slēdzot līgumus arī ar aģentiem un izplatītājiem. Starp citu, juristu pakalpojumi ASV ir ļoti dārgi — 50 līdz 100 dolāru stundā.

ASV tirgus ir ļoti liels un ļoti ātri mainās. Produkta atrašanās tirgū divus trīs gadus skaitās visai ilgs periods.

Produkcijas un tehnoloģijas straujā attīstība liek pievērst pastiprinātu uzmanību uzņēmumu darbinieku apmācībai. Reizi gadā jebkuram darbiniekam obligāti jāapmeklē apmācības kursi.

Amerikā visai liela vērība tiek pievērsta mazo uzņēmumu attīstībai. Valsts tiem sniedz palīdzību, daļēji finansējot tirgus izpēti un piedalīšanos starptautiskajās izstādēs, kā arī risināt problēmas, ieejot citu valstu tirgos.

Valstī ir izstrādāta energoekonomijas programma, un amerikāņu uzņēmēji nopietni strādā pie šīm programmām, lai paaugstinātu savu preču konkurētspēju. Ja 1970.gadā energoizmaksas mašīnbūvē sastādīja 10 procentus no pašizmaksas, tad 1996.gadā — tikai 6 procentus. Elektroenerģijas ražošana ASV balstās uz termoelektrocentrālēm. Atomelektrostacijas dod tikai 10 procentus no kopējā enerģijas daudzuma, un to attīstība nav paredzēta. Elektroenerģijas cenas valstī ir diferencētas, vadoties no diennakts un gada laika, kā arī atkarībā no štata. Viszemākās cenas ir naktī: 1 kWh elektroenerģijas iedzīvotājiem izmaksā 6 centus, bet uzņēmējiem — 3 centus. Pilsētās un štatos tarifi ir atšķirīgi un svārstās no 2 līdz 16 centiem par kilovatstundu.

Lai iepazīstinātu mūs ar nevalstisko organizāciju lomu un darbību, bija noorganizētas tikšanās ar astoņu mašīnbūves, metālapstrādes un enerģētikas rūpniecības asociāciju pārstāvjiem. Deviņdesmit pieci procenti ASV rūpniecības uzņēmumu ir apvienojušies dažādās profesionālās asociācijās un savienībās. Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē ir 27 apakšnozaru asociācijas un astoņi nozaru institūti. Vecākā ir ASV instrumentu ražošanas asociācija, kura dibināta jau 1902.gadā. Asociācijas ir ļoti specializējušās. Lielākā daļa to mītņu atrodas Vašingtonā, lai vieglāk un ērtāk valsts iestādēs varētu aizstāvēt savus uzņēmējus. Amerikā profesionālo asociāciju darbībai raksturīga jaunu tirgu meklēšana un izpēte starptautiskas tirdzniecības veicināšanai, darba vietu skaita palielināšana un attiecību uzturēšana ar valsts varas iestādēm. Tāpat arī statistikas veidošana, analīze un savstarpējā sadarbība, izstāžu organizēšana, tehnoloģija un standartizācija.

Lai gan biedru maksas asociācijās ir nelielas, līdzekļus tās iegūst, veicot saimniecisko darbību — piemēram, izstāžu organizēšana, katalogu izlaide, pētniecisko darbu veikšana savos institūtos u.c.

Nevalstisko organizāciju tīkls Amerikā ir ļoti plašs un sazarots. Uzņēmējdarbībai tur nekad nav bijusi valsts reglamentācija. Asociācijas izveidojušās līdz ar rūpniecības attīstību.

Ļoti labvēlīga un savstarpēji ieinteresēta bija tikšanās ar amerikāņu rīku ražotāju mašīnbūvētāju asociāciju, kas mums iedeva daudz informatīvo materiālu un izteica savu gatavību kopējai sadarbībai.

Esam ļoti pateicīgi mūsu sadarbības partneriem Vācijas–Amerikas tirdzniecības savienībai, kura palīdzēja noorganizēt šīs tikšanās ar ASV biznesa aprindu pārstāvjiem.

Šī savienība savulaik nodibināta, lai sekmētu vācu uzņēmēju darbību ASV. Pašlaik šajā valstī darbojas vairāk nekā divi tūkstoši vācu uzņēmumu. Pašlaik Vācijas investīcijas Amerikā ir lielākas nekā Amerikas investīcijas Vācijā. Vācu uzņēmējus Amerikā piesaista samērā lētais darbaspēks dažos reģionos, tas ir pat trīs reizes lētāks nekā Vācijā, un zemās elektronerģijas izmaksas.

— Kāds ir jūsu iespaids par Amerikas rūpniecības uzņēmumiem?

— Vizītes laikā mēs apmeklējām trīs dažāda profila rūpniecības uzņēmumus.

Uzņēmums “Delta Air Lines” atrodas Atlantā un tajā veic lidmašīnu remontu. Šādu gigantisku uzņēmumu Latvijā nav. Lai nodrošinātu augstu ekoloģisko kultūru, tajā pielieto dārgus un sarežģītus tehnoloģiskos procesus. Stingri tiek ievērotas kvalitātes vadības sistēmas prasības. Katrā cehā pie sienām atrodas informācija par ceha pamatdarbības principiem, par galvenajām prasībām pret katru strādnieku. Ik uz soļa tiek atgādināta atbildība pret patērētāju, visur vērojama ļoti augsta darba organizācija.

“Universal Dynamics”, vidēja lieluma uzņēmums, kas atrodas Vašingtonas tuvumā, izgatavo tehnoloģiskās iekārtas plastmasas detaļu ražošanai, piemēram, iekārtas plastmasas granulu žāvēšanai, dozēšanai, padevei un citu operāciju veikšanai. Šajā rūpnīcā varēja vērot ļoti ekonomisku saimniekošanu. Līdzās visai modernām tehnoloģiskām iekārtām rūpnīcā darbojas arī pavecas vienkāršas iekārtas. Tādējādi tiek apliecināts, ka tikai apstrādājamo detaļu nepieciešamā kvalitāte nosaka, cik dārgas un modernas iekārtas jāpielieto. Par uzņēmuma ekonomisko darbību liecina arī konstrukcijās pielietojamās moduļsistēmas un projektēšana ar datoru palīdzību.

“Nesper International” ir uzņēmums, kas specializējies štancētu detaļu izgatavošanā elektrotehniskajai rūpniecībai. Šis vācu uzņēmums atrodas Atlantas tuvumā un piegādā detaļas firmai “Simens”. Šajā uzņēmumā redzējām neparastu tīrību. Grīdas ir lakotas, tīras un bez putekļiem un pa tām var staigāt kaut vai baltās zeķītēs. Mums šķiet, ka štancēšanas cehi nevar būt tīri, taču uzņēmumā redzētais mainīja mūsu līdzšinējos uzskatus. Pēc tehnoloģiska procesa iestādīšanas visi metāla putekļi un atkritumu no grīdas tiek savākti ar magnētu. Tas ir nepieciešams, lai arī gaiss būtu tīrs, jo rūpnīcā ir ļoti augsta automatizācijas pakāpe un darba mašīnas ar ļoti kvalitatīvu aprīkojumu strādā nepārtraukti visu diennakti. Apkalpojošais personāls strādā tikai 8 stundas. Darba organizācija un kārtība uzņēmumā ir perfekta.

Vizītes laikā, tiekoties ar amerikāņu biznesa aprindu pārstāvjiem, uzņēmējiem un asociāciju pārstāvjiem, kā arī apmeklējot rūpnīcas, mūsu delegācija veica lielu informatīvo darbu, iepazīstinot amerikāņu auditoriju ar Latviju, tās likumdošanu, rūpniecības nozarēm, darba spēka kvalifikāciju un izglītības sistēmu. Mūsuprāt, šis brauciens bija lietderīgs un dos iespēju turpmāk labāk novērtēt pašmāju uzņēmumus un to produkcijas kvalitāti, kā arī darbības metodes un iespējas panākt savas produkcijas parādīšanos Amerikas tirgū. Gaidīsim arī jaundibināto kontaktu attīstību un amerikāņu vizīti Latvijā.

Gunārs Freibergs, “LV”

Autora foto