Par mūsu ēkam— siltām, mīļām, mājīgām

Apzinoties ēku siltumizolācijas nozīmi

Nams Brīvības ielā 395 Foto: Atis Ieviņš

Pieaugot privātīpašuma īpatsvaram, pieaug arī īpašuma apsaimniekotāju rūpes par siltumenerģijas taupīšanu. Jo viena no dārgākām ir maksa par apkuri. Tādēļ, lai uzlabotu siltumizolāciju, namu apsaimniekotāji sākuši domāt par to siltināšanu. Un šajos gadījumos lieti noderīga ir SIA “Partek Paroc”, kas savu darbību Rīgā sāka pirms četriem gadiem, palīdzība. Somu firmas “Paroc” meitas uzņēmums Latvijā nodarbojas ar jauna moderna siltumizolācijas materiāla — akmens vates — tirdzniecību, kā arī ar tās popularizēšanu. Siltumenerģijas taupīšana ir galvenā šī materiāla funkcija. Iesakot to klientiem izmantot rūpniecības objektu un dzīvojamo namu rekonstruēšanā un būvniecībā, tas arī tiek uzsvērts. Uzsākot darbu, uzņēmumā “Partek Paroc” bija nodarbināti tikai trīs cilvēki, bet tagad tajā strādā vienpadsmit. Kā aizvadītajos gados veicies, cik no iecerētā izdevies īstenot, uzzināju sarunājoties ar trīs “Partek Paroc” vīriem: direktoru Alvilu Gibzi un menedžeriem Ronaldu Liepiņu un Ivaru Fabriciusu .

Ēkas, kas Latvijā būvētas līdz šim, neatbilst Eiropas siltumizolācijas prasībām. Jo siltumenerģija visus agrākos gadus bijusi ļoti lēta. Padomju laika namiem ir ne tikai neizskatīgas fasādes un izdrupušas paneļu šuves, bet arī ļoti slikta siltumizolācija. Latvijai kļūstot neatkarīgai, situācija krasi mainījās un siltumenerģijas cenas krasi pieauga, tuvojoties pasaules cenu līmenim. Tā kā ar siltumenerģiju sevi nodrošināt nevaram un tā ir jāiepērk, kļuva skaidrs, ka ērtāk un efektīvāk ir paaugstināt ēku siltumizolācijas spējas. Šobrīd 70–80 procentu no visiem celtniecībā izlietotajiem līdzekļiem tiek ieguldīti veco objektu sakārtošanā. Bet arī jaunbūvēs maksimāli ir jānodrošina ēku siltumizolācija. “Partek Paroc” darbu Latvijā apgrūtina faktors, ka mūsu valstī nav izstrādātas būvniecības normas, turpretī kaimiņzemēs Igaunijā un Lietuvā sadarbībā ar zviedru kolēģiem tādas jau tapušas. Vēl aizvien nākas vadīties no Arhitektūras un celtniecības ministrijas 1991.gadā izdotajiem pagaidu noteikumiem “Par ēku norobežojošo konstrukciju siltumpretestības palielināšanu” un 1993.gada “Pagaidu noteikumiem siltumvadu izolācijai”, kuri diemžēl nav pārstrādāti atbilstoši pašreizējai situācijai. Siltumizolācijas pielietošanas risinājumos “Partek Paroc” galvenokārt ņem vērā skandināvu pieredzi. Diemžēl enerģijas taupīšana nevienai no līdzšinējām valdībām nav rūpējusi.

Starp Baltijas valstīm šai jomā Latvija izskatās vissliktāk. Abās kaimiņvalstīs ir izstrādāta celtniecības programma un normatīvi, kā arī enerģijas taupīšanas programma, bet Latvijā tādu nav. “Partek Paroc” speciālisti uzskata, ka šos procesus vajadzētu koordinēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, bet to dara Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departaments, kas vienlaicīgi atbild gan par siltumenerģijas patēriņu, gan tās taupīšanu. Veidojas pretruna, jo vides sargātājiem taču nāktos domāt, kā ietaupīt siltumenerģiju, samazinot vides piesārņošanu un uzlabojot iedzīvotāju komfortu. Būtu nepieciešams izstrādāt valsts programmu siltumenerģijas taupīšanai un ēku siltumizolācijas nodrošināšanai. Tās īstenošanai gan nepieciešams starta kapitāls. Citās valstīs šos jautājumus risina ar valsts garantētiem kredītiem no pasaules bankām. Igaunijā, salīdzinot ar mums, siltumizolācijas materiāla patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes lielāks. Te aritmētika vienkārša, tātad trīs reižu mazāk tiek patērēta siltumenerģija un tikpat reižu samazinās gaisa piesārņojums.

Cik liels ir siltumizolācijas materiāla tirgus? Lai gan celtniecības tirgus pēdējos gados ievērojami neesot palielinājies, ir mainījusies attieksme pret ēku siltumizolācijas nodrošināšanas nozīmi. Tie, kuri privatizē rūpniecības objektus, sāk novērtēt tās nepieciešamību, un līdz ar to pārdotās siltumizolācijas materiāla — akmens vates — apjomi ar katru gadu pieaug. Ik gadu no Somijas tiek ievesti 70 tūkstoši kubikmetru siltumizolācijas materiāla un 50 km šī materiāla cauruļvadu siltumizolācijai. Tos tirgo gan paši, gan arī dod izplatīšanai būvmateriālu veikaliem. Aptuveni 60 procentu produkcijas saņem veikali, bet pārējos 40 procentus “Partek Paroc” piegādā lielajiem objektiem. Viens no lielākajiem pasūtītājiem esot Ķīpsalas būvmateriālu veikals, no uzņēmumiem — “Rīgas siltums”, kurā daudz tiek darīts, veicot aprēķinus un pamatojot šī materiāla lietderību.

Runājot par pašvaldību attieksmi un ieinteresētību dzīvojamo ēku siltumizolācijas uzlabošanā, jāteic, ka tā ir minimāla. Ar “Paroc” akmens vati ir siltinātas tikai dažas dzīvojamās mājas Juglā, taču plaši to darīt nav intereses, jo dzīvokļi šajās mājās tiks privatizēti. Un, tā kā pagaidām nav zināms, kā pēc privatizācijas risināsies šo māju apsaimniekošanas jautājumi, pašvaldību pozīcija ir nogaidoša. Mājas siltināšana ar akmens vati gan rada priekšrocības tās iemītniekiem, tiklab dzīvojot šādā mājā, kā arī dzīvokli pārdodot. Ir nopietni jādomā, ko darīt ar šiem padomju laika daudzdzīvokļu namiem — vai tos uzlabot pārbūvējot, vai ļaut tiem aiziet postā un celt jaunus. Maskavā šādus namus pārbūvē. Tiek mainītas komunikācijas , kā arī nodrošināta lielāka šo namu siltumizolācijas spēja, lai gan tas esot visai dārgs prieks. Te varētu noderēt vāciešu pieredze. Vācija patlaban piedzīvo tādu kā siltumizolācijas bumu, pilnīgi no jauna pārbūvējot blokmāju komunikācijas, kā arī nodrošinot siltumizolācijas spējas .Protams, jāņem vērā tādi faktori kā atšķirīgie klimatiskie apstākļi Vācijā un pie mums, kā arī dažas citas tehnoloģiska rakstura nianses.

Bez tam būtu jāsāk Rīgā būvēt jaunus dzīvojamos namus. Pēc “Partek Paroc” speciālistu domām, ja valsts piešķirtu kredītus, varētu ķerties pie māju kooperatīvu celtniecības. Ļoti populāra pasaulē ir rindu māju būvniecība. Tas nozīmē, ka vairākām mājām ir viena kopēja siena, kas būtiski samazina katras mājas pašizmaksu uz kopējo komunikāciju rēķina. Ārzemēs reti kurš būvē sev privātmāju, jo tas izmaksā pārāk dārgi, un tādēļ jau gatavu māju iegādājas uz kredīta. Pie mums Latvijā nav neviena, kas ar šīm lietām nodarbotos. Žēl, ka mūsu valstī netika izveidots Būvdepartaments. Diezin vai te vajadzēja skatīties uz Eiropu, kur valstīs ir stabila, gadiem izkopta celtniecības sistēma, kādas mūsu valstī nav. Latvijā joprojām domā un svārstās, vai ņemt par paraugu Eiropas valstu vai Krievijas pieredzi šo normatīvu izveidē. Bet tikmēr klients kā patērētājs nav aizsargāts pret būvniecības kļūdām un nepareizībām.

Runājot par Latvijas brīvvalsts laikā celtajām mājām, “Partek Paroc”speciālisti zināja teikt, ka tām ar akmens vati būtu jāizolē jumti vai bēniņi, bet daļai šo ēku tie jāizbūvē pilnīgi no jauna, nodrošinot to siltumizolācijas spēju. Taču siltināt šo ēku sienas diezin vai atmaksāšoties.

“Partek Paroc” klientu vidū ir arī privātmāju īpašnieki. Ar akmens vati savus namus siltinot ne vien tie, kas tikko sāk būvēties, bet arī agrāk celto namu īpašnieki. Jo tā esot lētāk, nekā drebināties aukstumā, nespējot māju piekurināt. Daļa šo klientu mājas siltināšanu veicot pakāpeniski. Vispirms ar siltumizolācijas materiālu tiek noklāti bēniņi, pēc tam sienas. Pirmajā brīdī tas varbūt šķiet dārgi — visas mājas siltināšanai izies kādi 800 lati, bet tas atmaksāsies jau 4 gadu laikā. Ar katru nākamo gadu namīpašnieks ietaupīs ievērojamu summu, patērējot mazāk siltumenerģijas. Lai gan ieguldījumi atmaksāsies vairāku gadu laikā, komforts pieaugs jau tūlīt. Ceļot māju, 10–15 procentus no kopējās celtniecības tāmes veidos ēkas siltumizolācijas nodrošināšana, bet ņemot vērā, ka šis materiāls kalpo visu cilvēka mūžu, tas nav dārgi.

Starp lielajiem objektiem, kuru tapšanā izmantota “Partek Paroc” materiāls — akmens vate, ir Jēkaba kazarmas Rīgā. Tās restaurēja būvniecības firma “Velve”, kuras direktors Imants Šiklovs pastāstīja, ka būvētāju aprindās šis materiāls esot pietiekami populārs un tā lietošana noteikti atmaksājoties. Firma “Velve” ar “Partek Paroc” sadarbojoties jau kopš 1994.gada un izmantojot šo siltumizolācijas materiālu gan namu rekonstrukciju darbos starpsienu un bēniņu siltināšanai, gan jaunu objektu būvē. Viens no pēdējiem šādiem objektiem esot Valmieras augstskola. Vienīgais mīnuss esot tas, ka Latvijā nav izstrādāti celtniecības normatīvi un katrs būvētājs šo materiālu lieto pēc paša ieskatiem, un reizumis taupības nolūkā, uzliekot pārāk plānu tā kārtu, negūstot vajadzīgo efektu. Atliek cerēt, ka arī Latvijā tiks izstrādāti šādi normatīvi, pasargājot būvētājus no kļūdām.

Ārpus Rīgas nozīmīgākais objekts, kurā jumta, sienu un grīdu siltināšanai izmantots šis siltumizolācijas materiāls, ir Ventspils jaunā sporta halle. “Partek Paroc” akmens vate iemantojusi uzticību būvētāju aprindās, kas liecina par tās efektivitāti. Mūsu klimatiskajiem apstākļiem tā esot neaizstājama. Ar šādu pārliecību strādā “Partek Paroc” speciālisti, un savu darbu viņi prot.

Ināra Zalcmane

Foto: Atis Ieviņš