Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības Nacionālā programma. 1997-2001.

Nacionālo programmu izstrādājušas koordinācijas padomes un darba grupas Ekonomikas ministrijas vadībā

Turpinājums. Sākums "Privātīpašuma" 11., 12., 13. un 15.numurā

5.Pasākumu plāns

5.1 Pasākumu plāns 1997.-1998. gadiem

Nacionālās programmas īstenošanai 1997.-1998. gadam jāparedz šādu programmu izpilde:

1) Likumdošanas sistēmas pilnveidošanai jāparedz šādu normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanas pasākumi:

• normatīvo aktu analīze MVU jomā un izmaiņu izstrādāšana uzņēmējdarbības vides sakārtošanai atbilstoši ES principiem:

- nodokļu likumdošanas grozījumu projektu izstrādāšana, kas nodrošinātu uzņēmējdarbības vides uzlabošanos, saskaņošana ar Eiropas līguma prasībām;

- uzņēmējdarbības atļauju (īpaši pašvaldībās) un licenču iegūšanas sistēmas vienkāršošana;

- Komerclikuma projekta papildināšana "Komercdarbības vispārīgo principu" un "Grāmatvedības un gada pārskatu", kā arī, iespējams, citās sadaļās ar MVU darbības specifiskiem jautājumiem;

• uzņēmējdarbības finansēšanas normatīvo aktu pilnveidošana un izstrādāšana:

- uzņēmumu finansēšanas normatīvās bāzes papildināšana.

Jāizstrādā svarīgākie normatīvie akti MVU attīstībai (līzinga, franšīzes, kustamās mantas izmantošanas ķīlai u.c. jomās);

- finansu institūciju regulējošās normatīvās bāzes pilnveidošana darbības veicināšanai MVU jomā;

• normatīvo aktu izstrāde valsts atbalsta īstenošanai:

- jāizstrādā MVU atbalsta un to sniedzošo institūciju darbību regulējošā normatīvā bāze;

- BI, TC, TP atbalsta normatīvās bāzes izveidošana.

REZULTĀTĀ jānodrošina MVU darbības un valsts atbalsta regulējošās normatīvās bāzes izveidošanās, finansējuma pieejamības uzlabošanās.

2) MVU attīstības projektu kredītu garantiju sistēmas ieviešana.

EM un PHARE programmas ietvaros sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas eksportkredīts" jāizstrādā MVU kredītu garantiju mehānisms līdz 1997. gada 1. septembrim.

EM jāpārņem pārraudzībā valsts akciju sabiedrība "Latvijas eksportkredīts" līdz 1997. gada 1. septembrim, lai nodrošinātu vienotas garantiju sistēmas izveidošanu.

Jāveic mācību programmu un projektu sagatavošanas vienību apmācība (pašreiz PHARE projekta ietvaros tiek apmacīti uzņēmējdarbības atbalsta centru speciālisti), lai nodrošinātu aktīvu garantiju pieprasījumu plūsmu līdz ar garantiju sniegšanas projekta realizācijas uzsākšanu.

PHARE programmas ietvaros tiks veikta finansu institūciju (banku, fondu u.tml.) speciālistu apmācība garantiju sistēmas darbības jautājumos.

REZULTĀTĀ jāizveidojas MVU kredītu garantiju un "riska projektu" finansēšanas sistēmai.

3) 1997.-1998. gadā EM un PHARE programmu ietvaros tiks turpināta "on job" tipa apmācības programma uzņēmējdarbības atbalsta centriem (izveidoti 1993.-1994. gadā PHARE programmas ietvaros), lai veicinātu MVU attīstību, sniedzot tiem nepieciešamo konsultatīvo, mācību, projektu sagatavošanas u.c. palīdzību.

Uzņēmējdarbības atbalsta centriem, kā arī citām institūcijām jāsniedz valsts atbalsts mācību programmu pilnveidošanai (sadarbībā ar PHARE programmu) uzņēmumu vadības, kvalitātes nodrošināšanas, eksporta veicināšanas un finansējuma piesaistīšanas, kā arī citās jomās. Īpašam atbalstam jātiek sniegtam uzņēmējdarbības uzsācējiem (bezmaksas konsultācijas). MVU jānodrošina pieeja uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumiem par atvieglotu samaksu. Lietderīgi ir pārņemt un attīstīt 1996.-1997. gadā PHARE programmas ieviesto subvenciju shēmu MVU.

Nepieciešamības gadījumā papildus jāizstrādā apmācības programmas konkrētu rūpniecības un pakalpojumu nozaru attīstībai atbilstoši tirgus pieprasījumam.

REZULTĀTĀ MVU jānodrošina ar profesionālu un pieprasītu pakalpojumu klāstu.

4) EM jāattīsta, kā arī jākoordinē sadarbība ar šādām institūcijām uzņēmējdarbības projektu veicināšanai:

- Latvijas Investīciju banka (pārstāv ES JOP programmu kopuzņēmumu attīstības jomā);

- Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas investīciju fonds;

- uzņēmējdarbības palīdzības serviss BAS (sniedz palīdzību vidējiem un lielajiem uzņēmumiem konsultantu pakalpojumu izmantošanā);

- Norvēģijas-Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fonds;

- ASV Baltijas fonds u.tml.

REZULTĀTĀ jāpieaug savstarpējai finansu institūciju sadarbībai. Iespējama projektu realizācija ar valsts atbalstu.

5) Jāizstrādā programma ārvalstu tehniskās un finansiālās palīdzības piesaistīšanai:

- tehnoloģisko parku, inovāciju centru un biznesa inkubatoru attīstībai (piem., izveidojot "Zviedrijas (Dānijas, Somijas utt.) namu" sistēmu Latvijas tehnoloģiskā parkā, vēršoties pie lielākajām un populārākajām, kā arī strauji augošām kompānijām ārzemēs, piedāvājot izvietot pētniecības vai ražošanas vienības Latvijā);

- kopuzņēmumu un kopējo projektu realizācijas garantiju un finansēšanas fondu izveidošanai. Pašreiz šāds projekts ir sākts sadarbībā ar Zviedrijas uzņēmumu AB "SUKAB", kas vada līdzīgu projektu Igaunijā. Iespējamais finansējuma apjoms ir 25 milj. Zviedrijas kronu;

- tehnoloģiju, rūpniecības un pakalpojumu nozaru attīstības nodrošināšana sadarbībā ar Latvijas Attīstības aģentūru, uzņēmējdarbības attīstības centriem, biznesa inkubatoriem, inovāciju centriem un tehnoloģiskajiem parkiem utt., izstrādājot investīciju piesaistīšanas projektus, apmācības programmas un tehnoloģiju pārņemšanas un attīstības programmas.

Jāizvērtē ES un perspektīvā OECD valstu tehniskās palīdzības programmu piedāvājums atbilstoši to valstu specifikām, svarīgākajām nozarēm un sektoru attīstības programmām ar mērķi attīstīt Latvijas tautsaimniecības nozares. EM jāizstrādā tehniskās palīdzības programmu plāns MVU attīstībai.

REZULTĀTĀ jāpieaug ārvalstu tehniskās palīdzības apjomam MVU jomā, palīdzībai jātiek savstarpēji koordinētai.

6) Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības aģentūras izveidošana, kuras galvenā loma ir MVU uzņēmumu attīstības sistēmas pilnveidošana un uzturēšana.

EM un PHARE programmas ietvaros Latvijā ir izstrādāta un ar uzņēmējdarbības atbalsta centru starpniecību ieviesta MVU sniegto pakalpojumu "subvenciju shēma", kuras uzturēšana jāpārņem MVU attīstības aģentūrai, realizējot valsts atbalsta sistēmu (likums "Par valsts atbalstu" ir izstrādes stadijā) MVU, koordinējot MVU mācību programmu un konsultatīvo pakalpojumu izmantošanas izmaksu daļēja segšana MVU attīstības projektu jomās.

Jāatbalsta UAC tīkla darbība līdztekus citu ieinteresēto institūciju piedāvāto pakalpojumu integrēšanai MVU atbalsta sistēmā, kā arī jāveicina MVU attīstības institūciju un programmu savstarpējā sadarbība, līdztekus MVU apkalpojošo organizāciju pakalpojumu tarifu iespējamajai samazināšanai.

Īpašiem pasākumiem jātiek izstrādātiem uzņēmējdarbības uzsācēju apmācībai un konsultēšanai, kā arī sākuma finansējuma pieejamības apzināšanai ar iespējamo risinājumu - MVU attīstības fonda darbības projekta izstrādāšanu un ieviešanu, iespējams, integrējot aģentūras sistēmā.

REZULTĀTĀ jāizveidojas skaidrai MVU attīstības sistēmai, jāpieaug realizēto projektu skaitam.

7) Latvijas MVU konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības fonda izveidošana, kuram ir galvenā loma tehnoloģiskās apmācības nodrošināšanā, tehnoloģiju ekspertīzes un konsultāciju sniegšanā, tehnoloģiskās izglītības līmeņa celšanā, tehnoloģiju attīstības un pārneses veicināšanā, pētījumu un attīstības (R&D) realizācijas palīdzībā, eksperimentālo eksemplāru izgatavošanas palīdzībā, zinātņietilpīgo un "augsti tehnoloģisko" nozaru attīstībā, moderno tehnoloģiju iepirkšanas palīdzībā u.tml. papildinot valsts atbalsta sistēmu.

Minētai institūcijai jāveic pasākumi uzņēmēju vizīšu atbalstīšanā ārvalstu pieredzes pārņemšanai, kā arī kooperācijas un piegādes ( sub-contract ) sistēmu ieviešanā.

Jāsniedz nepieciešamā palīdzība minētās institūcijas darbības nodrošināšanai BI, TC un TP atbalstam.

1996.-1998. gada EM un PHARE MVU attīstības programmās ir iekļauta tehnoloģiski orientēto ideju un uzņēmumu attīstības programma, sniedzot atbalstu BI, TC, TP attīstībai, kā arī apmācību programmas, veicinot savstarpējo un starptautisko sadarbību un daļēji sedzot darbībai nepieciešamo iekārtu iegādi.

EM un IZM nepieciešams sniegt atbalstu svarīgāko BI, TC, TP attīstībai, veicinot ārvalstu investoru, ārvalstu kompāniju departamentu piesaistīšanu (parasti pētījumu, tirgus izpētes darbu veikšanai, partneru izvēlēšanai, novērtējot aktīvākas uzņēmējdarbības (ražošanas) uzsākšanas iespējas).

Nepieciešams atbalstīt pašvaldību iesaistīšanos BI, TC, TP attīstībā. Svarīga loma ārvalstu investoru piesaistīšanai ir BI, TC, TP izveidošanai uz komerciālajiem pamatiem (ārvalstu ieguldītāju pārliecināšanai, ka telpās ieguldītie līdzekļi var nest peļņu ilgtermiņa griezumā), kā arī ātri augošo uzņēmumu atlasei. Nepieciešams veicināt uzņēmumiem sniegto atbalstu nodrošināšanu uzņēmējdarbības sākšanas vai attīstības posmā, pieņemot, ka pēc noteikta laika uzņēmumi būs spējīgi turpināt savu darbu ārpus BI, TC, TP.

REZULTĀTĀ jāpieaug tehnoloģiski orientēto uzņēmumu izveidošanās dinamikai.

8) Jāpilnveido LPA, LAA, UAC, LTRK u.c. institūciju sadarbība privatizācijas procesa saistīšanai ar MVU attīstības jautājumiem - pilnveidojot esošās sadarbības shēmu, izveidojot nepieciešamo sistēmu informācijas novadīšanai MVU un savstarpējās MVU sadarbības veicināšanai.

REZULTĀTĀ jāpieaug iespējām MVU iesaistīties privatizācijas procesā.

9) Jāizveido piegādes ( sub-contract ) sistēmas izveidošana, izveidojot MVU sadarbības veicināšanas brokeru centru, ārzemju uzņēmumiem, kopuzņēmumiem, kā arī lielajiem uzņēmumiem, pilnveidojot privatizācijas procesa izmantošanu MVU attīstībai u.tml.

REZULTĀTĀ jāpieaug tiešo investīciju apjomam MVU, jāattīstās piegādātāju ( sub-contract ) sistēmai.

10) Produkta attīstībai 1997.-1998. gadā EM un PHARE programmu ietvaros tiks ieviesta "Kvalitātes apbalvojuma" sistēma MVU piesaistīšanai kvalitātes sistēmas ieviešanai un ar tās nodrošināšanu saistīto zināšanu iegūšanai.

Nākotnē jāizvērtē iespēja saistīt minēto sistēmu ar finansiālās palīdzības sniegšanu kvalitātes sistēmu attīstībai (atvieglotie kredīti, granti u.tml).

REZULTĀTĀ jāuzlabojas MVU izglītības līmenim kvalitātes sistēmu jomās, produkta vai pakalpojuma konkurētspējas nodrošināšanai, līdz ar to jāpieaug MVU eksporta apjomiem.

11) IZM jāizstrādā papildinājumi esošajās skolu mācību programmās uzņēmējdarbības sākšanas, uzņēmumu vadības, starptautiskās sadarbības un palīdzības, projektu sagatavošanas u.tml. jomās. Uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta sistēmas, kā arī uzņēmējdarbības attīstības projekta sagatavošanas tēmām (parādot Latvijas situāciju un ārvalstu pieredzi) jātiek iestrādātām arī augstāko mācību iestāžu piedāvātajās programmās.

Uzņēmējdarbības attīstības jautājumi jāsaista ar profesionālās izglītības pieejamību projektu izstrādes, uzņēmējdarbības analīzes, eksporta sistēmu izstrādes u.c jomās. Nepieciešams sniegt atbalstu starptautiskajai studentu apmaiņai, kā arī ciešākai sadarbībai ar ārzemju universitāšu un skolu filiālēm Latvijā.

REZULTĀTĀ jāpieaug uzņēmējdarbības uzsācēju skaitam un to uzņēmējdarbības izglītības līmenim.

12) MVU attīstības un atbalsta instrumentu ieviešanas un izmantošanas efektivitātes novērtēšanas sistēmas izstrādāšanai nepieciešams piesaistīt augstāko mācību iestāžu un institūtu, Valsts statistikas komitejas, EM, pašvaldību speciālistus un citus institūciju pārstāvjus.

Minētās programmas ietvaros sadarbībā ar VARAM jānodrošina pašvaldību speciālistu apmācība pašvaldību lomas celšanai uzņēmējdarbības jautājumu pārzināšanā un risināšanā. Svarīga loma jāpiešķir tehniskā (modernās datoru tehniskas) līmeņa nodrošināšanai, datu bāzu izveidei, kā arī labāku savstarpējo kontaktu nodrošināšanai un informācijas apmaiņai.

REZULTĀTĀ jāizveidojas MVU attīstības Nacionālās programmas realizācijas novērtēšanas un pilnveidošanas mehānismam.

13) Reģionālās attīstības veicināšanai jāparedz MVU attīstības pasākumi īpaši atbalstāmos rajonos, kā arī, iespējams, pagastos ar līdzīgiem rādītājiem.

Minētās programmas ietvaros VARAM un EM nepieciešams sniegt palīdzību pašvaldībām attīstības plānu izstrādei, uzņēmējdarbības problēmu apzināšanai, starptautiskās pieredzes pārņemšanai un vietējo uzņēmēju atbalstam ar Reģionālā fonda, kā arī MVU attīstības aģentūras un MVU konkurētspējas un tehnoloģiju attīstības fonda līdzekļiem.

REZULTĀTĀ jāpieaug pašvaldību ieinteresētībai uzņēmējdarbības attīstībā, jāpieaug uzņēmumu skaitam īpaši atbalstāmos rajonos.

14) Jāizvērtē IZM un EM sadarbība pētniecības un attīstības (R&D) sistēmas pilnveidošanas iespējas, atbalstot IZM darbu fundamentālo pētījumu veikšanā (institūtos, augstākās mācību iestādēs u.tml.), kā arī zinātnes potenciāla komercializācijas iespēju attīstība, nodot EM uzņēmumu un to ražotās produkcijas attīstības veicināšanas funkcijas.

REZULTĀTĀ jāpieaug zinātnes un tehnoloģiju attīstības grantu atdevei, jāpieaug tehnoloģiski orientēto uzņēmumu īpatsvaram.

15) Jāpārskata uzņēmējdarbības ierobežojumu jautājumi, samazinot birokrātisko procedūru īpatsvaru uzņēmējdarbības izdevumu un laika patēriņa jomā. Jāpārskata uzņēmējdarbības ierobežojumu klāsts, samazinot nepieciešamo licenču, atļauju skaitu, tai pašā laikā apvienojot un vienkāršojot to iegūšanas sistēmu, kā arī veicinot kvalifikācijas sertifikācijas sistēmas izaugsmi.

Nepieciešams paaugstināt muitas ierēdņu kvalifikāciju, nepieļaujot neprofesionālu attieksmi pret uzņēmējiem, veicot muitas procedūras (pavirša, kļūdaina muitas deklarāciju aizpildīšana, muitas nodokļa piemērošana, saņemot preces no ES valstīm ar EURO-1 sertifikātu u.c.).

REZULTĀTĀ jāpilnveidojas uzņēmējdarbības videi.

16) Jāizveido skaidra informācijas plūsma uzņēmēju vajadzībām (piemēram, atbalstot pašvaldību lomu pieaugumu uzņēmējdarbības attīstībā) par nepieciešamo normu ievērošanu ekoloģijas, darba drošības, komercnoslēpumu u.tml. jomās.

Jāizvērtē papildu pakalpojumu sistēmas ieviešanas iespēja, piemēram, bezmaksas "karstais" juridisko pakalpojumu dienests, piekļūšana "Internet" tīklam u.tml.

REZULTĀTĀ jāpilnveidojas savstarpējās informācijas apmaiņas sistēmai, jāpieaug uzņēmēju izglītības līmenim.

1. pielikums

Starptautiskā pieredze

1. MVU jēdziens

Ņemot vērā to, ka MVU daudzās valstīs ir viens no svarīgākajiem ekonomiskās politikas elementiem, pasaulē nav vienotas MVU definīcijas. Dažreiz definīcijas tiek mainītas atkarībā no vienas valsts dažādu reģionu īpatnībām vai arī kāda noteikta mērķa sasniegšanai.

Saskaņā ar 1947.gada ASV Ekonomiskās attīstības komitejas definīciju, uzņēmums tiek klasificēts kā mazs, ja tas atbilst vismaz diviem no šādiem četriem kritērijiem1:

1) firmas vadība ir neatkarīga, t.i., īpašnieks un vadītājs ir savienoti vienā personā;

2) finansu kapitāla rašanās avots ir individuālie uzkrājumi vai mazu grupu līdzekļi (pastāv viedoklis, ka mazie uzņēmumi maz lieto tādus finansēšanas avotus kā kredītiestādes, bet gan labprātāk paļaujas uz to īpašnieku personīgajiem ietaupījumiem, kā arī izmanto draugu vai ģimenes uzkrāto kapitālu);

3) uzņēmuma darbība jeb funkcionēšana ir vietēja, t.i., nodarbinātie un īpašnieks ir no viena ģeogrāfiska apgabala, taču apkalpojamais tirgus var nebūt lokāls;

4) uzņēmumam jābūt mazam tā ražošanas, darbības ietvaros, kad to salīdzina ar šajā pašā laukā strādājošām lielākām firmām; šis salīdzinājuma mērs var būt pārdošanas apjoms, nodarbināto skaits, vai citi raksturīgi salīdzināmie lielumi.

ES dalībvalstis kopš 1988.gada uzskata jebkuru uzņēmumu, kas nav iesaistīts lauksaimniecībā, medībās, mežkopībā vai zvejniecībā, par MVU (par MVU tiek uzskatīti 99,9% no visiem ES uzņēmumiem), ja tam ir2:

1) darbaspēks mazāk nekā 500 darbinieku. Turklāt uzņēmumi tiek sadalīti šādās lielās grupās:

- mikrouzņēmumi (93% no visiem ES MVU): 1-9 darbinieki (šīs klases izcelšana dod iespēju veltīt lielāku uzmanību amatniecības MVU)3;

- mazi uzņēmumi (6% no visiem ES MVU): 10-99 darbinieki;

- vidēji uzņēmumi (1% no visiem ES MVU): 100-499 darbinieki;

- lieli uzņēmumi: 500 darbinieku un vairāk;

2) pamatlīdzekļi, mazāki par 75 miljoniem ECU;

3) ne vairāk kā viena trešdaļa no uzņēmuma kapitāla pieder lielākai firmai.

Pašreiz virknē ES valstu tiek spriests par Eiropas Komisijas definīcijas pieņemšanu.

Pēc ES Eiropas Komisijas standartiem, mazie uzņēmumi nodarbina līdz 50 strādājošiem, gada apgrozījums nepārsniedz 5 milj. ECU vai to bilances vērtība nepārsniedz 7 milj. ECU un vidējie uzņēmumi nodarbina līdz 250 strādājošiem, gada apgrozījums nepārsniedz 20 milj. ECU vai to bilances vērtība nepārsniedz 10 milj. ECU. Dažreiz tiek lietota arī mikrouzņēmumu definīcija - līdz 10 strādājošiem.

1. tabula

MVU kritēriju salīdzinājums Lielbritānijā4, Vācijā, ES un Latvijā

	MU .				VU .
Pozīcija	Lielbritānija	Vācija	ES	LR**	Lielbritānija	Vācija	ES	LR**
Kop. aktīvi	0,7 milj.£		5 milj.	3,35	2,8		27 milj.	18,1
			ECU*	milj.Ls*	milj.£		ECU*	milj. Ls*
Gada	1,4	1-5	7 milj.	4,7	5,75	5-100	40 milj.	26,2
apgrozījums	milj.£	milj. DM	ECU	milj.Ls	milj.£	milj.DM	ECU	milj. Ls
Strād. skaits	²50	3-49	<50	<50	²250	50-499	50-249	50-249

* kopējā bilances vērtība

** atbilstoši Eiropas Komisijas pieņemtajai definīcijai

LR likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" ir lietots termins "mazie uzņēmumi", bet tikai saistībā ar minēto likumu, kurā minēts, ka uzņēmums ir mazs, ja pārskata gadā nav pārsniegti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:

(1) pamatlīdzekļu bilances vērtība - Ls 70000;

(2) neto apgrozījums - Ls 200000;

(3) vidējais strādājošo skaits - 25 cilvēki.

2. MVU ieguldījums tautsaimniecībā

Attīstītākajās valstīs MVU veido tirgus ekonomikas bāzi un nodrošina ekonomikas izaugsmi un reģionālo attīstību, darbojoties gan rūpniecībā, gan pakalpojumu, gan tirdzniecības sfērās. MVU ir svarīga loma demokrātijas nodrošināšanā - izmantojot pašu, kā arī brīvos resursus un palielinot vietējā darbaspēka izmantošanu. MVU piemīt lielāka pielāgošanās spēja tirgus izmaiņām, relatīvi zemākas izmaksas un racionāla politika uzņēmuma darbības efektivitātes jautājumos, kā arī MVU veido lielo uzņēmumu un sabiedrisko sektoru papildinošos elementus. MVU bieži uzsāk jaunas iniciatīvas un apgūst specifiskus tirgus, kuros nav ieinteresēti lielie uzņēmumi. Samazinot bezdarba līmeni valstī, MVU būtiski uzlabo sociālo klimatu valstī un veicina privāto iniciatīvu. MVU palielina konkurenci tirgū, konkurējot arī ar lielajiem uzņēmumiem.

Paralēli īpašuma reformām un privatizācijai pieaug MVU skaits. Šodien visā pasaulē tiek atzīta MVU stratēģiskā nozīme šādu iemeslu dēļ:

1. MVU dod ieguldījumu nodarbinātības līmeņa celšanā un reģionālajā attīstībā daudz lielākā mērā nekā lielākas firmas. Eiropas Savienības ekonomikā apmēram 99,9% uzņēmumu ir MVU, no kuriem 93% ir mikrouzņēmumi (līdz 10 strādājošiem). MVU uzņēmumu īpatsvars NKP veidošanā ES valstīs parasti ir 50-95%.

Saskaņā ar veiktajiem mazo uzņēmumu sektora pētījumiem ASV un Rietumeiropā ir konstatēts, ka ASV no 1981. līdz 1985.gadam 88% no jaunradītajām darbavietām deva uzņēmumi ar mazāk kā 20 strādājošajiem; arī Lielbritānijā no 1985. līdz 1989.gadam firmas, kas nodarbināja mazāk nekā 20 cilvēkus radīja ap vienu miljonu darbavietu, kas bija divreiz vairāk, nekā tika radīts lielākās firmās. Arī Dienvideiropā mazo uzņēmumu sektors ir augsti attīstīts, tā, piemēram, firmas, kas nodarbina mazāk nekā 10 strādājošos, nodarbina 85%, 93%, 79% un 77% no visiem rūpniecībā nodarbinātajiem attiecīgi Itālijā, Grieķijā, Portugālē un Spānijā.

2. Atbalsts MVU palīdz pārstrukturēt lielos uzņēmumus, racionalizējot ražošanas kompleksus, veicot ražotnes apkopes un servisa darbus, piegādājot izejvielas un komplektējošās daļas.

3. Lielāks skaits MVU padara sabiedrību elastīgāku, un ekonomika var paātrināt savu modernizēšanos.

MVU ir daudz elastīgāki, salīdzinot ar lielajiem uzņēmumiem, tas attiecas gan uz darba līgumiem, kas ietver darba laiku un apstākļus, gan samazinātu kontroles apjomu, salīdzinošu pārvaldes vienkāršību mazās organizācijās, elastība izriet arī no zemām vispārējām izmaksām, kas ļauj piemēroties pieprasījuma svārstībām, kā arī no iespējamās pieejas finansu kapitāla neoficiālajiem avotiem un citiem aspektiem.

4. Jaunu uzņēmējdarbības veidu attīstība ir galvenais reģionālās attīstības faktors, kad rūpniecība tiek likvidēta vai pārstrukturēta.

5. Veicina sabiedrības stabilizējošā vidusslāņa veidošanos.

6. MVU ir straujāks inovāciju process, konkurētspējīgas jaunas tehnoloģijas attīstība, jo

1) mazā uzņēmumā katrs jaunradītājs ir vairāk saistīts ar rezultātu nekā lielā;

2) inovācijas attīstība vienmēr saistīta ar risku, bet mazie uzņēmumi var vairāk riskēt tāpēc, ka ieguvums ir atbilstoši lielāks, nekā tas būtu lielā uzņēmumā;

3) mazā uzņēmumā risks vienmēr saistīts ar mazākiem izdevumiem u.tml.;

4) mazā uzņēmumā ir lielākas manevrēšanas iespējas attiecībā uz konkrētas preces, pasūtījuma izpildi, t.i., uz klientu vērsta pieeja; MVU ir ātra reakcija uz pārmaiņām tirgū.

7. Jaunradei tiek patērēts relatīvi mazāk līdzekļu. Ārvalstu pieredze apstiprina, ka mazos uzņēmumos vienam zinātniekam tiek patērēts četras reizes mazāk līdzekļu, bet viņa ražīgums jeb atdeve ir četras reizes lielāka. Bez tam ap 90% jaunu produktu tiek radīts tieši mazās firmās.

8. Vadītāji ir aktīvāki un jaunāki cilvēki, kas veidojas par nākamajiem biznesmeņiem.

MVU liela uzmanība tiek pievērsta kadru izvēlei, profesionālai attīstībai, labvēlīgāka psiholoģiskā gaisotne kolektīvā, darbiniekiem darba procesā ir pastāvīgs emocionāli psiholoģiskais kontakts ar vadītājiem un citiem darbiniekiem; šādos uzņēmumos ir salīdzinoši augsta darbinieku informētība par uzņēmuma mērķiem un produktu, tādējādi augstāka arī darba motivācija.

9. Labvēlīgāks sociālpsiholoģiskais klimats, jo MVU ir

1) augstāka darba motivācija;

2) darbiniekiem lielāka brīvība;

3) vienkārša un elastīga pārvalde;

4) parasti ir viendabīgāks kolektīvs;

5) mazie uzņēmumi ir labvēlīgs ģimenes biznesa veids.

10. Atbrīvo lielos uzņēmumus no tiem nespecifiskām funkcijām (atsevišķu detaļu, priekšmetu ražošanas, šauras specializācijas u.c.):

1) attīsta pakalpojumus, amatniecību;

2) attīsta finansu sfēru (apdrošināšanu) utt.;

3) veicina ēnu ekonomikas un melnā tirgus samazināšanos;

4) ietekmē pārmērīgas monopolcenas.

MVU kā biznesa vienībām ir arī savi trūkumi:

• ilgstošā laika periodā ražošanā un tirgū parasti izdzīvo tikai lielās kompānijas un uzņēmumi, MVU attīstības rezultātā bieži vien vērojams uzņēmumu saplūšanas, apvienošanās process vai arī uzņēmums zaudē savu MVU statusu paplašināšanās vai likvidācijas rezultātā; ražošanas koncentrācija nereti ir neizbēgama;

• nepietiekams pašu kapitāls, kas apgrūtina papildu finansu līdzekļu piesaistīšanu;

• inovācijas procesi to attīstības un īpaši ieviešanas posmā prasa lielas kapitāla investīcijas, ko MVU bieži vien nevar atļauties;

• mazo uzņēmumu, kas ražo vienu vai divus produktus un parasti izjūt finansu līdzekļu trūkumu, uzņemtais risks bieži neattaisnojas;

• MVU parasti var pārvaldīt tikai ierobežotu tirgu un klientu skaitu; jaunu tirgu un patērētāju iegūšana prasa ievērojamus ieguldījumus, kas ierobežoto finansu dēļ ir problemātiski;

• jaunu starptautisko noieta tirgu atklāšana pārsvarā paver papildu iespējas lielajiem uzņēmumiem, piemēram, Eiropas ekonomiskās integrācijas rezultātā izveidotais tirgus.

Uz minētajiem MVU trūkumiem parasti atsaucas dažādas biznesa asociācijas, pieprasot neatkarīgu valdības politiku MVU atbalstam.

Uzņēmums ASV klasificējams kā mazs (robeža atkarīga no biznesa nozares specifikas)5:

• mazumtirdzniecībā - ja pārdošanas apjoms gadā nepārsniedz 2-7,5 milj. ASV dolāru;

• pakalpojumu sektorā - ja ienākumi nepārsniedz 2-8 milj. ASV dolāru;

• vairumtirdzniecības sektorā - ja pārdošanas apjoms nepārsniedz 9,5-22 milj. ASV dolāru;

• ražošanā - ja nodarbināti mazāk nekā 250-1500 cilvēki.

Saskaņā ar šo definīciju apmēram 95% no privātajiem uzņēmumiem ASV var kvalificēt kā MVU, tie nodarbina 51% no visiem nodarbinātajiem un veido 43% no privāti saražotā nacionālā kopprodukta.

...........................

5 ASV federālās valdības 1953. gadā izveidotās Mazā biznesa sektora aizsargāšanas un veicināšanas aģentūras definīcija. Encyclopedia of economics. - USA: The Kingsport Press , 1982.-862 p.

2. tabula

MVU ieguldījums attīstīto valstu tautsaimniecībā: ASV, Vācija6 un ES

Valsts ASV Vācija ES LR

tips MVU mikro MU VU MVU MVU

Nodarbinātība, % 51 6.8 31.2 24.2 50*/75** 56

Daļa no GNP, % 43 50 -

% no kop. uzņēm. skaita 52.0 45.7 2.1 35*** -

* rūpniecības sektorā

** pakalpojumu sektorā

*** kopējā eksportā

2. tabula rāda, ka Eiropā pārsvarā dominē mazi uzņēmumi, kas visvairāk ir pakļauti makroekonomiskajām un tirgus situācijas svārstībām, tāpēc nepieciešama speciāla valsts politika, kas veicina šo uzņēmumu dzīvotspējas palielināšanos, līdz ar to arī ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu. Šajos uzņēmumos Vācijā pavisam tika nodarbināti apmēram 38% no visiem nodarbinātajiem, bet kopā MVU nodarbināja vairāk nekā 62% strādājošo. Tas apstiprina, ka MVU ir samērā efektīvs darbavietu radīšanas avots.

........................

6 VFR 1992. gadā, izņemot lauksaimniecību. H.Schmid. Social implication of SME and choice of promotional strategies. - Estonia: Tallinn, conference materials , 1992.- 3p.

3. Valdības atbalsts MVU

Mazo un vidējo uzņēmumu dzīvotspējas un konkurētspējas pamatā ir to vēlme un māka pielāgoties ražošanas struktūras un tirgus izmaiņām. Ekonomikas dinamikā bieži vien MVU īpašniekiem, vadītājiem ir grūti risināt "piemērošanās" problēmas, laikus tās konstatēt un uzsākt operatīvu atbildes darbību. Tādēļ ir nepieciešams aktīvs valdības politikas atbalsts MVU, kas sekmētu to pielāgošanās spējas darbībai mainīgas vides apstākļos, nodrošinot MVU attīstību.

ANO un ES institūciju pieredze un ekonomikas analīze rāda, ka MVU sektora attīstība ir visefektīvākā, kad aktivitātes un palīdzība tiek integrēta un mērķēta uz trim līmeņiem:

1) stratēģiskais līmenis (politikas veidošana), kuru raksturo

politiskais atbalsts - valdības atbalsta programmas;

ekonomiskā vide - iespējas izmantot uzkrājumus;

sociālā vide - sabiedrības atbalsts un gatavība sākt MVU;

biznesa motivācija - spēja būt neatkarīgam gan materiāli, gan morāli; tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus; nozīmīgs ienākums, liels risks un smags darbs;

profesionālu atbalsta struktūru darbības efektivitāte;

2) institūciju līmenis (atbalsta institūcijas);

3) uzņēmumu līmenis (uzņēmēju un uzņēmējdarbības iestādes).

3. tabulā redzami trīs prioritāšu līmeņi, veicamie uzdevumi un mērķa grupas, kas ir atbildīgas par uzdevumu atrisināšanu pārejas perioda valstīs. Institūciju forma un pieeja šiem jautājumiem var būt atšķirīga atkarībā no valdības struktūras un pašreizējās administrācijas, tomēr tā dod skaidru atbildības līmeņa ainu par valdības aktivitātēm.

No venas puses, ir svarīgi, lai uzņēmumu un institūciju līmeņu uzdevums netiktu risināts, pirms tiek deklarēta skaidra MVU politika. No otras puses, ir pareizi, ka visiem trim līmeņiem ir jādarbojas reizē ciešā sadarbībā citam ar citu. Bez tam ir nepieciešama visu pasākumu caurskatāmība, kā arī vēlme iesaistīties dialogā ar sabiedrību, lai izvairītos no nesaprašanās vai arī nevēlamas pretdarbības sabiedrībā.

3. tabula

Pārejas perioda uzdevumi un pasākumi MVU jomā atbilstoši ES principiem

Prioritāšu līmeņi

Stratēģiskais līmenis

Institūciju līmenis

Uzņēmumu līmenis

Uzdevumi

- uzņēmējdarbības vides attīstība;

- MVU radīšana un veicināšana;

- politikas izstrādāšanas pasākumi un tiesiskie instrumenti MVU veicināšanai;

- tehnoloģisko un finansu resursu pieejamības nodrošināšana;

- investīciju un privātā sektora sadarbības veicināšana.

- infrastruktūras izveidošana un attīstība (neatkarīgas institūcijas un mehānismi);

- informācijas plūsmas nodrošināšana (uzsācēju un jauno uzņēmēju apmācība, apmācība biznesa plānu sagatavošanas, partneru piemeklēšanas, mārketinga informācijas, finansu resursu un kredītu garantiju, jaunievedumu, kooperācijas un tirgus domāšanas jomā).

- uzņēmējdarbības attīstība un atbalsts MVU integrētas programmatiskas pieejas un apakšsektoru sistēmas ietvaros, uzlabojot uzņēmējdarbības un vadības prasmes,

- industriālo īpašumu un uzņēmējdarbības centru izveidošana,

- kvalitātes jautājumu saprašanas attīstība,

- MVU internacionalizācijas veicināšana,

- patērētāja aizsardzības jautājumu sapratnes attīstība.

Atbildīgie

Likumdevēju, valdības un pašvaldību iestāžu darbība MVU veicināšanas programmu ieviešanā.

Valsts un privātā sektora institūcijas, uzņēmēju asociācijas, nevalstiskas institūcijas, profesionālas un sociālas asociācijas, apmācības institūti, nacionālās attīstības padomes, bankas.

MVU, uzņēmēji, universitātes, testēšanas institūcijas, sertifikācijas iestādes, patērētāju aizsardzības iestādes, konsultāciju kompānijas.

ES Romas līguma 92.-94. nodaļā līdztekus citām jomām ir noteikts maksimālais MVU pieejamās valsts palīdzības apjoms, un tas ir sekojošs:

1) visās palīdzības programmās jālieto esošā MVU definīcija;

2) palīdzības programmu maksimālais apjoms ir šāds:

a) iespējams segt līdz 15% no investīciju izmaksām MVU, kuri darbojas reģionos, kuros nav pieejama reģionālo attīstības programmu palīdzība;

b) iespējams iesaistīties 10-15% (atkarībā no reģiona īpatnībām) apjomā reģionālo programmu izmaksās MVU;

c) iespējams segt līdz 100% no izpētes un attīstības (R&D) izmaksām;

3) valsts var segt līdz 50% no uzņēmumu izmaksām darbinieku visu veidu apmācībām, kvalifikāciju celšanas un pārkvalifikācijas studijām, konsultēšanas utt.;

4) valsts var izstrādāt īpašas palīdzības programmas sektoriem, kuriem nepiemīt `'īpaša jūtība''.

4. Bankrota cēloņi

Pēc ārvalstu pētījumiem, ES visbiežāk sastopamie bankrota cēloņi astoņdesmitajos gados bija šādi:

Bankrota cēloņi Tautsaimniecības nozares

KOPĀ Rūpniecība Tirdzniecība Amatniecība Pakalpojumi

Nepietiekamais pašu kapitāls 1. 2. 1. 1. 2.

Personāla izmaksu pieaugums 2. 7. 8. 2. 1.

Menedžmenta problēmas 3. 3. 2. 7. 3.

Eksporta samazinājums 4. 1. 5. 37. 34.

Vietējā pieprasījuma sašaurinājums 5. 5. 3. 14. 13.

Banku procenta pieaugums 6. 11. 6. 5. 8.

Finansu resursu trūkums bankās 7. 9. 4. 9. 15.

Pēc EM novērtējuma, no minētajiem bankrota cēloņiem Latvijā visizplatītākie ir pārdošanas apjomu samazinājums, mārketinga un menedžmenta problēmas (vidējiem uzņēmumiem) un kapitāla trūkums īpaši apgrozāmajiem līdzekļiem (mazajiem uzņēmumiem).

2. pielikums

Informācija par Latvijas Attīstības aģentūras piedāvāto informāciju uzņēmējdarbības veicināšanai

LAA Biznesa informācijas centrs

LAA Biznesa informācijas centrs (BIC) uzskatāms par vienu no pilnīgākajiem un efektīvākajiem biznesa informācijas avotiem Latvijā, un tā veiksmes pamatā ir šādi faktori:

• BIC kā LAA struktūrvienība koncentrē unikālu LAA saņemto biznesa informāciju un ir iekarojis stabilu vārdu Latvijā un ārvalstīs;

• BIC spēj sniegt biznesa informāciju par 40 valstīm;

• BIC tiek izmantots visās LAA rīkotajās mārketinga programmās un pasākumos;

• BIC ir 4 starptautisku programmu dalībnieks;

• BIC attīsta vietējo informācijas partneru tīklu ārvalstīs un Latvijā;

• BIC finansējuma pamatā ir LAA, PHARE un ienākumi no pakalpojumiem.

Par BIC panākumiem7 1996.g. liecina šādi statistiskie rādītāji:

1. 1996.g. laikā BIC bija 1486 apmeklētāji, no tiem Latvijas uzņēmēji - 77,7%, ārzemnieki - 14,2%, studenti - 8,1%.

2. BRE tīklā ievietots 41 Latvijas uzņēmuma sadarbības piedāvājums, uz tiem saņemtas 19 atbildes.8

3. LAA regulārajā biznesa biļetenā "Latvija Pasaulē" publicēti 420 ārvalstu firmu sadarbības piedāvājumi.

4. Sniegtas 163 atbildes ārvalstu uzņēmējiem uz informācijas piedāvājumiem.

Minētais liecina, ka LAA BIC ir kļuvis par nozīmīgu MVU informācijas avotu.

............................

7 BIC izveidots pašreizējā formā 1996.g. 1. janvārī.

8 LR un ārvalstu uzņēmumu sadarbības piedāvājumi (pirkt, pārdot, sadarbības partnera vai investora meklējumi) vispirms tiek rūpīgi izanalizēti, un tālāku virzību iegūst vienīgi atlasītie piedāvājumi.

Eiropas Informācijas korespondētājcentrs

Eiropas Informācijas centru (EIC) tīkls ES tika izveidots 1987. gadā, lai veicinātu biznesa kontaktus starp Eiropas Savienības (ES) un vēlāk arī PHARE valstīm, nodrošinot labāku iespēju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem saņemt informāciju par ES politiku, likumdošanu, standartizāciju, statistiku un programmām un tenderiem, iespējas sameklēt biznesa partnerus un kontaktēties ar līdzīgiem centriem. EIC darbību koordinē un daļēji finansē ES Komisijas direktorāts DG XXIII, kurš atbild par uzņēmumu politiku. Pašreiz EIC aptver 248 centrus, no tiem 19 ir korespondētājcentri (EICC).

1.Eiropas Informācijas korespondētājcentra (EICC) darbības pamatprincipi

* valstī, kas nav ES dalībvalsts, var tikt atvērts tikai viens EICC9;

* tiesības izveidot EICC Latvijā piešķirtas LAA;

* EICC darbojas līdzīgi bezpeļņas sabiedrībai, EICC pakalpojumi ir par maksu, tomēr visu par brīvu saņemto informāciju EICC Latvijas uzņēmumiem piedāvā par brīvu;

* EICC ir autonoms statuss un nodalīts finansējums, bet tas darbojas kā integrēta LAA struktūrvienība saskaņā ar savu darba uzdevumu;

* EICC ir tiesības veidot Relay staciju sapakštīklu, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu informācijas izplatīšanu (piesaistot UAC, LTRK, pašvaldības);

* EICC izveidošanu un attīstību daļēji finansē PHARE un koordinē DG XXIII;

* EICC Relay staciju subtīkls 2. attīstības posmā ietvertu Latvijas lielākās pilsētas: Rīgas UAC un LTRK, Daugavpils UAC, Liepājas UAC vai biznesa inkubatoru, Rēzeknes UAC, Valmieras UAC, Ventspils UAC, nodrošinot pieeju datiem vienā izvēlētā pilsētas vietā;

* Juridiskais pamats: LAA EICC ir parakstījis līgumu ar DG XXIII attiecīgo apakškomisiju par savstarpējiem pienākumiem, tiesībām un atbildību;

* Citu EIC sadarbība ar EICC nav tiem obligāta.

...........................

9 Piemēram, Somijā, līdz tā kļuva par pilntiesīgu ES dalībvalsti, darbojās EICC kā FFTA struktūrvienība.

2. EICC uzdevumi un pienākumi

* izplatīt informāciju uzņēmumiem savā valstī, šim nolūkam veidojot iekšējo tīklu;

* savākt un nosūtīt EIC tīklam jebkuru informāciju no savas valsts, kas varētu noderēt Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

* maksimāli ātri atbildēt uz ES uzņēmumu vispārīgiem, juridiskiem, administratīviem un statistiskiem pieprasījumiem, kas nosūtīti no citiem EIC;

* maksimāli ātri atbildēt uz savas valsts uzņēmumu vispārīgiem, juridiskiem, administratīviem un statistiskiem pieprasījumiem par ES;

* nosūtīt ES XIII komisijai periodiskas (reizi ceturksnī) darba un finansu atskaites, kas savukārt ir pamats direktorāta lēmumu pieņemšanai;

* piedalīties ikgadējās EIC konferencēs.

Informācija Latvijas MVU

EICC Latvijas MVU sniedz šādu informāciju:

• precīzu informāciju par ES likumdošanu un ES politiku, kas var ietekmēt uzņēmuma biznesu, tam strādājot ES tirgū. Pakalpojumi ietver ES direktīvas, lēmumus, atskaites par attiecīgo tirgus sektoru normatīviem, ES biznesa programmas un finansējumu;

• informāciju par ES izsludinātiem tenderiem, pētniecības, zinātnes, apmācības, sadarbības un palīdzības programmām, iespējām saņemt ES grantus, aizdevumus attīstības programmām un partnermeklējumiem, kas ļauj attīstīt kontaktus un biznesa sadarbību Eiropā;

• informāciju par finansiālajiem instrumentiem un pieejamo finansējumu, lai operētu vienotajā ES tirgū;

• palīdz izstrādāt tendera dalībnieka priekšlikumu;

• nosūtīt uzņēmumiem ES un EIC tīkla programmu un pasākumu anketas;

• meklē sadarbības partneri EIC tīklā, palīdzot uzņēmumiem sagatavot sadarbības priekšlikuma aprakstu;

• analizē uzņēmumam vēlamo tirgu.

Šāda informācija ir noderīga, lai jauns uzņēmums sekmīgi startētu Eiropas tirgū, lai sekotu izmaiņām tirdzniecību regulējošajos normatīvos un likumdošanā un lai uzsāktu sarunas ar partneri un noslēgtu līgumus.

EICC attīstība un veicināšana

Pašreiz LAA EICC jau veic daļu EIC funkciju. 1997.g. martā tika saņemts PHARE finansējums, kas ļauj tuvākajos 2-3 mēnešos sākt pilnvērtīgu EICC darbu. Jau līdzšinējā sadarbība ar citiem EIC un EICC ļauj iegūt detalizētu informāciju par vairumtirgotājiem un ražotājiem pēc uzņēmēju pasūtījuma.

EICC veicināšana notiek,

* rīkojot seminārus, konferences, lekcijas par ES tematiem;

* izplatot informāciju uzņēmumiem par EICC pakalpojumiem;

* strādājot ar masu medijiem.

Sadarbība ar ES DG XXIII

* identificēt un izstrādāt priekšlikumus, sagatavot atbildes uz pieprasījumiem par SME politiku;

* pārskati par situāciju Latvijas uzņēmējdarbībā.

EICC ar uzņēmumu var noslēgt līgumu par ilgtermiņa/īstermiņa sadarbību, tajā norādot sadarbības priekšmetu, nosūtāmās informācijas/pakalpojumu saturu, atbilžu uz pieprasījumiem termiņus, izmaksas.

3. EICC Relay staciju sub-tīkls

Sākotnēji 1997.-1998.g. laikā tiks izveidots un nostiprināts EICC kā LAA struktūrvienība. Lai piedāvātos informatīvos pakalpojumus tuvinātu klientam un padarītu efektīvākus, turpmākā attīstībā vēlama LAA EICC sadarbība ar

* LTRK Rīgas biroju;

* UAC 6 birojiem;

* pašvaldībām.

Sadarbības līguma pamatā ir EIC Code of Ethics pamatprincipi. Pārstāvniecības nodrošina galvenos EICC pakalpojumus vairākos LR rajonos, sagatavo un nosūta EICC pārskatus par uzņēmējdarbību aptverošajā reģionālajā teritorijā un atbildes uz pieprasījumiem par aptverošo reģionu. Attiecībās ar DG XXIII visus projektā iesaistītos partnerus pārstāv LAA EICC.

EICC tīkla attīstība ir MVU nacionālās politikas un reģionālās politikas nozīmīga komponente.

EICC informācijas avoti (datu bāzes):

1. Newspaper cutting service - izkopē tieši to, kas uzņēmumu interesē.

2. Progresa sistēma - iespēja saņemt informāciju no EIC lokālajām bāzēm.

3. Official Journal of EC - iespieddarbs, iznāk katru dienu un satur līdz 300 tenderu aprakstus

4. TED - Tenders Electronically Daily tiek iespiests visās oficiālajās ES valodās, izņemot grieķu, juridiskā tā, kurā dokuments iespiests. Visa operatīvā informācija par atvērtajiem un slēgtajiem tenderiem. Oficiālā žurnāla elektronisks pielikums.

5. Company database - sadarbības priekšlikumi.

6. CELEX - juridiskā datu bāze, satur ES likumu tekstus.

7. CORDIS - satur informāciju par visām ES finansētām programmām, par programmās iesaistītajām organizācijām, par R&D projektiem, aprakstiem un secinājumiem par tiem, kā arī par MVU orientētajiem pasākumiem un programmām. Papildu iespēja ir saņemt CORDIS RTD-News datu bāzes informāciju. Satur informāciju par tenderiem. Vēl jāmin tādas datubāzes kā CORDIS RTD-Acronyms Database , CORDIS RTD-Comdocuments Database, RTD-Projects , RTD-Publications , RTD-Programmes , RTD-Results u.c.

8. ECHO - European Commission Host Organisation dokumentācija.

9. ELAS - bibliogrāfiska datu bāze, satur informāciju par komisijas departamentos pieejamiem dokumentiem.

10. EUROCRON - statistikas datu bāze, dati uzkrāti tabulās. Iedalās trijās daļās: EUROSTATISTICS - galvenie ES dalībvalstu, Japānas un ASV ekonomikas un sociālie rādītāji; REGIOSTAT - satur harmonizētu reģionālās statistikas izlasi; FARMSTAT - satur ES dalībvalstu lauksaimniecību raksturojošo statistiku.

11. INFO - satur datus par iekšējo tirgu, tā sociālo dimensiju, pamatā žurnāla Official Journal of the European Communities C, L sēriju pilnu tekstu.

12. RAPID - pilna teksta ES komisiju informāciju: pārskati un ziņojumi par ES komisiju priekšlikumiem, komisiju dalībnieku runu teksti, galvenie komisiju dokumenti.

13. SCAD - bibliogrāfiska datu bāze par visdažādākajiem ES dokumentiem un materiāliem.

14. SESAME - informācija par R&D, demonstrāciju un tehnoloģiju projektiem.

15. DATASTAR - ap 100 datu bāzu sistēma, kas orientēta uz visdažādākajām biznesa vajadzībām. Maksas.

Trade Point

Trade Point programma ir UNCTAD Trade Efficiency programma, kura tika uzsākta 1992.g., nozīmīga sastāvdaļa. Latvijā par Trade Point programmas nacionālo organizāciju UNCTAD 1996.g. apstiprināja LAA.

Trade Point ir orientēta uz MVU ar mērķi nodrošināt eksportētājus un importētājus ar eksporta un importa procedūru veikšanai nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem, lai maksimāli samazinātu tam nepieciešamo laiku un visus jautājumus varētu atrisināt vienā vietā. Parasti Trade Point tiek uzsākts ar informācijas pakalpojumiem un konsultācijām un šai programmai vajadzētu organiski iekļauties EICC Relay station attīstības posmā.

Kas ir Trade Point

1. Tirdzniecības veicināšanas centrs, kur visas ārējās tirdzniecības procedūrās iesaistītās organizācijas/pakalpojumi (muita, ārējās tirdzniecības institūti, kameras, kravu ekspeditori, transporta aģentūras, bankas, apdrošināšanas kompānijas) ir sagrupētas zem viena fiziska vai virtuāla jumta.

2. Ar tirdzniecību saistītās maksas informācijas avots, kas nodrošina aktīvos un potenciālos tirgotājus ar informāciju par biznesa un tirgus iespējām, potenciālajiem klientiem un piegādātājiem, tirdzniecības normatīviem, prasībām utt.

3. Ceļš uz sadarbību globālajā tīklā. Visi Trade Point pakāpeniski tiks sasaistīti pasaules elektroniskajā tīklā, ko nodrošinās komunikāciju līdzekļi, un savienoti ar citiem tīkliem.

Šāds informācijas One-Stop-Shop samazina importa un eksporta procedūru izmaksas, ir orientēts uz MVU, samazina psiholoģiskās un proceduriālā tirdzniecības barjeras, tādējādi veicinot jaunu dalībnieku parādīšanos tirdzniecības arēnā.

Potenciālie Trade Point informācijas avoti pirmajā kārtā

* LAA BIC ;

* Ekonomikas ministrija (tirdzniecības režīms, licenču politika, standartizācija, sertifikācija);

* Finansu ministrija (muita - apstrādā muitas eksporta/importa dokumentus, info par tarifiem, normatīviem);

* SIA KOMIN (palīdzība visos ar muitas procedūrām saistītajos jautājumos);

* Tirdzniecības un rūpniecības kamera (iesaista dalībniekus, izdod izcelsmes sertifikātus, nodrošina ar informāciju).

Trade Point pakalpojumi

Vispārējie:

* konsultācijas un padomi;

* palīdzība eksporta, importa formalitāšu kārtošanā (muitas procedūras, licenču kārtošana, transporta sagāde, banku maksājumi, apdrošināšana utt.).

Informācijas pakalpojumi ietver

* statistiskos datus (potenciālo tirgu raksturojumu noteiktiem eksporta produktiem, valstis, kas ražo noteiktas importējamās preces);

* kontakta datus, sadarbības partneri (uztur savas valsts uzņēmumu datu bāze, kas importē/eksportē, ietverot produktu aprakstu un sadarbojas ar citiem Trade Point );

* biznesa iespējas (produktu un pakalpojumu saraksts/datu bāze, kas tiek piedāvāti starptautiskajam tirgum, ieskaitot produkta aprakstu, izcelsmi, apjomu, kontakta adreses);

* valstu likumdošanu un tarifus (tehniskie standarti, prasības, likumdošanu, kas tiek piemērota noteiktiem produktiem un valstīm, sanitārie noteikumi, info par tarifiem un ārpustarifu pasākumiem);

* informāciju par citām institūcijām, kas var palīdzēt;

* elektroniska pieslēgšanās citiem informācijas avotiem.

Izveidošanas process

1. LAA koordinē Trade Point izveidošanu starp valdību, privāto sektoru un UNCTAD .

2. Sākotnējās izmaksas sedz vietējie dalībnieki. UNCTAD vēlāk palīdz piesaistīt donoru finansējumu un nodrošina ar programmatūru, apmācību. Trade Point ar laiku var attīstīties par patstāvīgu, sevi finansējošu bezpeļņas uzņēmumu, kā arī saņemt dibinātāju dotācijas.

3. Trade Point sākotnēji darbojas LAA BIC telpās. Tehniskais nodrošinājums. Centrālās funkcijas: savienojumu un datu apmaiņu ar Trade Point tīklu, pieslēgumus specializētajām datu bāzēm nodrošina LAA tehniskie pieslēgumi un LAN.

4. Trade Point darbojas, par pamatu izmantojot UNCTAD apstiprinātos starptautiskos standartus.

5. Trade Point projekta vadītājam jāatbilst šādām prasībām: jāpārzina starptautiskās tirdzniecības procedūras, jābūt pieredzei starptautiskajā tirdzniecībā, vadītāja prasmei, valodas zināšanām, jāpārzina sabiedriskās attiecības.

Pašreiz BIC saņem biznesa piedāvājumus no Trade Point tīkla un atlasītos publicē izdevumā "Latvija Pasaulē". Saskaņā ar programmas prasībām un starptautisko standartu ir izstrādāts jaunais eksportētāju un importētāju datu bāzes formāts un uzsāktas sarunas ar potenciālajiem Trade Point dalībniekiem. Latvijas uzņēmumu piedāvājumu izvietošana ir jau uzsākta.

BRE10

Mērķis - piedāvāt MVU informēt potenciālos partnerus citās valstīs par savu biznesa piedāvājumu (pirkt, pārdot, sadarboties, investēt), izmantojot BRE korespondentu tīkla starpniecību. Tīkla darbība sekmīgi pārsniegusi Eiropas ietvarus, paplašinoties Āzijā un Amerikā. LAA BIC izvieto LR MVU piedāvājumus un publicē atlasītus ārvalstu uzņēmēju sadarbības piedāvājumus biznesa izdevumā "Latvija Pasaulē". Visus sadarbības piedāvājumus iespējams caurskatīt BIC un visos UAC.

....................

10 Biznesa sadarbības tīkls, franciski.

BRE darbības būtība

1. MVU aizpilda BRE sadarbības piedāvājuma formu.

2. MVU nosūta formu, kas satur sadarbības priekšlikuma būtību, LAA BIC.

3. BIC pārsūta pieteikumu BRE tīkla dalībniekiem, izmantojot Briseles starpniecību.

4. BRE korespondenti publicē un izplata piedāvājuma saturu.

5. Ieinteresētie partneri kontaktējas ar BRE korespondentu.

6. BRE korespondents pārsūta pieteikumā minēto adresi ieinteresētajam partnerim vai pieteikuma izcelsmes korespondentam.

PHARE valstu savstarpējās tirdzniecības veicināšanas programma11

PHARE valstu savstarpējās tirdzniecības veicināšanas programmas iniciators ir ES DG I. LAA ir nominēta kā programmas izpildes nacionālā organizācija.

Mērķis - atjaunot un veicināt biznesa kontaktus starp Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un palielināt to uzņēmējdarbības potenciālu, nodrošinot uzņēmējus ar informāciju par biznesa iespējām šajās valstīs. Projekta ietvaros paredzēts apkopot informāciju un izdot materiālus, kā arī organizēt apmācības eksportu veicinošām organizācijām.

Patlaban tiek apkopota informācija, un 1997.g. tiks izdots materiāls par ekonomisko situāciju Austrumeiropas valstīs.

...........................

11 PHARE multicountry trade development program

LATVIJA "ON-LINE"

1. IEVADS

Svarīgas informācijas izplatīšana potenciāliem klientiem neatkarīgi no tā, vai tie ir no ārzemēm vai no Latvijas, ar drukāta vārda palīdzību notiek lēni, aizņem laiku, ir dārga un neefektīva.

Lēni - jau tā paša fakta dēļ, ka dokumenti jānosūta vai nu pa pastu, vai jāsaņem personiski. To sagatavošana aizņem laiku, un tie jau ir novecojuši brīdī, kad tiek pabeigti.

Aizņem laiku, jo drukāts vārds ir jāuzraksta, grafiski jānoformē, jāiespiež un jāizplata.

Dārgi, jo dokuments jāiespiež lielā daudzumā un tad jāizplata mērķauditorijai, par kuru nereti ir ierobežota informācija. Bieži publicēšanas apjoms pārsniedz informācijas pieprasījumu.

Neefektīvi, jo ir gandrīz neiespējami novirzīt konkrēto informāciju, kas nepieciešama individuālam pieprasījumam, neapspriežot to ar saņēmēju. Tādējādi dokumenti vai nu sniedz pārāk daudz informācijas, vai arī nepietiekamu informāciju, vai arī nepareizo informāciju, un labākajā gadījumā saņēmējs ir apjucis un lūdz palīdzību, vai - vēl ļaunāk - atsakās no vajadzīgās informācijas meklējumiem. Vēl vairāk - iespiests materiāls jau pēc būtības nozīmē laika patēriņu, un tādā strauji mainīgā vidē kā starptautiskā tirdzniecība un investīcijas ātri noveco.

Latvijas gadījumā visu veidu biznesa atbalsta pakalpojumi vēl ir attīstības stadijā. Līdzekļu trūkuma dēļ tie parasti ir slikti finansēti, ir pieejamas tikai ierobežotas ekspertu konsultācijas. Tādēļ nepieciešams paraudzīties uz alternatīvām, lai apmierinātu galveno mērķi - sniegt klientiem vajadzīgo informāciju un padomus ekonomiski izdevīgi, efektīvi un klientiem pieņemamā veidā.

2. Elektroniskais risinājums

Ņemot vērā to, ka nepieciešams izplatīt svaigāko un konkrētam klientam noderīgu informāciju un ka patlaban Latvijā ir ļoti ierobežotas ekspertu konsultāciju iespējas, kā arī drukātu materiālu iespiešanai atvēlētie līdzekļi ir ierobežoti, ieteicams apsvērt iespēju izmantot "Internet" tīklu kā līdzekli dažu šo problēmu risināšanai.

LAA nesen ir izveidojusi savu pieslēgumu un izvietojusi pirmās 30 lappuses. Tādēļ Latvijas valdībai ir īstais laiks atbalstīt iespēju izveidot Web mezglu ar nosaukumu Latvija "On-Line" , kas kalpotu par galveno līdzekli svarīgas informācijas izplatīšanai tiem klientiem, kas vēlas tirgoties vai investēt Latvijā. Tai pašā laikā pakalpojumu varētu izmantot, lai sniegtu atbalstu Latvijas kompānijām, kas vēlas paplašināt savu biznesu ārpus Latvijas.

Turpinājums - nākamajā numurā

Turpinājums - sekos

................................................................................

1 Encyclopedia of economics. - USA: The Kingsport Press , 1982.-862 p.

2 A.Szabo. Valdības loma MVU darbības veicināšanā pārejas periodā uz tirgus ekonomiku. Konferences "Uzņēmējdarbība Latvijā un ekonomisko sakaru veicināšana Baltijas jūras reģionā" materiāli. Rīga, 20.-22. septembris.

3 Vācijā pie mikrouzņēmumiem attiecināti uzņēmumi ar 1-2 strādājošiem un gada apgrozījumu, ne lielāku par 1 milj. Vācijas marku.

4 Saskaņā ar 1981. gada likumu "Par kompānijām" uzņēmumam gada laikā jāatbilst vismaz diviem no trim kritērijiem.